Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā jau ir bijis gadījums, kad tiek atlaista Saeima[1]. Ir bijuši gadījumi, kad tiek atlaistas pagasta padomes, piemēram, Rīgas rajona Ķekavas padome[2] un Kuldīgas rajona Rendas padome.[3] Tikko kā tika atstādināts Rīgas domes priekšsēdētājs – Nils Ušakovs[4].

Faktiski tiek atlaistas personas, kuras attiecīgajos amatos ir nonākušas dažādu vēlēšanu rezultātā. Kas notiek pēc tam? Ārkārtas vai atkārtotu vēlēšanu rezultātā jau atlaistie nonāk tieši turpat, kur bija. Protams, ka var aizsegties aiz demokrātijas vairoga un paziņot – tautas brīva griba. Ko tā ievēl, tie jāuzskata par labu esam, tomēr kritiku tad neiztur iespējas atlaist tautas ievēlētas personas.

Tātad, ja var pat atlaist, tad mazāks ierobežojums ir ierobežot atlaisto kāro vēlmi turpināt iesākto, bet jāskata atlaišanas pamati. Ja tie ir tikai tamdēļ, ka šodien kāds vienkārši kādam nepatīk, tas viens, bet, ja atlaišanas pamatojums ir kāda noteikta darbība vai darbību kopums, tad situācija citādāka.

Tādējādi interesanti salīdzināt atlaišanas iemeslus. Vai tie ir atšķirīgi, vai tomēr meklējamas kādas kopīgas iezīmes.

Sākšu ar Saeimu. Proti, Saeimas atlaišanas (atsaukšanas) kārtība ir noteikta Latvijas Republikas Satversmes 14.pantā: Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.[5]

48.pantā ir paredzētas valsts prezidenta tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu: Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.[6]Jāatzīmē, ka, ja tautas nobalsošanā vairāk kā puse no nodotām balsīm izsakās pret atlaišanu, tad tiek atlaists valsts prezidents.

Būtisks jautājums – kādēļ vispār varētu rasties domas par Saeimas atlaišanu. Nu, vispirmām kārtām jau tādēļ, ka ievēlētie deputāti nepilda izteiktos solījumus vai arī dara kaut ko tādu, kas sabiedrības vislielākajai daļai nav pieņemams. Protams, te nav runa par atsevišķu deputātu atsaukšanu dēļ viņu uzvedības, bet gan tikai un vienīgi par visu Saeimu. Konstatējamas kolektīvās atbildības pazīmes. Tas būtu – cietīs arī tie deputāti, kuri nespēji nodrošināt, ka pārējie ievēro solījumus un likumus. Īsais atlaišanas rezumē – slikti strādā.

Par ko tad var atlaist padomes? Skatu likumu par Rendas pagasta padomes atlaišanu, un tur 1.pantā skaidri uzrakstīts: Šā likuma mērķis ir novērst situāciju, kad Kuldīgas rajona Rendas pagasta padome nav spējīga atbilstoši likumam pieņemt lēmumus un netiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde. Analoģisks teksts, tikai pieminot attiecīgo padomi, ir arī likumā par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. Jau no likuma teksta saprotams, ka padome kopumā nav spējusi darīt to, ko nosaka likums. Atkal skarbais rezumē – slikti strādā.

Paliek pēdējais, ko apskatīt, - pamatojoties uz ko, tika atstādināts Nils Ušakovs? Lēmumā par N.Ušakova atstādināšanu minēts: Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmo daļu atstādinu Nilu Ušakovu no Rīgas domes (turpmāk – Dome) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un šādiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem. 

Drošības pēc paskatu likuma “Par pašvaldībām” 93.panta pirmo daļu un redzu, ka pamats atstādināšanai ir tad, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus. Arī te skaidrāks par skaidru pateikts – slikti strādā.

Tādējādi, kaut atlaišanas pamatojuma regulējumi ir meklējami dažādākos normatīvajos aktos, tas visur ir pēc būtības vienāds – slikti strādā.

Nu ko, slikti strādājošie ir atlaisti, un varam priecīgi gavilēt, nāks jauni, tie strādās labāk. Pēc loģikas tā vajadzētu būt, jo nespēju iedomāties nevienu darba devēju, kurš atlaiž slikti strādājošu darbinieku un uzreiz viņu arī pieņem atpakaļ.

Te nu es kļūdījos, un smagi. Var tā būt. Pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām atkārtoti tika ievēlēti 55 iepriekšējās Saeimas deputāti. Par piemēru paņemšu Ķekavas pagasta padomi. Atkārtoti tika ievēlēti pieci iepriekšējā sasaukuma deputāti. Nils Ušakovs pilda deputāta pienākumus. Feini, atlaida par sliktu darbu, ievēlēja atkal, vai turpina strādāt, bet citā amatā.

Te nu rodas jautājums – vai tas ir normāli? Manuprāt, nē. Īpaši, ja visapkārt izskan, ka nekas nemainās. Jautājums vietā, kā var kaut kas mainīties, ja nemainās tie, kuri par visu lemj.

Tamdēļ izsaku priekšlikumu, ka Saeimas vēlēšanu likumā un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā tiktu ietverts vēl viens ierobežojums, proti, ka nevar ievēlēt personu, kura ir bijusi ievēlēta atlaistās Saeimas vai attiecīgās padomes sastāvā. Savukārt, ja domes priekšsēdētāju atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, jo domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, tad šī persona arī zaudē deputāta mandātu.

Vai deputāti atbalstītu šādu priekšlikumu, - esmu pārliecināts, ka ne. Kā argumentu izmantos demokrātijas un vēlēšanu tiesību aizsegu, ka sabiedrība var izvērtēt ar savu balsi, vai attiecīgais kandidāts ievēlams vai ne. Teorijā viss skaisti un skaidri, bet nevajag arī sabiedrībai uzlikt latiņu kļūt par juristu, izmeklētāju vai tiesnesi. Demokrātija nenozīmē visatļautību. Diemžēl pašlaik sabiedrība demokrātijas jēdzienu ir stipri pārpratusi - un vispirmām kārtām jau amatpersonas.


[1] https://www.tvnet.lv/5391383/zatlers-rosina-atlaist-saeimu

[2] https://likumi.lv/doc.php?id=175924

[3] https://likumi.lv/ta/id/76773-par-kuldigas-rajona-rendas-pagasta-padomes-atlaisanu

[4] https://www.vestnesis.lv/op/2019/69.13

[5] https://likumi.lv/doc.php?id=57980

[6] Turpat.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...