Iesaki rakstu: 
Viens no tā sauktajiem vecajiem oligarhiem, pērn likvidētās partijas LPP/LC vadītājs, eksministrs Ainārs Šlesers varētu būt nobriedis politiskās ietekmes atjaunošanai. Kā Pietiek pēdējo nedēļu laikā norādījuši vairāki savstarpēji nesaistīti avoti, Šlesers, kurš pēc LPP/LC neveiksmīgajām 11.Saeimas vēlēšanām uz politiskas skatuves tā arī vairs nav parādījies, neraugoties uz publiski pausto labsajūtu, patiesībā jūtoties ne visai labi. Lai atgūtu kaut nelielu daļu no zaudētās politiskās ietekmes Šlesers esot nobriedis startam nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, ar jaunizveidotas partijas sarakstu piedaloties Jūrmalas domes vēlēšanās.
Pats Šlesers īsā sarunā ar Pietiek šādas ziņas nosauca par nepatiesām un salīdzināja ar „murgiem.” No Šlesera atbildes bija jaušams, ka viņš startam pašvaldību vēlēšanās uz Jūrmalas domi negatavojas.
Tiesa, atsevišķi Pietiek avoti šādu Šlesera atbildi vērtēja kā „totālu blefu", norādot, ka Šleseru iesaistīties Jūrmalas pašvaldību vēlēšanās esot uzrunājuši vairāki turīgi uzņēmēji, viņu vidū Kirovs Lipmans, kuram radušas būtiskas problēmas īpašumu jomā ar pašreizējo Jūrmalas domi. Tāpat Jūrmalā jau pasūtītas aptaujas par Šleseru, lai noskaidrotu gan viņa reitingu, gan to, cik liela sabiedrības daļa viņu būtu gatava atbalstīt.
Šleseram Jūrmalā, Upes ielā 1a pieder vērienīgs īpašums, kurā apbūvei viņš gadiem ilgi centies iegūt valdības atļauju. To traucēja kāpu aizsargjosla un priedes. Gada sākumā mediji ziņoja, ka priedes Šlesera īpašumā pašas no sevis sākušas nokalst.
Šlesers ir ļoti pretrunīgi vērtēta persona, kurš bijis vairāku partiju vadītājs un pildījis ministra amatus vairākās valdības. Ar Šlesera kā augstas valsts amatpersonas (satiksmes ministra) iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīta arī tā sauktā „oligarhu lieta”, kurā izmeklēšanu kopš 2011.gada maija veic KNAB.
Šlesers saistīts arī ar slēptu atbalstu lidsabiedrības airBaltic bijušajam vadītājam Bertoldam Flikam, aiz kuram oficiāli daļēji piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas, iespējams, slēptas ekspremjera Andra Šķēles un krievu miljardiera Vladimira Antonova intereses. Tāpat ar Šlesera slēptām interesēm saistīta arī viņa ietekme Rīgas brīvostas uzņēmumā Rīgas Tirdzniecības osta, kas ir izdevniecības Diena īpašniece.
Politikā Šlesers ienāca 1997.gadā, nodibinot Jauno partiju. 2002. gadā Šlesers nodibināja Latvijas Pirmo partiju (LPP), ar kuru startēja 8.Saeimas vēlēšanās. 9.Saeimas vēlēšanās LPP startēja apvienībā ar partiju Latvijas ceļš (LC).
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
