Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā pirmās instances tiesa atzina bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda viņam astoņarpus gadu cietumsodu. Lai uzskatāmi demonstrētu, kas Latvijā tiek uzskatīts par neizpaužamu valsts noslēpumu, Pietiek turpinājumos publicē Indriķa Latvieša grāmatu „Valstiskais organizētās noziedzības grupējums: Ādamsona faili”, kurā sabiedrībai nodoti J. Ādamsona nosūtītie epasti: lai izvairītos no apjomīgām tiesvedībām, personu uzvārdi ir nedaudz izmainīti, taču – kā redzēsiet, tikai pavisam, pavisam nedaudz. Šodien – II daļa.

2020. gada 25. martā tika saņemtas ziņas, ka 2020. gada 18. martā Jūrmalā mirusī Saeimas deputāte Juta Trīķe ir apbedīta. Kapos, kur notika J. Trīķes bēres, tika izlikti apsargi, kuri uz bērēm ielaida cilvēkus pēc sarakstiem.

Neskatoties uz to, ka nesen nomira Jaunās konservatīvās partijas biedre J. Trīķe, neskatoties uz to, ka Latvijā 2020. gada 12. martā tika izsludināta ārkārtēja situācija, pa Rīgas iedzīvotāju pastkastītēm tika iemestas Jaunās konservatīvās partijas reklāmas avīzes ar “visgodīgākā cilvēka Latvijā” Jura Uraša fotoattēliem. Šajā sakarā žurnālists Bens Atkovskis izteica labu citātu:

“Ja apnikušas nebeidzamās ziņas par koronavīrusu, tad paskatieties savā pastkastītē, vai tur nav iemesta Jaunās konservatīvās partijas reklāmas avīzīte ar Urašu visās lapās. Tā nodrukāta 300 000 lielā metienā kā uzskatāms apliecinājums tam, cik patiesībā vērti ir šīs partijas solījumi. Kā alkoholiķim. Pirms desmit dienām solīja – šajā krīzes laikā nekādas reklāmas kampaņas. Nē un nē. Pat divas nedēļas nepagāja, līdz reklāmas avīze jau pastkastēs.”

Apstāklis, ka politiskā sekta Jaunā konservatīvā partija, kura jau sen būtu jāpasludina par noziedzīgu un jāaizliedz, sevi plaši reklamē pirms Rīgas domes vēlēšanām, neskatoties uz ārkārtējo situāciju Latvijā, neskatoties uz ievērojamas biedrenes nāvi, vēlreiz norāda uz to, ka “politiskās sektas biedriem un vadībai” nav nekādas morāles barjeras. Taču ir ļoti daudz naudas, ko var ieguldīt pašreklamēšanā, lai “iekārotu vairāk un vairāk siles”, caur kuru var tirgot ietekmi, ņemt kukuļus, izrēķināties ar “oponentiem” un paplašināt sev uzticamo cilvēku skaitu – it īpaši valsts drošības iestādēs, tiesībsargājošās iestādēs, prokuratūrā un tiesā. Uzticamus cilvēkus, kuri būs gatavi bučot kājas un rokas “visvarenajam” Urašam un Ordānam (kam nav pilns rublis).

Neskatoties uz to, ka Ordānam “nav pilns rublis”, tā dēvētā Krievijas Federālā drošības dienesta filiāle Latvijā Satversmes aizsardzības birojs klausās viņa vēlmes. To var redzēt kaut vai pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpuma objektiem bijušajam Ekonomikas ministram Ralfam Emiro, lai amatā ieliktu Jaunajā konservatīvajā partijā lojālu cilvēku, kas paklausīgi parakstīs to, ko vēlas Urašs un Ordāns (apkalpos kā augstas klases prostitūta).

2020. gada 21. aprīlī interneta vietnē www.pietiek.com tika publicēts raksts “Kā prokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs kopā ar Rūdolfu Eroni nozog valsti: internetā publiskota “Eronigeitas datu bāze”. Rakstā ir minēts:

“Kā prokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs kopā ar “arestētās mantas glabātāju” Rūdolfu Eroni nozog valsti – ar šādu pieteikumu interneta vietnē www.prokuratura.info ir publiskota “Eronigeitas datu bāze”, kura met tumšu ēnu ne tikai uz pašu skandalozo Šveices advokātu, bet arī uz prokuroru Juri Urisu, kurš jau iepriekš ir pieminēts saistībā ar Eroni interešu paslepu aizstāvību.

“Tiesiskuma un sabiedrības interešu vārdā nododam atklātībai unikālu materiālu – internetā publiskotu Rūdolfa Eroni e-pasta saraksti pilnā apjomā. Te var atrast ne tikai afērista saraksti ar meitenēm, kurām, pēc visa spriežot, tiek maksāts ar Latvijas valstij nozagtu naudu, bet arī daudzkārt interesantāko saraksti ar prokuroru Juri Urisu, kurš šai slepenajai sarakstei pat ir izveidojis sev speciālas e-pasta adreses [email protected] un [email protected], sevi tajās godājot – Juris Holms,” skaidro www.prokuratura.info veidotāji.

Viņi raksta: “Pēdējos gados ir noklusušas runas par valsts nozagšanu un korupciju Latvijā, taču tās apmēri patiesībā ir nevis samazinājušies, bet palielinājušies grandiozos apmēros. Viens no spilgtākajiem piemēriem, kas parāda, kā Latvijas Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs piesedz un piedalās pat divsimt miljonu nozagšanā būtībā no Latvijas valsts, ir šur tur jau nedaudz aprakstītā Eronigeita.

Šīs afēras ietvaros ar Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja ziņu, prokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem fiziski tajā piedaloties un to organizējot kopīgi ar advokātiem no Latvijas un odiozo prokuratūras favorītu un lutekli Rūdolfu Eroni, tiek kopīgi īstenota prokuratūras arestētās mantas pārrakstīšana uz šim Šveices advokātam pietuvinātām firmām, radot valstij zaudējumus vairāk nekā divsimt miljonu eiro vērtībā.”

Vietnē www.prokuratura.info norādīts: “Neliela daļa no šiem Eroni kunga e-pastiem ir parādījusies publiski jau iepriekš, piemēram, šeit. Taču tagad sabiedrībai pirmoreiz tiek nodots pilnīgs afērista e-pasta kastītes saturs, kas atklāj daudz vairāk, nekā iepriekš ir bijis zināms. Piemēram, nu vairs nav nekādu šaubu, ka mistiskā aģentūra, kas jau iepriekš bija tikusi pieminēta saistībā ar grandiozās afēras piesegšanu, tiešām ir Satversmes aizsardzības birojs.

Tāpat var izsekot tam, kā prokurors Juris Uriss ne tikai organizē nozagtās mantas pārdošanu, bet arī nodod informāciju potenciālajiem lieciniekiem, saskaņo ar viņiem liecības u. tml. Ja Latvijas valsts tiešām būtu gatava cīnīties ar korupciju, prokuroram jau sen būtu uzlikti rokudzelži.

Jānorāda, ka šī sarakste jau ilgāku laiku ir Latvijas valsts drošības dienestu rokās, taču tiem vien zināmu apsvērumu dēļ tajā atrodamie fakti tiek noklusēti un noziedznieki – piesegti. Patiesi ceram, ka šo faktu publiskošana ieinteresēs ne tikai sabiedrību, bet arī kādu godīgu tiesībsargāšanas iestādi, izmeklētāju vai prokuroru – nevar taču būt, ka tādi Latvijā vairs nav sastopami.”

Saskaņā ar vietnē atrodamo skaidrojumu: “Mahinatoru sarakste ir pieejama divos dažādos arhīvos un sakārtota hronoloģiski. Katrā lapā ir pieejami 100 e-pasti, kuri ir iespēju robežās attīrīti no pielikumiem, attēliem un nevajadzīgiem izskaistinājumiem, lai padarītu tos viegli lasāmus.

Taču, tā kā e-pastu ir pārāk daudz, lai izlasītu visus, un liela daļa no tiem ir pagalam neinteresanti, iesakām izmantot meklēšanas iespēju, kas ir vislabākais veids, kā atrast šajos e-pastos sabiedrībai nozīmīgus faktus.

Konvertācijas rezultātā gan varētu būt problēmas, meklējot vārdus, kas satur latviešu valodas mīkstinājumus vai garumzīmes, kirilicas simbolus u. tml. Taču tas nevarētu radīt nopietnas problēmas, meklējot – un atrodot – informāciju par to, kas un kā ir piedalījies Latvijas valsts nozagšanā.”

Piezīmes. Pēc būtības viss rakstā minētais ir vispārzināms. Gan par to, ka “no atsevišķo iestāžu amatpersonu puses tiek apzagta valsts”, gan par patiesajiem korupcijas un amatnoziegumu apmēriem Latvijā, gan par atsevišķo amatpersonu centieniem, kas ir apvienojušās “valstiskajā organizētās noziedzības grupējumā”, mēģinot sagrābt varu valstī un izveidot no tās kārtējo “Lumumbiju”.

Pie tam nesaprotami tas, kāpēc tās dienestu atpaliekas, kas palika Latvijā un kas domā valstiski (par valsts attīstību, par negodprātības, korupcijas, krimināla izskaušanu, par valsts izzagšanas nepieļaušanu, par valsts un iedzīvotāju labklājību, par valsts stabilitāti, nevis sili), neveic aktīvus soļus situācijas maiņai.

Kamēr “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” biedri izdara 100 soļus, “cīnītāji” pussoli. “Valstiskais organizētās noziedzības grupējums” ir gatavs uz jebkādiem brutāliem un noziedzīgiem soļiem, lai noturētu savu ietekmi un varu, kamēr “cīnītāji” pārlasa Satversmi simto reizi un domā, ka tikai neko nepārkāpt un nedabūt disciplinārsodu.

Neskatoties uz rakstā minētajiem faktiem, kas atbilst patiesībai, daudziem “cīnītājiem” vēl ir ilūzijas par “tiesiskumu”, kas pie mums, maigi izsakoties, “klibo”. Var jau minēt kaut vai manu cīņu ar Iekšlietu ministriju, kad tiesiskā ceļā cenšos pierādīt, ka “neradu apdraudējumu sabiedriskai kārtībai un drošībai”, bet mehānismi izveidoti tā, ka pēc būtības nav konkrēta tiesiska ceļa, kā to apstrīdēt.

Dienesti paši iniciēja kaut kādu murgus, kad jebkurš “vājprātīgais”, kas strādā dienestos, kaut ko uzraksta, ievada datu bāzēs un viss “slepeni” un nevar apstrīdēt. Tikai, galvenais, pierādot “slepenas informācijas nozīmīgumu”, vajag taisīt pēc iespējas lielākas acis un kā apdirsušam skriet un cildināt vārdu klišejas “operatīvā rakstura informācija”, “riski”, “apdraudējums”. Ja vēl pieliek klāt hibrīdkaru, būs “vau, čikinieks” – darbs izpildīts.

Tie mehānismi, kādi ir izveidoti Latvijā “operatīvās informācijas izmantošanai”, izdodot administratīvos aktus, noteikti neatbilst demokrātiskas valsts principiem un ļauj ierēdņiem rīkot patvaļu un nebaidīties no atbildības (galvenais, pēc iespējas lielākas acis – tā saucamais “sārtisms”, kad atsevišķais šizofrēniķis, gribēdams sev izrakstīt pēc iespējas lielāku prēmiju un dabūt ovācijas no siliniekiem, gandrīz pieteica karu Krievijai, kad šņorēja Imšēviču).

2020. gada 22. aprīlī ap plkst. 14.00 bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim piezvanīja bijušais Drošības policijas darbinieks, pašreizējais advokāts Andrejs Odrezs. Sarunas laikā A. Odrezs painteresējies, kur pašlaik strādā A. Maukstelis, kā pa dzīvi iet utt. Uz minētajiem jautājumiem A. Maukstelis atbildēja izvairīgi, jo zina par A. Odreza tiešo saistību ar “valstisko organizētās noziedzības grupējumu” un kukuļu nodošanu amatpersonām, tajā skaitā Valsts drošības dienesta amatpersonai/-ām par valstiskā organizētās noziedzības grupējuma interešu laipnu apkalpošanu. Sarunas turpinājumā A. Odrezs pateica, ka viņam ir 1000 gabali respiratoru un viņš vēlētos tos piedāvāt kādai pašvaldībai. A. Maukstelis atbildēja, ka no valsts budžeta līdzekļiem pašlaik tiek piegādātas aizsargmaskas, aizsarglīdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi pašvaldībām un valsts iestādēm, bet A. Maukstelis ņems vērā A. Odreza piedāvājumu.

Runājot ar A. Odrezu, A. Maukstelis paturēja prātā to, ka A. Odrezs var zvanīt A. Maukstelim, lai kaut ko “izprašņātu, noskaidrotu, pārbaudītu valstiskā organizētās noziedzības grupējuma interesēs kaut kādiem nolūkiem, iespējams, provokācijām”. Tāda varbūtība pastāv, jo A. Maukstelis ļoti daudz resursu, spēku, nervu un līdzekļu ieguldījis, lai iegūtu ziņas par valstiskā organizētās noziedzības grupējuma (un ne tikai) noziedzīgām aktivitātēm, sakariem, shēmām, korupcionāriem, kas apkalpo valstisko organizētās noziedzības grupējumu, un lai iegūtu dokumentus, materiālus par minētiem jautājumiem. Iegūto informāciju novirzīja pēc piekritības, lai beidzot Latvijā tiktu ievesta tiesiska kārtība, nevis kā “Lumumbijā”.

Pēc sarunas ar A. Odrezu A. Maukstelis nolēma pārbaudīt, kur darbojas A. Odrezs. Tika noskaidrots, ka A. Odrezs ir valdes loceklis SIA Meža Biotops, kopā ar Raiti Olgovu. Uzņēmuma juridiskā adrese – Rīga, Klijānu iela 23. Kā zināms, Klijānu iela ir neliela iela, kur atrodas viens no aktīvākajiem valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļiem Igors Obirs, un, iespējams, A. Odrezs izvēlējies SIA Meža Biotops juridisko adresi ne par velti, bet lai būtu tuvāk valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedram I. Obiram. Pie tam ir zināms, ka Klijānu iela, kur atrodas I. Obira “štābs”, ir kā magnēts – tur brauc Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Andžejs Ļaviņš, daudzas Valsts policijas amatpersonas, tajā skaitā Andrejs Ozinovs.

2020. gada 23. aprīlī notika saruna ar informācijas avotu. Sarunas laikā informācijas avots pateica, ka “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekam” Igoram Obiram informāciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošo operatīvās uzskaites lietu pret I. Obiru, iespējams, izpaudusi jauna Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece. Jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece arī izpaudusi ziņas par bijušā Valsts policijas darbinieka Jura Oļikova iesniegumu Ģenerālprokuratūrai par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku un viņa saistību ar noziegumiem. Informācijas avotam minēto informāciju izstāstīja Enriko Isjuks.

Tāpat aizdomās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošo operatīvās uzskaites lietu pret atsevišķiem “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” dalībniekiem varēja izpaust Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Renārs Einiks.

2020. gada 29. aprīlī tika saņemtas ziņas no informācijas avota (“ielas pārstāvja”) par to, ka Valsts drošības dienests aizturējusi bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu ar “maski šovu”.

Vēlāk informācija parādījusies medijos. Piemēram, ir rakstīts, ka “aizturēts bijušais Satversmes aizsardzības biroja “jumtotājs” Aigars Parāns”. Rakstā ir minēts, ka vairāki nesaistīti informācijas avoti apliecina Pietiek neoficiāli saņemtās ziņas, ka otrdien uz ielas aizturēts bēdīgi slavenais bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks, par “jumtotāju” un “lietu kārtotāju” uzskatītais Jura Uraša “kompanjons” Aigars Parāns. Aizturēšanu varētu būt veicis Valsts drošības dienests (bijusī Drošības policija), taču tas nekādas ziņas pagaidām nesniedz.

No neoficiāliem avotiem zināms, ka Parānam varētu tikt inkriminēta gan valsts noslēpuma izpaušana, gan starpniecība kukuļošanā, gan arī līdzdalība kādā kontrabandas lietā. Parānam var nākties atbildēt arī par Latvijas pases izsniegšanu starptautiska līmeņa noziedzniekam.

Darbu Satversmes aizsardzības birojā tā visskandalozākajam darbiniekam Aigaram Parānam nācās pamest 2018. gada beigās: viņš 28. decembrī “brīvprātīgā piespiedu kārtā” bija devies izdienas pensijā un pēc tam, cik zināms, ilgāku laiku mēģināja iekārtoties jaunā darbā iekšlietu struktūrās.

Raidījumam “Nekā personīga”, kuru specdienestu darbinieki iepriekš regulāri izmantojuši informācijas noplūdināšanai, Parāns pat apliecināja, ka viņš priecāsies, ja “mana pieredze un darba novērtējums varētu tikt izmantots Latvijas tiesiskuma stiprināšanā neatkarīgi no politiskās piederības”.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Parāns visvairāk bija cerējis uz vietu Iekšlietu ministrijā un savu ilggadējo “draugu”, Šveices advokātu un partijas KPV.LV pārstāvja Artusa Kaimiņa paslepeno finansētāju Rūdolfu Eroni un tā ietekmi.

Eroni un Parāna “sadarbība” ilgst jau vairākus gadus – vismaz kopš 2013. gada, kad atklājās, ka Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Parāns ir pavadījis advokātu Eroni uz biznesa tikšanos ar citiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu akcionāriem viesnīcā Elizabete.

“Aptaujātie uzņēmēji atturējās runāt par to, kādā statusā uz šīm sarunām bija ieradies Parāns. Vieni atbildēja, ka vispār nezina, kas tas Parāns tāds ir; citi atzina, ka uzņēmēji un viņu pārstāvji, pirms sākt sarunas, parasti iepazīstina ar sevi un paziņo, kādus uzņēmumus un to kapitāla daļas viņi pārstāv. Tomēr Parāns neesot nedz iepazīstināts ar pārējiem, nedz arī atklāts, kādā statusā viņš piedalās sarunās,” – tā Eroni un Parāna “draudzību” toreiz aprakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.

Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Aizītis, kurš līdz pat pagājušā gada beigām bija izlicies nemanām Parānu diskreditējošo informāciju, Neatkarīgajai toreiz uz visiem jautājumiem saistībā ar Parāna un Eroni “draudzību” bija atbildējis īsi – Satversmes aizsardzības birojs uzdotos jautājumus nekomentēs.

Eroni un Parāna saistība ir bijusi pietiekami cieša arī nākamajos gados, kad Eroni īstenoto Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas shēmu piesegšanai bija nepieciešami ne tikai Satversmes aizsardzības biroja, bet arī Ģenerālprokuratūras kontakti.

Parāns pēdējos piecpadsmit gados ir pieminēts saistībā ar veselu virkni publisku skandālu, taču visslavenākā ir viņa “nejaušā atgadīšanās” toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Aškeviča spridzināšanas vietā 2007. gada 21. maijā.

“Zinu, ka ir noteikts personu loks, kas apzināti izplata melīgu informāciju, jo baidās, ka varētu tikt saukts pie atbildības vai nepārvēlēts savā amatā,” – tā visus šos faktus publiski ir mēģinājis pasniegt pats Parāns.

Piezīmes. Ja rakstā minētās A. Parānam inkriminētās “apsūdzības” atbilst patiesībai, var izsecināt, ka lielāko daļu informācijas par A. Parānam inkriminētiem noziegumiem devis bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Maukstelis.

Par to ir prieks, ka informācija noderēja un ka beidzot “no bailēm trīcošie” sāka pildīt savus pienākumus un veikt valstiski svarīgu darbu, lai attīrītu valsti no “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma”. Tas ir pirmais solis lielajam darbam, bet svarīgs solis. Daudz kas ir darāms vēl priekšā.

2020. gada 30. aprīlī tika saņemtas ziņas, ka bijušajam Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (iespējams, NAB) darbiniekam Dainim Išņevskim bija komunikācija ar Satversmes aizsardzības biroja darbinieku (“Satversmes aizsardzības biroja jumtotāju un noziedznieku”) Aigaru Parānu. Nav precīzi zināms, par ko un ar ko bija saistīta komunikācija, iespējams, par kādām noziedzīgam tēmām.

Ir zināms, ka D. Išņevskis no Valsts policijas aizgāja prom 2004. gada 1. oktobrī.

– D. Išņevskim bija ļoti tuvas un ciešas attiecības ar naktskluba Studio 69 īpašnieku Nikolaju Irotkinu. Ir dzirdēts, ka D. Išņevskis “jumtoja” minēto klubu. Iespējams, piesedza narkotiku tirdzniecību klubā, prostitūciju utt. (iespējams, komunikācija ar A. Parānu bija saistīta ar naktskluba Studio 69 jumtošanu).

– Strādājot Valsts policijā un pēc darba pabeigšanas Valsts policijā D. Išņevskis “kārtoja lietas Valsts policijā” un ieguva par samaksu informāciju no reģistriem.

– D. Išņevskis uzturēja tuvas attiecības ar Drošības policijas darbinieku Kirilu Otaņinu, kas pašlaik strādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī.

– Pēc darba pabeigšanas Valsts policijā D. Išņevskis strādāja Norvik bankas Drošības dienestā un MTB bankas Drošības dienestā.

– D. Išņevski raksturo kā diezgan sportisku un brutālu cilvēku. Nodarbojas ar sportu – volejbolu.

2020. gada 5. maijā masu medijos tika publicēts paziņojums, ka “Maigurs Trīķis un Alla Uraša sarūpējuši drošības naudu Parāna atbrīvošanai”.

Paziņojumā ir rakstīts: “Iemaksāta bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna atbrīvošanai nepieciešamā 50 000 eiro drošības nauda, līdz ar to šodien gaidāma viņa atbrīvošana, apliecināja Parāna advokāts Aleksandrs Erezins. Erezins apliecināja, ka drošības naudu atvēlējis Parāna tuvs draugs, nesen mūžībā devušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Jutas Trīķes (Jaunā konservatīvā partija) dzīvesbiedrs un bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Trīķis. Tāpat naudu piešķīra Erezina pārstāvētais advokātu birojs, kurā bez viņa vēl darbojas patreizējā Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Jura Uraša (Jaunā konservatīvā partija) dzīvesbiedre Alla Uraša.

Valsts drošības dienests paziņojumā presei raksta, ka 28. aprīlī un 29. aprīlī dienests veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības ar trīs personām saistītos objektos Rīgā.

Procesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas, norisinājās Valsts drošības dienesta izmeklētā kriminālprocesā par kukuļņemšanu lielā apmērā.

Vairākos objektos veikto tiesas sankcionēto kratīšanu laikā Valsts drošības dienests izņēma dažāda veida datu nesējus un dokumentus. Patlaban tiek veikta iegūto materiālu analīze.

Valsts drošības dienests aizturēja trīs personas. Pašlaik vienai personai, proti, Parānam, ir piemērots aizdomās turētā statuss un kā drošības līdzeklis tika noteikts apcietinājums, bet pret 50 000 eiro drošības naudu viņš no apcietinājuma tiek atbrīvots. Tuvākajā laikā tiks lemts par procesuālā statusa un drošības līdzekļa piemērošanu pārējām divām personām, kuras pašlaik ir atbrīvotas.

Erezins arī apgalvoja, ka kriminālprocess ir saistīts ar kāda patlaban cietumā ievietota cilvēka iesniegumu Valsts drošības dienestam. Šis cilvēks apgalvo, ka Parāns kā Satversmes aizsardzības biroja amatpersona esot vairāku gadu garumā pieņēmis kukuļus. Parāns šādu apgalvojumu noliedz.

Advokāts norādīja, ka ierosinātā lieta un tai sekojošā aizturēšana ir ļoti dīvains process. Saskaņā ar pastāvošo kārtību personas apgalvojumu pārbaudīšanai par kādas citas personas pirms vairākiem gadiem izdarītiem nodarījumiem tiek pielietota pavisam cita metodika, tostarp veikta sarunu noklausīšanās, organizētas novērotas tikšanās vai veiktas citas izmeklēšanas darbības.

Advokāts pieļāva, ka konkrētais ziņotājs, vēršoties pie Valsts drošības dienesta, esot vienkārši vēlējies cietumā gūt kādu labumu, lai nodrošinātu sev labākus uzturēšanās apstākļus ieslodzījumā.

“Mans klients vainu neatzīst un arī mums uzrādītie lietas materiāli nekādu skaidrību neievieš, taču, maigi sakot, ir dīvaini, ka pietiek tikai ar personas iesniegumu, lai veiktu aizturēšanu,” uzsvēra advokāts.

Erezinam pagaidām ir grūti spriest, vai Parāna aizturēšana varētu būt saistīta ar kādu specdienestu savstarpēju atriebību, taču viņš nenoliedza, ka Parāns savā specdienesta darbinieka praksē ieguvis plašu kontaktu un paziņu loku. Ar ko Parāns kopš aiziešanas no Satversmes aizsardzības biroja nodarbojies, advokāts gan nezināja teikt.

TV3 raidījums Nekā personīga pērn februārī ziņoja, ka Parāns devies izdienas pensijā. Parāns izdienas pensijā devies 2018. gada nogalē, tomēr tas nav noticis bez spiediena, jo raidījuma rīcībā esošā informācija liecināja, ka savu neapmierinātību ar Parāna darbību Satversmes aizsardzības biroja vadībai izteikusi ASV vēstniecība.

Tāpēc raidījums pieļāva, ka vēstniecība vākusi informāciju pret Parānu jau ilgāku laiku, bet nesen atrasti pierādījumi, ka Parāns pārkāpis dienesta pilnvaras, ko pats Parāns arī atzinis.

Tas esot bijis pietiekams pamats, lai Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Aizītis rīkotos, lai gan viņš notikušo nekomentē.

Parāns toreiz raidījumam sacīja, ka viņš priecātos, ja viņa pieredze varētu noderēt valsts tiesiskuma stiprināšanā, bet nav atklājis savus tālākos plānus.

Raidījums toreiz skaidroja, ka Parāns nekad nav ieņēmis vadošus amatus Satversmes aizsardzības birojā, taču viņam piedēvēta liela ietekme. 15 gadu laikā Parāns ne vien bijis klāt noziegumos, kuros saskatāmi riski valsts drošībai, bet palīdzējis kārtot arī ekonomiski politiskus jautājumus, par ko izpelnījies pretrunīgu slavu, norādīja raidījums.

Parāns bijis klāt bijušā Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Aškeviča spridzināšanas vietā. Satversmes aizsardzības biroja darbinieks toreiz to skaidroja ar nejaušību, bet, kā bijis patiesībā, neviens neesot izmeklējis. Tāpat aculiecinieki redzējuši Parānu iesaistāmies Ventspils tranzītkaros, kā arī neoficiāli zināms, ka Parāns kontaktējies arī ar Grigoriju Useļņikovu, kurš savulaik iegādājās Norvik banku un vēlāk Latviju iesūdzēja tiesā par to, ka valsts kaitē viņa biznesam, iepriekš vēstīja Nekā personīga.

Piezīme. Kā ir redzams, divi “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” biedri sevi atmaskoja, samaksājot drošības naudu par kukuļņēmēja, slepkavas un iespējama KF izlūkdienesta aģenta A. Parāna atbrīvošanu no apcietinājuma.

Protams, bija gaidāms tas, ka 50 tūkstoši eiro tiks atrasti, lai samaksātu drošības naudu par A. Parāna atbrīvošanu no apcietinājuma. Būs ļoti interesanti, kas sekos pēc tam, kad A. Parānu atbrīvos. Var gaidīt, ka “aizstāvēšana notiks ne tikai juridiskajā plāksnē”, bet arī būs brutālas darbības, kā “valstiskais organizētās noziedzības grupējums” pieradis. Jau bija saņemti signāli par “iespējamiem apdraudējumiem” dienesta vadībai, kas iniciēja A. Parāna aizturēšanu.

Jau iepriekš bija redzams, ka, kamēr valstiskais organizētās noziedzības grupējums veic simts soļus, tie, kas “cīnās likuma robežās un ietvaros”, sper vienu soli. Būs interesanti un būs “karsti”.

Tas, ka M. Trīķis ir “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” biedrs un acīmredzami strādā uz kaimiņvalstu izlūkdienestiem, bija vairāk nekā skaidrs jau iepriekš (viņš iezīmējās, interesējoties par lietām, personām un informāciju, kas neietilpa viņa kompetencē dienesta laikā Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, tāpat viņš iezīmējās ar savu “aizraušanos” – pamestu kapu fotografēšanu un apmeklēšanu, kur varēja “brīvi ierīkot slēpņus” informācijas nodošanai ārvalstīm).

2020. gada 6. maijā tika saņemta informācija, ka LR Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurore Margarita Olgova, kas izskatīja bijušā Drošības policijas darbinieka Artura Mauksteļa sūdzību par Operatīvās darbības subjekta rīcību, bija negatīvi noskaņota pret A. Mauksteli, kad tas pie viņas atnāca runāt par lietas faktiskiem apstākļiem.

Tāpat kā izraidīto čečenu lietā – M. Olgova acīmredzami pavirši veica pārbaudi, sekojot loģikai “ja ir uzrakstīts, tad atbilst patiesībai”. Respektīvi, viņa ir cilvēks, kas redz uz žoga uzrakstu “hu…” un uztver to par taisnību – uzrunā un koķetē.

Vēl viens apliecinājums, ka likumdošanā ir “caurumi”, kurus ļoti veiksmīgi izmanto “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedri”, lai gūtu labu “šepti” un cīnītos ar tiem, kas apdraud “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma eksistenci”, bet kurus (caurumus) nemāk izmantot “burtu kalpi”.

 

2020. gada 10. maijā ir publicēts bijušā Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka vietnieka Maigura Trīķa paziņojums Facebook sakarā ar bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna aizturēšanu:

Pietiek šodien pārpublicē no Facebook žēlīgu tekstu (saglabāta oriģinālrakstība), kura autors ir Parāna un Jura Uraša kompanjons, bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Trīķis (attēlā no Iņķeļu ģimenes viesībām – kopā ar sievu Jutu Trīķi). Vienlaikus gan nevar noliegt, ka Trīķa aprakstā par Valsts drošības dienestu un tā metodēm ir liela daļa patiesības, – cita lieta, ka Trīķis par to norūpējies tikai tad, kad šīs metodes tiek izmantotas pret viņa kompanjonu.”

M. Trīķis paziņojumā raksta:

“Pēc visa spriežot, bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna aizturēšana tiesībsargāšanas iestāžu esošo un bijušo darbinieku “astoņkājim” var radīt daudz nopietnākas problēmas, nekā tas sākumā šķita.

28. aprīlī Normunda Ežvieta vadītais Valsts drošības dienests aizturēja manu bijušo kolēģi Aigaru Parānu, pamatajoties uz viena ieslodzītā liecību, ka viņš esot viņam kaut kad devis kukuļus. Man nav ne mazāko šaubu, ka mērķtiecīgi ir aizturēts nevainīgs cilvēks, un tāpēc izklāstīšu savu versiju par šo akciju, paužot savus uzskatus atbilstoši Satversmes 100. pantam.

Nav jābūt gaišreģim, pietiek ar manu stāžu policijā, prokuratūrā un valsts drošības iestādēs, lai pateiktu, ka lieta par kukuļošanu pret Aigaru Parānu nolemta izjukšanai. Paredzu, ka Valsts drošības dienests lietu vilks garumā un slēps no sabiedrības informāciju par šo ļaunprātīgo rīcību, lai pēc iespējas vēlāk nāktos atbildēt par savām darbībām. Ja šajā lietā būtu taustāmi pierādījumi, tad Normunds Ežviets noteikti sen būtu iekāpis televizorā un pašslavinājies ar saviem sasniegumiem, ar laipnu izmeklētāja atļauju, protams.

Vienas personas liecība, ja tā nav apstiprināta ar citiem pierādījumiem, nevar būt pietiekams pamats personas aizturēšanai. Tādā veidā Valsts drošības dienests, jebkura policija, varētu jebkuru sodīt ar šīm “jaukajām” izmeklēšanas darbībām, atņemt bērniem telefonus, tālmācības datoru kā Aigara Parāna gadījumā. Un tas, manā ieskatā, arī ir Valsts drošības dienesta izmeklēšanas mērķis, atriebties un sodīt ar izmeklēšanas darbībām, pie tam pieskaņojot aizturēšanas laiku tā, lai arī brīvdienas nāktos pavadīt apcietinājumā. Manā ieskatā galvenais uzdevums šai lietai, kurā, kā es uzskatu, mākslīgi ir piepīts klāt Aigars Parāns, ir cits, – uzturēt propagandisko mītu par savstarpēji saistītu ļaunprāšu grupu, lai nepieļautu Embergam netīkama ģenerālprokurora apstiprināšanu.

Šo, kā es uzskatu, izrēķināšanās krimināllietu būtu pienākums skrupulozi uzraudzīt prokuratūrai, bet personīgi es no prokuratūras negaidu neko citu kā Valsts drošības dienesta prettiesisko darbību piesegšanu. Atcerēsimies to, kāda ietekme gadu desmitiem ir bijusi uz šo drošības iestādi Aivara Emberga draugu pulkam. Neaizmirsīsim arī to, ka Aigars Parāns bija viens no tiem, kurš, dienesta pienākumus pildot, sniedza nepieciešamo atbalstu Aivara Emberga krimināllietas izmeklēšanā vai arī Induļa Emša (bija tāds Ministru prezidents) krimināllietā, kuru tā pati iestāde sekmīgi jau bija piebeigusi. Un tā ir tikai maza daļa no veikuma. Emberga ietekmē esošā avīze NRA kaut vienu kritisku rindiņu ir veltījusi kuslajam Valsts drošības dienestam? Lūk, auglīgākā augsne personiskai atriebībai un nesodāmības sajūta kā ražena vide dienesta pilnvaru ļaunprātīgai izmantošanai.

Daži vārdi par aizturēšanu. Pielietot elektrošoku pret zemē notriektu cienījama vecuma aizturēto, kurš nekādā veidā nespēj apdraudēt aizturētāju pulku, ir ne tikai zemiski, bet arī pretlikumīgi.

Normunda Ežvieta vadītais iestādījums drīzāk atgādina nevis valsts, bet Emberga grupējuma drošības dienestu. Mana pārliecība ir tāda, ka valsts un tās pilsoņu drošībai, ja vien par valsti neuzskatām šo Emberga grupējumu, no šī kantora nāk apdraudējums, nevis drošība.

Tas, ko viņi atļaujas darīt, līdzinās Krievijas specdienestu rīcībai pret viņu pretiniekiem valsts iekšienē, tikai bailīgāk un tizlāk. Politiķiem, kuri sevi uzskata par valstsvīriem, ir svēts pienākums uzņemties atbildību un pārņemt iniciatīvu, lai beidzot ieviestu kārtību šajā un arī citos represīvajos dienestos. Tas ir visu cilvēku, – gan godīgo, gan negodīgo – interesēs, lai šīs iestādes, kā arī prokuratūra strādātu pēc vienotiem noteikumiem un ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu. Bet tagad izskatās tā – draugiem viss, bet viņu pretiniekiem likums, pie tam patvaļīgi interpretēts. Ja uz kādas iestādes vadītāju ir neleģitīma ietekme (un tas spiežas ārā pa visām vīlēm), tas nozīmē to, ka kāds ir faktiski “privatizējis” par visu valsts nodokļu maksātāju uzturētu represīvu iestādi. Emberga grupējuma ietekme uz šo tagadējo Valsts drošības dienestu ir jūtama vēl no laika, kad tas no PSRS okupācijas režīma LPSR Valsts drošības komitejas pārtaisījās par neatkarīgās Latvijas drošības iestādi, kurā, kā jau kārtīgā Valsts drošības komitejas piesegorganizācijā, visus vadošos amatus ieņēma vecie čekisti, bet par pašu galveno nozīmēja kādu viegli ap pirkstu aptinamu nečekistu. Pieņemu, ka šī izcelsmes vēsture ir viens no būtiskiem iemesliem tam, ka prāta pietiek, lai noturētos naudīgā amatā, bet ar reālu Krievijas spiegu noķeršanu galīgi nevedas. Nopietni vākt pierādījumus nav tas pats, kas iespaidoties no pašsacerētām operatīvo pasaku grāmatām un informāciju kopā ar iedvesmu smelties mūsu oligarhu propagandistu saražoto dubļu spaiņos.

