Slepus un steigā izveido Āboltiņas kontrolētu Saeimas iekšējās drošības biroju
PIETIEK02.07.2014.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Steigā un slepenībā ar parlamenta iekšējo drošību saistītās funkcijas no politiski neitrālās Saeimas Kancelejas pārraudzības nodotas jaunizveidotam Saeimas iekšējās drošības vadītājam, kas būs pakļauts no politiķiem sastāvošajam Saeimas Prezidijam. Kontroli pār Saeimas Caurlaižu biroju, informācijas sistēmas drošības pasākumiem un Sevišķās lietvedības nodaļu, kas tiek nodoti jaunajai struktūrvienībai, var izmantot arī politiski, kontrolējot deputātu kontaktus un saziņu.
Grozījumus Saeimas Kancelejas amatu katalogā un štatu sarakstā, kas ļauj izveidot Saeimas iekšējās drošības vadītāja amatu, nosakot, ka ar laiku tiks izveidota jauna institūcija, Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vadītais parlamenta Prezidijs, kas sastāv no pieciem parlamenta frakciju pārstāvjiem, trešdien pieņēmis ar minimālu atbalstu slēgtā sēdē, turklāt esot nepilnā sastāvā.
Tiek uzskatīts, ka lēmums par jaunās drošības struktūras izveidi trešdien Prezidija sēdes slēgtajā daļā virzīts, izmantojot, ka komandējumā Ukrainā atrodas Prezidija sekretārs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), par kuru bija zināms, ka viņš pret to iebilst.
Saeimas kuluāros Āboltiņas iniciētās izmaiņas izraisījušas Vienotības politisko konkurentu nervozitāti un neapmierinātību. Kontrole pār Saeimas Caurlaižu biroju ļauj izsekot, kādiem apmeklētājiem un kādiem auto pieteiktas caurlaides, līdz ar to uzzināt politiķu kontaktus un gaitas.
Ir arī bažas, ka par Saeimas datortīklu atbildīgā informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka funkciju kontrole, kas arī nodota jaunā iekšējās drošības vadītāja pārraudzībā, var tikt izmantota, lai piekļūtu deputātu sarakstei un politiski sensitīviem failiem.
"Šis birojs tiks izveidots politiskiem mērķiem. Drošības jautājumu padotība Saeimas Kancelejai deva politiskās neitralitātes garantijas, līdz ar šo politiskā neitralitāte ir zudusi. Arī Saeimas iekšējās drošības vadītāja kandidātu atlase notikusi pilnā slepenībā, kas liek domāt, ka meklēti vienai politiskajai partijai lojāli kadri, tikai no nostāstiem dzirdu par kādu "tumšo zirdziņu", kas izraudzīts," pa tālruni no Ukrainas notikušo Pietiek komentēja Rasnačs.
Pēcpusdienā viņš savā sociālā tīkla Twitter profilā, neminot kontekstu, bija ierakstījis: "Kamēr esmu ārpus Latvijas, tikmēr Saeimas prezidijā paslepus tiek pieņemti, manuprāt, prettiesiski lēmumi."
Jaunās drošības struktūras izveidi, ko kuluāros dēvē par "Āboltiņas drošības dienestu", atbalstījusi pati Vienotības līdere un viņas biedre Prezidijā Inese Lībiņa-Egnere, kas nesen no Reformu partijas pārnākusi un Vienotību un cer uz augstu numuru partijas sarakstā Kurzemē, kas tieši atkarīgs no Āboltiņas labvēlības, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Prezidija sekretāra biedrs Jānis Vucāns. Prezidija priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs) atturējies.
Uz Saeimas Prezidija atklāto sēdi sagatavotais jaunā parlamenta iekšējās drošības vadītāja amata paraugapraksts ietver tikai vispārīgas funkcijas un neatbilst īstajam amata aprakstam, kas pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas pieņemts Prezidija sēdes slēgtajā daļā. Īstajā amata aprakstā noteikts, ka visus sava amata pienākumus iekšējās drošības vadītājs var uzticēt darbiniekiem. Tas savukārt ietver riskus, ka, parizraugoties formāli profesionāliem kritērijiem atbilstošu Saeimas drošības vadītāju, viņam uzticētās sensitīvās funkcijas patiesībā var tikt uzticētas ierindas darbiniekiem, kas var nebūt politiski neitrāli.
"Tumšais zirdziņš", par kura bīdīšanu uz jaunizveidotā Saeimas iekšējās drošības vadītāja amatu izsakās Rasnačs, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas ir Drošības policijas darbinieks, 45 gadus vecais Jānis Gulītis. Viņš ir bieži sastopams Ministru kabineta ēkā, jo atbild par premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) apsardzi un šo funkciju pildīja vēl arī vismaz iepriekšējā premjera laikā. Iespējams, šī iemesla dēļ bijušie kolēģi Gulīti Pietiek raksturojuši kā Vienotības divām augstākajām amatpersonām ļoti lojālu. Izskan arī versija, ka Gulītis, ja tiešām tiks virzīts šim amatam, būs tikai nomināls jaunās drošības struktūras vadītājs un noteicošie tajā būs citi, politiski izraudzīti darbinieki.
Formāli jaunās drošības struktūras izveide, kontroli pār Saeimas Caurlaižu biroju, informācijas sistēmas drošību un Speciālās lietvedības nodaļu izslēdzot no politiski neitrālā Saeimas Kancelejas direktora Māra Steina amata apraksta, no parlamenta spīkeres Āboltiņas puses oficiāli tikusi pamatota ar to, ka Steins vairākus gadus nav aktualizējis ar parlamenta caurlaižu izsniegšanu saistītos dokumentus. Tomēr nu šie dokumenti ir aktualizēti un izgājuši saskaņošanu Drošības policijā, bet "iestrēguši" Āboltiņas politiskajā birojā un netiek virzīti apstiprināšanai Saeimas Prezidijā.
Steiga, ar kādu sensitīvie drošības jautājumi no Saeimas Kancelejas nodoti jaunai, no politiķiem sastāvošā Prezidija, pakļautai institūcijai, iespējams, skaidrojama ar ilgstoši neveiksmīgajiem Āboltiņas centieniem atbrīvot no amata ilggadējo kancelejas direktoru Steinu. Neoficiāli tiek pieļauts, ka nspēja Saeimas Kancelejas vadību nomainīt ar politiski lojālu cilvēku, par kādu tiek uzskatīta Āboltiņas biroja vadītāja, deputāta Klāva Olšteina sieva Laura Ošleja, likusi drošības jautājumus nodot jaunai struktūrvienībai.
Attēlā: Solvita Āboltiņa un viņas biroja vadītāja, iespējamā pretendente uz Saeimas Kancelejas direktores amatu, deputāta Klāva Olšteina sieva Laura Ošleja. Saeimas Kancelejas foto.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
