Iesaki rakstu: 
2022. gadā AZOVA karavīru atbalsta brīvprātīgie tika apvienoti labdarības iniciatīvas ietvaros “Support AZOV”. Šī ir brīvprātīgo koordinācijas platforma, kuras mērķis ir palīdzēt AZOVA karavīriem, ievainotajiem un Ukrainas kritušo aizstāvju ģimenes locekļiem, kas pieder azoviešu vienībām.
Projekta “Support AZOV” idejiskais iedvesmotājs un iniciators ir pirmais komandieris un pulka AZOV dibinātājs Andrejs Bileckis (Андрій Білецький). Fonda koordinatora amatu ieņem Oļegs Petrenko (Олег Петренко), bataljona AZOV veterāns un publiska persona.
Šodien kustība “Support AZOVA ir kļuvusi starptautiska. Arī Latvijā ir izveidota Latvijas Azova atbalsta grupa, kuru atbalsta biedrība “Brīvā Ukraina Eiropā”, biedrība “Labdarības lapa”, “Ukrainas atbalsta biedrība” un Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība, kā arī zemessargi un citi brīvprātīgie.
Par AZOVA pulku
Ukrainas Nacionālās gvardes leģendārā bataljona ceļš sākās 2014. gada 5. maijā Berdjanskas pilsētā kā Iekšlietu ministrijas speciālā policijas patruļdienesta (BPSMOP) bataljonam. 2014. gada 17. septembrī ar Ukrainas iekšlietu ministra rīkojumu bataljons “AZOV” tika reorganizēts un paplašināts par IeM speciālo uzdevumu milicijas pulku “AZOV”. 11.novembrī Ukrainas iekšlietu ministrs parakstīja rīkojumu par AZOVA pulka nodošanu Ukrainas Nacionālajai gvardei un tā komplektēšanu atbilstoši kaujas brigādes struktūrai.
AZOVA pulka karavīri 2014. gada jūnijā atbrīvoja Mariupoli – tolaik pusmiljona iedzīvotāju pilsētu Ukrainas austrumos. Piedalījās kaujas operācijās Širokinas, Marijinkas, Ilovaiskas, Pavlopiļas, Kominternovo, Granitnes un citu pilsētu rajonos.
No 2014. gada līdz 2019. gadam AZOV pulkā, cīnoties par dzimteni,
- savas dzīvības atdeva 38 karavīri;
- vairāk nekā 300 tika ievainoti;
- vairāk nekā 150 saņēma augstākos Ukrainas apbalvojumus par drosmi;
- vairāk nekā 1700 saņēmuši Nacionālās gvardes apbalvojumus.
Šajā laikā AZOVa pulkā bija četri komandieri:
Andrejs Bileckis (Андрій Білецький) (dibinātājs);
Igors Mihailenko (Ігор Михайленко);
Maksims Žorins (Максим Жорін);
Deniss Prokopenko (Денис Прокопенко).
AZOV pulka nomelnošanas kampaņa.
No 2016. gada līdz pat šai dienā pret šiem Ukraiņas varoņiem kreisie liberāļi kopā ar Kremļa propagandistiem veic aktīvu AZOVA pulka nomelnošanas kampaņu, kurā ir iesaistījušies arī mūsu kreisie propagandisti no Re:baltica, LTV1 žurnālists Iļja Kozins un Delfi.ru.
Pat neskatoties uz AZOVA karavīru pašaizliedzību un drosmi, kuru apbrīno jau visa pasaule, šie propagandisti viņus joprojām dēvē par “nacistiem”, ignorējot pat to, ka AZOVA pulks ir daudznacionāla vienība, kuras karavīri ir dažādu reliģiju un konfesiju pārstāvji, tai skaitā arī ebreji.
Jāpiezīmē, ka Japānas valdība atvainojās AZOVA pulkam, ka bija to atzinusi par teroristisku organizāciju, balstoties uz propagandistu safabricētiem ideoloģiskiem materiāliem.
AZOVA pulka simbolika.
AZOV izmanto simbolu "Nācijas Ideja", kas Ukrainā ir labi pazīstams kopš viduslaikiem. Šī ir monogramma, kas tiek veidota no divu burtu savienojuma "I" un "N" tādā formā, kāda tiem bija laikā, kad tika lietots vecais ukraiņu alfabēts (līdz XVIII gadsimtam).
