Slimā suņa murgi par 20 minūtēm no Bauskas līdz Rīgai un ne tikai
Pietiek lasītājs24.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekustamo īpašumu aģenturas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude atkal pievienojusies no ekonomiskā viedokļa apšaubāmā Rail Baltica (turpmāk RB) projekta lobētāju armijai portālā Delfi. Visticamāk, ka Līgas vārds plašākai sabiedrībai nav īpaši zināms, savukārt viņas tēva vārds daudziem ir ļoti labi zināms, un daži vārdi par viņu tiks teikti raksta beigās.
RB projektu Līga sāk reklamēt ar ļoti gudriem un dziļiem vārdiem par to, ka ikviena lieta Visumā sastāv gan no labā, gan no sliktā:
Īstermiņā "Rail Baltica" ietekmēs tās dzīvojamās (pamatā – individuālo māju) apbūves teritorijas, kuras atrodas līdzās trasei () Ietekme šajā gadījumā var būt gan pozitīva, gan negatīva.
Es ne mirkli nešaubos, ka, ja Līga būtu viens no tiem pensionāriem ar vāju veselību un vienu no mazākajām pensijām ES, kuriem vecumdienās būtu jāmaina dzīvesvieta, tad viņa pret RB negatīvo ietekmi būtu izturējusies ne mazāk filozofiski.
Nākamo reklāmas daļu nācās pārlasīt vairākas reizes, jo acis atteicās ticēt tur rakstītajam:
Lidz ar "Rail Baltica" projekta attīstība iespējama arī jaunu mājokļu būvniecība Baldonē, Ķekavā, Bauskā. Būs vairāk maksātspējīgu cilvēku, kas izvēlēsies dzīvot ārpus Rīgas, un būs nodrošinātas iespējas 20 minūšu laikā kādā darbavietā Rīgā.
Vai, izlasot šo rindkopu, varam secināt, ka, runājot par 20 minūtēm, kas būs nepieciešamas, lai nokļūtu Rīgā, runa ir gan par 20 minūtēm no Ķekavas, gan no Bauskas? Es domāju, ka varam.
Ja tā, tad līdz galam nav skaidrs, kāda ir RB neticamā priekšrocība, braucot no Ķekavas uz Rīgu 20 minūtēs, kad šis brauciens ar auto aizņems tikai 25 minūtes? Turklāt ar automašīnu tu nokļūsi nevis stacijā, bet galapunktā.
Vēl interesantāka situācija ir ar RB maršrutu no Bauskas uz Rīgu, kuram, pēc Līgas domām, vajadzētu aizņemt arī 20 minūtes.
Lai 70 kilometrus no Bauskas uz Rīgu nobrauktu 20 minūtēs, tad pilnīgi visas 20 minūtes jāturpina kustēties ar ātrumu ne mazāk par aptuveni 200 km/h, ieskaitot brīdi, kad tu iekāp vilcienā un izkāp no tā. Interesanti, ka tieši šo ātrumu RB pārstāvji jau vairākkārt deklarēja kā maksimālo vilcienu ātrumu uz RB līnijas, un man ir aizdomas, ka tieši šo ātrumu Līga ņēma vērā, aprēķinot skaitli - 20 minūtes.
Kā liecina citu valstu ložu vilcienu kustības prakse, vilcienu maksimālais ātrums tiek sasniegts ne vienmēr, un vidējais kustības ātrums vienmēr ir daudz mazāks par deklarēto maksimālo.
Piemēram, britu Virgin West Coast „ložu vilcieni”, kuru maksimālais ātrums arī ir aptuveni 220 km/h, vidēji pārvietojas ar ātrumu 128 km/h. Tas notiek ātruma samazināšanās pieturu pieejās dēļ, nemomentāla paātrinājuma, izbraucot no pieturas ,dēļ, drošības un laikapstākļu ierobežojumu dēļ. Arī „ložu vilcienu” kustības ceļš lielo pilsētu vidū bieži vien ir vairāki kilometri, un, manuprāt, nav jāskaidro, kāpēc ložu vilcieni nepārvietosies pa pilsētas centru ar ātrumu 200 km/h.
Ļoti iespējams, ka RB vilcieni Latvijā saskarsies ar tādiem pašiem satiksmes tendencēm kā vilcieni citviet pasaulē, un tāpēc vilciena ātrums no Bauskas uz Rīgu visu laiku 200 km/h nebūs. Ja pieņemam, ka RB vilcienu vidējais ātrums būs tāds pats kā Lielbritānijā (128 km/h), tad 70 kilometrus no Bauskas līdz Rīgai būs jābrauc 32 minūtes.