Jau paredzu, ka Valsts drošības dienests sāks gausties – grauj mūsu reputāciju, nodara kaitējumu nacionālajai drošībai. Nezinu nevienu puslīdz zinošu un godprātīgu cilvēku, kurš neuzskatītu, ka Valsts drošības dienesta reputācija nav līdzvērtīga Emberga grupējuma kabatas kantora apzīmējumam. Pieņemu, ka Valsts drošības dienesta fundamentāla reorganizācija jau pirmajā dienā pēc tās uzsākšanas uzlabotu gan katra pilsoņa, gan nacionālo drošību kopumā.

Katrā iestādē ir pietiekami liels daudzums darbinieku, kuri skaidri apzinās, kur viņi ir nonākuši, un esmu pārliecināts, ka viņiem ir par to svelošs kauns un alkas pēc pārmaiņām. Un arī Valsts drošības dienestā tādi cilvēki ir pilnīgi noteikti. Tikai ir jābūt politiskai drosmei redzēt reālo stāvokli un mainīt to. Neviens cits kā mēs paši savu valsti civilizētu nepadarīsim, un tieši tas ir sabiedrībai jāprasa saviem izraudzītajiem priekšstāvjiem. Patiesībā pēdējos gadus pēc kārtējās Emberga draugu valdības mēs esam dziļākajā tiesiskuma bedrē. Par tiem 50 miljoniem, kas ir paredzēti Valsts drošības dienesta mājas celtniecībai, ekonomikas sildīšanas ietvaros uzbūvējiet ko derīgu, piemēram, kādu lauku ceļu, vai ieguldiet medicīnā vai cilvēku atbalstam krīzes apstākļos. Protams, ka ir uzkrītoši, ka Saeimas Nacionālās drošības komisiju, kas pēc likuma realizē valsts drošības iestāžu parlamentāro uzraudzību, vada tuvs Magņitska sarakstā iekļautā Aivara Emberga politiskais līdzgaitnieks Māris Učinskis. Arī tas norāda, ka valsts drošības iestādes atrodas Emberga grupējuma interešu sfērā un diemžēl liecina arī to, ka pašreizējās valdības partijas ar savu klusēšanu to pieļauj un neapzinās drošības riskus valstij, kas izriet no šī grupējuma ietekmes uz valsts drošības dienestiem, pirmkārt jau to pašu Valsts drošības dienestu.

Mans ieteikums visiem iesaistītajiem, pirmkārt jau tiem viszemākajiem amatā, kuri liek savus parakstus uz procesuālajiem dokumentiem, fiksējiet visus norādījumus, kurus mutiski saņemat no malas. Kādreiz var nākties atbildēt uz jautājumiem, un jums var ļoti nākt par labu, ja spēsiet precīzi atbildēt, kurš, kad, ko jums lika darīt.

Manā ieskatā šī ir tik kliedzoša varas ļaunprātīga izmantošana, ka man nav morālu tiesību klusēt, lai pēc tam nešaustītu sevi ar pārmetumiem. To darīt ir mans pienākums pret savu sirdsapziņu, pret manas agri aizgājušās sievas piemiņu un arī manu bijušo kolēģi Aigaru Parānu, godīgu un pašaizliedzīgu cilvēku ar izciliem, bet nenovērtētiem nopelniem valsts labā. Pēc būtības Aigars ir saņēmis vērtīgāko apbalvojumu – par godīgu darbu apbalvots ar cietumu. Mūsu valsts ordeņus ir saņēmuši daudz, daudz labu cilvēku, bet līdz ar viņiem šajā sarakstā ir arī pa nelietim. Bet par godprātīgu darbu cietumu saņēmis ir retais – šis klubiņš ir ļoti šaurs un līdz ar to cienījams.

Uzskatīju par lielu pagodinājumu iemaksāt daļu drošības naudas netaisni vajāta cilvēka atbrīvošanai no apcietinājuma. Bet šis ne tuvu nav vienīgais kriminālprocess, kas tiek izmantots nevis kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, bet pavisam citiem mērķiem, un manā ieskatā tie ir sabiedrības iebiedēšana, politisko krusttēvu atbalstīšana un viņu politisko pretinieku diskreditēšana, viņiem pakalpīgu amatpersonu iecelšana stratēģiskos amatos un nepieļaušana tajos nonākt patstāvīgi domājošiem, neatkarīgiem cilvēkiem. Daudziem ir būtiski, lai arī nākamais ģenerālprokurors būtu diedziņos raustāma lelle.

P. S. Uz amatiem nepretendēju, vēlēšanās nekandidēšu.”

Savukārt svētdienas vakarā Maigurs Trīķis Facebook ievietojis šādu ierakstu saistībā ar TV3 sniegto informāciju par Parāna aizturēšanu – arī šeit saglabāta oriģinālā rakstība:

“Kad lietā nav pierādījumu, tad jāsauc talkā sabiedrisko attiecību speciālisti no žurnālistikas, lai pierādījumu trūkumu aizvietotu ar burlakstāstiem par Sļivu un viņa sakariem. Ir lietas, par kurām nedrīkst kādu laiku stāstīt, bet žurnālists mēģinātu saprast, atšķirībā no sabiedrisko attiecību veidotāja, kuram uz izsniegtās informācijas bāzes jāuzbur iepriekš noteiktas ievirzes pastāstiņš skatītāju smadzeņu aparāta iespaidošanai.

Īpaši mīļi bija par Imšēviču. Kad Urašs bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lieta nekustējās, kad vairs nebija, tad gāja uz priekšu. Varbūt tomēr iepriekš noskaidrot, vai ar īpaši pilnvaroto prokuroru nebija saskaņots plāns lietā, kur noteikts, kādus virzienus un kādā secībā pārbaudīt. Ja uzdevums ir radīt sliktu priekšstatu par Urašu, tad šie jautājumi ir lieki, jo neatbilst darba uzdevumam. Īpaši mīļas beigas – jāatgriežas tomēr pie Aigara Parāna, izrādās, pieņēmuma formā, protams, ka iekšlietu ministrs varot būt pie vainas, esot spiedis un tāpēc sasteigta sanākusi. Lūk, arī peramais zēns atrasts, kāpēc lieta buksē.

Nobeigumā pateikšu rupji: ja pērkama sieviete vai vīrietis (dzimumu līdztiesības vārdā minu abus dzimumus) par seksu ņem naudu, tad fakts, kurai valstij kalpo klients, nemaina profesijas nosaukumu. Līdzīgi ir žurnālistiem – vai nu godīgi par algu dari savu darbu kā brīvs cilvēks pēc savas sirdsapziņas, vai par maksu izpildi pasūtījumus kā pasūtītāju ideju izpildītājs. Patiesībā ir ļoti skumji, ka ar šo raidījumu šāda metamorfoze, kā šķiet, ir notikusi.”

Piezīmes. Tas, par ko atbildīgie dienesti bija informēti jau vairākus gadus, pakāpeniski nāk gaismā. M. Trīķa paziņojums Facebook nepārprotami norāda uz to, ka M. Trīķis (Krievijas Federācijas izlūkdienesta aģents un persona ar netradicionālu seksuālo orientāciju) ir ļoti tuvs kukuļņēmējam, slepkavam, iespējams, KF izlūkdienestu aģentam A. Parānam. “Valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” dalībnieki pakāpeniski “atklāj” savstarpējas tuvas attiecības.

Pēc būtības dienestiem būtu jāturpina cirsma, lai šo sērgu – valstisko organizētās noziedzības grupējumu, KF izlūkdienesta aģentus, kaitniekus un slepkavas – “izcirstu” kā nezāli.

Nepārprotami arī tas, ka veiksmīga A. Parāna aizturēšana bija iespējama tikai pēc Satversmes aizsardzības biroja aģenta (stukača) Inta Olmaņa pensionēšanās. Ja I. Olmanis paliktu sava amatā, tad visa informācija par mērķtiecīgu darbu pret valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekiem un plānotu A. Parāna aizturēšanu būtu nolieta kā ūdens klozetpodā.

Kopā ar A. Parānu pie aizturēšanas parādījušās kārtējās “kolorītās personības” – Krievijas izlūkdienestu aģents, Grigorija Učanska kalps un narkomāns Andrejs Anteļejevs, bijušais LPSR Valsts drošības komitejas aģents Edvīns Ankēns.

Tikai jāsavelk paralēles. Jāpaskatās vēsturiska informācija, ko es devu. Un tad pieļauju, ka beidzot izdosies pievilkt pie atbildības KF izlūktīkla dalībniekus, kuri vienlaikus ir gan valstiski kaitnieki, gan noziedznieki un kukuļņēmēji.

Papildus jāatzīmē tas, kas kriminālprocesu pret A. Parānu izmeklē Valsts drošības dienesta darbinieks Sandris Uls. S. Ulam var droši pateikt – lai drošsirdīgi un neatlaidīgi strādā pie šīs lietas. Un nebaidās. Ja būs kādas indikācijas par iespējamiem piegājieniem viņam vai iespējamiem draudiem – par to informēsim.

Pēdējā laikā portālā www.pietiek.com tiek publicēti bijušā Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieka Maigura Trīķa raksti – viedokļi, kas liek domāt par to, ka M. Trīķis pats vai pastarpināti caur kontaktiem nodibinājis kontaktus ar žurnālistu Lato Apsu. M. Trīķis ir viena no centrālajām figūrām “valstiskajā organizētās noziedzības grupējumā” un L. Apsas “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” biedra viedokļu – rakstu publicēšana norāda uz iespējamo žurnālista satuvināšanos ar valstisko organizētās noziedzības grupējumu. Iepriekš L. Apsa bija “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” “ienaidnieks” un bieži publicēja negatīvus rakstus par “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” biedriem, bet tagad tas nav fakts. Iespējams, “valstiskais organizētās noziedzības grupējums” un L. Apsa atrada kādus koppunktus.

Ja pat viss minētais neatbilst patiesībai – fakts ir tāds, ka “valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam” ir izejas uz L. Apsu un “valstiskais organizētās noziedzības grupējums” šad tad piemet L. Apsam dezu, ko viņš publicē.

2020. gada 11. maijā tika saņemta informācija, ka atsevišķi valsts drošības iestāžu darbinieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki sākuši saņemt ziņas no saviem informācijas avotiem un aģentiem par to, ka “atsevišķi” Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kas strādā pret noziedznieka Aigara Parāna komandu (tā saucamo valstisko organizētās noziedzības grupējumu), “strādā” uz Krievijas izlūkdienestiem, sakarā ar ko daudziem izveidojusies “piesardzīga attieksme” pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas strādā pret A. Parāna komandu (valstisko organizētās noziedzības grupējumu).

Pie tam ziņas tiek izplatītas “caur informācijas avotiem un aģentiem”, nesaistot “šīs ziņas” ar A. Parānu, Urašu un citiem valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekiem.

Piezīmes. Acīmredzami kāds mēģina izveidot neuzticību starp valsts drošības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas strādā pret A. Parāna komandu.

Vienlaikus minētais norāda uz to, ka A. Parāna komandai ir pieviesti “savi cilvēki” pie valsts drošības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, caur kuriem tie var iemest dažādu informāciju operatīvajiem darbiniekiem.

2020. gada 12. maijā tika saņemtas ziņas, ka pēc bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna aizturēšanas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks deva uzdevumu sev tuvam darbiniekam vai darbiniekiem iegūt visu iespējamo informāciju sakarā ar A. Parāna aizturēšanu. Iespējams, informācija ir nepieciešama, lai 1) pasargātu sevi (jo ir saistīts ar A. Parānu); 2) nolietu citiem valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekiem.

2020. gada 13. maijā ar bijušo Drošības policijas darbinieku Arturu Mauksteli sazinājās laikraksta Vesti Segodņa (www.kriminal.lv) izmeklēšanas nodaļas vadītāja Marina Ihailova un pateica, ka pēc raksta publicēšanas par bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu portālam www.kriminal.lv uzbrūk hakeri un caur robota programmām pieprasa rakstu izdzēst. Caur Google paziņojumiem nāk brīdinājumi “steidzami izņemiet teroristisko kontentu”. Iepriekš M. Ihailova ar tādu hakeru uzbrukuma intensitāti nav saskārusies.

Piezīmes. Pēc M. Ihailovas stāstītā, var nojaust, kādi IT spēki stāv aiz A. Parāna un Co (iespējams, saistīti ar blakus valsts izlūkdienestiem).

2020. gada 13. maijā M. Ihailova atkārtoti sazinājās ar A. Mauksteli un mazliet vairāk pastāstīja par situāciju ar uzbrukumiem portālam www.kriminal.lv sakarā ar raksta publicēšanu par A. Parānu.

Pēc M. Ihailovas vārdiem, kāds raksta Google vēstules par to, ka resursā www.kriminal.lv ir publicēts teroristiska rakstura raksts (par A. Parānu). Pie tam Google tiek rakstītas simtiem vēstules. Google pieprasa portāla administrācijai izņemt rakstu vai koriģēt. Tiklīdz M. Ihailova to izdara, uz Google nāk jauni pieprasījumi un Google pakāpeniski sāk bloķēt portālu.

Sarunas laikā M. Ihailova teica, ka “nesaprot, kāpēc “A. Parāns vai viņa cilvēki tā dara”, un uzdod retorisku jautājumu, “vai nebūtu vienkāršāk samaksāt par raksta izņemšanu”. Uz minēto A. Maukstelis norāda, ka nekādā gadījumā nevajag komunicēt ar A. Parānu vai viņa cilvēkiem un it īpaši “kārtot kādas lietas, ņemt naudu”. Jo A. Parāns ir noziedznieks. Slepkava.

A. Maukstelis uzrunāja M. Ihailovu sagatavot rakstu par uzbrukumiem portālam raksta dēļ par A. Parānu un aprakstīt visu tehnoloģiju, norādīt IP adreses, no kurām tiek “bombardēts” Google. M. Ihailova pateica, ka apdomās A. Mauksteļa piedāvāto.

2020. gada 28. maijā tika saņemtas ziņas, ka ir dokumentēta saruna ar V. Asiļjevu, kurā viņš pilnīgi atklāti stāsta, ka ilgstoši izmanto Aigara Parāna un Jura Uraša “jumta pakalpojumus” un maksā viņiem naudu par piesegu. Kontakts solīja iedot nodokumentētu sarunu, lai dienesti varētu to izmantot un aizturēt V. Asiļjevu (uz neilgu laiku) un piespiest sniegt liecības pret J. Urašu un A. Parānu.

Sarunas laikā kontakts minēja, ka ir arī nodokumentēta saruna ar bijušo Valsts policijas darbinieku Aļiku Aumani, kur viņš atklāti stāsta valsts noslēpumu saturošu informāciju, ko viņam sniedz kontakti Valsts policijā (par operatīvās izstrādes lietu, personām, pret kurām uzsākta operatīvās izstrādes lieta un veiktajām darbībām), par savu “kontaktu” Drošības policijā (Valsts drošības dienestā), kas palīdz “visgodīgākajam policistam Andrejam Ozinovam”, un par “jumtiem”, ko Aļiks liek ar A. Ozinovu organizētās noziedzības grupējuma pārstāvjiem.

Papildus no kontakta tika saņemtas ziņas, ka viņa kontakts, kas iepriekš bija nelegāla degvielas uzpildes stacija Ādažos, maksāja ikmēneša “abonementu” Igoram Omaševam par jumta pakalpojumiem. Pēc tam I. Omaševs izdomāja “piepacelt” abonēšanas maksu un organizēja nelegālās degvielas uzpildes stacijas īpašnieka aizturēšanu.

2020. gada 1. jūnijā interneta vietnē www.pietiek.com tika nopublicēts raksts, kurā minēts, ka par īpašo valsts reģistrācijas numuru HX–77 savai automašīnai Subaru Outback Legacy, kura fiksēta netālu no Baltezera peldvietas noparkota svešā zālājā, pašreizējais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un Rīgas mēra amata kandidāts Juris Urašs oficiāli papildus samaksājis 150 eiro, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācija.

Gan neatklājot automašīnas īpašnieku, Ceļu satiksmes drošības direkcija atklāj, ka šai zālāju izbraukāšanas automašīnai, kuras pakaļējo stiklu rotā uzraksts “Jaunā konservatīvā partija”, ir tā sauktais izvēles numurs, kas nozīmē – par valsts reģistrācijas numura izvēli reģistrējot ir veikta Ministru kabineta noteiktā papildu 150 eiro maksa.

Oficiālais skaidrojums ir šāds: reģistrējot transportlīdzekli īpašumā, veicot valsts reģistrācijas numura maiņu vai saņemot numura zīmes nozaudēto vai nozagto vietā, valsts reģistrācijas numuru var izvēlēties no Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centru rīcībā esošajām numura zīmēm, kas atbilst transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanā noteiktajam numura zīmes tipam.

Par izvēles valsts reģistrācijas numuru tiek uzskatīts valsts reģistrācijas numurs, kuru transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) izvēlas tā numura vietā, kuru noteiktā vispārējā rindas kārtībā piešķir dators. Izvēlēties iespējams tikai no tiem valsts reģistrācijas numuriem, kuri izvēles veikšanas brīdī atrodas kādā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centriem. Reģistrācija jāveic tajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centrā, kurā atrodas izvēlētais numurs.

Izvēles numura zīmi vai valsts reģistrācijas numuru ar viena vai divu ciparu kombinācijām vienas personas īpašumā (turējumā) esošam katram transportlīdzeklim var piešķirt ne biežāk kā reizi gadā.

Ar pieejamo reģistrācijas numuru sarakstu iespējams iepazīties, ierodoties Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centrā. Elektroniski vai pa tālruni informāciju par Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centros pieejamajiem numuriem nesniedz.

Vai tiešām bezkompromisu tiesiskumu skaļi aizstāvošais Urašs pie sava “izvēles numura” ir ticis šādā – oficiālā ceļā? Pašlaik droša pamata to apšaubīt nav, lai gan automašīnas ar numuriem, kas sāktos ar burtiem HX, uz Latvijas ceļiem masveidā nav redzētas.

