Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms
Pietiek lasītājs13.06.2017.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski paceltu sava purvāja tirgus vērtību, protams, to izdarot, cik vien var, par publisko naudu. Daļēji tāpēc, ka dažiem no onkuļiem termiņuzturēšanās atļauju biznesa sabrukuma dēļ tā pašvakāk ar tugrikiem, daļēji arī tāpēc, ka bija čujs, ka publiskā pusē būs viegli rast “sapratni un saskaņu”. Tad nu tika izvirzīts mērķis no kādiem 5-7 ES fondiem un pašvaldības naudas piesaistīt kādus 50 –
Tad nu onkuļi sameta pa pusmiljonam gadā un par kādiem 5-7 tūkstošiem neto mēnesī piesaistīja Demakovas kundzes kapraci, AB dambja koncertzāles zīmējumu atprečotāju Mārtiņu Vanagu, lai šis kundziņš nodibina Skanstes attīstības aģentūru un sāk aktīvi rosīties pie publiskās naudas šķūrēšanas privātajā virzienā. Tad nu tagad Skanstes aģentūra aktīvi nodarbojas ar “lobēšanu”, rīko visādus publicitātes pasākumus, piedalās diskusijās, publicē murgainus “pētījumus” utt.
Pirmais “veiksmes” stāsts tad nu ir “kapu tramvajs” – par to jau gana daudz zināms. Nākamais solis – sadabūt kādus 20 publiskus miljonus it kā akustiskās koncertzāles projektam, bet būtībā privāta konferenču centra un ar to dabiski saistītas viesnīcas infrastruktūras attīstībai.
Tika iezīmēts vienīgais ES fonds SAM 5.6.1. jeb tā sauktā Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas nauda, ko pārvalda Kultūras ministrija (KM). Nu, it kā jau Skansti pagrūti nosaukt par īpaši degradētu, ņemot vērā miljonu investīcijas, bet nu formāli tā programma mērķim der.
Problēma bija tāda, ka šī nauda faktiski ir paredzēta publiskajam partnerim tā objektu attīstībai, piemēram, VEF Kultūras pilij utt. Tādējādi vienīgais veids, kā “nogādāt” šos 20 miljonus līdz privātam partnerim, bija izveidot tādu kā publiskās un privātās partnerības (PPP) shēmu, kur publiskā puse nez kāpēc ieguldītu šos 20 miljonus līdzās privātajam partnerim. Tas, ka tagadējais PPP likums šādu publiskās puses līdzinvestīciju lāgā nepieļauj (tas ļauj ieguldīt ko saprotamu, piemēram, valsts zemi utt.), onkuļus lāgā neuztrauca.
Lietas būtība ir tā, ka onkuļi šajā gadījumā grib kā rupjajā teicienā – i zivtiņu apēst, i apmierinātam kļūt. Proti, vēlme ir ieguldīt pēc iespējas mazāk tai draņķa koncertzālē un gūt pēc iespējas lielāku atdevi no tiem publiskiem miljoniem.
Tas ir izdarāms šādi – jāpanāk sazīmēta PPP konkursa novadīšana, kura rezultātā privātais koncertzāles attīstītājs varēs būtiski ietekmēt gan koncertzāles ēkas kvalitāti (lai nebūtu problēmu uzbliezt lētu šķūni), gan arī to, lai objekts bez riska nestu stabilus ienākumus – tāpēc tam jābūt savietojamam ar konferenču centru (tā kā objekts „2 in
Te vietā ir piebilst, ka cienītajam attīstītājam Merks pašam ar naudu ir pašvaki, pērn bija pusmiljona „zāģis” un vienīgais veids, kā no bankas dabūt kredītu šī pleķa attīstībai, ir spēt bankai pierādīt, ka publiskā puse ar minimāliem nosacījumiem iegulda 20 miljonus šajā 30 miljonu projektā (lai gan normāla koncertzāle gan maksā bik vairāk).
Tad nu tika pielemts noskaņot uz sadarbību KM ierēdņus, un tas ir laimīgi izdevies līmenī no valsts sekretāra uz leju. Viņu uzdevums tad nu ir novadīt un izgrūst cauri valdībai visus nepieciešamos papīrus un konkursus – no sākuma konkursu par konsultācijām koncertzāles PPP iepirkuma sagatavošanai, pēc tam pašu PPP konkursu.
KM censoņi šo lietu dara cītīgi, bet netalantīgi. Valsts pārvaldē reti ir redzēti konkursi, kur ierēdņi tik tupi lobē viena privātā intereses. Konkurss tika palaists mežonīgos tempos, specifikācija tika labota procesa gaitā,
KM nez kāpēc tiešā tekstā dokumentācijā norāda, ka visizdevīgākais PPP modelis ir tieši tas, kas Skanstē iecerēts (ES fondi + nedaudz privātā nauda – šī lieta būtu jāizšķir neatkarīgam konsultantam), ignorējot to, ka konferenču zāļu attīstība nekādi nav KM funkcija - un vispār, kāpēc tā koncertzāle obligāti jāceļ Skanstē?
Konkurss nebija starptautiski sludināts, lai gan šādas PPP ekspertīzes Latvijā praktiski nav. Un galu galā, nav skaidrs tad kas ir iepirkuma priekšmets – jo nav pat koncertzāles metu, tā ka var iesmērēt jebkādu šķūni (toties Skanstes onkuļiem jau nez kāpēc gatavs mets ir).
Redakcijas piezīme: Kultūras ministrija informē, ka konkursa „Par finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi Nacionālās koncertzāles projekta Rīgā īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā” pretendentu saraksts un to piedāvātās līguma summas bez PVN izskatās šādi:
SIA Pricewaterhouse Coopers - 90 624
SIA Konsorts - 80 900
SIA Deloitte Latvia - 79 440
AS BDO Latvia - 76 900
SIA KPMG Baltics - 94 440
Atklātā konkursa nolikums, kā arī atbildes uz pretendentu iesniegtajiem jautājumiem publicētas KM mājas lapā.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