Interesanti, ka Līga savā tekstā, runājot par 20 minūtēm, precizē, ka šis ir laiks, kas būs nepieciešams, lai cilvēks nokļūtu nevis no Bauskas stacijas līdz stacijai Rīgā, bet gan no Bauskas līdz savai darba vietai Rīgā. Uz mirkli aizmirsīsim par Līgas divdesmit minūšu prognozi un mēģināsim saprast, cik daudz laika patiesībā būs vajadzīgs, lai nokļūtu no mājām Bauskā līdz darbam Rīgā.
Tā kā Bauska nav ciems, bet gan pilsēta, tad jāiziet no mājas būs vismaz 15 minūtes pirms vilciena atiešanas laika. Brauciena laiku vilcienā mēs jau aprēķinājām - 32 minūtes. Rīgā, lai izkļūtu no stacijas, no vilciena apstāšanās brīža būs nepieciešamas kādas 5 minūtes. Tālāk viss būs atkarīgs no tā, cik tālu no stacijas tu strādā, bet dosim Līgai atlaidi un iedomāsimies, ka pilnīgi visi baušķenieki, ierodoties Rīgā, dosies uz birojiem, kas atrodas tikai klusajā centrā - vēl 15 minūtes līdz brīdim, kad tu pieej pie biroja ēkas, uzkāp vajadzīgajā stāvā, noģērbies un apsēdies savā darba vietā.
Rezultātā sanāk aptuveni 1 stunda un 10 minūtes. Tā kā RB vilcieni kustēsies, nerēķinoties ar tavu darba grafiku, tad ļoti bieži tu stacijā Rīgā ieradīsies 10-15 minūtes agrāk. Turklāt daudzi no mums apzināti ieradīsies pusstundu agrāk, saprotot, ka ceļā no pilsētas uz pilsētu vienmēr var aizkavēties. Tāpat ziemā un tumšā rīta laikā ceļa ilgums arī palielināsies. Izrādās, lai ik rītu nebūtu jākutina nervi sev un priekšniekam, no mājas Bauskā ūus jāiziet labākajā gadījumā pusotru stundu pirms darba laika sākumam. Tas ir 4,5 reizes ilgāk, nekā prognozē Līga.
Raksts ar informāciju par 20 minūtēm Delfi portālā tika publicēts gandrīz pašā lapas augšpusē ļoti dārgā un uzmanību piesaistošā Delfi Bizness formātā. Pieeja šai informācijai bija simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Daļa no viņiem, īpaši mazāk pieredzējušie un superlētticīgie, reāli var iegādāties nekustamo īpašumu Bauskā, ticot Līgas meliem, ka RB viņus līdz darbam Rīgā aizvedīs 20 minūšu laikā.
Saprotot, ka Līgas aprēķins izrādījās klaji meli, rodas jautājums, kas vēl Līgas vārdos un citā Delfos izplatīta informācijā par RB ir klaji meli?
Tālāk Līga tāpat kā ekstrasensi sāk iekodēt lasītājus ar burvestībām par ar zeltu nokaisītajām RB sliedēm:
"Rail Baltica" nozīmē ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumus, un savienojums ar lidostu noteikti radīs jaunus biznesa risinājumus. Tas noteikti atstās pozitīvu ietekmi uz Mārupes novadā esošajiem apbūves zemesgabaliem, kā arī lidostas "Rīga" tuvumā esošajiem īpašumiem. Moderna dzelzceļa infrastruktūra kopā ar lidostu "Rīga" sekmēs jaunu investīciju piesaisti un jaunu biznesa centru, biroju ēku un arī viesnīcu būvniecību kopā ar iespēju sniegt arī jaunus pakalpojumus.
Izmantojot zemāk esošo linku, ir iespējams nedaudz sīkāk iepazīties ar viedokli par to, kāpēc, neskatoties uz Līgas saldajām serenādēm par RB kolosālajām perspektīvām, lielākajai daļai parasto celtnieku nebūs iespējams nopelnīt naudu no RB infrastruktūras attīstības. Šajā tekstā tomēr vēlētos parunāt par iemesliem, kuru dēļ nopelnīt naudu ar šo projektu nebūs iespējams arī lielākajai daļai uzņēmēju.
https://pietiek.com/raksti/stulbie_meli_par_rail_baltica_un_37_000_darbavietam/
Lasot Līgas vārdus par kolosālām perspektīvām, saproti, ka tiem var noticēt vai nu tikko institūtu beidzis students, vai arī cilvēks, kuram nav pieredzes lielu valsts projektu un ar tiem saistīto privāto projektu īstenošanā.