Pats Urašs joprojām nav uzskatījis par nepieciešamu sniegt kādus komentārus par foto fiksēto pārkāpumu vai par to atvainoties.

Piezīmes. Vieta, kur novietota automašīna, ar kuru pārvietojas valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībnieks Juris Urašs, tika novietota stāvēšanai Ādažu novadā, Alderos, netālu no vecas kuģu piestātnes Alderi (Alderu peldvieta, blakus Pavasara ielai). Pēc informācijas J. Urašam minētajā vietā notika tikšanās ar pagaidām nenoskaidrotu personu.

Vēsturiski ir zināms, ka Ādažu novadā, Alderos, dzīvo persona, kam bijušais Valsts policijas darbinieks Aleksejs Afarovs vadāja kukuļus politiskajai partijai Vienotība (partijas melnais kasieris) par “narkotrafika piesegšanu” (laika posms no 2012. gada līdz kādam 2016. gadam, plus mīnus).

2020. gada 1. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots pastāstīja, ka bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka Gunta Utka dēls Renārs Utkis ir viens no “iepirkumu kārtotājiem” Rīgas domē. Izmantojot korupciju, pazīšanos un tuvas attiecības ar bijušo Rīgas domes mēru Nilu Šakovu un “izejas” uz Mr. 20% (Andri Meriku), R. Utkis “veiksmīgi uzvar” dažādos Rīgas domes iepirkumos, bieži vien startējot iepirkumā ar jaunu uzņēmumu, kas iepriekš nav nekad nodrošinājis līdzvērtīgus pakalpojumus.

Piemēri.

1.  2014. gada beigās Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas meži bez izsoles kūdras ieguvei SIA Sfagnum iznomājis Lielo Rustūžu purvu Limbažu novadā. Purvā ir ievērojami kūdras resursi, pēc šodienas pārdošanas cenām rēķinot – teju 200 miljonu eiro vērtībā, bet nomnieks – SIA Sfagnum – kūdras izstrādes jomā neesot zināms. Taču firmas pārstāvju vārdi iepriekš izskanējuši saistībā ar vairākiem skandāliem Rīgas pašvaldībā.

Viens no Sfagnum valdes loceklim ir Renārs Utkis, kurš savulaik bija atzīts par aizdomās turēto un arī apsūdzēts saistībā ar vairākiem uzņēmuma Ceļu pārvalde darījumiem par pakalpojumu un izejmateriālu iegādi. Tai skaitā bija divas epizodes par starpniecību kukuļdošanā. Otrs Sfagnum valdes loceklis šobrīd ir Jekaterina Otova. Savukārt kā patiesā labuma guvēji pašreiz norādīti Āris Ancmanis un Jekaterina Omaņuka. Viņa un Otova saistītas ar Rīgas satiksmes lietā aizdomās turētā Māra Artinsona ģimenei piederējušiem un viņa paša vadītiem uzņēmumiem.

Rīgas meži informēja, ka minētais līgums slēgts uz 12 gadiem, taču sabiedriskās apspriešanas laikā uzņēmuma pārstāvis Renārs Utkis sola, ka būšot labi kaimiņi 30 gadus.

2. 2018. gadā Rīgas domes Mājokļu un vides departaments nolēma Rīgā esošo strūklaku uzturēšanu, apkopi un remontu nodot ārpakalpojumā uzņēmumam SIA Ra Sea, kas pieder uzņēmējam Renāram Utkim. Līguma summa 50 840 EUR. 2018. gada rudenī Mājokļu un vides departaments sludināja nākamo konkursu. Uzvarētājs – nu jau cita Utkim piederoša firma Posiitum. Līgums noslēgts uz trim gadiem, tā summa – 143 000 EUR.

Pēc informācijas avota vārdiem, neskatoties uz to, ka R. Utkis sava laikā bija atzīts par aizdomās turēto un arī apsūdzēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošajā lietā saistībā ar vairākiem uzņēmuma Ceļu pārvalde darījumiem par pakalpojumu un izejmateriālu iegādi, viņš ir nodibinājis tuvas attiecības ar bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku Juri Urašu, kuram maksā kukuļus (nav zināms, pa tiešo vai pastarpināti) par “lojalitāti pret viņu un jumtu” par “aizdomīgiem” Rīgas domes iepirkumiem.

Informācijas avots ir dzirdējis, ka R. Utkis arī uztur kontaktus ar bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu, kam, iespējams, arī maksā kukuļus par “piesegu biznesa darījumiem”, drošības un informatīviem pakalpojumiem. Ar A. Parānu R. Utki, iespējams, saveda kopā Krievijas Federācijas pilsonis Igors Obanovs, kurš sevi sauc par “Tambovas organizētās noziedzības grupējuma” (Vladimira Umirina organizētās noziedzības grupējuma) pārstāvi Latvijā, kaut arī minētais ir pārbaudīts un ir zināms, ka KF organizētās noziedzības grupējumu pārstāvji (augsti stāvoši) I. Obanovu vērtē kā “stukaču” un I. Obanovam KF ir bijušas “aizķeršanās” ar atsevišķiem organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem.

Papildus ir noskaidrots, ka R. Utkis uztur ļoti tuvas attiecības ar bijušo Drošības policijas darbinieku Aleksandru Imecu. Iespējams, A. Imecs arī mijiedarbojas ar R. Utki kādos biznesa projektos un, iespējams, R. Utkis ir savedis A. Imecu ar J. Urašu un A. Parānu (pēdējais ir tikai varbūtība).

2020. gada 1. jūnijā cits informācijas avots pastāstīja, ka Iekšlietu ministrs Sandris Irģens pēc bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna aizturēšanas ir vērsies pie sava kursabiedra, zvērināta advokāta Aleksandra Erova, ar lūgumu “rekomendēt viņam cilvēkus”, kurus viņš varētu pieņemt savā komandā darbam Iekšlietu ministrijā.

Informācijas avots ir dzirdējis, ka S. Irģens ir sūdzējies A. Erovam par to, ka “Uraša un Parāna komanda viņu “tur aiz olām”, iesmērēja Signi Oli, kuru viņam nācās pieņemt darbā” un tagad pēc A. Parāna aizturēšanas viņš “jūtas nedaudz brīvāks”. Informācijas avots ir dzirdējis, ka A. Erovs sarunas laikā nevienu nav rekomendējis – pateicis, ka “padomās”. Pēc informācijas avota rīcībā esošās informācijas, S. Irģens minēja A. Erovam, ka izskata iespēju par Valsts policijas priekšnieku iecelt Juri Ulti.

2020. gada 4. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots sniedza ziņas par zvērināto advokātu Aleksandru Erovu, kura sieva Ginta Erova strādā par iekšējās drošības (inspekcijas) nodaļas vadītāju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē.

Pēc informācijas avota vārdiem, 28. aprīlī, kad Valsts drošības dienests aizturēja bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku (Krievijas Federācijas izlūkdienesta aģentu) Aigaru Parānu pie restorāna Erebuni īsi pirms aizturēšanas bija fiksēts, ka uz restorānu Erebuni A. Parāns atbrauca ar KF pilsoni Romānu Sipjanu un zvērinātu advokātu Aleksandru Erovu. Kāds sakars A. Erovam ar A. Parānu un R. Sipjanu, nav skaidrs.

Ir zināms, ka A. Erovs uztur ļoti tuvas draudzīgas attiecības ar “personu komandu”, kas ilgstoši palīdz Latvijas dienestiem atmaskot noziedznieku A. Parānu un citus valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībniekus. Pie tam A. Erovs uztur ļoti tuvas attiecības ar iekšlietu ministru Sandri Irģenu.

2020. gada 4. jūnijā tika pamanīts video youtube ar “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” dalībnieka, kukuļņēmēja un slepkavas Jura Uraša “monologu” par ģenerālprokurora vēlēšanām (noziedznieka aicinājums – nodot “sabiedrībai” tiesības ievēlēt LR ģenerālprokuroru).

Skaidrs, ka “valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam” un Urašam akūti svarīgi, lai LR ģenerālprokurors būtu “viņu cilvēks”, “viņu palaistuve”, lai grozītu uz pip… gan visus dienestus, gan tiesu. Pēc būtības LR ģenerālprokuroram ir milzīgas pilnvaras, kas ļauj ietekmēt ļoti daudzus procesus, izmeklēšanas, operatīvās uzskaites lietas, operatīvo darbu, dažādu iestāžu vadītāju nozīmēšanu amatos.

Noziedznieks Urašs, kas video izskatās garīgi slimīgs (jebkurš psihiatrs apstiprinās), runā par to, “vai atceraties, ka bija tā, vai atceraties, ka bija tā”. Pie tam iet runa par vēsturiskajām lietām, pie kurām strādāja Urašs un Co, būdami Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas un kuras beidzās ar apdirsieniem Uraša un Co dēļ (apzināta nepilnvērtīga darba dēļ).

Uz visiem Uraša “retoriskajiem jautājumiem” var droši atbildēt – protams, “atceramies”, ka Urašs un Co ņēma kukuļus, piesedza noziedzniekus, lika jumtus gan korumpētām amatpersonām, gan noziedzniekiem. Ļāva lietot Latviju milzīgām noziedzīgajām shēmām – starptautiska līmeņa kontrabandām, finanšu noziegumiem utt. Piesedza “shēmas, no shēmām pelnīja, nodeva tautu, valsti, zvērestu”. Var secināt, ka Urašs ir ļoti bīstams cilvēks, kam ne tikai vieta cietumā, bet mūža ieslodzījums trakā mājā būtu par maz pastrādāto noziegumu kvantuma un smaguma dēļ – sekas no kuriem izjūt ikviens Latvijā.

Nožēlojami, ka noziedzniekam Urašam ir iespēja izmantot interneta platformas, noziedzīgo naudu, nelīdzsvaroto iedzīvotāju simpātijas un lojalitāti, lai vēl “kladzinātu” caur internetu. Īstenībā internetā būtu jābūt video par Uraša dzīvi kamerā – gaiļa lomā, nevis video, kur viņš par kaut ko spriež.

2020. gada 4. jūnijā tika saņemta informācija, ka informācijas avots gatavs aizbraukt pie Valerija Asiļjeva, padzert ar viņu alkoholiskus dzērienus un nodokumentēt sarunu, kuras laikā pacels jautājumu par “Parāna un Uraša jumtu”. Par kukuļdošanu viņiem, par “Parāna un Uraša” naudas legalizāciju.

Šajā sakarā būtu nepieciešams izdomāt veidu, kā pēc tam izmantot šo ierakstu (ieraksts tiks nodots dienestam), neiezīmējot to personu, kas dokumentēja sarunu, lai uz šī ieraksta pamata “izrautu” Asiļjevu un piespiestu sniegt godīgas liecības par “valstisko organizētās noziedzības grupējumu” (Parānu, Urašu).

 

2020. gada 7. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots sniedza ziņas par 2012. gada jūnijā Jūrmalā notikušo SIA Nikos OM īpašnieka Nikolaja Irilova slepkavību.

Pēc informācijas avota vārdiem, N. Irilovam ir brālis Aleksandrs Irilovs, kam Krievijas Federācijas teritorijā pieder muitas noliktavas. N. Irilova brālis Aleksandrs pēc Nikolaja slepkavības stāstīja, ka Nikolaja slepkavību pasūtījis Lietuvas pilsonis kontrabandists, vārdā Marius, bet sniedzis atbalstu N. Irilova izsekošanā un informācijas vākšanā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Urašs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece (jau mirusi) Juta Trīķe, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Trīķis un Satversmes aizsardzības biroja darbinieks.

Pēc informācijas avota vārdiem, neilgi pirms N. Irilova slepkavības Satversmes aizsardzības biroja darbinieks bija pie uzņēmēja Māra Illera, ar kuru agrāk strādāja N. Irilovs, un deva mājienus par to, ka M. Illeram “vajag maksāt par jumtu”, jo, pēc A. Parāna rīcībā esošās informācijas, M. Illeram kopā ar N. Irilovu pieder “noliktavas, kas ir pārpildītas ar kontrabandas cigaretēm”. Uz minēto M. Illers atbildēja: ja dienestiem ir informācija par to, ka M. Illeram kopā ar N. Irilovu pieder “noliktavas, kuras pārpildītas ar kontrabandas cigaretēm”, lai dienesti “soda viņus par to”.

A. Parāns turpināja presingot M. Illeru. Bet pēc N. Irilova slepkavības “uzbraucieni” M. Illeram beidzās. Piezīme. Deviņdesmitajos gados M. Illers tiešam strādāja kopā ar N. Irilovu.

2013. gadā laikraksts Latvijas Avīze vēstīja, ka SIA Magvejs direktors Valerijs Asiļjevs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam nodevis 10 000 latu no solītajiem 50 000 latu. Asiļjevs, kā arī kukuļošanas starpnieks par šo noziegumu tika aizturēti.

2016. gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par mēģinājumu piedāvāt 50 000 latu jeb 71 000 eiro kukuli bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam Jurim Urašam apsūdzētajam piesprieda trīs gadu un viena mēneša cietumsodu nosacīti.

Atsaucoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja oficiālo informāciju, laikraksts vēstīja, ka kriminālprocesa materiāli liecina – uzņēmējs piedāvājis 50 000 latu kukuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai, lai tā prettiesiski nodrošinātu uzņēmējam labvēlīga lēmuma pieņemšanu citas tiesībsargājošas iestādes lietvedībā esošajā krimināllietā un lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savas kompetences ietvaros neveiktu darbības, kas vērstas uz uzņēmēja veikto noziedzīgo nodarījumu atklāšanu.

Tika noskaidrots, ka kukulis, par kuru tika aizturēts V. Asiļjevs, tika piedāvāts tajā laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam Jurim Urašam.

Papildus tika noskaidrots, ka, neskatoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturēšanu un brīvības atņemšanas soda piemērošanu, uzņēmējs Valerijs Asiļjevs nodibināja “neoficiālu komunikāciju” ar J. Urašu un “valstisko organizētās noziedzības grupējumu” (piemēram, bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu). V. Asiļjevs valstiskā organizētās noziedzības grupējuma uzdevumā “atmazgāja noziedzīgā ceļā nopelnīto naudu”, kā arī starpniekoja kukuļdošanā, piemēram, piedāvājot “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” atbalstu noziedzīgām darbībām Latgales reģionā. “Valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” uzdevumā V. Asiļjevs “atmazgāja” 7 miljonus eiro.

2020. gada 10. jūnijā bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Maukstelis sazinājies ar uzņēmēju Māri Illeru, lai satiktos un diskrēti mēģinātu iegūt papildu ziņas par laiku, kad ap M. Illeru un viņa kompanjoniem grozījās “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” locekļi Aigars Parāns un Juris Urašs un mēģināja “nodibināt jumtu M. Illera biznesam”, lai saņemtu ienākumus no tā.

Kā iemesls “piegājieniem” pie M. Illera un viņa kompanjoniem tika izmantotas “operatīvās ziņas” par M. Illera saistību ar cigarešu kontrabandu un citiem kontrabandistiem. Gadījumā, ja komunikācijas laikā M. Illers būs atklāts un runīgs, var to izmantot un piedāvāt satikties ar dienesta darbiniekiem, kuri cīnās pret “valstisko organizētās noziedzības grupējumu”.

Komunikācijas laikā tika noskaidrots, ka M. Illers pašlaik ir ārzemēs un, tiklīdz viņš būs Latvijā, sazināsies ar A. Mauksteli.

Piezīmes. Vienā no komunikācijas reizēm M. Illers stāstīja, ka uztur kontaktus ar ASV CIP vai FIB darbiniekiem. Tas arī jāņem vērā.

Divi Zviedrijas pilsoņi un trīs pašmāju darboņi pirms dažām dienām nonākuši policijas izolatorā, jo aizturēti aizdomās par sutenerismu, ko organizējuši striptīzbārā Rīgas centrā, paši to lepni saucot par “džentlmeņu klubu”. Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas priekšnieks Armands Ubarts norāda, ka klubs strādājis ļoti konspiratīvi. Klienti sijāti un vērtēti, lai starp tiem neuzrastos kāds ar policista apliecību kabatā. Neviens no aizdomās turētajiem agrāk nebija nonācis policijas redzeslokā, kas ir visai neparasti, jo teju ikvienā grupējumā parasti kāds ir ar kriminālu bagāžu un pieredzi vienā vai otrā pagrīdes rūpalā. Trīs aizturētos – divus zviedrus un vienu latvieti, kas ir kluba īpašnieki, – tiesa nolēmusi apcietināt. Abi bārmeņi tiesu sagaidīs uz brīvām kājām.

2020. gada 16. jūnijā tika saņemta informācija, ka viens no aizturētajiem Zviedrijas pilsoņiem nesen atbrīvots.

Pēc informācijas avota vārdiem, kaut gan Zviedrijas pilsoņiem tiek inkriminēts smags noziedzīgs nodarījums un viņi bija aizturēti un apcietināti, īsta sakara ar sutenerismu viņiem nebija. Viņi vadīja izklaides vietas (naktsklubus), bet prostitūcijā iesaistījās pašas meitenes, kas strādāja izklaides vietā, un, iespējams, izklaides vietu administratori, neinformējot kluba vadītājus un īpašniekus, piedāvāja tādu servisu klientiem. Runā, ka, piemēram, naktsklubā Friends par apsargiem strādāja esošie menti un, iespējams, viņi (menti) paši izplatīja nepatiesas ziņas saviem kolēģiem no Valsts policijas profila struktūrvienības par procesiem klubā, lai Valsts policijas darbinieki veiktu mērķtiecīgus pasākumus kluba īpašnieku aizturēšanai. Mentu mērķis bija atspiest naktsklubu un citas izklaides vietas, kas pieder Zviedrijas pilsoņiem (ne par velti Valsts policijas darbiniekus daudzi sauc par “musora” – tāda domāšana). Pasākums “mentiem” izdevās. Pašlaik Zviedrijas pilsoņi domā, kā strādāt un dzīvot tālāk.

