Slēpj gan Liepājas koncertzāles „makulatūras projekta” ekspertīzi, gan tās noslepenotājus
L. Lapsa07.07.2011.
Komentāri (12)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
sandrababy20
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
17.10.2011. 19:43
([email protected])
Sveiki,
Kā jums klājas? ceru, ka labi un labāko veselību. Mans vārds ir Miss Sandra, es gribētu, lai jūs atbildētu man i ir svarīga lieta, lai disku ar jums.. Tiklīdz es dzirdēt no jums, es jums nosūtīsim mana bilde, un arī ļauj jums zināt vairāk par mani. Es ceru dzirdēt no jums drīz.
Aprūpe Miss Sandra.
([email protected])
]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]
( [email protected] )
Hello,
How are you? hope fine and in best of health. My name is Miss Sandra.,i will like you to reply me for i have an important thing to discus with you. As soon as i hear from you, i will send you my picture and also let you know more about me. I look forward to hear from you soon.
Care of Miss Sandra.
( [email protected] )
007
12.07.2011. 14:38Faktiski šai afērai visdrīzāk kājas sāka augt no toreizējā TP biedra un toreizējā Liepājas Domes deputāta Ulda Pīlēna ,bet Domes deputāts Silva Golde pašlaik pilda ša projekta noslepenošanas darbus.Kā saka darba dalīšana. Kāda konkrēta loma Seska kungam,grūti pateikt.Betņemot vērā dažādās publikācijas par šo tēmu,tad politiķu darbības izskatās saskaņotas.
to jozis
12.07.2011. 11:34Nu, ni ni, kārātos striķī publiski miljoniem acis noskatītos procesā..
smird
10.07.2011. 16:19Kur seskis , tur smirdoņa.
Apzaga vēl pirms vēlēšanām valsts kasi.
Rudenī abi ar lembergu varēs sēdēt un ņirgt par muļķu zemes iemītniekiem
ivars
09.07.2011. 17:24Latvijā tādu 3 miljonu pazaudēto lietu, cik uziet. Secinājums- uzraugošās instances nestrādā.
Guntis
09.07.2011. 00:30Tas, ka austrieshu arhitekts uzmeta, ir pilniigaakaas mulkiibas. Eiropaa taa nestraadaa jau gadus 60. Nemekleesim vainiigos tik taalu!
Visticamaak, aiz 'austrieshu arhitekta' staav latvieshu baalelini, un neviens ziimulja vilciens netika izdariits Austrijaa.
Jo nesaprotami, kaa arhitekts, uzvarot konkursaa, kur ir noteiktas prasiibas, var uzziimeet tik nepareizu projektu? Kas tas par konkursu? Un kas taas par konkursa prasiibaam? Taapeec jau riiko konkursus, lai pasuutiijums tiktu izdariits pareizi.
Pie sienas likt nevajadzeetu, bet vareetu buut 'saakot no desmit...'.
jozis
08.07.2011. 13:02
Klasisks piemērs Seska izpildījumā kā pliki domes vadītāji kļūst par miljonāriem.
Ķīnā Sesks jau stāvētu pie sienas ar aizsietām acīm....
paija
07.07.2011. 22:23Nedomāju,ka uzmeta austriešu arhitekts. Viņš uzvarēja koncertzāles konkursā. Un tikai 2008.g. laikam secinot,ka koncertzāle ir Liepājai par lielu, nolēma,ka tur jāiebāž arī mūzikas skola un līdz ar to mainījas projekta uzdevums.Arī ekspertīzes secinājumā ir teikts,ka ir neiespējami racionāli izvietot mūzikas skolu esošajā projektā.Nekas jau netika aprēkinats, Seskam bija iespēja dabūt naudu pilsētai, varbūt arī sev, no TP, tad nu ķēra ko varēja, neanalizējot,vai vajag
Bez vārda
07.07.2011. 22:06TAS BIJA LIEPĀJAS DOMES VADĪBAS UN TP SASKAŅOTS RĪCĪBAS PLĀNS.KAM TIKA NAUDA,TAGAD IR GRŪTI PATEIKT. ĻOTI IESPĒJAMS,KA AUSTRIEŠU ARHITEKTS VIETĒJOS DARBOŅUS IR VIENKĀRŠI UZMETIS.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.