Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likvidējot mazās skolas, ir divi argumenti - tas esot dārgi, un bērniem mazā skolā esot sliktākas sekmes. Vispirms par otro - šis ieguvis arī emocionālu nokrāsu, it kā skolu slēgšana patiesībā ir rūpes par vienlīdzīgu bērnu izglītību. Kā pierādījumu cilā grafiku, kur lauku skolās bērniem ir zemāki rādītāji centralizētajos eksāmenos nekā pilsētas skolās.

Pat nerunājot par to, vajag vai nevajag slēgt lauku skolas, - šis minētais iemesls vienkārši nav patiess. Paņemt mazas lauku skolas sekmes, salīdzināt tās ar lielu pilsētas skolu un secināt, ka pie vainas ir mazais skolēnu skaits klasēs - tas neatbilst tam, ko rāda pedagoģijas sfēras pētījumi.

Pirmkārt, šie grafiki drīzāk pierāda nevis izglītības kvalitātes, bet sociālās atšķirības starp pilsētu un laukiem. Atšķirības starp atzīmēm bieži ir nevis bērnu vai pedagogu SPĒJĀS, bet gan IESPĒJĀS. Sociālajam fonam, materiālajam stāvoklim, vecāku iesaistei bērna skološanā u.tml. ir tieša, liela un pierādīta ietekme uz bērnu sekmēm (1).

To nevar teikt par skolēnu skaitu klasē - ir zināmi piemēri, kur labas sekmes sasniedz ar lielu skaitu skolēnu (Āzijas modelis, daudzas mūsu pašu skolas). Un ir arī daudz pētījumu, kuros tieši mazāks skolēnu skaits vedis pie augstākām sekmēm (2). Ko var secināt? Ka grafiki, kurus izmanto kā pamatojumu mazo skolu slēgšanai, drīzāk vienkārši apstiprina Latvijas sociālo realitāti - starp laukiem un pilsētām pastāv lielas atšķirības. Un tās atspoguļojas skolēnu sekmēs.

Tāpat arī svarīgs faktors skolēnu sekmēs ir pašu skolēnu personība un motivācija (3). Tas, ka centra ģimnāzijās ir augstākie sasniegumi valstī, ir skaidrojams ar to, ka šajās ģimnāzijās tiek atlasīti paši spējīgākie un motivētākie skolēni. Viņu sekmes maz ko pasaka par skolas vai pedagogu kvalitātēm.

Protams, ka motivētāki bērni (kuriem biežāk būs arī uzņēmīgāki, atbalstošāki vecāki) kopumā vairāk meklēs un atradīs iespējas pārcelties uz lielākām pilsētām. Bet, ja mēs vienkārši sametīsim visus vienā kopējā klasē, - tas nekādā veidā nepacels kopējos skolēnu sasniegumus. Drīzāk jau otrādi.

Protams, arī skolas vadībai, mācību pieejai un pedagogu motivācijai ir ietekmes uz bērnu sekmēm. Skolas efektivitāte ir ļoti sarežģīts jautājums, to veido daudzas un dažādas lietas, un tas noteikti nav tik vienkāršs kā šobrīd postulētais: maza lauku skola - slikti, liela pilsētas skola - labi (4).

Galu galā, kas tad īsti ir laba skola? Arī šobrīd izmantotais mērinstruments - centralizēto eksāmenu rezultāti - ir tikai viens no rādītājiem, un daudzi teiktu: ne tas svarīgākais. Aizvien vairāk ģimeņu uzskata, ka bērna emocionālajam stāvoklim, skolas videi, attiecībām ar klasesbiedriem un skolotājiem vai skolā iegūtajām praktiskajām pieredzēm ir lielāka nozīme nekā gala atzīmei. Daudzu vecāki vienkārši vēlas, lai viņu bērns skolā jūtas labi un pieņemti.

Turklāt, esot reālistiskiem, - uz mācībām orientētie, prasīgie un akadēmiski spējīgie atradīs savas vietas labās skolās un centra ģimnāzijās, un vēlāk - pasaules labajās augstskolās. Tas ir ļoti labi! Bet ir arī liela daļa bērnu, kuriem ir pilnīgi maznozīmīgi, vai viņi centralizētajā saņems 5 vai 7 un vai vispār kaut ko saņems.

Daļa no viņiem iestāsies Latvijas augstskolās, kur pārsvarā akadēmiskais līmenis tāpat ir ļoti zems un līdz diplomam var aizvilkt faktiski katru, neatkarīgi no skolā apgūtā. Daļa aizbrauks uz ārzemēm. Daļa uzsāks biznesu vai apgūs kādu tehnisku profesiju. Un vēl daļai ir svarīgi vispār atrasties skolā, nevis uz ielas, narkomānu pritonos vai dirnēt mēnešiem mājās pie datora tā saucamajā “tālmācībā”. Un arī viņiem ir vajadzīgas skolas.

Bērniem ir atšķirīgi dzīves ceļi un ļoti atšķirīgas vajadzības skolā, - bet šobrīd tās visas ir novestas līdz vienam bezpersoniskam ciparam tabulā zem nosaukuma “Centralizētā eksāmena atzīme”.

