Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Šlesers Peteru neglābj

PIETIEK, B.Rulle.
14.12.2010.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) straujajām kustībām, lidostas Rīga valdes galvgalī Krišjāni Peteru nomainot uz zaļo zemnieku cilvēku Arni Luhsi, Ainārs Šlesers noliedz, ka justu Aivaru Lembergu izplešamies viņa tradicionālajās ietekmes sfērās. Bijušais satiksmes ministrs par to runā mierīgi un vismaz vārdos nekādu savu interešu aizskārumu neizrāda. Šlesers Pietiek apgalvo, ka ne ar Lembergu, ne ar Auguli lidostas Rīga un airBaltic lietas šobrīd nav apspriedis, taču piebilst: „Bet es tikai zinu, ka Lembergs labi apzinās – Augulis nevarēs māžoties, ka neko nesaprot un ka tur ir citi cilvēki atbildīgi.” Luhsi viņš nepazīstot, bet Augulis varot likt lidostas vadībā, „ko grib”, vien esot skaidrs – atbildīgs par tur notiekošo būšot ministrs.

Izvairīgi par Antonova ietekmi

„Mums ar viņu ir bijušas labas attiecības, es ceru, ka Lemberga kungs, ka viņš tomēr novērtējis tos labos darbus, ko es esmu veicis, un ka viņš tomēr kaut kādā veidā savam ministram varbūt piekodinās attīstīt lidostu, nevis atstāt stagnācijā un šajās iekšējās cīņās. Lembergs labi apzinās, ka Augulis pēc tam nevarēs teikt: ziniet, es tur neko nevarēju izdarīt. Nevar būt tā, ka divi uzņēmumi, kas ir tavā pakļautībā, savas lietas risina caur tiesu, tad ir jādemisionē – vai nu tu atrisini, vai ej prom. Es domāju, tas ir tas, ko Lembergs Augulim rekomendēs,” spriež Šlesers.

Aizvadītajā nedēļā Lembergs tikās ar Krievijas multimiljonāru Vladimiru Antonovu, kuram caur Snoras banku piederošā Latvijas Krājbanka savulaik izsniegusi 20 miljonu eiro kredītu Šleseram pietuvinātā airBaltic šefa Bertolta Flika firmai Baltijas aviācijas sistēmas lidsabiedrības akciju iegādei.

Arī tas radīja iespaidu, ka Lembergs, izmantojot to, ka viņa cilvēks nu ir satiksmes ministra amatā, tiekas un „kārto lietas”.

Iepriekš Rīgā runāja, ka Snoras galvenajā ēkā Rīgā biežs viesis ir Šlesers. Tādēļ fakts, ka tagad Antonovs tiekas nevis ar Šleseru, bet tēvu un dēlu Lembergiem, norāda, ka viņi varētu būt ieņēmuši Šlesera vietu pie sarunu galda par iespējamiem darījumiem.

„Lembergs var tikties, ar ko viņš grib, viņš ir pieaudzis, patstāvīgs cilvēks,” šīs aktivitātes īpaši nevēlas komentēt Šlesers. Viņš pats ar Antonovu viņa pēdējā Rīgas apmeklējuma laikā neesot ticies, lai gan atzīst, ka pazīstot un ticies esot vēl laikā, kad Krājbanku vadīja Mārtiņš Bondars, esot runājušies arī Jaunā viļņa laikā.

Šlesers nav arī īpaši runīgs jautājumā par Antonova faktisko statusu airBaltic īpašnieku struktūrā. „Tas, ka Krājbanka ir kreditējusi [airBaltic akciju iegādi], jā, tas ir visiem zināms, bet nu šajā gadījumā, kā saka, Fliks ir tas, kurš... Nē, nu tas, ka Antonovam patīk visādas spēlītes, tas ir vairāk nekā skaidrs – viņam patīk SAAB un tā tālāk, viņam patīk dabūt labumu, ieejot riskantos projektos.”

Peters - situācijas ķīlnieks, vainīgi esot tēvzemieši

Lidosta Rīga esot un palikšot „viens no Šlesera brendiem, ar kuru mani asociēs”. „Es domāju, ka Lembergs ļoti veiksmīgi pārņems šo iniciatīvu, viņš mēģinās kaut kādā veidā izdarīt, lai Augulis paspodrinātu savu tēlu, pateicoties šim veiksmes stāstam. Es gribētu novēlēt Lemberga kungam veiksmīgi turpināt manis iesāktos darbus, ja viņš uzskata, ka viņam Latvija ir svarīga. Lembergs ir gana prātīgs cilvēks, un viņš izdarīs visu, lai lidosta attīstītos,” saka Šlesers.

