Iesaki rakstu: 
Skarbi. Taču paši, visu paši. Gribējām piena upes ķīseļa krastos uz kredīta, dabūjām to, ko nopelnījām. Kārtējo reizi dzīve dod mācību, ka nekas nav par velti. Izvēloties labklājību, karjeru un patēriņu šodien uz nākotnes rēķina, pasliktinām savas personīgās un tautas nākotnes izredzes.
Par pensijām
Šobrīd ir sākušās milzīgas pārmaiņas daudzās jomās. Cilvēce no vienpolāras Rietumu un galvenokārt ASV vadītas pasaules virzās uz daudzpolāru pasauli. Izmaiņas noteikti skars arī ekonomiku un finanses. Nez vai kāds šobrīd var paredzēt, ar ko tas viss beigsies un kurā virzienā dosies.
Tā nu vēsturē gadās, ka laiku pa laikam kari, revolūcijas, kā arī ambiciozas reformas iznīcina esošo finanšu un īpašumtiesību pamatošanas kārtību un rada citu. Tiek veidotas arī jaunas pensiju sistēmas, kas ignorē iepriekšējos periodos sarēķinātās un nopelnītās pensijas. Mūsu vecāki to ļoti labi atceras. Uzkrātās pensijas tiek aizstātas ar minimālo pensiju jaunajos apstākļos. Cik nu rocība to atļauj.
Par 2. pensiju līmeni vispār nevajadzētu būt ilūzijām. Kurš par to atcerēsies vērtspapīru tirgus kraha vai būtisku izmaiņu gadījumā.
Mums bija laiks, bija igauņu piemērs un pat ierosinājumi padarīt 2. pensiju līmeni par brīvprātīgu. Kariņa un Siliņas valdības un labklājības ministri šo iespēju palaida garām. Tagad jau par vēlu. Process ir sācies, turklāt nav redzama nekāda interese kaut ko mainīt.
Imigrācija
Tautsaimniecībai būs vajadzīgas darba rokas, un plaša imigrācija ir neizbēgama, tāpat latviešu tautas asimilācija savā teritorijā un Latvijas pilsoņu tautību struktūras maiņa, ja vien nenāks pie prāta. Nav jau pirmo reizi pasaules vēsturē.
Par dzimstību
Visas problēmas ir cilvēku galvās. Latvijas teritorijā baltu izcelsmes iedzīvotāji spēja atjaunoties, lai arī ne bez muižkungu organizētas imigrācijas, pat pēc lielā mēra. Atceramies, ka atsevišķās teritorijās izmira visi iedzīvotāji, bet citās mirstība sasniedza 85%.
Tagad stāvoklis ne tuvu nav tik traģisks. Taču, vai latviešu tauta šajā gadsimtā spēs iziet cauri pudeles kaklam, ir liels jautājums. Manuprāt, izies, ja vairākums gribēs. Pašlaik negrib un piespiest ar varu nevienu nevar.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.