Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Gatis Madžiņš, laikraksta Diena galvenais redaktors
14.03.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.

Desmit un vairāk gadu būšanai sistēmiskās "pareizības" statusā, protams, ir bijuši objektīvi apstākļi, un atskaites punkts šim vēsturiskajam posmam neapšaubāmi bija "oligarhu kapusvētki", kopš kuriem ir pagājuši teju 13 gadi. Sistēmiski "pareizam" politikā nav iespējams būt bez sistēmiski "pareiziem" medijiem, kas uztur sistēmiski "pareizas" tēmas, bet par sistēmiski "nepareizām" nerunā. Būtiski uzsvērt, ka varas pīķī savulaik pareizs bija gan Latvijas ceļš, gan īpaši tā pati Tautas partija.

Galvenais sistēmiski "pareizā" virziena rādītājs pēdējos desmit gadus ir bijuši tieši sabiedriskie mediji, un taisnības labad jāteic, ka tam bija saprotami un loģiski apsvērumi. Jelkāda iešana pret jauno sistēmisko "pareizību" nebija komfortabla un bija nolemta nesaprašanai un apdraudēja karjeru. Savukārt sistēmisks "pareizums" paredzēja iespēju tikt pie ordeņa, piemēram.

Taču šobrīd, atļaušos apgalvot, briest smagā piezemēšanās, un sistēmiskās "pareizības" vieta agrāk vai vēlāk būs tukša. Tāpēc pašlaik nevēlos runāt par Kariņa lidojumiem, "cūku skandālu", skandālu Mūzikas akadēmijā vai nupat izskanējušo aplokšņu algu skandālu, kuru jau paspējuši apspēlēt visi, ieskaitot sabiedriskos medijus. Lai gan neapšaubāmi šo pārdomu iemesls ir tieši pēdējie notikumi.

Lielais jautājums pašlaik ir par visu valdošās varas un ideoloģijas komplektu kopumā – to informācijas kārtaino kūku, kas no ārpuses izskatās balta, maiga un salda, bet iekšā ir raupja un traki pārsālīta kā pērnā cūkgaļa saimnieka mucā.

Ar ko ir jāsāk? Ar varu vai ideju? Ar Jauno Vienotību vai, piemēram, Latvijas sabiedriskajiem medijiem (LSM)? Manuprāt, nelaimes pamati ir ideoloģijā un pasaules redzējumā, un tikai pēc tam ir vērts ķerties pie tīrā prāta kritikas Saeimā un izpildījuma valdībā. Un šobrīd dominē viena ideoloģija – amatu, varas, ietekmes pašsaglabāšanās un pašatražošanas ideoloģija, kas ir ļoti saprotami un arī pieredzēts no jau minētās vēsturiskās perspektīvas viedokļa.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane ir atkāpusies*, un viņas darba uzteikuma skaidrojumā sabiedrībai ir stāsts ne tikai par "cūku komiksu", bet arī par vairāku gadu ilgām šaubām. Pati "cūku komiksa" sāga no sākuma līdz pat noslēgumam ir gluži vai paraugs padsmit gados iedibinātajai sistēmiskās "pareizības" ikdienas rīcībai.

SEPLP prasa ombudu vērtēt, ombuds pasaka: kopumā viss ir gandrīz labi. Proti, daži principi ir pārkāpti, bet cietušo nav. Sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne iesaka "rūpīgāk vērtēt dažādus inovatīvu mediju produktu uztveres aspektus, kā arī regulāri auditorijai skaidrot redakcionālās izvēles sensitīvām un pretrunīgi uztveramām publikācijām". Pats komikss atsaukts, ziņas par šādu projektu finansēšanu vai atalgojumu ir slepenas, un būsim godīgi – sabiedrībai skaidri tika pateikts, lai protas ievērot robežas. Īsāk – cūkas pie cūkām, gani no bikts uz krogu.

Tāpat, piemēram, kādēļ vieni veido saturu sabiedrisko mediju ēterā, pat neesot LSM žurnālisti, bet citus tur nav gadījies redzēt? Kā brīvie producenti vai neatkarīgas mediju platformas tiek pie šādas iespējas gozēties valsts apraidē? Taču tas, izrādās, neesot skaidrošanas vērts. Piemēram, Re:Baltica ir vesels šķirklis LSM portālā un iet privātais saturs LSM bez kāda check – Re:Check.

Šis atkal ir līdzšinējās sistēmiskas "pareizības" vai "nepareizības" jautājums. Un tieši šobrīd šis ir arī valsts drošības jautājums, vadoties no konkrētā privātā satura radītāja ideoloģiskās orientācijas. Vai tiešām sabiedriskajiem medijiem trūkst savu satura radītāju un kā mēs varam būt pārliecināti par to, ka netiek realizētas pašiem vien zināmas intereses kādas trešās personas influencēs?

Pārliksim šo ideoloģijas rupora ligu politiskajā varā un iegūsim varas mazspēju. Tieši to, kas notiek desmit gadus. Ir ķeza, ir pārmetumi, un tad iznāk kaut kāds ombuds no savējiem, kas partijas gadījumā būs KNAB, un paziņo, ka viss ir gandrīz labi, bet, ja nav labi, tad lietu izmeklēs. Rūpīgi. Pat teiktu, lai jau izmeklē un saka, kas viņiem sakāms, ja nerastos pārāk daudz jautājumu. Un šobrīd lielais jautājums ir par visu kūku, ne tikai par odziņu tās korē. Par to, ka godprātīgi cilvēki atkāpjas no amatiem principu dēļ, bet daži citi karogu, valsts ideju, visu, kas svēts, padara par komiksu. Morāle, ētika, sajēga par vērtībām nāk no ideoloģijas. Kauna cēlonis ir jālikvidē. Pēc tam jau var labot pārpratumu.

* tagad gan atlūgumu atsaukusi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...