Skaistumkopšanas salona “Rīga Nails” īpašniece Viktorija Kazanovska sēžas uz apsūdzēto sola par krāpšanu lielā apmērā
Rodijs Rododendrs22.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No krimināllietas Nr.15840042222 materiāliem izriet, ka Viktorija Kazanovska tiek saukta pie kriminālatbildības pēc KL 177.p.3.daļas par krāpšanu lielā apmērā: būdama SIA "LA GRUPA" valdes locekle un faktiska vadītāja, mantkārīgu motīvu vadīta, nolūkā ar viltu iegūt valsts budžeta līdzekļus, apzinoties, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 2.punktu pievienotās vērtības nodokli var atskaitīt tikai ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, kā arī to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā, netiks izmantots tādiem mērķiem, kas saistīti ar SIA "LA GRUPA" saimniecisko darbību, un saskaņā ar Pievienotas vērtības nodokļa likuma 99. panta piekto daļu viņai kā SIA "LA GRUPA" valdes loceklei nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, nodeva darījumā starp SIA "LA GRUPA" un SIA "Amber Coast Development" apliecinošus dokumentus SIA "LA GRUPA" grāmatvedei.
SIA "LA GRUPA" grāmatvede, pildot Viktorijas Kazanovskas norādījumus un nezinot par Viktorijas Kazanovskas noziedzīgo nodomu un to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas nevadā, netiks izmantots tādiem mērķiem, kas saistīti ar SIA "LA GRUPA" saimniecisko darbību, izmantojot elektronisko deklarēšanas sistēmu, 2018. gada 20. decembrī Valsts ieņemumu dienestā iesniedza SIA "LA GRUPA" PVN deklarācijas par 2018. gada novembri pielikuma "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksacijas periodu" I daļā "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem" iekļāva darījumu starp SIA "LA GRUPA" un SIA "Amber Coast Development" par nekustamā īpašuma Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā iegādi, pamatojot to ar 2018. gada 30. novembra pavadzīmi Nr. ACD 3011118 par darījuma summu bez PVN 132 231,40 euro, PVN 27 768,60 euro apmērā pielikuma "Pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu" PVN 7-1 daļā "Par nekustarnā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" iekļāva nepatiesu informāciju par to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā tiks izmantots SIA "LA GRUPA" saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Viktorija Kazanovska tādējādi maldināja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu par konkrētā nekustamā īpašuma izmantošanas mērķiem.
Valsts ieņemumu dienesta amatpersona, būdama maldināta par SIA "LA GRUPA" nekustamā īpašuma Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā faktiskajiem izrnantošanas mērķiem, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. panta ceturto daļu apstiprināja PVN pārmaksu 27 830,72 euro apmērā, tajā skaitā nelikumīgi atskaitīto priekšnodokli 27 768,60 euro apmērā, pēc kā 2019. gada 19. februarī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona to ieskaitīja SIA "LA GRUPA" UAB "Paysera LT" atvērtajā kontā.
Tādā veidā Viktorija Kazanovska ar viltu ieguva valsts budžeta līdzekļus, nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 27 830,72 euro apmērā, kas atbilstoši likuma “Par krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu atzīstami par lieliem apmēriem. Ar savām darbībām Viktorija Kazanovska izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un par ko paredzēta kriminālatbildība un soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Pirmā tiesas sēde notika šā gada 13.maijā, kurā uzreiz pēc ieradušos procesa dalībnieku personību pārbaudes apsūdzības uzturētājs - Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors Toms Kalniņš lūdza tiesu pasludināt 10 minūšu pārtraukumu, lai ar apsūdzēto Viktoriju Kazanovsku un viņas aizstāvi zvērinātu advokātu apspriestu iespējamo vienošanos. Saruna notika tiesas zālē, un tā bija dzirdama ne tikai man kā klausītājam, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai Ligitai Bogomolai, kura pārstāv cietušas personas Latvijas Republikas intereses. Prokurors Toms Kalniņš ar apsūdzēto Viktoriju Kazanovsku vienojās atlīdzināt Latvijas Republikai nodarītos zaudējumus 15 000.00 euro apmērā (par 12 830,72 eiro mazāk, nekā tika izkrāpti no Valsts budžeta) un vienoties par nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, kam Viktorija Kazanovska arī piekrita. Prokurors instruēja apsūdzēto, ko teikt tiesai, kādus lūgumus izteikt.
Pēc pārtraukuma, atsākot skatīt lietu, prokurors ļoti dedzīgi lūdza tiesu atlikt krimināllietas izskatīšanu saistībā ar iespējamās vienošanās parakstīšanu, savukārt apsūdzētā lūdza laiku līdz gada beigām, lai varētu savākt 15 000 eiro. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei nebija radušies nekādi iebildumi par vienošanas saturu, kaut prokurora nosauktā summa bija gandrīz divreiz mazākā par valstij nodarītā kaitējuma apmēru, un viņa paziņoja tiesai, ka pievienojas prokurora teiktajam.
Interesanti, vai pret visām personām, kuras ir apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā, prokuratūra un Valsts ieņēmumu dienests ir tik labvēlīgi? Vai nesanāk tā, ka starpība gandrīz 13 000 eiro apmērā tiek kādam dedzīgajam Tomiņam!? Vai varbūt tomēr Viktorijas Kazanovskas vīram Kasparam Caunem, kurš regulāri aicina valsts amatpersonas pievienoties Karību fondiem, ir taisnība, ka korupcija ir mūsu nākotne?
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.