Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tie, kuri patiesi vēlas iesaistīties valsts aizsardzībā, to arī dara (stājas Zemessardzē, iziet rezerves karavīra apmācību, slēdz sadarbības līgumu ar Aizsardzības ministriju vai NBS (organizācijas, uzņēmumi).

Bet ir viena daļa, kuri prasa: "Iesaistiet mani jūsu aizsardzības plānā, bet… es negribu to, es nevaru to, kur ir mana sviestmaize, kas mani sargās, kas man pateiks priekšā, ko man darīt utt.”

Šāda “palīdzība” prasa piešķirt neadekvātu resursu katram tādam “palīdzības saņēmējam”. Ja kādam no NBS ir jāauklējas ar katru interesentu atsevišķi, kurš vēlas individuālu pieeju, tad tas nav OK. Mums brīžam trūkst resursu zemessargu apmācībai, kur nu vēl kaut kādai individuālai, pielāgotai apmācībai.

Manuprāt, ir radikāli jāmaina pieeja un skaidri jāsaka: kara gadījumā valsts aizsadzībā tiks iesaistīti visi. Nevis iepriekš dzirdētais, ka kara gadījumā “karavīri karos”, bet pārējiem jādomā par “72 stundu somu”.

Ja ir skaidra komunikācija, ka iesaistīti būs visi, tad atkritīs polemika par valsts aizsardzības dienestu un valsts aizsardzības mācību. Tad būs skaidrs, ka visiem ir jāmācās. Vai nu militārā aizsardzība, vai civilā aizsardzība, vai spēja turpināt savus darba pienākumus kara apstākļos.

Manuprāt, ir skaidri jāsaka, ka kara gadījumā rezervisti tiks iesaukti (nejaukt ar rezerves karavīriem), tikai viņiem būs stipri mazāk laika militārajai apmācībai. Gluži kā latvietis Alvis Lukša, kas pagājušā gada februārī paņēma automātu un aizgāja sargāt Kijivu. Bez iepriekšējas militāras pieredzes. Izdzīvoja, jo pieredzējušie ukraiņu karavīri kristiskā brīdī parāva aiz krāgas atpakaļ.

Tad pazudīs jautājums, “kāpēc es”, “lai to dara kravīri un zemessargi, es nē”.
Līdzībās es teiktu tā: “Nākamgad vasarā visiem būs jāpārpeld Daugava. Sāciet mācīties peldēt. Tiem, kas sāks mācīties tikai peldēšanas dienā, ies stipri grūtāk nekā tiem, kuri mācās peldēt jau tagad.”

Pārpublicēts no Facebook

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...