Pēc informācijas avota vārdiem, viennozīmīgi fakts ir tāds, ka Zviedrijas pilsoņiem piederošajās izklaides vietās varēja iegādāties narkotiskas vielas (kokaīnu) un klubos bija pat vietas, kur klienti varēja lietot narkotikas. Pēc informācijas avota vārdiem, “narkotirdzniecību zviedriem piederošās izklaides vietās” organizēja kriminālā autoritāte Konstantins Tecjuks ar iesauku “Kola”, bet to visu piesedza Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Parāns. Pie tam A. Parāns vietās, kur notika (iespējams, notiek) narkotiku lietošana, uzstādīja slēptas videokameras, lai vāktu kompru pret klubu apmeklētājiem un, iespējams, pēc tam šantažētu, izspiestu naudu, bet, ja trāpījās kāda amatpersona, “aicinātu uz sadarbību, šantažējot ar kompru”.

Zviedrijas pilsoņi zināja to. Iespējams, visam minētajam viņi piekrita, jo uztvēra A. Parānu kā “valstisku cilvēku” un to, kas notika klubā, uztvēra par tiesiskām darbībām.

Informācijas avots atzīmēja to, ka Zviedrijas pilsoņu rīcībā ir ļoti daudz nozīmīgas un svarīgas informācijas gan par A. Parānu, gan par “Kolu”, gan par daudzām amatpersonām un organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem, kas apmeklēja klubus. Tāpēc, iespējams, būtu vērts ar viņiem nodibināt komunikāciju un uzklausīt viņu rīcībā esošo informāciju par daudzām personālijām, procesiem, notikumiem.

Iespējams, balstoties uz zviedru sniegto informāciju, izdotos atklāt kādus smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, ko pastrādājis A. Parāns.

2020. gada 5. augustā notika saruna ar informācijas avotu. Sarunas laikā informācijas avots pateica, ka bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Parāns Rīgas kuģu būvētavas teritorijā uzsācis graudu pārkraušanas biznesu.

No cita informācijas avota vēlāk tika saņemtas ziņas, ka graudu pārkraušanas bizness Rīgas kuģu būvētavas teritorijā ir piesegs narkotiku kontrabandai, narkotiku ievešanai Latvijā lielos apjomos un izvešanai uz citām valstīm. Iespējams, A. Parāns minēto biznesu organizēja kopā ar kriminālo autoritāti Konstantinu Tecjuku ar iesauku “Kola”.

 

2020. gada 12. augustā no informācijas avota tika saņemtas ziņas par valstisko organizētās noziedzības grupējumu. Pēc informācijas avota vārdiem, valstiskais organizētās noziedzības grupējums “paplašināja savu noziedzīgo darbību” un uzsāka “biznesa projektus” citās valstīs. Informācijas avots ir dzirdējis, ka vislielākā cigarešu rūpnīca valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam ir Ukrainā, Odesā. Valstiskais organizētās noziedzības grupējums tur organizē nelegālo cigarešu ražošanu un no Odesas nosūta kontrabandas cigaretes uz citām valstīm.

2020. gada 19. augustā tika noprecizēts, ka cigarešu ražotni Odesā izveidojis Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ar kādu personu vai personām (iespējams, Ukstiņu vai Abenko).

2020. gada 18. augustā tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks uztur kontaktus ar Krievijas pilsoni Romānu Sipjanu (pa tiešo vai caur bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu). R. Sipjans tiek uzskatīts par komunikācijas starpnieku starp Satversmes aizsardzības biroja kriminālo autoritāti Vjačeslavu Estakovu ar iesauku “Sļiva” un Krievijas specdienestiem.

2020. gada augustā un septembrī tika saņemtas ziņas par to, ka bijušajam Satversmes aizsardzības biroja darbiniekam Aigaram Parānam Rīgas kuģu būvētavas terminālī pieder graudu pārkraušanas bizness. Minētās ziņas tika saņemtas no vairākiem informācijas avotiem. Šī gada septembrī tika saņemtas ziņas par to, ka bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki Juris Urašs un nelaiķe Juta Trīķe organizējuši narkotiku kontrabandu no Kijevas caur Odesu uz citām valstīm. Šī gada augustā tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam Odesas ostā ir organizēts kontrabandas cigarešu kanāls.

2020. gada 27. septembrī tika saņemtas ziņas, ka, iespējams, (kaut kādā veidā) ar tiem kuģiem, kas no Odesas brauc uz remontu Rīgā, tiek piegādātas narkotiskās vielas, kuras caur Latviju pēc tam tiek izvestas uz Krieviju, un šī biznesa līdzturētājs ir A. Parāns ar J. Urašu un Co.

2020. gada 25. augustā no kontakta tika saņemtas ziņas, ka bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Uzis kļuvis par Ministru prezidenta Krišjāņa Ariņa ārštata padomnieku “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” uzdevumā, kas I. Uzi laikā, kad viņš pirmo reizi bija apstiprināts par Valsts policijas priekšnieku, nokompromitēja un nodokumentēja I. Uža kukuļņemšanas faktu. Nodokumentētu materiālu “valstiskais organizētās noziedzības grupējums” visus gadus izmantoja, lai “turētu I. Uzi” noteiktos rāmjos informācijas iegūšanai un dažādu “uzdevumu” izpildei caur I. Uzi. Minētais kompromats joprojām ir aktuāls un to izmanto “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” kuratori, kas uztur kontaktus ar I. Uzi.

Piezīmes. Ļoti liela varbūtība, ka kukuļņemšanas faktu, ko veica I. Uzis, nodokumentēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki, kas savā laikā pa “pārvaldi” staigāja ar slepenām ierakstīšanas iekārtām (pildspalvu-diktofonu), vai arī kāds no bijušajiem koruptīvajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem – Urašs vai Trīķe.

Ņemot vērā visu minēto, jāizvērtē iespēja izrunāt šo informāciju ar Ministru prezidentu, jo valstiskā organizētās noziedzības grupējuma tieša piekļuve Ministru prezidentam rada noteiktus valsts drošības apdraudējumus.

No kontakta, kas vecos laikos strādāja ar I. Uzi Tukumā, tika saņemts sekojošs I. Uža raksturojums: “Ir ūdenslīdēji, bet ir dirsā līdēji. I. Uzis bija no pēdējiem.”

 

2020. gada 4. septembrī Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Ujātu. Iekšlietu ministrs Sandis Irģens (KPV.LV) komentārus nesniedza.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Ētersone teica, ka Iekšējās drošības biroja darbinieki piektdien bija ieradušies Valsts robežsardzes štābā Rīgā, Rūdolfa ielā. Vai Iekšējās drošības birojs štābā veicis izmeklēšanas darbības, Ētersone nekomentēja, jo šādu informāciju varot sniegt tikai pats Iekšējās drošības birojs. Ētersone arī nekomentēja, kur patlaban atrodas Ujāts.

Ir zināms, ka pērn Iekšējās drošības birojs aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Arbaru. Viņš tika aizturēts saistībā ar lietu, kurā tiek vērtēti iespējamie noziegumi būvniecības procesos par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu. Iespējams, G. Ujāts aizturēts augstāk minētās lietas ietvaros.

Sakarā ar G. Ujāta aizturēšanu ir saņemtas ziņas no kontakta, ka G. Ujāta aizturēšana ir saistīta ar Iekšējās drošības biroja centieniem “kontrolēt procesus” nelegālajā akcīzes preču tirgus jomā – apkalpot “vienu kontrabandistu intereses”, cīnīties pret konkurentiem un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, kas “traucē” kontrabandistu biznesu. Iepriekš ir saņemtas ziņas, ka V. Ūrnieks, iespējams, apkalpo noteiktu kontrabandistu intereses, par ko pastarpināti saņem kukuļus no viņiem caur uzticamiem padotajiem, piemēram, Gintu Interu.

Kaut gan 2020. gada 28. jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt Iekšējās drošības biroja priekšnieka Valtera Ūrnieka amata pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem, cirkulē ziņas, ka V. Ūrnieks var “ātrāk aiziet no amata” (piemēram, Ministru kabinets “pārskatīs lēmumu kaut kādu iemeslu dēļ” vai “veselības stāvokļa dēļ”), – tāpēc V. Ūrnieks ir “ieinteresēts” pēc pensionēšanās nopelnīt vairāk naudas (nodrošināt sev labu atvaļinājuma pabalstu).

G. Ujāts, iespējams, traucē V. Ūrnieka un Co (valstiskais organizētās noziedzības grupējums) peļņai nelegālajā akcīzes preču tirgū, jo Valsts robežsardzes operatīvie darbinieki aktīvi strādā pret kontrabandistiem un robežās.

Piezīmes. Interesanti ir tas, ka G. Ujāts vienmēr atbalstīja Urašu un Trīķi (valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedrus). Iespējams, viņš atbalstīja viņus, nezinot par to, ka minētās personas ir noziedznieki, kukuļņēmēji un slepkavas, bet kaut kādu iemeslu dēļ valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedri nevarēja sevi atmaskot Ujātam (tā teikt, “pārliecināts” valstiskā organizētās noziedzības grupējuma atbalstītājs).

Un ir zināms, ka G. Ujāts ir Valsts drošības dienesta darbinieka Ruslana Ikiforova aģents. Iespējams, minētais arī ir pamats G. Ujāta “vajāšanai” (sadarbības fakts ar Valsts drošības dienestu).

2020. gada 4. septembrī tika saņemtas ziņas, ka Zviedrijas pilsonis Henrik Verner stāstījis (bijušā Drošības policijas darbinieka Artura Mauksteļa informācijas avotam), ka aptuveni pirms 3–4 gadiem viņa naktsklubu apmeklējis viens klients, vīrietis (Zviedrijas pilsonis precizēs minētā klienta datus). Uzturoties klubā, klients lietojis kokaīnu un pavadījis laiku ar meitenēm. Narkotisko vielu lietošanas laikā klients plātījies ar to, ka 2012. gadā viņš nošāvis (nogalinājis) uzņēmēju Nikolaju Irilovu Jūrmalā. Pēc zviedra domām, minētā informācija var atbilst patiesībai, jo slepkavība Jūrmalā notika 2012. gadā, bet naktskluba klients plātījies ar to, ka viņš izdarījis šo slepkavību kaut kur 2016. gadā.

Piezīmes. Kā ir zināms, uzņēmēja Nikolaja Irilova slepkavību tā saucamā Krievijas Federālā drošības dienesta filiāle Latvijā – Satversmes aizsardzības birojs – kopā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Ozinovu, viltojot dienesta un operatīvo dokumentāciju, piešuva operatīvās informācijas līmenī čečenu diasporas pārstāvjiem, kurus izraidīja no Latvijas.

Papildus no zviedra tika iegūtas ziņas, ka tiešām viņa naktsklubā bija uzstādītas slēptas videonovērošanas kameras un kādu laiku iegūtie videomateriāli ar kompru tika uzglabāti “mākonī”, bet 2019. gada beigās viņš izdzēsa lielāko daļu no video pēc Valsts policijas aizturēšanām naktsklubā. Pēc Zviedra vārdiem, ir kompromats uz amatpersonām – politiķiem, valsts iestāžu vadītājiem, kuri apmeklēja naktsklubu, lietoja narkotikas un pirka seksa pakalpojumus.

 

2020. gada 20. septembrī tika saņemtas ziņas, ka bijušajam LR ģenerālprokuroram Ē. Alnmeieram (pa tiešo vai pastarpināti) pieder daļas graudu pārkraušanas biznesā Rīgas kuģu būvētavas teritorijā.

Piezīmes. Iespējams, informācija par Ē. Alnmeiera daļām graudu pārkraušanas biznesā RKB teritorijā ir apzināta dezinformācija vai informācija, kura palaista ar mērķi paskatīties informācijas cirkulāciju (kas izplatīs).

2020. gada 21. septembrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pastāstīja, ka 2020. gada 19. septembrī, tiekoties ar savu kontaktu – uzņēmēju, kas iepriekš strādāja LPSR Valsts drošības komitejā, – saņēma ziņas, ka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Urašs, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece Juta Trīķe (kas jau mirusi), bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Parāns un Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ar nenosauktiem organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem un Ukrainas amatpersonām organizējuši narkotisko vielu izvešanu no Kijevas uz Odesas ostu un no Odesas ostas kontrabandu uz citām valstīm (diemžēl kontakts nav sniedzis sīkākas ziņas).

2020. gada 19. oktobrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pateica, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, LR Ģenerālprokuratūra pieprasījusi Valsts drošības dienesta lietvedībā esošo bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna kriminālprocesu, lai izbeigtu kriminālprocesu. Minētā ziņa, kas diezgan strauji izplatās “sabiedrībā”, izraisīja diezgan lielu rezonansi.

Otrs, ko pateica kontakts, – pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts drošības dienesta vadība saņēma “politisko uzstādījumu” neiekļaut pazīstamu kontrabandistu melnajā sarakstā, lai viņš varētu netraucēti uzturēties un apmeklēt Latviju. Iespējams, tāds uzstādījums saņemts no politiķa Edgara Aunupa.

2020. gada 22. decembrī tika izlasīts raksts “Beļģijā aizturēts Latvijas valstspiederīgais, kas vadījis kokaīna kontrabandas tīklu”.

Rakstā ir minēts: izmeklētāji Beļģijā likvidējuši kokaīna kontrabandas tīklu un aizturējuši 17 cilvēkus, arī divus grupējuma līderus, no kuriem viens ir Latvijas valstspiederīgais, pirmdien pavēstīja Vācijas policija.

Aizturētie grupējuma līderi, no kuriem viens ir 34 gadus vecs Albānijas valstspiederīgais, bet otrs – 35 gadus vecs Latvijas valstspiederīgais, ir “Eiropas lielāko narkobiznesa bosu vidū”, teikts Vācijas policijas paziņojumā.

Beļģijas policija operāciju veikusi, lietā liekot norādes, kas saņemtas no Vācijas kolēģiem. Policija otrdien un trešdien Antverpenē un Briselē veikusi kratīšanu aptuveni 20 dzīvokļos. “Tika konfiscēti vairāki simti tūkstoši eiro un 187 kilogrami kokaīna,” norādīja policija.

Izmeklēšana tika uzsākta pēc tam, kad 2017. gadā Bavārijā desmit lielveikalos tika uzietas banānu iepakojuma kastes ar 200 kilogramiem kokaīna. Narkotikas nogādātas no Ekvadoras Hamburgā un tad izplatītas Vācijā. Bavārijas kokaīna lietā notiesāti 14 cilvēki. Policija turpināja izmeklēšanu, cerot sadzīt pēdas kontrabandas shēmas organizatoriem.

Divi aizturētie narkobiznesa bosi vairākās Eiropas valstīs vadījuši noziedzīgu tīklu, kurā pamatā iesaistīti albāņi. Viņi arī darbojušies kā starpnieki starp Dienvidamerikas narkotiku karteļiem un Eiropas kokaīna pircējiem. Viņi bijuši bāzēti Beļģijā, kur Antverpenes ostai bijusi centrāla loma kontrabandas shēmā.

Sakarā ar minēto kokaīna kontrabandas tīklu: tīkla organizators un vadītājs ir Dmitrijs Rečņevs, (iesauka “Bezuhijs”), kas kokaīna kontrabandas tirgū strādā ilgus gadus. Arī Koknesē aizturētā rekordlielā kokaīna krava pieder D. Bezuhijam.

Ir zināms, ka D. Rečņevs jau pirms gadiem desmit piemeklēja Latvijā cilvēkus darbam Beļģijā, ostā.

Minēto informāciju sniedza pašreizējais Valsts policijas provokators Anatolijs Ulanovs, kurš, iespējams, arī kādu laiku piestrādāja Antverpenes ostā, nodrošinot kontrabandas kokaīna noņemšanu no kuģiem un izvešanu no ostas teritorijas.

D. Rečņeva ilggadējā kokaīna kontrabandas biznesa veiksmes stāsts ir dāsna kukuļdošana “resnajiem kaķiem” Valsts policijā Latvijā un Muitā. Vēl ir zināms, ka pirms gadiem 10 D. Rečņevu “apstrādāja” valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedrs Aigars Parāns – piedāvājot viņa biznesam “dzelžainu jumtu”. Iespējams, D. Rečņevs piekrita A. Parāna piedāvājumiem.

Ņemot vērā to, ka par D. Rečņevu dienesti zina maz, D. Rečņeva biogrāfiskie momenti.

D. Rečņevs ir dzimis un audzis Rīgā, Pļavniekos. D. Rečņeva tēvs ir augsta līmeņa kriminālais darbonis no Krievijas, no Kazaņas organizētās noziedzības grupējuma, kurš dzīvoja (ja vēl ir dzīvs) Krievijā, Maskavā. D. Rečņevs bieži brauca pie tēva uz Maskavu, kur tēvs viņu saveda ar Kazaņas organizētās noziedzības grupējuma vadību. No sākuma D. Rečņevs bija iesaistīts autozādzību biznesā, bet pēc tam pārgāja uz kokaīna kontrabandu no Dienvidamerikas uz Krieviju.

D. Rečņevs organizē kokaīna kravu formēšanu Dienvidamerikā un to piegādi uz kuģiem, kas no Dienvidamerikas dodas uz Eiropu un Krieviju. Kokaīna kravu veiksmīgai loģistikai D. Rečņevs izveidoja Dienvidamerikā “filiāles”, ko vada viņa cilvēki no Latvijas. D. Rečņeva cilvēki formē kokaīna kravas un piegādā tās uz kuģiem. D. Rečņevs no sākuma vervēja kuģu ekipāžu locekļus, kuri pieņēma kokaīna kravas uz kuģiem un iepriekš sarunātās vietās ostās vai noteiktās vietās jūrā kravas nolaida.

Vēlāk D. Rečņevs izveidoja jūrnieku un ostu personāla rekrūtinga uzņēmumu/-us, caur kuru/-iem iekārtoja uz kuģiem, kas dodas uz Dienvidameriku, “savus cilvēkus”, un caur viņiem pieņēma un noslēpa uz kuģiem kokaīna kravas. Arī iekārtoja savus cilvēkus Eiropas ostās, pamatā Beļģijā un Nīderlandē. D. Rečņeva “ostu darbinieki” ostās pieņēma kokaīna kravas no kuģiem un organizēja kokaīna kravu izvešanu no ostu teritorijām.

Lielākā dala D. Rečņeva “darbinieku” ir “puiši no Pļavniekiem”, kuri, uzsākot darbu pie D. Rečņeva, tiek nozīmēti uz noteiktu funkciju pildīšanu – Latvijā vai ārpus Latvijas. Viens no tādiem “Pļavnieku puišiem” bija A. Ulanovs, kuru D. Rečņevam rekomendēja viens no “darbiniekiem”.

