Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Naktī no svētdienas uz pirmdienu (26.–27.maijs) tika uzzināti Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Šīs vēlēšanas iegājušas vēsturē saistībā ar daudziem iedzīvotājiem neizsūtītiem uzaicinājumiem, kuros vajadzēja būt norādītiem vēlēšanu iecirkņiem. Vai tas ietekmēja kopējos rezultātus, domāju, ka jā, bet te darbs jau kompetentām institūcijām. Šoreiz stāsts būs pavisam par ko citu, proti, - tā saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.

Ja pirms vēlēšanām šie reitingi parasti tiek plaši atspoguļoti publiskajā telpā un izsauc dažādāko viedokļu vētru, tad pēc vēlēšanām tie nogrimst aizmirstībā. Šoreiz nolēmu salīdzināt prognozes ar realitāti un nedaudz paanalizēt, vai šādi vai tādi partiju reitingi ietekmē galarezultātu vai ne. Ja ietekmē, tad kurā virzienā un kam tas izdevīgi, ja ne, tad kamdēļ tādi vajadzīgi.

Iesākumā faktiskie vēlēšanu rezultāti.

Vislielāko vēlētāju atbalstu sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā guvusi partiju apvienība "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsojuši 26,24% vēlētāju.

Otru lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusi partija "Saskaņa", par kuru nobalsojuši 17,45% vēlētāju.

Trešo vietu ieņem Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ar 16,4% lielu atbalstu.

Ceturto - partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar 12,42% atbalstu.

Piekto - partija "Latvijas Krievu savienība" (LKS) atbalstījuši 6,24% balsstiesīgo.

Visas iepriekšminētās partijas ir ieguvušas deputātu vietas. Pirmās trīs pa divām, pārējās pa vienai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguvusi 5,34% lielu vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija 4,35%, "Progresīvie" - 2,9%, partija "KPV LV" 0,92%, "Latviešu Nacionālisti" saņēma 0,67%, "Centra partija" - 0,49%, "Atmoda" - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, "Jaunā Saskaņa" - 0,18% un "Rīcības partija" - 0,17% vēlētāju atbalstu.1

Tagad paskatīšu, kādi bija tie saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.

Latvijas televīzija vienmēr operēja ar SKDS veiktajām aptaujām, tad nu tabulu formātā paskatīsim izmaiņas, ka pirmos saliekot vēlēšanu rezultātus.

Partijas nosaukums

Vēlēšanu rezultāti

Maijs

Aprīlis

Marts

Februāris

Jaunā Vienotība

26,24

10,8

5,8

6,5

4

Saskaņa

17,45

14,00

19,7

19,00

17,4

VL-TB/LNNK

16,4

9,00

6,7

6,3

7,7

Attīstībai/Par!

12,4

10,9

5,6

5,9

6,7

LKS

6,24

7,00

1,6

2

*

ZZS

5,34

3,8

6,9

5,7

8,1

LRA

4,98

2,00

3

2,4

*

JKP

4,35

3,2

8,6

9,5

12,1

Progresīvie

2,9

4,3

1,5

2,7

*

KPV.LV

0,92

1,1

2,8

3,5

7,1

Partijas nosaukums

Vēlēšanu rez.

Maijs

Marts

Jaunā Vienotība

26,24

16,1

15

Saskaņa

17,45

14,3

19,00

VL-TB/LNNK

16,4

17,1

14

Attīstībai/Par!

12,4

10,4

11

LKS

6,24

4,8

5

ZZS

5,34

9,3

9

LRA

4,98

4,6

4

JKP

4,35

9,5

9

Progresīvie

2,9

7,1

6

KPV.LV

0,92

3

3

* Veiktajās aptaujās attiecīgajā mēnesi konkrētajai partijai atbalstītāju loks nebija tik liels, lai to fiksētu.

Savukārt socioloģisko pētījumu aģentūras Factum pētījumi rādīja šādu ainu: 2

Skatot visas šīs, skaitļu rindas, nepaskrien garām vairāki interesanti fakti. Proti, tikai Jaunajai Vienotībai un VL-TB/LNNK ir vērojams būtisks atbalsta pieaugums. Pārējiem politiskajiem spēkiem aptaujās gūtie rezultāti ar vēlēšanu rezultātiem vidēji svārstās 3% robežās. Izņēmums ir Factum veiktajā pētījumā par VL-TB/LNNK rezultātiem, kur nobīde ir 3% robežās.

Protams, ka saistībā ar atbalsta samazinājumu izņēmumi ir KPV.LV un JKP, kam samazinājums ir vērojams katru mēnesi un izskaidrojums atrodams partijas vai tās atsevišķu darboņu darbībās.

Savukārt, skatot pēdējā mēneša datus, Jaunajai Vienotībai tie sanāk ap 10%, bet SKDS veiktajās aptaujās VL-TB/LNNK – 7%.

Saskaņas atbalstītāju loks visu laiku ir stāvējis stingri un nesatricināmi, neskatoties uz pēdējā laikā ar šo partiju saistītajiem notikumiem.

Iepriekš minētais bija fakti, tagad secinājumi.

Aptauju dati nespēj prognozēt vēlēšanu uzvarētāju. Tādējādi rodas būtisks jautājums, ko šāda datu vākšana un publiskošana dod, īpaši, ja publiskošana parasti tiek pavadīta ar interesantiem skaļiem paziņojumiem, kuri nereti drīzāk var raisīt kādam vēlmi atbalstīt vairāk to spēku, kura popularitāte samazinās.

Vērojot Jaunās Vienotības vēlēšanu rezultātus pretstatā ar iepriekšējām prognozēm, rodas tik daudz neskaidrību, ka iespējamos scenārijus nav iespējams pat izteikt.

Aptaujas dati nekādu pienesumu sabiedrībai nedod, tikai rada iespēju politiskajiem spēkiem augsni dažādākām spekulācijām, izmantojot skaitļus, kuri faktiski neko nenozīmē.

No iepriekš minētā secinājuma izriet pēdējais - aptaujas dati ir kārtējais instruments, kurš tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā, lai panāktu konkrētu rezultātu. Atliek tik minēt, vai Jaunās Vienotības uzvara jau sākotnēji bija ieplānota vai tas sanāca tikai nejauši.

1https://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-jaunieveletos-astonus-ep-deputatus-no-latvijas.d?id=51130193

2https://klubs.factum.lv/reitingi2019/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...