Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021. gadā Latvija, Lietuva un Polija saskārās ar līdz šim nepieredzētiem izaicinājumiem, ko izraisīju liela migrācijas plūsma no Baltkrievijas, migrantiem šķērsojot Baltkrievijas un ES ārējo robežu. Kā secināts nupat publiskotajā salīdzinošajā ziņojumā, ko izstrādājušas domnīca Providus un Lietuvas organizācija Diversity Development Group, Latvijas un Lietuvas valdību īstenotie pasākumi, reaģējot uz migrantu pieplūdumu 2021. gadā, būtiski pārkāpa viņu cilvēktiesības.

Ziņojuma galvenie secinājumi:

Lielai daļai migrantu, kas mēģināja šķērsot Latvijas un Lietuvas robežu ar Baltkrieviju un tika atgrūsti, īstenojot t.s. pushback pieeju, tika liegta piekļuve patvēruma procedūrai.

Pētījuma autoru ieskatā Latvijā un Lietuvā pieņemtie likumi, reaģējot uz situāciju pie Baltkrievijas robežas, pārkāpa tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas principu, kas noteikts ES tiesību aktos (Direktīvā 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, Direktīvā 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ES Pamattiesību hartā) un 1951. gada Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu.

Kā apgalvots vairāku robežšķērsotāju liecībās, ko pašlaik pārbauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa, daudzi no šiem cilvēkiem vairākas nedēļas vai mēnešus bija spiesti uzturēties mežā pie Latvijas un Baltkrievijas robežām, bez iespējas legāli iekļūt kādā no šim valstīm un bez pietiekamas iespējas apmierināt savas pamatvajadzības.

Gan Latvijā, gan Lietuvā aizturētajiem ārvalstniekiem ne vienmēr tika sniegta pietiekama informācija un līdzekļi, lai iegūtu juridisko palīdzību, kas ļautu viņiem aizsargāties pret pazemojošu izturēšanos un aizstāvēt savas tiesības uz patvērumu. Kas attiecas uz Lietuvu, vairāki tūkstoši personu, kam tika atļauts ieceļot valstī, tika ilgstoši aizturētas necilvēcīgos un pazemojošos apstākļos.

Ne Latvijā, ne Lietuvā nebija skaidru un caurspīdīgu kritēriju migrantu individuālās situācijas novērtēšanai, kas rada šaubas par to, vai visas ievainojamās personas tika identificētas un vai tām tika atļauts ieceļot šajās valstīs humānu apsvērumu dēļ.

Latvijas un Lietuvas valdību pieņemtie mēri būtiski ierobežoja vai apturēja plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju piekļuvi pierobežas zonai, tādējādi padarot neiespējamu neatkarīgu migrantu situācijas uzraudzību pie robežas un humānās, juridiskās un citas palīdzības sniegšanu šiem cilvēkiem.

Ziņojumā izteiktas vairākas rekomendācijas attiecībā uz pašreizējo migrantu situāciju pie Latvijas un Lietuvas robežām ar Baltkrieviju un citām iespējamām migrācijas plūsmām nākotnē:

ievērot ES likumos un starptautiskajās konvencijās noteiktās saistības nodrošināt tiesības uz patvērumu un īstenot neizraidīšanas principu attiecībā uz visām personām, kas potenciāli varētu meklēt patvērumu;

atturēties no migrantu atgrūšanas (pushbacks) un kolektīvās izraidīšanas;

nodrošināt cilvēku, kas vēlas ieceļot valstī, individuālo situāciju rūpīgu izvērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot ievainojamām personām un nepilngadīgajiem bez pavadības, un garantēt viņu piekļuvi patvēruma procedūrai;

piemērot alternatīvus pasākumus patvēruma meklētāju aizturēšanai, aizturēšanu izmantojot tikai kā galējo līdzekli, pamatojoties uz rūpīgu individuālo apstākļu novērtējumu. Atturēties no personu masveida aizturēšanas un bērnu aizturēšanas;

nodrošināt patvēruma meklētāju pienācīgu uzņemšanu un sniegt viņiem nepieciešamos sociālos un citus pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku ar īpašām vajadzībām identificēšanai un atbalstam;

pat ārkārtas situācijā nodrošināt, ka ievainojamām personām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgiem cilvēkiem, personām, kas pārcietušas spīdzināšanu, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību un cita veida smagu vardarbību, kā arī LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem netiek piemērota paātrināta patvēruma procedūra. Pārvietot šīs personas uz drošām uzņemšanas vietām un sniegt tām nepieciešamo psiholoģisko atbalstu;

nodrošināt patvēruma pieteikumu kompetentu izskatīšanu, ņemot vērā individuālos apstākļus, un sniegt patvēruma meklētājiem juridisku palīdzību, informāciju un tulka atbalstu šajā procesā;

nodrošināt, lai organizācijām, kas sniedz humāno un juridisko palīdzību migrantiem un patvēruma meklētājiem, būtu netraucēta piekļuve šiem cilvēkiem, tostarp pie robežas;

garantēt, ka migrantu atgriešana trešajā valstīs notiek, tikai pietiekami izvērtējot riskus, tai skaitā vajāšanu un necilvēcīgu izturēšanos, ar ko viņi varētu saskarties šajās valstīs;

nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi integrācijas pasākumiem tiem, kas saņem uzturēšanās atļaujas humānu apsvērumu dēļ.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...