Solodovs interesējies par "Apollo" pirkšanu, Janakovs apsvēris "Dienas" iegādi
PIETIEK18.03.2014.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izvērtē mediju koncerna Baltijas Mediju alianse (BMS) retranslēto Krievijas televīzijas kanālu saturu un neoficiāla informācija liecina, ka tiek apsvērts uz dažām dienām pārtraukt kanāla PBK retranslēšanu Latvijā, BMS īpašnieks Oļegs Solodovs nule interesējies par uz latviešu auditoriju vērstā portala Apollo iegādi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
SIA Baltijas Mediju alianse, kurā Oļegam Solodovam (foto no koncerna mājaslapas) saskaņā ar Lursoft datiem pieder 50%, nodarbojas ar Krievijas televīzijas kanālu retranslēšanu Latvijā. Koncernā ietilpst tādi televīzijas kanāli kā Pirmais Baltijas kanāls (PBK),1. Baltijas Muzikālais kanāls, REN TV Bаltija un NTV Mir Baltic.
Ņemot vērā informatīvās telpas sašķeltību un šo kanālu lielo auditoriju to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuriem dzimtā ir krievu valoda, Solodovs tiek uzskatīts par ļoti ietekmīgu cilvēku ar sakariem politiskajās aprindās, īpaši Saskaņas centra vadībā. Situāciju saasinājusi Krievijas agresija Ukrainā, kam augsne tika gatavota, tostarp izmantojot Krievijas televīzijas kanālu propagandu. Tas licis sarosīties arī NEPLP.
Jaunums ir Solodova interese par mediju iegādi, kas orientēta uz latviešu auditoriju. Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām no informētiem avotiem, Solodovam bijušas sarunas par portala Apollo iegādi. 2011. gada vasarā portālu Apollo no tā dibinātaja un attīstītāja uzņēmuma Lattelecom iegādājās Somijas vadošais mediju koncerns Sanoma News. Tagad somi Apollo neformāli "izlikuši pārdošanai".
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, sarunas par Apollo iegādi starp somiem un Solodovu apstajušās, jo PBK saimniekam pārāk augsta šķitusi Sanoma News nosauktā cena - 1 miljons eiro. Neoficiāli izskan, ka, uzzinot par Solodova ieinteresētību attīstīt kādu jau esošu latviešu portālu, lai uzrunātu arī latviski runājošo auditoriju, iegādāties savu portālu Puaro viņam bez sekmēm piedāvājis finanšu problēmās nonākušais Jurģis Liepnieks.
Vēl agrāk - pērnā gada nogalē - bez sekmēm beigušās sarunas starp vairāku Latvijā iznākošo krievu laikrakstu faktisko īpašnieku Eduardu Janakovu un laikraksta Diena īpašniekiem par tā iegādi. Arī šīs sarunas vairāku iemeslu dēļ beigušās nesekmīgi. Par tām informēti avoti Pietiek minējuši, ka prasītā cena - vairāki miljoni eiro, kas ietver arī Dienas radīto zaudējumu kompensēšanu, Janakovam šķitusi pārāk augsta. Janakovu arī neesot apmierinājis, ka ar viņu uz sarunām atsūtīti Dienas patieso īpašnieku menedžeri. Dienas patiesie īpašnieki, kā Pietiek rakstījis, citējot viesnīcā Rīdzenē tiesībsargu noklausītās Aināra Šlesera sarunas, varētu būt Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un Andris Šķēle, iespējams.
Atšķirībā no Solodova, kuram ir Latvijas pase, Janakovs ir Krievijas pilsonis. Janakovs bijis ievēlēts Krievijas Valsts domē no Vladimira Putina valdošās partijas Vienotā Krievija. Janakovs pēdējos mēnešos aktīvi iesaistīts sarunās par maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas Metalurgs iegādi caur investoru Daļpolimetal.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.