Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizejošā 13. Saeima sorosiešiem, šķiet, bija augstākais sasniegums Latvijas publiskās varas Olimpā, turpretī pēc nesen ciestās sakāves 14. Saeimas vēlēšanās viņiem no rokām drīz vien neizbēgami izšļuks arī milzīgs arsenāls ar varas realizācijai nepieciešamajiem ieročiem.

Amati būs jāatstāj gan nepārvēlētajiem Saeimas deputātiem un viņu palīgiem, gan mistriem, viņu biroju vadītājiem un padomniekiem; neglābjami pārmaiņas skars arī attiecīgo ministriju padotības un pārraudzības iestādes, to veiktos iepirkumus; ticami, ka zudīs pieprasījums pēc dažādiem “pētījumiem” un atklātiem pseidoprojektiem, kas ir sorosiešu būtisks ienākumu avots, kopš šādi “pētījumi” un pseidoprojekti tiek līdzfinansēti no valsts budžeta.

Kā zināms, Džordža Soross un viņa finansētās “centrāles” jau kādus astoņus gadus vairs tā vienkārši negāž miljonu miljonus Latvijas politiskajā procesā, kā tas tika darīts iepriekšējos gados. Pēdējos gados Soross iedod tikai “sēklas naudu”, t.i. līdzfinansējumu, pamatfinansējumu pieprasot panākt no Latvijas valsts vai vismaz no dažu liberāli tendētu valstu vēstniecībām.

Kā gan šāda pamatfinansējuma piešķiršanu var panākt, ja tavējie vairs nav pie varas?

Iestājusies drūmā neziņa

Varbūt pārmaiņas gaidāmas pat tāda sorosiešu ierasta “naudas maciņa” kā Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) vadībā?

SIF sekretariāta direktores Zaigas Pūces vīrs ietekmīgais “Attīstībai/Par” politiķis Juris Pūce vēlēšanās ir caurkritis. Atbilstīgi likumam SIF padomē darbojas seši valdības pārstāvji. No pašreizējās SIF padomes sastāva četrus ministrus 14. Saeimas vēlētāji no darba jau ir atlaiduši: tie ir izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”), labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”).

Atbilstīgi likumam SIF padomē darbojas vēl arī Ministru prezidenta pārstāvis un kultūras ministrs: kā zināms, pārvēlēti ir gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība”), gan kultūras ministrs Nauris Puntulis (“Nacionālā apvienība”), tomēr vienalga paliek satraucošais jautājums, kā SIF naudas sadali ietekmēs četru ministru nomaiņa šī fonda augstākajā pārvaldes institūcijā?

Un tad varbūt pienāks šī šausminošā situācija, kad SIF vairs nedos valsts (nodokļu maksātāju) naudu, piemēram, tādiem projektiem, kā “Pārmaiņu priekšā 2022”, kura “ietvaros” Sorosa dāsni finansētā LGBTQI organizācija “Mozaīka” šogad plānojusi “turpināt veiksmīgu naida runas monitoringu sociālajos tīklos, lai sniegtu objektīvu pārskatu par naida runas izplatību pret LGBTQI personām un citām mazaizsargātajām grupā Latvijā”? Cita starpā šī projekta gaitā šogad bija paredzēts “īpaši uzrunāt jauniešus”.

Ja jaunā SIF vadība projekta aprakstā minētās problēmas vairs neuzskatīs par reālām un attiecīgi arī šādus projektus vairs neuzskatīs par aktuāliem, tad ko sorosiešiem būs darīt, kur būs sprukt, kur citur valsts naudas “pumpītim” piesūkties?

Lai runā skaitļi!

Pirms četriem gadiem 13. Saeimā tika ievēlēti 11 sorosieši, turklāt 4 no viņiem baudīja arī ministra amatam piešķirtās lielās varas spožumu un postu. Turpretī tagad 14. Saeimā ievēlēti tikai 7 sorosieši, no kuriem vairums nav bijuši Sorosa organizāciju vadībā.

Nav šaubu, ka sorosieši 14. Saeimas vēlēšanās sakāvi cieta tāpēc, ka lielāko daļu “olu” (savu pārstāvju) bija ielikusi vienā - apvienības “Attīstībai/Par” – “groziņā”, bet šī partiju apvienība nav pārvarējusi 5% barjeru, tādējādi politikā uzsākot gaitu “pa skuju taku”.

Bet vispār 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja 23 sorosieši, tostarp 11 no apvienības “Attīstībai/Par”, četri no “Jaunās Vienotības” (no tiem netika ievēlēta Lolita Čigāne, kura no cerīgās 9. vietas Rīgas vēlēšanu apgabalā tika aizsvītrota pat uz pilnīgi bezcerīgo 27. vietu), četri no “Progresīvajiem” (divi ievēlēti), divi no “Apvienotā saraksta” (abi ievēlēti) un pa vienam no “Saskaņas” un “Nacionālās apvienības” (abi caurkrituši).