Tie, kuriem šāda pieredze ir, ļoti labi zina, ka visas viesnīcas, biznesa centrus un biroju ēkas, par kurām runā Līga, vairumā gadījumu būvēs “savējie” un tuvu “savējiem”. Tiem, kuri pelnīs naudu RB infrastruktūras attīstībā, jau sen bija pieejams projekta attīstības detālplānojums, ko parastajam Gunčam no ielas, protams, neviens neparādīja.
Pateicoties šim plānam, “savējie” īstajā laikā zinās, ko un no kā pirkt, ko un pie kā sakārtot, ko un kur būvēt, ko un kur atvērt, ko un kur reklamēt, ar kuru ārzemju partneri veidot attiecības utt. Gunča no ielas bez pieejas šai diezgan slēptai informācijai visus šos faktorus paredzēt fiziski nevarēs, un tāpēc izveidot ienesīgu biznesu no RB infrastruktūras attīstības 9 no 10 gadījumiem viņš nespēs.
Faktiski, šajā rakstā reklamējot RB izredzes, Līga nevis Latvijas pilsoņiem, bet gan saviem bagātajiem paziņām atklāti saka, ka viņa ir atvērta dialogam un ka, ja tev ir “savējo” statuss, tu vari vērsties pie Līgas, lai saņemtu investīciju priekšlikumu.
Labs apliecinājums tam, ka ar RB pelnīs tikai “savējie”, ir fakts, ka nekustamo īpašumu aģenturas SIA "Vestabalt", kurā darbojas Līga, īpašnieks ir Līgas tēvs Aldis Plaudis. Aldis Plaudis jau ilgus gadus ir miljonārs, kā arī ir zināms kā bijušais Latvijas PSR VDK centrālā aparāta darbinieks, kurš savu bagātību sāka pelnīt, vēl pirms barikādēs izgaisa šaujampulvera dūmi.
Protams, ka tīras nejaušībās dēļ tieši bijušajam čekistam Aldim piederošais nekustamo īpašumu uzņēmums jau daudzus gadus ir aktīvi iesaistījies naudas pelnīšanā RB projektā.
Piemēram, aģentūras mājaslapā - pilnīgi nejauši, protams, - par 2 miljoniem eiro tiek piedāvāts objekts ar šādu ļoti glītu aprakstu:
Pārdod lielisku investīciju objektu Abrenes ielā 4a. Piebraukšanas servitūts tiek nomāts no pašvaldības. Ēkas nav kultūras piemineklis. Zeme zem ēkām īpašumā. Visas pilsētas komunikācijas var pievilkt no Dzirnavu ielas puses. Gāzes vads ir pievadīts pie ēkām. Nākotnē tieši blakus plānojas RAIL BALTICA stacija un būtiskas infrastruktūras izmaiņas.
https://www.vestabalt.lv/en/properties/commercial-projects/abrenes-iela/
Vēl viena sakritība ir tas, ka 2016. gadā "Vestabalt", piedalījās RB rīkotajā konkursā par telpu nomu savam birojam. Toreiz "Vestabalt" neizdevās uzvarēt konkursā.
https://www.railbaltica.org/tenders/rent-of-office-premises/
Nākamā sakritība ir tas, ka 2017. gadā "Vestabalt" un vairāki citi uzņēmumi tomēr uzvarēja vēl vienā konkursā, kuru sarīkoja RB. Atklātā konkursā tika noskaidroti seši uzņēmumi, kuri "Rail Baltica" projektam nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem noteiks tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu vērtību.
Tie lasītāji, kuriem ir pieredze zemes vērtēšanas jomā, var iedomāties, kādu neticamu piķi uz "pareizi novērtētās" zemes tālākpārdošanu - pilnīgi nejauši, protams, - jau ir nopelnījuši Aldis un „Vestabalt” pietuvinātie investori.
https://abc.lv/raksts/94887fef-0a9c-420e-8eda-e7f79829dfaa
Nākamā sakritība ir tas, ka Aldim piederošās aģentūras darbinieki daudzus gadus pēc kārtas nereti par aģentūras naudu reklamē RB projektu valsts lielākajos mediju portālos. Acīmredzot filantropam Aldim šis projekts tik ļoti patīk, ka viņš nežēlo savu, iespējams, godīgi nopelnīto naudu RB reklāmai, un viņam prātā nav ne mazākās vēlmes šo naudu kādreiz dabūt atpakaļ.
Nobeigumā jāsaka, ka Līgas izrādītā amatieriskā viltība un liekulība, rakstot šo tekstu, norāda, ka RB projekts būs kārtējais “veiksmes stāsts”, kurā tikai mūsu valsts ievēlētie pārstāvji kārtējo reizi izšķērdēs simtus miljoniem Eiropas naudas.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
