Iesaki rakstu: 
Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības apgaismošanai un siltuma ilūzijas nodrošinājumam.
1988. gadā, beidzot Mārcienas pamatskolu, pēdējā zvanā katram bija jāizsaka novēlējums skolai: ko nu kurš vēlējām, vairs neatceros, atmiņā palicis vien novēlējums ko teica visklusākais no audzēkņiem. Viņš novēlēja vien divus vārdus - "LAI NESABRŪK!".
Skola bija par šauru un taisījās paplašināties, būvēt sporta halli, tāpēc visi novēlējumu uztvēra kā totāli neiederīgu un gardi smējās, bet... kā izrādījās, šis novēlējums bija vienīgais derīgais, jo skolu, kas tolaik bija muižas kompleksā, deviņdesmito sākumā slēdza, drīz vien to izdemolēja, un daudz netrūka, lai tā sabruktu.
Vien brukšanas stadijā to nopirka Gutenberga viesnīcas īpašniece, pateicoties kam, tagad tur ir atpūtas komplekss Mārcienas muiža. Mārcienai paveicās, bet kāds liktenis piemeklēja vai drīz piemeklēs līdzīgas skoliņas?
Kāda ir šī stāsta morāle?
Der padomāt, kas notiktu, ja nebūtu šī vēlējuma? Varbūt nekas, un notiktu tas pats, kas notika, tomēr te der aizdomāties par to, kāds vārdam ir spēks un mistikas vieta.
Toreiz novēlējums šķita ļoti dīvains vairāku iemeslu dēļ, - pirmkārt, tāpēc, ka 1988. gadā nekas neliecināja par PSRS sabrukuma tuvošanos, otrkārt, to pateica pieklājīgākais audzēknis, no kura neviens neko tādu, tolaik pirmsšķietami nepiedienīgu, nebija gaidījis. Mums šķita, ka ar viņa balsi runā kāds cits, jo tas, ko viņš pateica, it īpaši ka to teica viņš, nevienam nebija savietojams ar viņa personību.
Morāle tajā visā ir tāda, ka arī šodien mēs visdrīzāk stāvam neaptveramu pārmaiņu priekšā, un tāpēc vairumam laicīgās varas līdzskrējēju der aizdomāties - vai tas, kas tiek prognozēts tuvākajā nākotnē, maz var piepildīties? Varbūt domas der fokusēt uz kaut ko citu, un ir pienācis laiks restartēt mums par pieņemamiem pasniegto standartu failus?
Visai iespējams, kāds zinošāks augšā apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc atkāpjoties laikus tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības apgaismojumam un siltuma ilūzijas nodrošinājumam.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
