Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par jaunu, neikdienišķu pārsteigumu Latvijas tiesu sistēmā parūpējusies Pietiek pērn jau aprakstītā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnese Daiga Lubāne (attēlā kopā ar kolēģiem pēc tiesneša zvēresta  nodošanas 2013. gadā), - nezināmu iemeslu dēļ viņa uzskatījusi par nepieciešamu izmantot liecinieces iesniegtus datus par avioreisu, lai visiem tiesas sēdes dalībniekiem detalizēti izstāstītu, kad uz kurieni, ar kādu reisu un kopā ar kādām personām ir devusies šī lieciniece.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, šā gada februāra sākumā Ieva L. (vārds ir mainīts) tikusi uzaicināta kā lieciniece uz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesas sēdi administratīvajā lietā.

Tā kā vēl pirms tiesas pavēstes saņemšanas viņai bijušas iegādātas aviobiļetes lidojumam uz ārzemēm, Ieva L. jau dažas dienas iepriekš nosūtījusi tiesai iesniegumu, kuram pievienojusi izdrukas par lidmašīnas biļešu iegādi.

Šajās izdrukās bijusi norādīta pilna informācija par gaidāmo lidojumu - avioreisi, biļešu numuri, sēdvietu numuri un biļešu rezervācijas kodi, un lieciniece tiesai tās iesniegusi, lai tiesa varētu pārliecināties, ka biļetes iegādātas, pirms tikusi nosūtīta pavēste par ierašanos uz tiesas sēdi.

Taču tiesnese Lubāne, kas šo lietu izskata, ir rīkojusies diezgan neparasti. Vispirms jau, izmantojot liecinieces personas datus, kas bija atrodami lietā, un tiesai iesniegtajās izdrukās par lidmašīnas biļešu iegādi norādītos individuālos biļešu rezervācijas kodus, viņa ņēmusi un ar šiem datiem iegājusi lidsabiedrības interneta mājas lapā.

Kas vēl pārsteidzošāk – tiesnese, kā rāda Ievas L. sūdzība Datu valsts inspekcijai, ne tikai pārliecinājusies par to, ka biļetes tiešām iegādātas pirms pavēstes izsūtīšanas par ierašanos uz tiesas sēdi, bet arī nesankcionēti apskatījusies privātu informāciju par fiziskām personām, kuras devušāss ceļojumā kopā ar liecinieci.

Taču arī tas nav viss. Tiesnese Lubāne šo informāciju arī izdrukājusi un visu – ieskaitot arī personas, kuras uz ārzemēm devušās reizē ar liecinieci – nolasījusi tiesas sēdē, minot gan reisu detaļas, gan braucēju vārdus un uzvārdus.

Sūdzībā Datu valsts inspekcijai Ieva L. norādījusi – nav nekādu šaubu, ka tiesneses rīcība ir vērtējama kā nelikumīga nesankcionēta piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai.

Lieciniece norādījusi – tiesnesei, protams, neviens nevarēja aizliegt savu pilnvaru robežās darba vajadzībām pieprasīt lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju no datu apstrādes sistēmas. Taču viņai nebija nekādu tiesību, izmantojot liecinieces personas datus un biļešu rezervācijas kodus, ieiet datu sistēmā un tur atrasto privātā rakstura informāciju darīt zināmu citām personām atklātā tiesas sēdē.

Tiesa, arī Datu valsts inspekcija ir pieņēmusi savdabīgu lēmumu – šajā gadījumā tā pati nav vēlējusies lemt par personas datu aizskārumu, tā vietā informāciju nosūtot Tiesnešu ētikas komisijai.

Savukārt šī iestāde jau pērn sāka izskatīt citu iesniegumu saistībā ar Lubānes rīcību citā gadījumā, taču par izskatīšanas rezultātiem neko nav ziņojusi.

Toreiz Tieslietu ministrija vērsās Tiesnešu ētikas komisijā ar lūgumu izvērtēt Lubānes rīcību, atsakoties pieņemt noraidījumu lietā, kur vienu no pusēm – Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārstāvēja viņas bijusī kolēģe Agnese Gudele-Krongorne.

Pieteicēji bija atklājuši, ka sociālajos tīklos tiesnesi un VID pārstāvi vieno draudzības saites, taču Lubānei tas nebija šķitis šķērslis, lai viņa turpinātu lietas izskatīšanu.