Ir zināms, ka A. Ulanovs bija pieslēgts reiderisma lietā pie kompānijas Pallink (kompānija Pallink – veikalu IKI un Centu operators), kuru, izmantojot reiderisma paņēmienus, sagrāba D. Rečņevs. Šajā pašā lietā daļu no D. Rečņeva juridiskajām interesēm apkalpoja zvērināts advokāts, bijušais Drošības policijas darbinieks Andrejs Odrezs.

Pirms kompānijas Pallink reiderisma lietas A. Ulanovs bija pieslēgts pie Denisa Rofimova un Igora Tutaka lietas (D. Rečņeva organizētās noziedzības grupējuma dalībnieki, ļoti pietuvināti D. Rečņevam), kurus 2010. un 2012. gadā aizturēja Krievijas Federālais drošības dienests par kokaīna kontrabandu uz Krieviju.

Ņemot vērā to, ka augstāk minētie Latvijas pilsoņi, kurus aizturēja Krievijas Federālais drošības dienests, ir ļoti pietuvināti D. Rečņevam, D. Rečņevs meklēja jebkādu iespēju, lai izvilktu viņus no Krievijas cietuma. D. Rečņevam bija uztaisīta tikšanās ar Latvijā dzīvojošo GRU (Galvenās izlūkošanas pārvaldes) pulkvedi – pensionāru Valeriju Uhņeviču, kurš vairākkārt satikās ar D. Rečņevu sakarā ar Krievijā aizturētajiem Latvijas pilsoņiem (nav zināms, vai V. Uhņevičam izdevās palīdzēt D. Rečņevam vai ne).

Paralēli visam minētajam A. Ulanovam tika palūgts noskaidrot ziņas par Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu. D. Rečņevs “neveiksmju ar kokaīna kravām dēļ” meklēja Latvijas specdienestos cilvēku/-us, kas varētu būt noderīgs/-i kokaīna kontrabandas jautājumos. Tāds jautājums pacēlās, jo D. Rečņevam “apnika maksāt” milzīgus kukuļus augsti stāvošām Valsts policijas (musarņas) amatpersonām un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas amatpersonām, kas ņēma milzīgus kukuļus, bet “atdevi deva minimālu”.

Ņemot vērā to, ka A. Ulanovs bija Drošības policijas darbinieka Artura Mauksteļa “informācijas avots”, šo jautājumu A. Ulanovs uzdeva A. Maukstelim. A. Maukstelis deva negatīvas atsauksmes par A. Parānu. Vēlāk A. Ulanovs organizēja A. Maukstelim divas tikšanās ar D. Rečņevu sakarā ar Krievijā aizturētajiem D. Rečņeva organizētās noziedzības grupējuma komandas dalībniekiem. Runājot par Krievijā aizturētajām personām, arī D. Rečņevs A. Maukstelim prasīja viedokli par A. Parānu – A. Maukstelis deva negatīvas atsauksmes par A. Parānu.

Bet, ņemot vērā to, ka D. Rečņevs kādu laiku intensīvi interesējās par A. Parānu, iespējams, viņu savstarpējā komunikācija notika un viņi kļuva par “partneriem”. Par to var liecināt arī tas, ka kādu laiku portāla kompromat.lv komentāros par D. Rečņevu bieži rakstīja A. Parāna aģents, portāla redaktors Leonīds Akobsons. Vienā brīdī komentāri par D. Rečņevu pazuda.

Papildus uz D. Rečņeva sadarbību ar A. Parānu var norādīt tas, ka vairāki A. Parāna “klienti”, valstiskā organizētās noziedzības grupējuma “naudas maki”  sazīmējas (pēc iepriekš saņemtās informācijas) naudas ieguldīšanā narkotrafikā (kokaīna kontrabandā). Pie tam viens no ļoti tuviem A. Parāna cilvēkiem, kriminālā autoritāte “Kola”, arī narkotrafikā ir sen, tomēr D. Rečņeva līmeni ar “Kolas” līmeni nevar salīdzināt. Uz D. Rečņevu strādā simtiem cilvēku. Viņam ir “filiāles”, pārstāvniecības, atstrādāta loģistika, kas darbojas jau divdesmit gadus, un D. Rečņevam ir vairāk veiksmes stāstu nekā izgāšanos kā “Kolam”.

Par D. Rečņevu ir zināms, ka viņš ļoti labi rūpējas par ikvienu savu “darbinieku”. Ja darbinieku aiztur vai ja darbinieks iet bojā, D. Rečņevs uzņemas rūpes par aizturēto cilvēku vai bojā gājušā cilvēka ģimeni (absolūti finansiāli nodrošina tos). 2010.–2011. gados tādas ģimenes, ko uztur D. Rečņevs, bija ap 30.

Papildus ir zināms, ka Maksima Avrilova slepkavības lietā sazīmējas D. Rečņeva “darbinieki”, kurus Valsts policija pat aizturēja uz kādu laiku. Ir arī zināms, ka D. Rečņevs aizturētajiem nodrošināja advokātus. Zinot to, ka D. Rečņeva Latvijas Valsts policijas augšās “kalpo policisti”, iespējams, D. Rečņevs samaksāja kukuli un aizturētos D. Rečņeva komandas cilvēkus atbrīvoja.

Nav zināms, ko M. Avrilovs traucēja D. Rečņevam un vai D. Rečņevs pēc kaut kā lūguma organizēja uzbrukumu M. Avrilovam.

Vēsturiska informācija, kāda bija sakarā ar M. Avrilova slepkavību.

2011. gada 5. martā Rīgā, Ziepniekkalnā, atrasts nogalināts 35 gadus vecais Maksims Avrilovs, kurš savulaik bija iesaistīts lietā par grautiņa sarīkošanu Latvijas Nacionālās sporta skolas telpās.

1975. gadā dzimušais Avrilovs, kas savulaik, iespējams, bijis saistīts ar Pārdaugavas kriminālo grupējumu, ap plkst. 22 tika atrasts Valdeķu ielā ar vairākām šautām brūcēm.

Pēc rīcībā esošās informācijas, Avrilovs novietojis automašīnu stāvvietā un devies uz mājām. Pie mājas viņam uzbruka nezināms uzbrucējs, kurš izdarīja vairākus šāvienus.

No gūtajiem ievainojumiem vīrietis notikuma vietā nomira.

Kā ziņots, Avrilovs savulaik tika minēts saistībā ar grautiņa rīkošanu Latvijas Nacionālās sporta skolas telpās Rīgā, Skanstes ielā. Lietā bija apsūdzēts Inserviss Group Kredītdaļas analītiķis Anatolijs Ņikejevs un uzņēmuma Informācijas un analītiskās daļas priekšnieks Avrilovs. Pēc apsūdzības izrietēja, ka grautiņā piedalījušies aptuveni 20 cilvēki, no kuriem noskaidroti tikai divi.

Ziepniekkalnā nošautais Avrilovs esot bijis iesaistīts konfliktā ar kriminālo autoritāti Juriju Olkovņikovu, kas kriminālajās aprindās esot zināms ar vārdu Polkoša, savulaik ziņoja portāls kompromat.lv.

Konflikts noticis 2010. gada decembrī restorānā Sumo. Avrilovs ieradies uz tikšanos, lai runātu par 100 000 latu parāda atgūšanu no uzņēmēja, kurš bijis zem Olkovņikova “jumta”.

Starp abiem sācies strīds, kura rezultātā pēc kautiņa Olkovņikovs nonācis slimnīcā.

Sakarā ar M. Avrilova slepkavību uz doto brīdi viennozīmīgi ir skaidrs, ka M. Avrilova slepkavības pasūtītājs ir kriminālā autoritāte Jurijs Olkovņikovs, kas ir meklēšanā KF teritorijā par slepkavību. Ir zināms tas, ka J. Olkovņikovs ir Satversmes aizsardzības biroja aģents, kas, uzsākot sadarbību ar Satversmes aizsardzības biroju, nodrošināja sev termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. J. Olkovņikova kurators bija bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Parāns. Uz doto brīdi kontaktus ar J. Olkovņikovu uztur cits Satversmes aizsardzības biroja darbinieks.

Ir zināms tas, ka Satversmes aizsardzības birojs bieži izmanto J. Olkovņikovu, lai iejauktos kādos procesos, kur var nopelnīt naudu – izspiest no kāda naudu, uzlikt jumtu utt. Ir zināms tas, ka J. Olkovņikovs A. Parāna uzdevumā ir izspiedis no viena uzņēmēja divus vērtīgus zemes gabalus Baltezerā. Ir arī zināms tas, ka J. Olkovņikova “kriminālos pakalpojumus” izmanto arī bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Urašs (kādu piekaut, uzlikt jumtu utt.).

Piezīmes. Ņemot vērā to, ka A. Ulanovs ir bijis informācijas avots, kamēr A. Maukstelis strādāja Drošības policijā, – viss norādītais šeit daļēji bija atspoguļots dienesta dokumentācijā, bet pēc darba attiecību pārtraukšanas ziņas tika virzītas Drošības policijas vadībai caur citiem Drošības policijas darbiniekiem.

Par minēto GRU pensionēto pulkvedi ziņas ir gan Drošības policijā, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienestā.

2021. gada 16. martā tika noskaidrots, ka viens no valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedriem un Saeimas deputāta, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieka Jura Uraša, noziedzīgā ceļā iegūto aktīvu pārvaldītājs Igors Obirs 2021. gada 5. janvārī ir dibinājis uzņēmumu SIA Lake Property, juridiskā adrese Rīga, Klijānu iela 23. I. Obirs ir minētā uzņēmuma valdes loceklis un patiesais labuma guvējs.

I. Obirs kontroli īsteno caur uzņēmumu SIA RC7 Group, juridiskā adrese Rīga, Līvciema iela 9, k-1–47 (minēts uzņēmuma iepriekšējais nosaukums SIA Ekonomiskās drošības aģentūra). Uzņēmuma SIA RC7 Group patiesais labuma guvējs ir I. Obirs, valdē ir I. Obirs, dalībnieki ir I. Obirs un Aleksandrs Jabikins, kuram arī izsniegta prokūra.

Spriežot pēc uzņēmuma nosaukuma (ezeru īpašumi), minētā uzņēmuma darbības joma ir nekustamo īpašumu attīstība, pārvaldīšana vai pirkšana/pārdošana. Ņemot vērā to, ka I. Obirs kontroli pār uzņēmumu realizē caur uzņēmumu SIA RC7 Group, kurā prokūra ir izsniegta Aleksandram Jabikinam, kam iepriekšējais darbs bija saistīts ar kādiem finanšu darījumiem gan Latvijā, gan ārpus tās, tad, iespējams, caur uzņēmumu tiek izvesti noziedzīgi aktīvi (vai tiek legalizēti vai ieguldīti kaut kādos aktīvos gan Latvijā, gan ārpus tās) vai arī SIA ir “kārtējais uzņēmums”, caur kuru I. Obirs pats vai pēc cita/citu valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībnieku lūguma “legalizē” kāda “kārtējā 3. valstu pilsoņa aktīvus”.

A. Jabikins mācījies Latvijas Universitātē. Studējis Juridiskajā fakultātē.

2021. gada 23. marta vakarā (naktī) bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim notika saruna ar bijušo Drošības policijas darbinieku Andri Alniņu, kurš pašlaik dzīvo un strādā Lielbritānijā, kur viņam ir neliela būvniecības kompānija Ports Boys Factory. Saruna bija ļoti gara, un sarunas laikā A. Alniņš minēja vairākus darba momentus no dienesta laikiem Drošības policijā, kam var būt operatīva nozīme.

1. A. Alniņš pateica, ka Drošības policijas darbinieks (pašreiz Valsts drošības dienesta darbinieks) Dainis Udars, pārejot no Valsts policijas GkRPP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes uz Drošības policiju (mūkot prom no Didža Mitiņa, kurš nemitīgi pazemoja un fiziski ietekmēja D. Udaru par bailīgumu un neprofesionalitāti), arī bija ļoti bailīgs un ārpus darba kabineta reti kaut kur brauca. Arī Drošības policijā par viņu visi smējās un ņirgājās. Lūzuma moments notika, kad D. Udaru zem “savas paspārnes” paņēma nelaiķe Juta Trīķe, kam D. Udars bija ļoti uzticīgs un gatavs pildīt jebkādu viņas lūgumu. Faktiski darbs ar J. Trīķi palīdzēja D. Udaram kļūt par Drošības policijas 1. GP Operatīvās izstrāžu nodaļas vadītāju. Zinot D. Udara “siltās un tuvās attiecības” ar J. Trīķi, bet vēlāk arī ar Juri Urašu, A. Alniņš ir vairāk nekā pārliecināts, ka D. Udars turpina kalpot un sniegt jebkādu informāciju un atbalstu J. Urašam.

2. A. Alniņš minēja to, ka laikā, kad viņš strādāja Drošības policijā, viņš, Juris Urašs, Ruslans Ikiforovs un Eduards Aškevičs piestrādāja par apsargiem viesnīcā Māra pie lidostas Rīga, kurā nakšņoja Aeroflot piloti. J. Urašs, strādājot par apsargu viesnīcā Māra, nodibināja kontaktus ar “visiem” Rīgas suteneriem un gandrīz katrā maiņā veda prostitūtas Aeroflot pilotiem, par ko zināja ļoti daudzi, tajā skaitā lidostas Rīga Valsts robežsardzes darbinieki. Papildus J. Urašs veda alkoholiskos dzērienus Aeroflot pilotiem.

3. A. Alniņš pateica, ka laikā, kad Valsts robežsardzi vadīja Gunārs Āboliņš, Drošības policijas Operatīvā izstrāžu nodaļa, kurā strādāja Juta Trīķe un Juris Urašs, veica procesuālus pasākumus Valsts robežsardzē (sakarā ar korupciju). Darba ietvaros J. Trīķe un J. Urašs ieradās pie Valsts robežsardzes priekšnieka G. Āboliņa. Pie G. Āboliņa kabinetā J. Trīķe un J. Urašs iegāja nepieklauvējot un mēģināja ar viņu uzsākt sarunu augstprātīgi. G. Āboliņš, nepaceļoties no krēsla, pateica J. Trīķei un J. Urašam iziet no kabineta un ieiet kabinetā, pieklauvējot un stādoties priekšā, kā to prasa subordinācija. J. Trīķe un J. Urašs izgāja no kabineta, pieklauvēja, iegāja iekšā, stādījās priekšā un pateica ierašanās iemeslus. G. Āboliņš, uzklausījis J. Trīķi un J. Urašu, izdzina viņus ārā no kabineta un pateica vairāk pie viņa neiet. A. Alniņš par minēto situāciju zina, jo J. Trīķe uzrakstīja ziņojumu par situāciju ar G. Āboliņu, kur prasīja izvērtēt G. Āboliņa uzvedību un atbilstību tam, lai viņam būtu pielaide valsts noslēpuma objektiem. Minēto ziņojumu norakstīja Drošības policijas 1. GP 1. birojam.

4. A. Alniņš pastāstīja, ka laikā, kad viņš strādāja Drošības policijā, viens no viņa “cilvēkiem” strādāja kopā ar toreizējo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Arnoldu Abri. Pildīja analītiķa funkcijas seguzņēmumā Spektrs K. A. Alniņa “cilvēks” regulāri rādīja A. Alniņam izdrukas, tajā skaitā telefonsarunu izdrukas, kurās bija norādīts augšdaļā, ka izdrukas izsniegtas pēc Drošības policijas pieprasījuma. Tāpat A. Alniņa cilvēks drukāja no sava datora (uzņēmuma datora) informāciju par dažādām personām no Drošības policijas slepenajām datu bāzēm. A. Alniņš vienu reizi izlēma paskatīties, kas dod tādas ziņas šim Spektrs K analītiķim, pārrakstīja no telefona sarunu izdrukas pieprasījuma numuru un pārbaudīja pie Drošības policijas analītiķiem. Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka informāciju pieprasīja toreizējais Drošības policijas priekšnieks Jānis Einiks. A. Alniņš bija pārsteigts par visu noskaidroto. Vēlāk viņu izsauca pie sevis J. Einiks un bļāva par to, ka A. Alniņš interesējies par Drošības policijas pieprasījumiem.

A. Alniņš ir pārliecināts, ka visa informācija, kas tika dota Spektrs K no Drošības policijas slepenajiem reģistriem, joprojām pie kāda ir un kāds to arī “izmanto”. Iespējams, pie tā paša Arnolda Abra.

5. Sarunas laikā A. Alniņš pieminēja Valsts policiju. Pēc A. Alniņa vārdiem, ņemot vērā to, ka viņa darba līnija bija pretizlūkošana Valsts policijā, viņš var pateikt viennozīmīgi, ka ļoti daudzas Valsts policijas amatpersonas ir iesaistītas smagos noziegumos un faktiski katru dienesta dienu izdara noziegumus – gan “jumtojot noziedzniekus”, gan “izbeidzot vai uzsākot par naudu kriminālprocesus”, tirgojot informāciju vai iniciējot konfliktus noziedzīgajā vidē, kurus pēc tam par naudu risina. Par to ļoti labi informēta arī Drošības policijas (tagad Valsts drošības dienesta) vadība, bet kaut kādu iemeslu dēļ uz visu norādīto tiek pievērtas acis. Iespējams, arī pastāv kādas koruptīvas saiknes starp Drošības policiju (Valsts drošības dienestu) un Valsts policiju, jo Drošības policijas (Valsts drošības dienesta) vadība par katru sīkumu “drātē” padotos, kā rezultātā daudzi izvēlas turpināt strādāt kā Dainis Udars un Juris Āboliņš un neiet nekur ārpus kabineta, bet Valsts policija tādas “drāšanas” neļauj, kur “noziedznieks uz noziedznieka sēž”.

A. Alniņš minēja, ka, iespējams, 2021. gada aprīlī atlidos uz Latviju un viņam ir vēlme pieteikties uz vizīti pie pašreizējā Valsts policijas priekšnieka Armanda Uka, ar kuru A. Alniņš mācījies kopā un kuru pazīst kā “klaunu, dzērāju un dalbajobu”. A. Alniņam ir vēlme arī klātienē “izstāstīt” A. Ukam, kas viņš ir.