Ukrainas aristokrāti izmantoja šo zīmi kā sava ģerboņa elementu. Tie ir uzskaitīti Alberta Vijuka-Kojaloviča ģerboņu kolekcijā "Herbarz rycerstwa Wielkiego Księstwa Litewskiego" 1650. g. – šādus ģerboņus izmantoja Oļševsku, Gurkivu, Voinivu-Jaseņicku un Biļikoviču dzimtas. Šīs ģimenes dzīvoja Volīnas un Kijevas apgabala teritorijā. Bet ir zināmi arī agrāki šī ģerboņa izmantošanas piemēri - ar ģerboņa simbolu, kas pilnībā atbilst Nācijas Idejas simbolam, bija zemes tiesneša Andrija Biļikoviča zīmogs 1601. gadā (sk.attēlā).
Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā dažādi ukraiņu nacionālistu un konservatīvie spēki sāka izmantot zīmi "Nācijas Ideja" kā neformālu Ukrainas nacionālisma simbolu. Viņu interpretācijā tas nozīmē solījumu būt lojālam pret savu tautu līdz nāvei un pasargāt tos no jebkādiem ienaidniekiem.
AZOVA bataljons sākotnēji izmantoja "Nācijas Ideju" tās klasiskajā zīmējumā. Vēlāk sāka izmantot arī “uzbrūkošās Nācijas ideju”. Tieši “uzbrukums” kļuva par pamatu simbolikai, kuru kopš 2022. gada izmanto “AZOV Support” fonds un arī azoviešu vienības savos simbolos.
AZOVA pulka karavīri Rīgā.
2019. gadā pēc Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības ielūguma AZOVA pulka karavīri viesojās Latvijā. Apmeklēja piemiņas pasākumus veltītus ģenerāļa Pētera Radziņa dzimšanas dienai (2. maijs) Brāļu kapos un pie piemiņas plāksnes uz valsts prezidenta pils mūra 11. novembra krastmalā. Šīs vizītes ietvarā AZOV karavīri apmeklēja NBS Apvienoto štābu, Zemessardzes 51.kājnieku bataljonu štābu, ZS 54.inženiertehniskā bataljona NMN rotu Saldū un Skrundas kara pilsētiņu. Tāpat viņi piedalījās talkā Mores kaujas muzejā, apmeklēja Īles nacionālo partizānu piemiņas vietu un Lestenes brāļu kapus.
2022. gada 24. februāris
Laikā, kad 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, AZOVA pulka komandieris pulkvedis Deniss Prokopenko pieņēma lēmumu aizstāvēt Mariupoli. Ukrainas karavīri ar apbrīnojamu drosmi, nesot smagus upurus, aizstāvēja pilsētu no liela Krievijas pārspēka.
“Azovstaļ” pozīcijas tika apšaudītas no jūras, no gaisa un sauszemes. Varonīgā Mariupoles aizsardzība, tostarp cīņas par rūpnīcu “Azovstaļ”, ilga 82 dienas un ļāva Ukrainas spēkiem pārgrupēties un apturēt Krievijas iebrukuma spēku virzību visās frontes zonās. “Pateicoties” kreiso liberāļu un Kremļa propagandistu darbībai, AZOVA pulks netika saņēmis savā bruņojumā Rietumu ieročus.
Pēc 82 dienu kaujām, izpildot Ukrainas prezidenta pavēli, “Azovstaļ” aizstāvjiem nācās padoties gūstā. Joprojām notiek cīņa par vairāku simtu karavīru atbrīvošanu no krievu gūsta. Starp sagūstītajiem ir arī tie, kuri viesojās Latvijā.
Līdztekus Mariupoles aizsardzībai visā Ukrainā tika izveidotas AZOV vienības, kuru kodolu sastāda pulka veterāni, kas vienības rindās dienēja no 2014. līdz 2022. gadam. Šīs jaunizveidotās vienības saņēma neformālo nosaukumu "AZOV spēki”.
Starp tiem ir Galvenā izlūkošanas direktorāta īpašā vienība KRAKEN, teritoriālās aizsardzības 98. bataljons AZOV-Dnipro, Speciālo operāciju spēku vienības АЗОВ-Kijiva un АЗОВ-Harkiva, kā arī militārie formējumi "Albīns" ("Альбін") un "Ļubarts" ("Любарт").
AZOV vienības bez izņēmuma ir Ukrainas armijas oficiālās juridiskās sastāvdaļas. Viņus vieno kopīgi ideoloģiskie un pasaules uzskatu principi, no kuriem galvenais – Ukrainas aizsardzība un brīvība.
* Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