Par” savu cilvēku” dēvēto Peteru Šlesers nemetas aizstāvēt – lidosta Rīga pēdējā pusotra gada laikā esot strādājusi slikti, bet vainīgs neesot bijis Peters, kurš esot „situācijas ķīlnieks”.

Problēmas esot sākušās pēc tam, kad Šleseru satiksmes ministra amatā nomainījis tēvzemietis Kaspars Gerhards: „Politiskā virsvadība visu salaida dēlī, pakļāvās spiedienam samazināt apjoma atlaides un gala rezultātā nonāca līdz tiesvedībai. Lidosta jau brīdināja, ka būs mēsli, ja tos lēmumus pieņems, bet valdība apstiprināja, jo bija rekomendācijas no Konkurences padomes.”

Jautāts, vai Peteram palīdzēs atrast jaunu nodarbošanos, Šlesers atbild, ka vēl nav sanācis ar viņu parunāt.

Kopumā jautājumā par lidostu Rīga un Petera atlaišanu Šlesers atstāj iespaidu, ka cīņā par Petera palikšanu amatā nav iesaistījies un neiesaistīsies, lai lieki nekonfliktētu ar Lembergu, ar kura ietekmi saistīts ministrs Augulis.

Augulis: tā tas nevarēja turpināties

Trešdien sasauktajā lidostas Rīga akcionāru sapulcē, kuru pārstāv Auguļa vadītās SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, tiks atlaista līdzšinējā lidostas valde ar valdes priekšsēdi Krišjāni Peteru priekšgalā.

Pietiek jau ziņoja, pa Petera vietā par lidostas valdes priekšsēdi tiks apstiprināts ar ZZS saistītais Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Arnis Luhse.

Augulis otrdien Pietiek apstiprināja gan to, ka izmaiņas lidostas Rīga valdē trešdien tiks veiktas, gan to, ka valdes priekšsēža amatā tiks iecelts Luhse.

Par pārējiem lidostas valdes locekļu kandidātiem ministrs neizteicās, vien pauda, ka viņš Luhsem uzticoties un ka lidostas vadībā bija nepieciešamas pārmaiņas. „Tā tas nevarēja tālāk turpināties,” teica Augulis, piebilstot, ka SM ir vairāki pārmetumi Petera vadītajai lidostas valdei.

Augulis atzina, ka ar Šleseru par izmaiņām lidostas Rīga valdē neesot runājis un arī neredzot tam pamatu.

Peters nerunā

Ar Peteru Pietiek otrdien neizdevās sazināties. Lidostas Rīga preses pārstāvis Mārtiņš Langrāts atzina, ka Peters nekādus komentārus pagaidām nevēloties sniegt. Nekādas tikšanās ar ministru vai SM pārstāvjiem neesot bijušas. Lidostas vadība gaidot trešdienu.

Informāciju par to, ka tiks mainīta lidostas valde, Peters uzzinājis tikai no portāla Pietiek.

Luhse, kurš medijiem apstiprinājis, ka ir gatavs kļūt par lidosta Rīga valdes priekšsēdi, tikai šā gada sākumā kļuva par Valsts darba inspekcijas direktoru. Jau tad izskanēja šaubas par viņa izglītību un atbilstību šim amatam.

Luhse ilgstoši kā ar ZZS saistīta persona darbojies valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Viņš ieņēmis augstus amatus Latvijas Zaļajā partijā (LZP) un ZZS. Luhse ir bijis LZP valdes priekšsēdētājs un ZZS valdes loceklis.

Luhse bijis padomes loceklis Lattelecom, Latvijas Gaisa satiksmē, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Elektronisko sakaru direkcijā. Luhse strādājis arī kā praktiskās psiholoģijas pasniedzējs, bijis Rīgas Centra rajona izpilddirektors.

Luhse ir gana turīgs, viņš, kā liecina viņa 2009.gada deklarācija, izsniedzis vairāk nekā 168 tūkstošu latu aizdevumus. Luhse brauc ar dārgu auto, viņa īpašumā ir 2008.gada izlaiduma Jaguar S Type.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...