Sarunas beigās A. Alniņš pateica, ka Drošības policijas (Valsts drošības dienesta) reālais spēks ir “slepenība”, nevis pilnvaras. Jo faktiski “pilnvaras ir ne lielākas, ne mazākas” kā daudzām citām iestādēm. Bet Drošības policijā (Valsts drošības dienestā) daudzi baidījās un baidās, jo “nezina, ko dara” (slepenība). Ja vēl Drošības policijas (Valsts drošības dienesta) vadība ļautu strādāt operatīvajiem darbiniekiem “stingrāk”, piemēram, kā Satversmes aizsardzības birojs, – tad būtu visietekmīgākā iestāde. Par Satversmes aizsardzības biroju A. Alniņš pateica smejoties – ka Drošības policija arī regulāri saņēma ziņas par Satversmes aizsardzības biroja darbinieku iesaistīšanos noziegumos vai saistību ar noziedzniekiem un bija pat foto un video, kur Satversmes aizsardzības biroja darbinieki veic noziegumus. Bet, cik vien Drošības policija sūtīja šo informāciju Satversmes aizsardzības birojam, biroja vadības pozīcija vienmēr bija tāda – “trūkst pierādījumu, nedarīsim neko”.

 

2021. gada 14. aprīlī notika saruna ar informācijas avotu. Sarunas laikā informācijas avots sniedza ziņas par to, ka 2021. gada 9. aprīlī Andreju Olkovu aizturēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 4. nodaļas darbinieki. Minētais kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 176. panta 4. daļas, tas ir, par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus.

Kriminālprocess tika uzsākts, balstoties uz uzņēmēja Aleksandra Okareva partnera, vārdā Ruslans, iesniegumu. Iesniegumā Ruslans norādīja, ka A. Olkovs, draudot ar šaujamieroci, mēģinājis nolaupīt viņam automašīnu. Tas, ko Aleksandra Okareva biznesa partneris norādīja iesniegumā, absolūti neatbilst patiesībai. A. Olkovs nemēģināja nolaupīt personai, vārdā Ruslans, automašīnu un nedraudēja viņam ar šaujamieroci. Gan ar Aleksandru Okarevu, gan ar personu, vārdā Ruslans, A. Olkovs pazīstams personīgi, un A. Olkovam ar viņiem ir bijuši kopīgi darbi.

Faktiski persona, vārdā Ruslans, uzrakstīja Valsts policijai apzināti nepatiesu iesniegumu par noziedzīga nodarījuma veikšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret A. Olkovu. Par tādām darbībām Latvijas Republikas Krimināllikuma 298. pantā ir paredzēta kriminālatbildība. Apstāklis, ka persona, vārdā Ruslans, sagatavoja apzināti nepatiesu iesniegumu Valsts policijai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura nebija, dod A. Olkovam pamatu uzskatīt, ka tas ir izdarīts kādas trešās personas interesēs, kurai A. Olkovs ir neērts.

Šajā sakarā A. Olkovs vēlas sniegt ziņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ievērojot biroja kompetenci, par uzņēmēja Aleksandra Okareva un personas, vārdā Ruslans, iespējamo saistību ar korupciju un citām prettiesiskām darbībām.

A. Okarevs caur uzņēmumiem pērk meža un lauksaimniecības zemes Pierīgas pašvaldībās, pamatā Babītē, Mārupē, Garkalnē, Siguldā, Ādažos un Carnikavā.

A. Okarevs pērk zemes gabalus, kuri pēc pašvaldību teritorijas plānojuma nav paredzēti apbūvei un kur nav nekādu komunikāciju. Tādā veidā A. Okarevs pērk lielus un nedārgus zemes gabalus. Tālāk caur savu kontaktu no politiskās partijas ZZS (Zaļo un Zemnieku savienība) Saeimā vai valdībā (Ministru kabinetā) A. Okarevs organizē, lai pašvaldības deputāti nobalsotu par teritorijas plānojuma izmaiņām un atļautu privātmāju būvniecību nopirktajā zemes gabalā, kā arī nobalsotu par pašvaldību finanšu resursu piesaisti komunikāciju (ūdens, kanalizācijas, elektrības, gāzes) pievilkšanai pie nopirktā zemes gabala.

Uz pašvaldību deputātu balsojuma pamata A. Okarevs sagatavo nopirktā zemes gabala apbūves plānu un zemes gabala parcelācijas dokumentāciju (sadali pa mazākiem zemes gabaliem). Par “pareizo balsojumu” organizēšanu A. Okarevs maksā milzīgus kukuļus savam kontaktam Saeimā vai valdībā, un daļa no kukuļiem aiziet pašvaldību vadītājiem vai deputātiem, kuri organizē A. Okareva biznesam labvēlīgus balsojumus.

Minētā koruptīvā shēma ļauj A. Okarevam par krietni zemākām izmaksām nopirkt apbūvei nederīgo zemes gabalu, mainīt tā statusu, uzsākt zemes gabala apbūvi un par krietni zemāku cenu izpārdot klientiem uzbūvētās privātmājas. Bez augstāk aprakstītās shēmas A. Okareva bizness nebūtu iespējams vispār.

Runājot par A. Okarevu, informācijas avots pateica, ka kopā ar A. Okarevu strādā Krievijas pilsonis, vārdā Ruslans, kurš Krievijā atrodas meklēšanā par kaut kādu noziegumu pastrādāšanu. Ruslana sieva Krievijā strādā Ģenerālprokuratūrā, bet atrisināt vīra problēmas tā nespēja, tāpēc Ruslans atbrauca no Krievijas uz Latviju.

Pēc informācijas avota vārdiem, Ruslans ar A. Okarevu pazīstami no jaunības. Ruslans jaunībā dzīvoja Latvijā un, kā pats A. Okarevs stāstīja informācijas avotam, jaunībā viņi kopā ar Ruslanu veica zādzības un citus noziegumus. Cik ir zināms informācijas avotam, Ruslans caur saviem kriminālajiem kontaktiem Krievijā piesaista investīcijas A. Okareva būvniecības projektiem Latvijā. Faktiski caur A. Okareva būvniecības projektiem tiek legalizēta Krievijas kriminālo un, iespējams, amatpersonu noziedzīgā nauda.

Pēc informācijas avota vārdiem, aptuveni pirms gada par vienu no A. Okareva biznesa partneriem kļuva valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedrs Igors Obirs, kurš pielīda pie A. Okareva biznesa caur Ruslanu.

Pēc informācijas avota vārdiem, aptuveni pirms 3 mēnešiem Ruslans un I. Obirs pārliecināja A. Okarevu izbraukt no Latvijas uz Gruziju un tur uzturēties kādu laiku. Izbraukšanas nepieciešamību no Latvijas I. Obirs un Ruslans pamatoja ar to, ka “viņu rīcībā ir ziņas” par apdraudējumiem A. Okarevam. Izbraucis no Latvijas uz Gruziju, A. Okarevs uztur ļoti izšķērdīgu dzīvesveidu – katru dienu lieto narkotikas (kokaīnu) un alkoholu.

Latvijā visus A. Okareva biznesus pieskata un vada Ruslans, kamēr A. Okarevs ir Gruzijā. Iespējams, I. Obirs un Ruslans grib “atspiest” A. Okarevam biznesu. Par A. Okareva narkotiku lietošanu informācijas avots pateica, ka, arī uzturoties Latvijā, A. Okarevs gandrīz katru dienu lietojis kokaīnu.

Nesen Ruslans atgriezies no Krievijas uz Latviju. Ruslana sieva, Krievijas pilsone, arī pārtraukusi darba attiecības Krievijas Ģenerālprokuratūrā un pārbraukusi dzīvot uz Latviju kopā ar vīru Ruslanu. Atbraucot uz Latviju, Ruslans uzsācis darbu pie A. Okareva. A. Okarevs palīdzēja viņam legalizēties Latvijā.

Iespējams, A. Okarevs palīdzēja viņam noformēt termiņuzturēšanās atļauju, sniedzot PMLP nepatiesus dokumentus un ziņas par personu, vārdā Ruslans, piemēram, iesniedzot viltotu izziņu par Ruslana nesodāmību vai slēpjot ziņas par to, ka Ruslans ir precējies ar Krievijas Ģenerālprokuratūras darbinieci utt. Pastāv arī iespēja, ka A. Okarevs sagādājis Ruslanam viltotus ES pilsoņa dokumentus, ar kuriem Ruslans uzturas un dzīvo Latvijā. Pastāv arī varbūtība, ka Ruslanam ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase, no kuras viņš nav atteicies, saņemot Krievijas pilsonību (dubultpilsonība, kas saskaņā ar Latvijas likumdošanas prasībām nav iespējama).

A. Olkovs ir dzirdējis, ka persona, vārdā Ruslans, ir ļoti izdevīga A. Okarevam, jo, cik ir zināms A. Olkovam, Ruslans caur saviem kriminālajiem kontaktiem Krievijā piesaista investīcijas A. Okareva būvniecības projektos Latvijā. Investīciju pamatā ir nauda, ko Ruslana kontakti Krievijā, iespējams, nopelnījuši noziedzīgā vai koruptīvā ceļā. Faktiski caur A. Okareva būvniecības projektiem, iespējams, tiek legalizēta Krievijas kriminālo elementu vai negodprātīgu amatpersonu noziedzīgā nauda.

A. Olkovam ir zināms, ka aptuveni pirms gada par vēl vienu A. Okareva biznesa partneri kļuvis Igors Obirs. A. Okarevu ar I. Obiru iepazīstināja persona, vārdā Ruslans. Cik A. Olkovam ir zināms, I. Obirs ir ļoti tuvs cilvēks Saeimas deputātam, bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam Jurim Urašam. A. Olkovs ir dzirdējis, ka I. Obirs ir tas cilvēks, uz kuru J. Urašs reģistrēja un reģistrē aktīvus, ko, iespējams, iegādājies par koruptīvo naudu, noziedzīgo naudu.

A. Olkovs ir dzirdējis, ka I. Obirs ļoti bieži pārstāv J. Uraša intereses komunikācijā ar trešajām personām, kurām ir nepieciešams kāds J. Uraša atbalsts, piemēram, kriminālprocesa izbeigšanai vai uzsākšanai kādā no tiesībsargājošam iestādēm, kur J. Urašam ir kontakti. Iespējams, I. Obirs ir tas cilvēks, kuru J. Urašs sūta paņemt neatļautus labumus vai kukuļus no trešajām personām (klientiem).

Iespējams, I. Obirs ir cieši saistīts ar visādām koruptīvām shēmām, naudas izspiešanas shēmām, aktīvu izspiešanas shēmām. Ja minētais atbilst patiesībai, sanāk, ka pie uzņēmēja A. Okareva pielīduši cilvēki, kuri nemitīgi piedalās kādās pretlikumīgās shēmās, lai nopelnītu naudu. Iespējams, minētie cilvēki pielīda pie uzņēmēja A. Okareva, lai, realizējot intrigas un shēmas, pārņemtu jeb atņemtu A. Okareva biznesu vai izmantotu A. Okareva biznesu noziedzīgas naudas legalizācijai.

A. Olkovam iepriekš ir bijusi saskarsme ar personu, vārdā Ruslans, Igoru Obiru un Juri Urašu. Visi augstāk minētie cilvēki aptuveni no 2012. gada strādā pret A. Olkova tuviem draugiem, kuriem ir dažādi biznesi Latvijā un kuriem Latvijā ir plaši biznesa kontakti. A. Olkova tuvi draugi no biznesa aprindām uzzināja par to, ka Igors Obirs un Juris Urašs ar daudziem tiesībsargājošo iestāžu un valsts drošības iestāžu darbiniekiem, iespējams, izveidoja organizētu noziedzīgo grupējumu, piesedzot dažādus noziedzīgus biznesus, piemēram, kontrabandu.

Tāpat augstāk nosauktās personas, izmantojot kontaktus tiesībsargājošās iestādēs, valsts drošības iestādēs un kriminālu elementu vidē, uzņēmējiem un personām, kas viņiem ir neērtas, mākslīgi veidoja problēmas, iespējams, caur dienestiem viltoja materiālus, lietas, formēja nepatiesus operatīvos ziņojumus un uz tā pamata veica gan pārbaužu pasākumus, gan kriminālprocesuālus pasākumus. Iespējams, caur krimināliem elementiem uzbruka, fiziski ietekmēja, draudēja sev neērtiem cilvēkiem.

Tāpat notika ar A. Olkova tuviem draugiem, kuri uzzināja par minēto personu noziedzīgajām darbībām un ziņoja par tām dažādiem dienestiem – kā operatīvo informāciju mutiski sniedza ziņas atbildīgajiem dienestiem. A. Olkova draugu mērķis, ziņojot par šo cilvēku iespējamām nelikumībām, bija panākt taisnīguma un tiesiskās kārtības ieviešanu (lai negodprātīgi dienestu cilvēki un šo cilvēku noziedzīgie kontakti tiktu saukti pie likumā paredzētās atbildības).

Uzzinot par to, I. Obirs, J. Urašs un daži augsti stāvoši Valsts policijas darbinieki, kas piedalījās un piedalās minēto personu, iespējams, noziedzīgajās shēmās, uzsāka A. Olkova tuvu draugu un viņu kontaktu, tajā skaitā paša A. Olkova, terorizēšanu. Iespējams, viltoja dokumentus, viltoja ziņojumus, rosināja kriminālprocesus, administratīvā pārkāpuma lietas, operatīvās uzskaites lietas un izplatīja par viņiem nomelnojošas ziņas ar mērķi panākt to, lai šiem cilvēkiem būtu iznīcināts gan bizness, gan normāla dzīve Latvijā.

A. Olkovs uzskata, ka kriminālprocess par bruņotu laupīšanu pret viņu tika uzsākts pēc augstāk norādīto personu iniciatīvas – tie bija I. Obirs, J. Urašs, daži augsti stāvoši Valsts policijas darbinieki, piemēram, Valsts policijas darbinieks Andrejs Ozinovs. Tas tika realizēts caur Krievijas pilsoni, vārdā Ruslans.

Birojam šo iesniegumu A. Olkovs adresē darbam, zināšanai un iesniegumā iekļauto ziņu izvērtēšanai atbilstoši biroja kompetencei. Tās ziņas, kas neattiecas uz biroja kompetenci, A. Olkovs lūdz nosūtīt pēc piekritības.

Iesniegums ir noformēts, apejot Ieslodzījuma vietas drošības daļu un iesniegts birojam neparakstīts, lai no Ieslodzījuma vietas nebūtu informācijas noplūdes par sagatavoto un nosūtīto iesniegumu.

 

2021. gada 30. aprīlī notika saruna ar “B”. Sarunas laikā “B” pateica sekojošo:

1. Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā valstī notikusi virkne sevišķi smagu noziegumu (slepkavību un bruņotu uzbrukumu citiem), atsevišķi Valsts policijas darbinieki ziņojumos aktīvi aktualizē “diasporu”, norādot uz to, ka aiz skaļiem noziegumiem var stāvēt “diasporas” pārstāvji. Bet, ņemot vērā to, ka augstākā Valsts policijas vadība “nereaģē” uz šiem darbinieku ziņojumiem, jo nav faktūras (pierādījumu utt., faktiski tie ir izdomājumi no galvas), atsevišķi Valsts policijas darbinieki dokumentācijā norāda uz “diasporas” turīgumu un to aspektu, ka nav skaidrs, kā viņi pelna naudu un kā uzturas Latvijā.

Piezīmes. Sakarā ar minēto informāciju pagaidām nekādu risku nav. Tas ir zināšanai – ka ir tāda tendence, ka atsevišķi korumpēti Valsts policijas darbinieki, kārtējo reizi nespējot atklāt noziegumu, visu mēģina gāzt uz “diasporu”. Ir skaidrs, ka, kamēr Valsts policiju vada tādi dzērāji, dalbajobi un dirsā līdēji kā Armands Uks, musarņa tā arī strādā – vairāk ar mīnusa nekā ar plusa zīmi (viltojumi, vienaldzība, neprofesionalitāte, intrigas utt.).

2. Sakarā ar uzņēmēja un kontrabandista Asiļjeva, kas ilgus gadus maksāja kukuļus Jurim Urašam, aizturēšanu un iesēdināšanu biroja darbinieki sāka ar viņu komunikāciju un darbu (grib saņemt no viņa liecības pret Urašu).

 

2021. gada 10. maijā notika saruna ar “Vārda brāli”. Sarunas laikā “Vārda brālis” pateica sekojošo.

1. Sakarā ar uzņēmēja un kontrabandista Asiļjeva aizturēšanu un iesēdināšanu, kurš ilgus gadus maksāja kukuļus Jurim Urašam, Asiļjevs ir ļoti dusmīgs uz J. Urašu un emocionāli gatavs atbildīgajām iestādēm sniegt nozīmīgas ziņas par J. Uraša korumpētību (konkrētus gadījumus, kad ņēma kukuļus).

Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, komunicējot ar Asiļjevu, jāņem vērā tas, ka Asiļjevs ir ļoti dusmīgs uz J. Urašu, bet viņam palikušas ļoti labas un tuvas attiecības ar bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu, par kuru viņš viennozīmīgi nesniegs nekādu informāciju. Līdz ar ko, runājot ar Asiļjevu, labāk neprasīt neko par A. Parānu (dalīt A. Parānu un J. Urašu). Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, ir pat ziņas, ka bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Parāns ir sastrīdējies ar J. Urašu un nekomunicē ar viņu. It kā iespējamais strīda iemesls – Asiļjeva iesēdināšana.

Ar A. Parānu A. Asiļjevam palika labas attiecības, jo starp Asiļjevu un A. Parānu bija vienošanās, ka “cietumsodu” reāli Asiļjevs neizcietīs – būs brīvībā, bet pēc dokumentiem parādīsies kā cietumsodu izcietis. Un Asiļjevs uzskata, ka viņa aizturēšanu panācis J. Urašs, tāpēc ir tas naids un konflikts starp viņiem.

