Sluča un Pilsoniskās savienības sarakste: “Attaisīt klīniku tikai latviešiem?”
L. Lapsa09.11.2010.
Komentāri (79)
Iesaki rakstu: 
„Ja būtu zāļu trūkums, es tās vienmēr dotu latvietim”, „Varbūt varētu attaisīt klīniku tikai priekš latviešiem?” – izrādās, šādus un līdzīgus uzskatus Pilsoniskās savienības biedrs, ASV ārsts Aivars Slucis saviem partijas biedriem izteicis vairākkārt, taču partijas vadība pret sava finansētāja pausto viedokli līdz šim nebija uzskatījusi par nepieciešamu iebilst.
Kā zināms, līdzšinējo skandālu radījuši partijas vadītāja Ģirta Valda Kristovska vārdi „piekrītu tavam redzējumam un vērtējumam” atbildē Sluča vēstulei, kurā ASV ārsts izsakās, ka „kā ārsts es nevarētu ārstēt krievus vienlīdzīgi latviešiem Latvijā”.
Viens no Pilsoniskās savienības sarakstes listes dalībniekiem Pietiek pirmdien nodeva vēl vienu elektroniskā pasta vēstuli, ko saviem partijas biedriem adresējis Slucis. No tās izriet, ka savus uzskatus par dažādu tautību cilvēku ārstēšanu Slucis sarakstē ar Pilsoniskās savienības biedriem paudis vēl izvērstāk.
„Par nepārcelšanos uz Latviju jau rakstīju. Esmu ārsts. Esmu jau publiski izteicies, sākot [ar] 1992.g., ka Latvijā nevarētu ārstēt krievus un latviešus līdzīgi. Ja būtu zāļu trūkums, es tās vienmēr dotu latvietim. Varbūt varētu attaisīt klīniku tikai priekš latviešiem?” – tā savus uzskatus Pilsoniskās savienības biedriem izklāstījis partijas finansētājs.
Daži no Pilsoniskās savienības ierindas biedriem gan bija iebilduši „par tām muļķībām”, kā to Pietiek pirmdien formulēja Ingvars Vijups – viens no toreizējiem Pilsoniskās savienības biedriem, kas arī bija saņēmis Sluča un Kristovska vēstules.
„Ir viegli kritizet no malas. Lai brauc surpu te dzivot un stradat. Citadi, lai stav pie ratiem”, „Aivar Sluci – „svuncigs patriotisms” ir laba lieta, bet, kad tas sajucas ar pilnigi nerealiem ieteikumiem un fanatazijas sapnu "projektiem", tad .............”, „Tipisks kārtīga ārzemju latvieša skats pēc „kartejo tris nedelu visiti Latvija”” – šādi partijas ierindas biedri bija komentējuši Sluča rakstīto. Tikmēr Pilsoniskās savienības vadība bija klusējusi - ja neskaita Kristovska "piekrišanu redzējumam".
Ne Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode, ne partijas valdes locekle Ilze Viņķele pirmdien nesniedza Pietiek atbildi uz jautājumu, vai šo konkrēto vēstuli ir saņēmis arī Kristovskis (kurš ietilpis partijas biedru elektroniskā pasta sarakstes listē) un vai viņš pēc šīs vēstules saņemšanas ir asi un principiāli iestājies pret tajā izteiktajiem viedokļiem, bet, ja ne, tad kādu iemeslu dēļ. Uz šādiem pašiem jautājumiem pirmdien neatbildēja arī pats Kristovskis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.