Lietas izskatīšanas gaitā prasītāji bija noskaidrojuši, ka Lubāne no 2009. gada un līdz pat 2013. gada 27. janvārim bijusi Valsts ieņēmumu dienesta Tiesā izskatāmo lietu nodaļas vadītāja. Savukārt VID pārstāve pērn Lubānes izskatāmajā lietā Gudele-Krongorne šajā pašā laikā strādājusi tieši šajā VID nodaļā un tieši Lubānes pakļautībā. Abas viņas šajā nodaļā bija strādājušas kopā aptuveni četrus gadus.

Tāpat prasītāji bija noskaidrojuši, ka arī pēc kopējā darba beigām Valsts ieņēmumu dienestā tiesnese un VID darbiniece saglabājušas draudzīgas attiecības.

Noraidījumā bija minētas arī atsauces uz Latvijas tiesnešu ētikas kodeksu, kurā cita starpā noteikts arī - nedrīkst pieļaut, ka rodas iespaids, it kā kāda persona atrodas īpašā stāvoklī, kas ļautu ietekmēt tiesnesi. Tāpat bija pieminēts arī Tiesnešu ētikas komisijas 2010. gada skaidrojums „Par tiesnesi kā sociālā tīkla draugiem.lv un citu līdzīgu sociālo tīklu lietotāju”:

„Tiesnesim kā portāla lietotājam ir pilnībā jāapzinās savā personiskajā profilā apstiprināto draudzību publiskums un tas vērtējums, kas var rasties neatkarīgam (saprātīgam) novērotājam (vērtētājam) par tiesneša spēju objektīvi veikt savus tiešos pienākumus attiecībā uz šādā draudzībā iesaistītajām personām.

Ētikas komisijas ieskatā, būtu ieteicams izvairīties no tādas draudzības, kas aprobežojas tikai ar uzaicinājuma apstiprināšanu (draudzībai nav personiska rakstura), īpaši tajos gadījumos, kad, pildot amata pienākumus (piemēram, šī persona ir advokāts, prokurors, cits paredzams lietas dalībnieks), var nākties sastapties ar personu, kuras virtuālā draudzība tiek apstiprināta.

Jo gadījumā, kad virtuāli apstiprinātajai draudzībai nav personiska rakstura un tiesnesis neizjūt personiskus šķēršļus amata pienākumu pildīšanai, vērotājam no malas tomēr var būt šaubas par tiesneša neatkarību un objektivitāti. Ja tiesnesis nolemj uzturēt virtuālo draudzību, vēlams, izskaidrojot procesa dalībniekiem tiesības pieteikt noraidījumu, darīt zināmu šo faktu pārējiem lietas dalībniekiem.

Savukārt, ja draudzībai ir tuvs un personisku attiecību raksturs, tad tā ir katra paša izvēle, vai to darīt zināmu sociālajā tīmeklī. Šādā gadījumā, ne tikai pamatojoties uz ētikas, bet arī normatīvo aktu regulējumu, tiesnesim savu tiešo pienākumu veikšanā attiecībā uz draugu būtu sevi jāatstata.”

Taču, neraugoties uz šiem argumentiem, tiesnese Lubāne ar nepārsūdzamu lēmumu viņai izteikto noraidījumu bija noraidījusi.

Saskaņā ar viņas lēmumā aprakstīto pārliecību „pats par sevi arguments par tiesneses kādreizējām darba tiesiskajām attiecībām ar atbildētājas pusē pieaicināto iestādi nerada šaubas par viņas objektivitāti, izskatot lietu, kurā kā lietas dalībnieks piedalās Valsts ieņēmumu dienests”.

To, ka tagadējā VID pārstāve ir bijusi viņas tuva kolēģe un strādājusi ar tagadējo tiesnesi vienā nodaļā, tiesnese Lubāne pat nepieminēja. Savukārt „abu personu starpā elektroniskā veidā apstiprināta „draudzību” pieteicējas norādītajos sociālajos tīklos automātiski nenozīmē, ka personu starpā pastāv „ģimenes draugu” attiecības, kas varētu būt pamats šaubām par tiesneses objektivitāti un neitralitāti lietas izskatīšanā”.

Tiesneses Lubānes ieskatā no pieteicēju citētā Tiesnešu ētikas komisija 2010.gada 8.oktobra skaidrojuma viņai saistošs esot tikai tajā norādītais, ka „tiesnesis var komunicēt sociālajos tīklos, ja attiecīgais komunikācijas veids nemazina cieņu pret tiesu vai liktu apšaubīt tiesneša spēju neatkarīgi un objektīvi pildīt savus tiesneša pienākumus”.

Pietiek tuvākajās dienās mēģinās noskaidrot, ar ko ir beigusies šī tiesneses Lubānes rīcības izskatīšana Tiesnešu ētikas komisijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...