Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie draugi un klausītāji! Esmu spiests pārtraukt savu profesionālo darbību. Uz cik ilgu laiku? Varbūt līdz 11.janvārim. Varbūt līdz siltākiem laikapstākļiem, par kuru ierašanos reiz sensenos laikos liecināja šobrīd mīklainos apstākļos it kā izzudušās „gripas sezonas” beigas. Varbūt man nāksies to pārtraukt uz visiem laikiem. Nezinu.

Tikai pirms dažām dienām uzzināju, ka man Latvijā vairs nav atļauts publiski uzstāties, jo esmu brīvprātīgi izvēlējies nevakcinēties pret mūslaikos tik populāro vīrusu ar vakcīnu, kura tik un tā nepasargājot pat no smagas saslimšanas, kuras klīniskie pētījumi vēl nav pabeigti un par kuras blaknēm būtu jāatbild tikai man pašam.

Kā visās citās man zināmajās valstīs arī Latvijā nevakcinēti mūziķi pēdējā gada laikā ir drīkstējuši sniegt koncertus, uzrādot negatīvu testa rezultātu. Taču šādu iespēju mūsu valdošā elite nu ir likvidējusi, padarīdama Latviju par patiesi unikālu valsti, kurā cilvēks, būdams pilnīgi vesels, nevakcinēts, bet spējīgs uzrādīt negatīvu inficēšanās testu, nedrīkst nedz strādāt, nedz iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un likumdošanas procesā, nedz arī uzstāties pat pilnībā vakcinētas (!) publikas priekšā, neskatoties uz to, ka slimo, smagi slimo un vīrusu pārnēsā visi – gan vakcinētie, gan nevakcinētie, savukārt nu jau arī vakcinētie tiks regulāri testēti.

Šāda absurda un klajas diskriminācijas ieviesējiem varu vien pateikties, ka ar saviem lēmumiem viņi skaidrāk nekā jebkad atklāj notiekošā būtību, kas jau sen vairs nešķiet saistīta ar sabiedrības veselību un drošību, bet gan ar ko daudz nesmukāku - sabiedrības fundamentālu pārveidi caur tās šķelšanu un totālu kontroli. Un šim mērķim mēs tuvojamies vēl straujāk nekā vecā un vēl vienmēr jaunā komunisma trieciennieki, kuri piecgades plānu mēdza izpildīt trijos gados - kontrolētas strauji tiek arvien sīkākas mūsu dzīves sfēras, un kā sabiedrība mēs esam sašķelti vairāk nekā jebkad.

Kas tālāk? Nākotni itin bieži var ieraudzīt, ielūkojoties pagātnē, ja jūsu atmiņa un pat pieticīgākās vēstures zināšanas vēl nav dzēstas, jums pašiem to nemanot. Pietiks, ja atgādināšu, ka pēc tam, kad arvien centralizētākā vara ir atņēmusi tās pilsoņiem cilvēktiesības un brīvību (kuras tā viņiem, starp citu, nemaz nav devusi, tāpēc tai nav tiesību viņiem to arī atņemt), tās atgūt ir ļoti, ļoti grūti.

Un kurš tad vēl atminēsies, ka reiz tās tika atņemtas, aizbildinoties ar vēlmi sabiedrību pasargāt no kāda vīrusa, kas ar savu pusotra līdz divu procentu mirstības koeficientu (ieskaitot tos saslimušos, kuru faktiskais nāves cēlonis ir bijušas citas blakusslimības vai adekvātas un savlaicīgas ārstēšanas iztrūkums) bija pasludināts par īpaši bīstamu apdraudējumu sabiedrībai, iekļūstot vienā rangā ar tādu „kolēģi” kā Ebolas vīruss, kura mirstības koeficients ir 50 procenti (visu datu avots: PVO). Tas var notikt tikai pasaulē, kurā tik daudzi cilvēki uzticas nevis zinātnei un acīmredzamajai realitātei, bet gan ideoloģijai, „galma” zinātniekiem, viņu finansētājiem un viņu spriedumu politiskajiem izmantotājiem.

Starp citu, uz tā dēvētajiem "ekspertiem" es ar aizdomām skatos pat mūzikas jomā. Šis tik bieži piesauktais „zinātnieku konsensuss” man pārāk stipri atgādina viena otra starptautiskā pianistu konkursa daudzgalvaino žūriju, kas vēsā mierā lemj, ka kāds konkursa dalībnieks – žūrijas priekšsēdētāja students – ir cienīgs iekļūt finālā, neskatoties uz to, ka nespēj bez apstāšanās, saminstināšanās un neskaitāmām profesionālām paviršībām nospēlēt kaut cik grūtāku skaņdarbu, toties vismaz skrupulozi, čakli un pārspīlētā centībā pilda sava skolotāja nereti absurdos norādījumus muzikālās interpretācijas jomā, rezultātā atstājot aiz sevis daudzus acīmredzami meistarīgākus un talantīgākus konkursa dalībniekus. Tā ir ierasta situācija bieži vien korumpētajā pianistu konkursu vidē. Un man nav ilūziju, ka, piemēram, daudz naudīgākajā farmācijas biznesa sfērā varētu būt citādi.

