Iesaki rakstu: 
Šodien ārā jautrs laiks. Tas - klausoties un pārfrazējot veco un smuko ODIS dziesmu - šodien ārā saulains laiks, kāds būs rītā, kāds būs vakarā.
Kas kopīgs un kas atšķirīgs Ņikitam Hruščovam un Donaldam Trampam jeb Ņikitam un Donaldam?
Viens nebija un otrs nav nekādi intelektuāļi un visticamāk nav nogurdinājuši sevi ar grāmatu lasīšanu, ja nu izņemot obligāto literatūru. Viens – Ņikita Hruščovs esot daudz dzēris un, vadot komunistu impēriju, runājis stulbības pārsvarā dzērumā, un bija kukurūzas fans. Otrs vada superlielvalsti un nedzer vispār, bet, citējot mūsu prezidenti, pamanās vienā teikumā sameloties vismaz trīs reizes.
Ņikita Hruščovs savulaik un sen atpakaļ ar kurpi droši vien skaidrā esot sitis ANO tribīnē pa galda virsmu un pamanījās izraisīt Karību krīzi ļoti nopietnā līmenī, droši vien arī nebūdams pālī. Kā dzirdēts no viena viņu vēsturnieka, esot arī piedzēries tuvā lokā atzinies, ka mīl Staļinu, kā vien viens heteroseksuāls vīrietis var mīlēt otru ūsainu heteroseksuālu vīrieti.
Otrs skaidrā saka, ka iesākumam anektēs Grenlandi, pievienos Kanādu un radīs problēmas Meksikai. Un to, ka pasaulē vispār neviens nezina, kur ir Lesoto, angliski turklāt nepareizi izrunājot šo vietvārdu. Tas štrunts, ka Štatiem jau no 1966.gada ir diplomātiskās attiecības ar šo valsti un kopš šī tālā gada viss notiek lielā un pilnā apmērā, ieskaitot Štatu diplomātisko misiju Lesoto.
Tā varētu daudz turpināt, bet nav jēgas, vienīgi būtu nepieciešams saprast, kā tas kādreiz skāra un var kā var skart mūs Latvijā tuvākā nākotnē.
No viena – Ņ.Hruščova mēs okupācijas laikā dabūjām papildporciju: viņš iesēdināja mūsu nacionālpatriotus (G.Astru u.c.) un iztīrīja no vietējās varas nacionālkomunistus (E,Berklavu u.c.) kuri bija pret pārkrievošanu) un ielika vietā Grienvaldes (Zalītes) pagastā dzimušo un Iecavas luterāņu baznīcā kristīto sutku (tas pēc filmas Purva bridējs muižas darbinieku terminologijas) A.Pelši un Co, kuri aktīvi pārpludināja Latviju ar kolonistiem un veica ļoti daudz sliktu darbu (industrializācija ar kolonistu blāķiem kā galvenā nelaime).
No otra s… gadījumā mēs, iespējams, dzirdēsim, ka Latvijai un Baltijai nav kāršu rokā jeb tās ir pārāk sliktas un labākais, ko varam, - sapirkt pie Saktas ziedus un sagaidīt krievu tankus stacijas laukumā pie Origo. Iepriekš droši vien arī pamācīs, kā sastādīt sarakstus ar vēlamajiem jauno laiku kolaborantiem, kuri pilnīgi noteikti sastāsies pat rindā. Ar mūsu pašu bāleliņu nospiedošo vairākumu tajā.
Izeja.
Izeja ir, jo Ņ.Hruščova tagadējo pēcteci un mongoļu-tatāru ordas pēctečus mēs īpaši nevaram ietekmēt (vienīgi to, ko jau darām, - nopietni gatavojoties pēc vispilnākās programmas un x stundā, protams, nepaliekot “savā vietā”), bet Štatiem varam kopā ar Dāniju piedāvāt piegādāt olas, ar kurām tur jau kādu laiku esot problēma un kuras dāņi jau esot piedāvājuši. Mums arī ir lērumā - gan Balticovo gan arī Alūksne, kura pat kotēta biržā, tā ka varam ļoti daudz.
Un oficiāli pateikt, ka eventuālajā Štatu karā par Grenlandi būsim Dānijas pusē, tie mums faktiski ļoti tuvi kaimiņi, gandrīz blakus. Piebilstot, ka arī hokejā Kanāda Štatus noteikti uzvarēs vismaz visos nākamajos desmit oficiālajos turnīros, neskaitot pēdējo jau uzvarēto.
Tas viss, protams, ar smaidu, bez kura pavasarī nevar, jo smaids ir vitamīni, kuri notekti noder pēc visa šī pasaules rokenrola.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.