Slepeni veikti sarunu ieraksti atklāj Rīgas Centrālcietumā notiekošo
Pietiek lasītāja04.07.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Centrālcietuma gaiteņos atklājas baisa realitāte: amatpersonas, kurām uzticēta drošība un kārtība cietumā, pašas ir pakļautas pastāvīgai uzraudzībai, manipulācijām, kontrolei un iebiedēšanai. Ir parādījusies šokējoša informācija par to, kā tiek rūpīgi uzraudzīta un izmantota katra viņu kustība, katra viņu saruna.
Pašas cietuma amatpersonas apraksta ilgstošo noklausīšanās, spiegošanas un paranojas atmosfēru šādi. "Mēs nevaram apspriest pat elementārus jautājumus, apzinoties, ka viss var tikt vērsts pret mums," atzīst viens no darbiniekiem. "Tas ir kā dzīvot akvārijā, kur pat mūsu privātās domas nav vairs mūsu. Privātums ir greznība, par kuru sen aizmirsies."
Paši cietuma darbinieki ir ierauti noklausīšanās un manipulāciju tīklā. Ja kāds no viņiem uzdrošināsies kaut ko iebilst cietuma vadībai, tad iegūtie ieraksti tiek izmantoti pret šo cilvēku. Kā arī tiek atrasti iemesli, lai darbiniekam būtu jāaiziet no darba. Nav nekāds brīnums, ka cilvēki nevēlas strādāt šādā atmosfērā. Kā rezultātā trūkst darbinieku. Tiek noklausīti ne tikai darbinieki, bet arī advokāti, prokurori un izmeklētāji, kuri apmeklē ieslodzītos speciālās telpās, kuras iepriekš ir aprīkotas ar noklausīšanās ierīcēm. Uzskatot to par tik ierastu lietu, tiek ierakstītas un noklausītas pat sarunas starp ieslodzīto un advokātu telefonzvanu laikā.
Iedomājieties scenāriju kā no Orvela "1984": privātums ir tikai mīts, katrs personīgais mirklis tiek rūpīgi ierakstīts un vērsts pret tiem, kas norīkoti nodrošināt kārtību. Kā norāda pašas cietuma amatpersonas, noklausīšanās un pēcāk šantāža un manipulācijas pastāv ilgstoši. No pieejamajiem materiāliem - vismaz pēdējo pusgadu. Tomēr jānorāda, ka tā pati amatpersona, kura ir iesaistīta šajā noklausīšanās afērā - Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks A. Savko iepriekš jau ir bijis manīts līdzīgās darbībās tā dēvētajā spiegošanā lidostā „Rīga” 2014. gada nogalē, kad arī ilgstoši tika noklausītas darbinieku sarunas. [1]
Lidostas „Rīga” gadījumā A. Savko ar savu kuratoru palīdzību tika cauri sveikā. Jādomā, ka arī šoreiz spiegošana paliks nepamanīta, jo to atbalsta pats cietuma priekšnieks. Ieslodzītais, kurš nosūtīja Valsts drošības dienestam iesniegumu ar informāciju par ilgstošu spiegošanu cietumā, tika veikli pārsūtīts uz Liepājas cietumu, kurš gan ieslodzīto, gan pašu amatpersonu vidū tiek dēvēts par "Sibīriju 2.0". Attiecīgi tur tiek nobēdzināti nevēlamie ieslodzītie ar nepareizu domāšanu.
Kā izsakās pats A. Savko, demonstrējot savu visvarību un ietekmi, nepieciešams tikai viens teikums, un ieslodzītie tiek pārvesti. Pievienoju sarunas fragmentu, kurā A. Savko ieslodzītajam draud tieši ar šādu pārvešanu. Kā vienīgais iemesls pārvešanai tiek norādīts tas, ka A. Savko ir neapmierināts un viņam kaut kas var apnikt. [2]
Iespējams, darbinieku noklausīšanās ir vērsta uz korupcijas izskaušanu un citu noziegumu atklāšanu, tomēr no ierakstiem atklājas ne tikai amatpersonu noziegumi vien, bet arī diezgan interesanta ikdienas darba pienākumu veikšanas norise. Ilustrācijai pievienoju fragmentus no sarunām starp diviem cietuma Uzraudzības daļas darbiniekiem, no kuriem viens ir bēdīgi slavenais Vidvuds Rečs, kurš televīzijā, Ieslodzījuma vietu pārvaldi pārstāvot, aicina viņam pievienoties, un otrs viņa padotais. Pirms steidzat pievienoties, noklausieties sarunas, lai labāk iepazītu darba vietas specifiku, tur valdošo atmosfēru un jaunos darba kolēģus.
Pirmajā fragmentā tiek kopumā parādīta iestādē pastāvošā kārtība un ieslodzīto hierarhija cietuma amatpersonu acīm - tie ieslodzītie, kuriem ir spilveni, ir karaļi "b**dj", un tie būtu jāsoda un pat jāved prom uz citu cietumu. Turklāt, kā dzirdams, ar inventāru, kurš iegādāts par iedzīvotāju līdzekļiem, amatpersonas rīkojas atbilstoši savām iegribām t.i. saplēst un izmest. [3]
Nākamais fragments atklāj cietuma Uzraudzības daļas ikdienas pienākumu veikšanas rituālus un specifiku - tā, piemēram, V. Rečs saka savam padotajam - uztaisīsim "fake move" un iesim "pi*t zekus". Šāda prakse, iespējams, ir aizgūta no kādām specifiskām un īpašām resocializācijas programmām. Tomēr šāda attieksme un kultūra diez vai veicina jebkādu resocializāciju. [4]
Trešais fragments atklāj to, kā tiek apgūts Eiropas Savienības finansējums - ieguldīta nauda atkarīgo nodaļas izveidei cietuma 4. vienībā (sarunā saukts arī par "pedoskladu") un beigās "apd****ās" jeb nauda iztērēta, bet telpas stāv tukšas un nav izmantotas. Sarunā tiek nosaukti arī iespējamie vainīgie šādā līdzekļu izšķērdēšanā. Zīmīgi, ka šādas naudas "apgūšanas" shēmas pastāvēja arī nu jau slēgtajā Brasas cietumā, kurā valdīja R. Runcis (tagadējais Rīgas Centrālcietuma priekšnieks), piemēram, zinot, ka cietums tiks slēgts, steidzami veicot tur vērienīgu remontu. Jau nākamajās publikācijās tiks iesniegti materiāli, no kuriem izriet skaidra valsts apzagšana. [5]
Minētais, protams, ir tikai neliela daļa no ierakstiem, kuri atklāj notiekošo Rīgas Centrālcietumā. Darbinieks, kurš ir bijis pret šādu lietu kārtību un dalījies ar šiem ierakstiem, vairs nestrādā cietumā.
[2] https://www.youtube.com/watch?v=HvfPmwqxi6Y
[3] https://www.youtube.com/watch?v=v6VIsaeOGxg
[4] https://www.youtube.com/watch?v=r9z4ToEEcKU
[5] https://www.youtube.com/watch?v=HXp3L_ZG5oY
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