Par jaunajem „spēles noteikumiem” es uzzināju vien piektdien, saņemot vēsti, ka nedrīkstēs notikt mans amerikāņu klaviermūzikas solo koncerts Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, kas bija plānots 4.decembrī. Šī ir vissarežģītākā solo programma manā repertuārā, tāpēc pavadīju aptuveni vienu mēnesi, vairākas stundas katru dienu to gatavojot. Koncerta organizētājus jau laikus – šī gada 8.novembrī (vēl pirms koncerta biļešu laišanas tirdzniecībā) – telefoniski biju informējis, ka man nav un nebūs vakcinācijas sertifikāta un ka varu piekrist šo koncertu sniegt tikai tādā gadījumā, ja jaunākie MK noteikumi arī turpmāk ļaus nevakcinētiem mūziķiem uz skatuves uzstāties, pirms tam uzrādot negatīvu testu.

9.novembrī no koncertzāles saņēmu telefona zvanu, kurā tiku informēts ka tāda iespēja jaunajos noteikumies it kā esot paredzēta vēl līdz 15.decembrim, tāpēc vienojāmies koncertu izsludināt. Tomēr piektdien, 26.novembrī telefoniski un nākamajā dienā vēlreiz – ar e-pasta starpniecību – koncertzāles pārstāvji man darīja zināmu, ka noticis pārpratums esošo MK noteikumu interpretēšanā, jo tagad uzstāties tomēr drīkstot tikai vakcinēti vai šo vīrusu pārslimojuši mūziķi. Man palūdza atbildēt ar oficiālu e-pasta vēstuli, kurā apstiprinu, ka koncerts ir jāatceļ, jo nevaru uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. To arī godprātīgi izdarīju.

Varu vien no sirds pateikties koncertzāles pārstāvjiem par to, ka visas šīs jezgas laikā viņi, sazinoties ar mani, vienmēr saglabāja cilvēcīgu, labvēlīgu un iejūtīgu attieksmi. Tas mūsdienās ir kļuvis par retumu. Pilnībā saprotu arī to, ka kļūdīšanās pareizā MK noteikumu interpretēšanā mums visiem ir visnotaļ iespējama, ņemot vērā to, cik īsteni orveliskas „jaunrunas” (newspeak) manierē tie ir sacerēti.

Bija grūti nepamanīt, kādu līksmes un pacilātības pilnu prieku par manu „aizvākšanu” no skatuves izrādīja pašpasludinātie Tolerances un Progresa pielūdzēji soctīklu vidē, apjūsmojot to, cik meistarīgi mans kolēģis man esot pietiecis „šahu un matu” un kā es reizi par visām reizēm esot totāli „canceled”. Varu vien justies gandarīts, ka netiešā veidā man ir izdevies sagādāt patiesu prieku atsevišķiem indivīdiem, kuru dzīvēs, acīmredzot, pietrūkst citu prieka avotu.

Tomēr atļaušos pazemīgi atgādināt, ka ikviens, kurš vēlas mani jelkādā veidā diskriminēt manas izvēles dēļ veikt vai neveikt šo it kā „brīvprātīgo” vakcinēšanās aktu, piedalās totalitārisma celšanā uz nu jau pilnībā sagrautās demokrātijas drupām, kā arī izdara pārkāpumu attiecībā pret manām cilvēktiesībām.

Jūs teiksiet: „Bet tāds šobrīd ir likums!” un būsiet acīmredzami piemirsis, ka par cilvēktiesību pārkāpšanu un demokrātiskas valsts iekārtas sagrāvi agri vai vēlu tā visa veicējiem var pienākties nest attiecīgu atbildību neatkarīgi no konkrētā brīža likumdošanas (savulaik arī nacisma un komunisma inficētajās valstīs bija likumi, bet tas nenozīmē, ka tie visi bija taisnīgi, humāni un adekvāti). Un, pat ja tas tā nebūtu, esmu pārliecināts, ka vēl nevienam nav izdevies izvarīties no atbildības sava Radītāja priekšā. Neskatoties uz to, vai kāds tic vai netic Viņa eksistencei.

Kas attiecas uz mani, es pagaidām vēl savā nodabā turpināšu diendienā vingrināties klavierspēlē un varbūt pat sakomponēt kādu skaņdarbu, klusībā cerot uz brīnumu un lūdzot Dievu. Ne tik daudz par sevi, cik par tiem, kuriem varas saldme ir apklusinājusi sirdsapziņas balsi. Cilvēka patiesais gara spēks neatspoguļojas nedz viņa uzurpētajā varā pār citiem, nedz viņa biezajā naudas makā. Tas neatspoguļojas arī savstarpējā „plecu papliķēšanas” rituālā domubiedru pulciņa drošajā lokā. Sevišķi, ja pulciņa pastāvēšanu uztur vien daži aizkustinoša paskata onkulīši ar pārāk daudziem dolāru miljardiem, slapjiem sapnīšiem par pasaules pārveidi un neizdziedinātām bērnības traumām viņu kontos.

Cilvēka patiesais gara spēks atspoguļojas viņa drosmē sekot Patiesajam, Labajam un Skaistajam, attiecīgi uzgriežot muguru to pretmetiem - Melīgajam, Ļaunajam un Neglītajam, kuri par šādu soli, protams, nekad nav sajūsmā. Es ceru, ka spēšu būt tik drosmīgs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz...

Foto

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus....

Foto

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana,...

Foto

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas...

Foto

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt...

Foto

Nu traki ar tiem populistiem

Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt....

Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...