“Vārda brālis” pieminēja to, ka Asiļjevs ir ļoti emocionāls cilvēks. Un, ja viņš laicīgi zinās, ka, piemēram, otrdien vai trešdien pie viņa nāks no dienestiem, viņš var organizēt, lai, piemēram, viņam nebūtu cigaretes – tas padarīs viņu par nervozu un dusmīgu. Tāpat pastāv iespēja, “lai viņam būtu cietumā smagi”. Pašlaik par viņu pateikts, lai viņš normāli sēž un atbalsta, bet situāciju jebkurā momentā var mainīt.

2021. gada 13. maijā notika saruna ar kontaktu “Jaunākais”. Sarunas laikā kontakts pateica, ka tiešām Nacionālajā drošības padomē un dažos dienestos tiek celts jautājums par Latvijā dzīvojošo čečenu diasporu un diasporas pārstāvju iespējamo saistību ar pēdējā laikā pastrādātiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kontakts ir dzirdējis, ka īpaši aktīvi versijas par čečenu diasporas pārstāvju saistību ar pastrādātiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem izvirza Valsts policija, tajā skaitā “šīs versijas nosūtot vai paužot mutiski” Valsts drošības dienesta vadībai.

Pēc kontakta vārdiem, šīs versijas par čečenu diasporas pārstāvju saistību ar pēdējā laikā pastrādātiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem absolūti neatbilst patiesībai. Valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļi (Juris Urašs, Aigars Parāns, Valsts policijas augsti stāvošs priekšnieks ar iesauku “Dievs”, Igors Obirs, pazīstami kontrabandisti) šīs versijas “virza” caur savām kontaktpersonām Valsts policijā, Valsts drošības dienestā un citās iestādēs, lai sāktos represijas pret diasporu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs identificēja, ka diaspora sniedz ļoti daudz ziņu, kas atbilst patiesībai par valstiskā organizētās noziedzības grupējuma pastrādātiem, notiekošiem un notikušiem noziegumiem, un jūt, ka uz šis informācijas bāzes pret valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļiem notiek darbs, bet šis darbs ir lēnāks nekā pašu valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļu darbs un aktivitātes. Pie tam valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam tiesībsargājošajās iestādēs un valsts drošības iestādēs strādā milzīgs daudzums ar amatpersonām, kas no valstiskā organizētās noziedzības grupējuma saņem gan naudu, gan amatus, gan atbalstu un zināmu stabilitāti. Pēc kontakta vārdiem, faktiski atkārtojas 2012. gads.

Sarunas beigās kontakts pateica, ka valstiskais organizētās noziedzības grupējums kļūst spēcīgāks un aktīvāks, par to nemitīgi nāk ziņas. Diemžēl tie godprātīgie dienestu darbinieki, kas cīnās pret valstisko organizētās noziedzības grupējumu, jau sākt zaudēt šajā cīņā, un kontakts nebrīnīsies, ja godprātīgie tiks nokompromitēti un izmesti no dienestiem, bet viņu vietā nāks valstiskā organizētās noziedzības grupējuma ielikteņi.

Piezīme. Diemžēl arī Armands Uks, kuru amatā ielika Valsts drošības dienests, jo viņš ir viens no lielākajiem stukačiem Valsts policijā, nav pietiekami gudrs un zinošs, lai identificētu, kuri viņa padotie ir valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedri un kuriem var uzticēties, bet kuriem nevar. Faktiski pilda to, ko viņam uzdod kuratori, bet kuratori katru sekundi, katru soli taču nevarēs viņam plānot, kaut kur ir vajadzīgs savs prāts (bet ko var gribēt no policista, kuru izmeta no policijas akadēmijas 1. kursa par dzeršanu un dalbajobismu).

2021. gada 16. maijā kontakts “Jaunākais” pastāstīja sekojošo.

1. Čečenu izcelsmes Latvijas uzņēmējam Bislanam Dulmuslimovam tiešām vēsturiski bija kaut kādas biznesa attiecības ar noslepkavoto futbola aģentu Romānu Ezzubovu. Iespējams, šīs attiecības ir bijušas laikā, kad notika Skonto stadiona pārdošana. Bet nekāda strīda starp B. Dulmuslimovu un R. Ezzubovu nebija. Pēc kontakta vārdiem, R. Ezzubova slepkavības sakarā “ielas pārstāvji” ir ļoti uztraukti un neapmierināti – visi uzskata, ka šī slepkavība ir bezjēdzīga un stulba, un “ielas pārstāvji” paši mēģina identificēt, kas aiz šīs slepkavības stāv.

2. Pēc kontakta vārdiem, R. Ezzubova slepkavības lietā viena no aizturētajām personām ir autoservisa X–ON īpašniece Guļnara Ibakova-Rice, jo viņas autoservisā tika slēpta noziegumā izmantotā automašīna. Naktī servisa slēdzene esot uzlauzta un auto no autoservisa nozagts un nodedzināts. Pēc kontakta vārdiem, Guļnarai Ibakovai-Ricei ir zvanījis ar likumīgo zagli Adu (Zurabs Amugija) saistīts autozaglis, vārdā Ivans, un lūdzis Guļnaru šo automašīnu noslēpt autoservisā. Tādas liecības Guļnara arī deva policijā.

Pēc kontakta vārdiem, Adu, uzzinājis minēto, pats meklē autozagli Ivanu, lai uzdotu jautājumus un noskaidrotu, kā uzdevumā Ivans zvanīja Guļnarai ar lūgumu noslēpt automašīnu autoservisā un visu iegūto informāciju nodot policijai. Pēc kontakta vārdiem, autozaglis Ivans ir saistīts ar Adu, bet par katru lietu Ivans neatskaitījies Adu un daudz ko darījis pēc savas iniciatīvas.

Adu ir saistīts ar čečenu diasporu, līdz ar ko policija atkal var vilkt paralēles un domāt par šīs diasporas saistību ar R. Ezzubova slepkavību, bet, pēc kontakta vārdiem, tas neatbilst patiesībai.

3. Pēc kontakta vārdiem, 2010. gadā Ventspils futbolistu lietā ir figurējis čečenu diasporas pārstāvis Rasuls Aļmurzajevs. Pēc kontakta vārdiem, R. Aļmurzajevam tika inkriminēta izspiešana, bet faktiski konflikts un “izspiešana” izveidojusies, jo R. Aļmurzajevs uzstājies pret aizliegtu vienošanos futbolā (spēļu rezultātu sarunāšanu).

4. Aprīļa beigās Ķengaragā tika sadurti 3 cilvēki. Nakts vidū iepretim veikalam Maxima, Višķu ielā, starp četriem cilvēkiem radās nesaskaņas. Kompānija par kaut ko karsti strīdējās, līdz viens no vīriešiem kļuva fiziski agresīvs. Viņš izvilka nazi un sadūra visus trīs oponentus. Vietējie ir pārliecināti, ka problēmu risinājums nonācis līdz vardarbībai alkohola ietekmes dēļ. Iedzīvotāji stāsta, ka starp cietušajiem bijuši divi vīrieši un viena sieviete. Ātri vien notikuma vietā ieradās arī mediķi, kas sastapa trīs ļaudis, noklātus ar asinīm. Brigādes ārsti nodarītos miesas bojājumus raksturo kā vidēji smagus.

Pēc kontakta vārdiem, 3 cilvēkus sadūra čečenu diasporas pārstāvis, vārdā Marats. Pēc šī nozieguma pastrādāšanas čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Dulmuslimovs ir saticies ar Maratu un devis norādījumus pašam atnākt uz policiju un visu izstāstīt. Marats tā arī izdarīja – pats atnāca uz policiju un nodevās.

Pēc kontakta vārdiem, pie Marata, kurš ir apcietināts, ir bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas darbinieks un piedāvājis sniegt liecības pret Aslanu vecāko, pretim apsolot maigāku sodu. Marats atteicies liecināt pret Aslanu vecāko, jo pirmām kārtām viņi ir pavirši pazīstami, otrām kārtām Valsts policijas darbinieks piedāvājis apmelot Aslanu vecāko (sniegt nepatiesas liecības).

Pēc kontakta vārdiem, visi minēti notikumi un diasporas atrašanās blakus minētajiem notikumiem, protams, piesaistīja dienestu uzmanību. Pēc kontakta vārdiem, diaspora ir gatava tikties ar jebkādu dienestu darbiniekiem un atbildēt uz visiem jautājumiem. Diasporai pašai ir nepatīkami visi pēdējo laiku notikumi, un diasporas pārstāvji paši grib palīdzēt dienestiem atklāt neatklātus smagus noziegumus, piemēram, R. Ezzubova slepkavību.

2021. gada 21. maijā notika tikšanās ar kontaktu “Vārda brālis”. Tikšanās laikā “Vārda brālis” pastāstīja sekojošo.

1. “Vārda brālis” pateica, ka čečenu diasporas pārstāvis Magameds Smailovs ir bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ziemeļu iecirknī sakarā ar saņemto pavēsti. Izmeklētāja uzrādīja M. Smailovu atpazīšanai cietušajam Andreja Olkova kriminālprocesā. Cietušais neatpazina M. Smailovu.

2. Sarunas laikā “Vārda brālis” sniedza papildu ziņas sakarā ar 2010. gada 10. aprīlī saņemto informāciju par ar čečenu diasporu cieši saistīto Andreju Olkovu, kuru 2021. gada 9. aprīlī aizturēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja darbinieki sakarā ar Aleksandra Okareva biznesa partnera, vārdā Ruslans, iesniegumu par laupīšanas uzbrukumu viņam un kura ietvaros tika uzsākts kriminālprocess Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ziemeļu iecirknī. A. Olkovs tika nopratināts Ziemeļu iecirknī, kā arī pie A. Olkova ir bijušas kratīšanas. Pratināšanas laikā A. Olkovs un viņa advokāti noskaidroja, ka iesniegumā ir norādīts, ka A. Olkovs draudējis ar šaujamieroci, un minētajā sakarā kriminālprocess tika uzsākts par bruņotu laupīšanas uzbrukumu.

Pēc “Jaunākā” vārdiem, minētais absolūti neatbilst patiesībai. A. Olkovam nav šaujamieroča, un tikšanās un saruna ar A. Okarevu notika vietā, kur ir videonovērošanas kameras un var redzēt visu notikuma gaitu – var redzēt, ka nebija laupīšanas, var redzēt, ka neviens ar šaujamieroci nedraud, var redzēt, ka konfliktu uzsāka A. Okarevs. Pie tam A. Olkovs un A. Okarevs ir pazīstami un A. Olkovs ir strādājis pie A. Okareva, bet A. Okarevs pārvietojas ar automašīnu, kurai apdrošināšanu formējis A. Olkovs. Tas viss tika izskaidrots Valsts policijas amatpersonām.

Pēc “Jaunākā” vārdiem, izskatās, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja darbinieki minēto pārbaudīja un “noņemas” no šis lietas – ar A. Olkovu strādā tikai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ziemeļu iecirkņa izmeklētājs, kuram arī jau ir šaubas par ziņu patiesumu iesniegumā.

Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, tika saņemtas ziņas, ka Aleksandrs Okarevs vai persona, vārdā Ruslans, kura uzrakstīja iesniegumu par pastrādātu laupīšanu pret viņu, ir uzņēmēja Jura Avicka radinieks un tieši caur Juri Avicki tika lūgts, lai dienesti aktivizētos pret Andreju Olkovu un aiz viņa stāvošo čečenu diasporu. Vēl iespējams, ka J. Avickis ir radinieks Valsts policijas Ziemeļu iecirkņa darbiniekam Norbertam Epšem un, iespējams, N. Epše ir lūdzis J. Avicki parunāt ar kontaktiem, lai pie izmeklēšanas pret A. Olkovu un čečenu diasporu pieslēgtos ietekmīgāki dienesti.

3. “Vārda brālis” no “ielas cilvēkiem” ir dzirdējis, ka uzņēmējs Aleksandrs Okarevs “skraidelē” pa pilsētu (pašlaik jau atrodas Latvijā) un piedāvā milzīgas naudas summas tiem, kas “palīdzēs” tikt galā ar čečenu diasporu, vai nu ar ielas metodēm, vai nu caur dienestiem, jo pats A. Okarevs ir nobijies no visas situācijas ar Andreju Olkovu.

Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, viņš parunās ar “ielas cilvēkiem”, kas to dzirdēja un, iespējams, pārliecinās uzrakstīt iesniegumu par dzirdēto kompetentai iestādei.

4. “Vārda brālis” pastāstīja, ka 4. maija rītā policija saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem par kāda vīrieša līķi pie dzīvojamās mājas Rīgā, Kurzemes prospektā. Notikuma vietā tika konstatēts miris 1979. gadā dzimis vīrietis ar durtu brūci. Veicot izmeklēšanas darbības, policija par šo noziegumu aizturēja divus vīriešus, kuri dzimuši 1978. un 1992. gadā. Vecākais vīrietis jau iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā par svešas mantas tīšu bojāšanu. Patlaban policija veic izmeklēšanu saistībā ar notikušo, lai skaidrotu apstākļus un apzinātu visas iespējamās iesaistītās personas. Tāpat izmeklēšanā tiks skaidroti iespējamie noziedzīgā nodarījuma iemesli.

Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, mirušais ir ar čečenu diasporu saistīts cilvēks. Viņš tika sadurts sadzīviska konflikta laikā, kas izveidojās starp viņu un citu vīrieti, kurš sludinājumu portālos izvietoja sludinājumus par to, “ka pāris meklē otru vīrieti seksam”. It kā tas konflikts izveidojies, jo sadurtais vīrietis pārmetis vīrietim to, ka “viņš tirgo savu draudzeni citiem vīriešiem”. Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, viņš pašlaik pats iedziļinās minētajā situācija, un ar aizturētajiem vīriešiem, viens no kuriem atrodas cietumā, notiek intensīvs darbs, lai viņš detalizēti izstāstītu notikumu gaitu. Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, aizturētais no cietuma jau trīs reizes mainījis savas “liecības, ko stāstīja citiem cietumniekiem”, līdz ar ko viņš drīzumā “tiks pārcelts uz penthausu”, kur izstāstīs visu ļoti ātri.

Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, pēc neoficiālas informācijas, tas, kurš sadūra ar čečenu saistīto cilvēku, ir suteners, un bojā gājušais viņam pārmeta to, ka “ņe po poņatijam” tirgot sievietes un tā gūt peļņu. Ja tas apstiprināsies, tad tiks noskaidrots viss prostitūtu tīkls un visi ar to saistītie cilvēki, tajā skaitā “jumts”. Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, diemžēl Valsts policijas darbinieki nekad dziļi nepārbauda kriminālprocesos faktūru – aizķeras aiz kaut kāda viena elementa, ko arī atstrādā, bet, ja apakšā var būt ziņas par citiem noziegumiem (piemēram, sutenerisms ir krimināli sodāms) viņus tas neinteresē.

5. Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, gan viņš, gan čečenu diaspora turpina intensīvu darbu pie tā, lai uz Latviju uz pastāvīgu dzīvesvietu neatbrauktu autoritatīvi organizētās noziedzības grupējumu pārstāvji no Krievijas un citām pēcpadomju valstīm un Eiropas. Tādu, kas gribētu, ir ļoti daudz, un diaspora ar tiem veic darbu – skaidrojot, ka iebraukt kā tūristi, atpūsties, padzīvot viesnīcās tie var, bet dzīvot ne. Pie tam vēlme atbraukt uz Latviju kā pastāvīgu dzīvesvietu ir vēlme ļoti daudziem ietekmīgiem kriminālajiem. Diaspora tos nelaiž, jo apzinās, ka gadījumā, ja tie apmetīsies uz dzīvošanu Latvijā, šeit būs Čikāga – spridzinās un nogalinās katru dienu, kārtojot “savas kriminālās attiecības”. Diasporai tas nav vajadzīgs, un nav vajadzīgs ne Adu, ne Ivanam Aritonovam, ne citiem redzamiem kriminālajiem, kurus pēc būtības “uzrauga un kontrolē” diaspora.

6. “Vārda brālis” pateica, ka Valsts policijas darbinieks Jānis Auers, kuru aizturēja Igaunijā ar kontrabandas cigaretēm, iespējams, zaudēs pielaidi valsts noslēpuma objektiem un, lai noturētos vismaz kaut kādā pozīcijā Valsts policijā, kur nav vajadzīga pielaide valsts noslēpumam, iespējams, būs gatavs uz sadarbību. Kā darbinieks J. Auers tiek vērtēts augsti – zinošs, gudrs, ar labiem kontaktiem un informāciju.

7. Sarunas beigās “Vārda brālis” pateica, ka diaspora pašlaik izskata iespēju nodibināt kontaktus ar ASV specdienestu pārstāvjiem, piemēram, FIB (Federālais izmeklēšanas birojs) vai CIP (Centrālā izlūkošanas pārvalde). Diasporas rīcībā ir milzīgs daudzums ar informāciju, kas var būt interesanta ASV (organizētās noziedzības grupējumi, teroristi, izlūki), un ne tikai informācija. Diaspora var vadīt daudzus procesus, virzīt tos nepieciešamajā gultnē.

Ņemot vērā pēdējā laikā tendences, ka diasporai mēģina piešūt noziegumus, kurus viņi nav izdarījuši, ka atsevišķi dienestu pārstāvji vilto dienesta dokumentāciju pret diasporas pārstāvjiem un rosina operatīvās uzskaites lietas, kriminālprocesus, resoriskās pārbaudes utt., diaspora nonāca pie secinājuma, ka milzīga ietekme uz Latvijas dienestiem, politiķiem, valstsvīriem ir ASV. Un, ja diaspora palīdzēs FIB vai CIP, tad ASV dienesti varēs dot norādījumus Latvijas dienestiem “pat neskatīties” viņu virzienā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Iestājamies par tradicionālu ģimeni, mudinām parakstīties pret partnerības institūta ieviešanu

FotoCentrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Lasīt visu...

3

Prasījām kultūrai 66 miljonus, nedabūjām pat trešo daļu, bet papildus piecarpus miljoni mūsu propagandoniem būs!

FotoTikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Lasīt visu...

21

Nosodām nevēlamu uzvedību akadēmiskā vidē, jo īpaši attiecībās starp pasniedzēju un studentu

FotoMedijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Lasīt visu...

21

Dažas pārdomas par Ex-seržanta rakstu “Karš Ukrainā. Vai tiešām strupceļš - un kam?”

FotoRietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Lasīt visu...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret...

Foto

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut...

Foto

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas...

Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...