Skaidro naudu atņems visiem un medicīnu - trūcīgajiem
Arnis Kluinis, Neatkarīgā20.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam. Gan ēnu ekonomiku, gan tās apkarošanu Latvijas Republika ir saņēmusi mantojumā no Padomju Savienības. Vēl trešā – un galvenā – šī mantojuma sastāvdaļa ir runāšana par ēnu ekonomiku un tās apkarošanu. Tā nav Latvijā noklususi ne uz brīdi. Runāšana šeit jāsaprot plašākā nozīmē, ietverot arī rakstītos vārdus. Tai skaitā vārdus, kas ierakstīti ēnu ekonomikas apkarošanas plānos u.tml. dokumentos.
Veci vēži vecās kulītēs
Patlaban valsts pārvaldes iestādēm aktuāls ir valdības 30. marta rīkojums sacerēt kārtējo ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kas valdībā jāiesniedz līdz 30. jūlijam. Jaunais plāns nomaina iepriekšējo plānu. “Darba grupās notiek aktīvs darbs,” 2. maija notikušajā Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē deputātus uzmundrināja Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietniece Daiga Gulbe. Turklāt apakškomisijas sēde sakrita ar dienu, kad savu darbu oficiāli sākusi departamenta jaunā direktore Dace Pelēkā. Apakškomisijas sēdes apmeklēšana bija viņas pirmais publiski paveiktais darbs.
Ne apakškomisijas sēdē, bet publiskajā telpā mirkli pirms tam bija palaists Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes stāsts par D. Pelēkās pārdesmit gadu ilgo karjeru Valsts ieņēmumu dienestā līdz tagad jau vairāku VID ģenerāldirektoru vietniecei ar atbildību tieši par nodokļiem. VID tagadējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme apgalvoja, ka neredzot labāku veidu, kā ātros termiņos nodrošināt tik sarežģītas nozares kā ēnu ekonomikas mazināšanas politikas plānošanas piesaisti reālam darbam un rezultātam.
Ir arī citas versijas par D. Pelēkās pārsēdināšanu uz Finanšu ministriju. Varbūt galvenais bija nostiprināt I. Jaunzemes pozīcijas. Viņa tagad tikusi vaļā no tādas vietnieces, kura jau iepriekš izmantota par VID vadītāju uz laiku, kamēr politiskie grupējumi saskaņo kārtējā “īstā” VID ģenerāldirektora kandidatūru.
Tagad atkal laiki nemierīgi. Vairāki politiķi labprāt redzētu I. Jaunzemi grēkāža lomā, bet citiem toties ļoti svarīgi, lai I. Jaunzeme paliek amatā mūžīgi. Iespējams arī tā, ka D. Pelēkās pārcelšana uz Finanšu ministriju ir veids, kā viņai piešķirta neafišētā izdienas pensijā. Ja nekādu rezultātu nav cīņai pret ēnu ekonomiku gadu desmitu laikā un attiecīgajam Finanšu ministrijas departamentam vairāku gadu laikā, tad grūti iedomāties, ka un kāpēc D. Pelēkā jaunajā amatā varētu paveikt vairāk par neko.
Kuras sociālās grupas tiks represētas
Attiecīgā departamenta un vēl citi ierēdņi savas algas mēdz attaisnot arī ar sabiedrību tracinošiem priekšlikumiem, lai sabiedrība saprastu, ka labāk maksāt šiem ierēdņiem algu par nestrādāšanu nekā par strādāšanu, no kuras visiem tikai sliktāk.
No 2. maijā dzirdētajiem priekšlikumiem uzmanību piesaistīja
kārtējie aicinājumi ierobežot skaidrās naudas lietošanas iespējas,
privātmāju celtniecībai izsniedzamo būvatļauju apkrāmēšana ar pasūtītāja paskaidrojumiem, kur viņš dabūjis naudu būvēšanai un ko nolīdzis par būvniekiem,
medicīnas darbinieku izsekošana, lai viņi neiedomājas kādu ārstēt ārpus valsts un dažu privāto medicīnas iestāžu oligopola,
pastiprināt ziņu vākšanu par visu paveidu kredītiestāžu parādniekiem, lai ar nodokļu prasībām izputinātu viņus ātrāk, nekā to paspēj pārējie kreditori.
Jaunās iniciatīvas radušās, izvērtējot iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izgāšanos. Šo bēdīgo faktu Finanšu ministrija atzina iespējami diskrētā veidā. Uz deputātu lūgumiem pastāstīt par iepriekšējo plānu neizdošanos tika dots solījums atbildēt vēlāk. Bija jāiztiek ar atzinumu, ka turpmāk vajadzēšot darboties citādāk nekā iepriekš, kas nozīmē, ka nekas labs iepriekš sasniegts netika.
Jaunā darbošanās būšot atsevišķu tautsaimniecības nozaru atlase, lai jo īpaši apkarotu ēnu ekonomiku tieši tajās. Šīs nozares būs tirdzniecība, būvniecība un medicīna. Jau esot savāktas un sanākušas darba grupas par attiecīgajām nozarēm. Divas grupas darbosies Finanšu ministrijas paspārnē, bet mediķu uzmanīšanas grupas priekšgalā nosēdusies pati veselības ministre Līga Menģelsone.
Valsts palīdzēs lieluzņēmējiem
Viens no ēnu ekonomijas apkarošanas plāna jaunā laidiena lozungiem ir sadarbība ar uzņēmējiem. Protams, ar labajiem uzņēmējiem. Tie apsolījušies nosūdzēt valstij sliktos uzņēmējus par negodīgu konkurenci. Citiem vārdiem sakot, nosūdzēt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir ēnu ekonomikas būtība.
Atklājās līdzīgas problēmas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Proti, visur trūkst kaut cik strādāt spējīgu cilvēku. Lielajiem uzņēmējiem tiklab medicīnā kā būvniecībā esot svarīgi panākt, lai viņu darbinieki nesāk piepelnīties savās privātpraksēs. Lai viņi kalpo tikai un vienīgi lielajiem privātuzņēmējiem, kas cieši saauguši ar valsts birokrātisko un partijisko aparātu.
Jaunā plāna uzmetumu prezentācijas intelektuālai greznošanai tika piesaistīts Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viņš ir specializējies ēnu ekonomikas pētīšanā. Viņa viedoklis izklausījās vairāk kritisks nekā atzinīgs īpašiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai tikai dažās nozarēs. Viņaprāt, valsts pārvalde nedrīkst kultivēt atšķirīgu attieksmi atkarībā no nozares. Viņš arī nepiekrita uzskatiem, ka kļūšana par lieluzņēmēju automātiski padara cilvēkus par valsts noteiktās kārtības, tai skaitā nodokļu maksāšanas ievērotājiem.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
