Šobrīd ostu reformas rezultāts - nelegāla Rīgas brīvostas pārvaldes valde
Uldis Augulis*05.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īstenojot ostu pārvaldības modeļa maiņu un grozot Ostu likumu, atbildīgais ministrs un Saeimas komisijas vadītājs uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra un precīza regulējuma, kas atbilst starptautiskiem, tai skaitā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), principiem. Šāds uzstādījums, iespējams, nav peļams, tomēr izpildījums un sasniegtais rezultāts ir pieļautā būtiskā kļūda, kuras rezultātā no Ostu likuma ir «pazudusi» Rīgas brīvostas pārvaldes valde.
Ostu likuma grozījumu atbilstību Satversmei patlaban vētī Satversmes tiesa. Tā dos savu vērtējumu, vai Saeima, pieņemot atsevišķas normas attiecībā uz pašvaldību iesaisti tās teritorijā esošo ostu pārvaldībā, ir ievērojusi Satversmi.
Kopumā ostu pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta nozari varēsim vērtēt ilgākā termiņā, tomēr šobrīd uzmanību piesaista Latvijas lielākās ostas – Rīgas brīvostas situācija. Vai tiešām starptautiskiem standartiem par labu ostu reformu atbilst tas, ka jau vairākus mēnešus Rīgas brīvostas pārvaldei nav likumīgas valdes?
Vispārzināms, ka Saeima šā gada 10.februārī pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pēc izsludināšanas stājās spēkā 27.aprīlī. Ar šo dienu spēku zaudēja šā likuma 8.pants. Tas līdz tam noteica ostas pārvaldi un struktūru, paredzot, ka ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde kā augstākā lēmējinstitūcija un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. Rīgas ostas valdē likums noteica četrus valdes locekļus — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzītus pārstāvjus, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets un kuri, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. Likuma Pārejas noteikumos nav noteikts, ka šī panta regulējums kādu laiku, piemēram, līdz 2022.gada 31.decembrim, vēl turpinātu darboties.
Ostu likuma grozījumi, kas tika vizīti sasteigti un bez detalizētām diskusijām, neparedz normu, ka Rīgas ostas valde turpina darbu arī pārejas periodā - līdz 2022.gada 31.decembrim, kad saskaņā ar grozījumiem darbu uzsāk jaunizveidotā Rīgas ostas kapitālsabiedrība.
Ko varam secināt? Šobrīd Ostu likumā vairs nav noteikta tāda institūcija kā Rīgas brīvostas pārvaldes valde. Tas nozīmē, ka ostas aktīvi (pēc operatīvās bilances uz 31.martu) 451.6 miljonu euro apmērā šobrīd ir palikuši bez tiesiskas pārvaldības. To varētu salīdzināt ar situāciju, ja Saeima astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām atceltu Rīgas valstspilsētas pašvaldības domi, pat neieceļot tai aizvietotāju.
Neskatoties uz to, Rīgas brīvostas pārvaldē uz darbu joprojām sanāk un lēmumus pieņem valde, kurai nav likumiska pamata un likumā noteiktas kompetences. Tas cēloniski var radīt būtisku kaitējumu un zaudējumus, ja tiesās tiks pārsūdzēts kāds no valdes pieņemtajiem lēmumiem.
Jāpiemin, ka esošajā situācijā valde nepamatoti tērē valsts finanšu līdzekļus: tās locekļi joprojām saņem atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu Rīgas brīvostā, tiem kompensē ar amata pienākumu pildīšanu saistītos izdevumus (piemēram, apmaksā komandējumus).
Kurš atbildēs par šiem iespējamiem zaudējumiem? Vai tos no savas kabatas atmaksās satiksmes ministrs Tālis Linkaits vai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans?
Situāciju, kādā nonākusi Rīgas brīvosta, var saukt par šokējošu. Īpaši to, ka nav nekādas reakcijas ne no atbildīgā satiksmes ministra, ne Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja, kuri pārstāv politisko spēku, kurš īpaši akcentē tiesiskuma jautājumus.
Rīgas brīvostas pārvaldes normatīvā regulējuma trūkums nav noslēpums. Par to Rīgas brīvostas valde tika informēta 2022.gada 23.maija sēdē. Rīgas brīvostas pārvaldnieks tad aicināja steidzami izdarīt grozījumus Ostu likumā, jo šobrīd valdes darbībai nav legāla pamata. Tomēr acīmredzams, ka valde šobrīd turpina darbu.
Līdzīga situācija nav pirmo reizi. Jau 2019.gadā gan no Rīgas brīvostas valdes, gan no Ventspils brīvostas valdes sastāva ar likuma grozījumiem tika izslēgti pašvaldības pārstāvji, kuri savus amatus zaudēja nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas, proti, ar 2019.gada 15.decembri. Kāpēc tagad ir citādāk?
Šobrīd tik operatīva rīcība nav vērojama. Visi atbildīgie turpina pievērt acis, un Rīgas brīvosta tiek pārvaldīta bez likumiska pamata. Cik vēl ilgi?
Jebkura uzņēmuma attīstības pamatā ir kvalitatīva stratēģiskā plānošana, bet, izstrādājot grozījumus Ostu likumā, netika sagatavots nedz jaunā veidojuma biznesa plāns, nedz vērtēta grozījumu ietekme uz uzņēmuma darbību un budžetu. Nav arī redzējuma par nākotnes darbību un stratēģiskās darbības plāna. Neskaitāmi lūgumi iesniegt šos dokumentus tika ignorēti, jo to vienkārši nav.
Rezultāts: uzņēmums bez likumiskas valdes un bez stratēģiska darbības plāna. Tas var radīt situāciju, kad ostas darbs tiek pilnībā paralizēts un Latvijai kā valstij tiek iznīcināta iespēja konkurēt par jūras pārvadājumiem reģionā, kas savukārt būtiski ietekmēs ne tikai valsts prestižu, bet arī budžetu.
* Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bijušais satiksmes ministrs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.