„Smalki slēptas ironijas” iedragātajam „Vienotības” Kristovskim neizdodas kārtējais mēģinājums ierobežot citu cilvēku vārda brīvību
Aivars Lembergs28.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Ģirts Valdis Kristovskis vērsās tiesā 2023. gada 3. augustā, norādot, ka Aivars Lembergs pēc 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām četros gadījumos esot paudis “ļaunprātīgus izteikumus” par Ģirta Valda Kristovska kā pašvaldībā ievēlēta deputāta vēlmi pēc tādiem darba apstākļiem Ventspils domē, kas līdzinoties Eiropas Parlamenta deputāta darba apstākļiem.
Gan pirmās instances tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, pilnībā noraidot Ģirta Valda Kristovska prasību, spriedumos ir atsaukusies uz Augstākās tiesas un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru Satversmes 100.pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantā garantēto pamattiesību uz vārda brīvību interpretācijā.
Tiesas uzsver, ka tikai fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, bet viedoklis, kuru konkrētajā gadījumā par Ģirtu Valdi Kristovski ir paudis Aivars Lembergs, nav pakļaujams patiesības pārbaudei.
Kurzemes apgabaltiesa spriedumā ir paskaidrojusi, ka “secinājums par citu personu iespējamiem motīviem un mērķiem (tajā skaitā par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vai vietējās pašvaldības vēlēšanās) ir vērtējums, nevis faktisks apgalvojums, ko varētu pierādīt”.
Kurzemes apgabaltiesa 2024. gada 6. decembra spriedumā ir īpaši uzsvērusi, ka diskusija starp politiķiem ir pieļaujama arī asā formā, konkrētā gadījumā Aivaram Lembergam izmantojot “smalki slēptu ironiju”.
“Prasītājam, kā ļoti pieredzējušam politiķim, bija jārēķinās ar to, ka viņa ilggadējais politiskais pretinieks izmantos visus savā arsenālā esošos literāros izteiksmes līdzekļus sava viedokļa pamatošanai un paspilgtināšanai” - spriedumā secina Kurzemes apgabaltiesa.
Lai gan spriedumos šajā lietā izdarītie secinājumi nav jauni un atbilst Latvijas tiesu pastāvīgai judikatūrai, spriedumi ir nozīmīgi kā vēl viens atgādinājums par vārda brīvības fundamentālo nozīmi demokrātiskā sabiedrībā un to, ka vārda brīvība aizsargā arī šokējošus, satraucošus vai provocējošus, sarkastiskus un pārspīlētus viedokļus.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.