Kas aizved pie otra argumenta - par naudu. Skolot bērnus mazās skolās esot dārgi. Protams, finanses jebkurai skolai ir pamatā. Bet ko īsti šajā kontekstā nozīmē - dārgi? Ar ko tiek salīdzinātas izmaksas? Līdz šim vienīgie demonstrētie aprēķini bijuši, salīdzinot izmaksas skolu starpā. Bet tas ir drusku kā salīdzināt māla poda izmaksas Ķīnas rūpnīcā un Latgales keramiķa darbnīcā.

Daži bērni ir trauslāki nekā citi, un tās ir lielākas izmaksas. BET - automātiski slēdzot skolas, balstoties ciparos, patiesībā šīm slēgtajām skolām nemaz netiek doti vai meklēti finansiāli attaisnojami risinājumi. Mums ir daudz un aizvien vairāk bērnu, kuriem neder vai nenāk par labu vidējais aritmētiskais pilsētas skolas modelis. Tas ir “tirgus segments” mazām skoliņām mierīgās lauku apkaimēs. Te daži piemēri:

- Skola bērniem ar uzvedības problēmām

- Skola bērniem, kuru vecākiem ir svarīga dabiska, ekoloģiski tīra vide

- Skola bērniem ar autismu

- Skola bērniem, kas piedāvā brīvdabas izglītību vai eksperimentālas jaunās metodes

- Mājskolas, kas vēlas apvienot vairākas ģimenes

- Skola zēniem, kuru ģimenēs nav neviena vīrieša modeļa

- Skola jutīgiem bērniem, kuriem parastā skolas vide ir par skarbu

- Skola augsta riska bērniem, kuri ir par skarbu parastajai skolas videi…

Tās visas ir iespējas turpināt dzīvi lauku skolām un līdz ar to - cilvēkiem Latvijas laukos vispār. Pieprasījums un arī vajadzība pēc šāda veida skolām kļūs tikai lielāka ar katru gadu. Īpaši tādēļ, ka sistēmā neiederīgie vai īpaši nemotivētie bērni tiek izstumti no pilsētu “labajām” skolām.

Mūsdienu tehnoloģijas sniedz iespējas dažādos veidos papildināt gan vajadzīgos pedagogus, gan apmācību metodes. Tās ir arī iespējas, kuras neviens no atbildīgajām institūcijām pat neapsver. Tā vietā ir vienkārši skolu slēgšana.

Tāda uzkrītoši ilustratīva illustrācijai šai pieejai joprojām ir Naukšēnu muižas skola, kas tika aizslēgta, jo tā bija vienkāršāk un lētāk, nekā to pārveidot. Bet šādas skolas auditorija turpina klaiņot pa ielām, izdarīt noziegumus un kopumā izmaksāt sabiedrībai daudz vairāk. Un beigās tāpat mēs nonākam pie secinājuma, ka viņi kaut kur tomēr būs jāliek, kamēr iepriekšējā skola ar miljoniem ieguldītās naudas nu jau ir citos ceļos, un jāsāk domāt par jaunas celtniecību…

Slēgt mazās lauku skolas, visu pakārtojot lielo skolu efektivitātes modelim, varbūt ir loģiski. Bet tikai tad, ja vienīgā loģika tiek saskatīta abstraktā ciparā zem izmaksu ailītes un veiksmīgāko bērnu eksāmenu sniegumos.

Diemžēl dzīvē viss nenotiek pēc šādas loģikas. Un likvidēt lauku skolas nozīmē ne tikai noņemt iespēju konkrētai Latvijas vietai vēl kādreiz dzīvot un attīstīties, - tas atņem arī iespēju izveidot ko tādu, kā daudziem bērniem un ģimenēm jau šobrīd tik ļoti pietrūkst.

Attēlā: klases stunda "dabas skolā" pēc Jaunzēlandes modeļa. (c) The Guardian.

Rakstā minētie pētījumi:

1. F. Zhang, Y. Jiang, H. Ming, Y. Ren, L. Wang, and S. Huang, “Family socio-economic status and children’s academic achievement: the different roles of parental academic involvement and subjective social mobility,” British Journal of Educational Psychology, vol. 90, no. 3, pp. 561–579, 2020.

Vadivel, B. et al. (2023) ‘The impact of low socioeconomic background on a child’s educationalachievements’, Education Research International, 2023, pp. 1–11. doi:10.1155/2023/6565088.

Jonah Rockoff, “Field Experiments in Class Size from the Early Twentieth Century,” Journal of Economic Perspectives, 23(4): 211–230

2. Jonah Rockoff, “Field Experiments in Class Size from the Early Twentieth Century,” Journal of Economic Perspectives, 23(4): 211–230

3. Meyer, J., Jansen, T., Hübner, N. et al. Disentangling the Association Between the Big Five Personality Traits and Student Achievement: Meta-Analytic Evidence on the Role of Domain Specificity and Achievement Measures. Educ Psychol Rev 35, 12 (2023).

4. Javornik Š, Klemenčič Mirazchiyski E. Factors Contributing to School Effectiveness: A Systematic Literature Review. Eur J Investig Health Psychol Educ. 2023 Sep 30;13(10):2095-2111.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...