“Vienotībai” patīk sorosiešu polittehnoloģijas

Bet konkrēti kuri tad sorosieši kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās?

No “Jaunās Vienotības” kandidēja un netika ievēlēta Sorosa finansēto organizāciju “Delna” un “Providus” biedrene un ilggadēja darbiniece, Sorosa stipendiāte Lolita Čigāne. Bet tika ievēlēti “Providus” biedrs un ilggadējs darbinieks, Sorosa stipendiāts Andrejs Judins, “Sorosa fonda Latvija” bijušais valdes loceklis Uģis Rotbergs, kā arī par Sorosa naudu ASV izstudējušais Ainārs Latkovskis. Cita starpā, te ir vērts padomāt par to, kāpēc tieši Ainārs Latkovskis starp “Jaunās Vienotības” biedriem ir viens no aktīvākajiem aģitētājiem par to, ka nākamajā valdībā ir jāņem “ceturtā kāja” – kreisi liberālā partija “Progresīvie”.

No “Apvienotā saraksta” 14. Saeimā ievēlēts Māris Sprindžuks, kurš savulaik saņēmis Sorosa stipendiju studijām ASV.

Tāpat no “Apvienotā saraksta” ievēlēts Sarmīte Ēlertes iniciētās “Meierovica biedrības” (bieži saukta arī par “Lietussargu grupu”) valdes loceklis Juris Viļums.

Šīs “Sorosa fonda Latvija” ilggadējās valdes priekšsēdētajas Sarmītes Ēlertes iedvesmotās “Lietussargu grupas” nozīme Latvijas politikā un arī sorosisma vēsturē ir gana būtiska. “Lietussargu grupa” pirmo reizi Latvijas politikā pieteicās Saeimas vēlēšanās startēt kādas politiskās partijas sastāvā kā atsevišķa grupa, saņemot noteiktu kvotu šīs partijas vēlēšanu listēs. Lai cik absurdi tas neizklausītos, atradās politiskais spēks, kurš “Lietussargu grupai” tiešām iedalīja kvotu vēlēšanu sarakstos – tā bija partiju apvienība “Vienotība”. Tādējādi pirmoreiz sorosieši startēja Saeimas vēlēšanās jau kā vienots politisks spēks, nevis kā “iedēti” dažādās partijās.

Cita starpā, šī polittehnoloģija ar “Lietussargu grupas” kvotas pieprasīšanu un saņemšanu kādā no politiskajiem spēkiem toreiz izrādījās efektīva:10. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēti 13 sorosieši, un šīs polittehnoloģijas galvenā seja Sarmīte Ēlerte kļuva arī par Ministru kabineta locekli – par kultūras ministri.

Kā zināms, S. Ēlerte joprojām ir ļoti ietekmīga persona un sēž valsts prezidentam Egilam Levitam pie labās rokas, kad 14. Saeimas partijas nāk uz Rīgas pili atskaitīties, kā veicas ar jaunās valdības sastādīšanu. Ja kāds to nezina, tad arī pats E. Levits ilgus gadus ir bijis “Sorosa fonda Latvija” valdes loceklis (atbilstīgi “Firmas.lv” datiem no 1997. gada decembra līdz 2004. gada maijam).

Bet 14. Saeimas vēlēšanās startēja arī Meierovica biedrības” valdes loceklis Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) un, kā zināms, netika ievēlēts.

“Vienotības” jaunā satelītorganizācija

Interesanti, ka kreisi liberālās partijas “Progresīvie”, kas neapšaubāmi būs no varas elites izkritušās “Attīstībai/Par” ideoloģiskie mantinieki, sarakstā 14. saeimas vēlēšanās kandidēja tikai četri atpazīstami sorosieši.

Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar 1. numuru no “Progresīvajiem” kandidēja bijusī “Delnas” direktore Liene Gātere, kuri sevi šajās Saeimas vēlēšanās pieticīgi deklarēja kā “pašnodarbināta pētniece”. Viņa no 1. vietas tika aizsvītrota uz 2. vietu, un ar to pietika, lai bijusī “Delnas” direktore netiktu ievēlēta. Nu, vai tie kurzemnieki nav nepateicīgi, atpakaļrāpulīgi, progresam nepiemēroti? Cita starpā “Progresīvie” šo kundzi deleģēja ne vairāk, ne mazāk kā iekšlietu ministres amatam.

Pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa padomnieks un bijušais “Providus” pētnieks Rasmuss Filips Geks “Progresīvo” sarakstā Rīgas sarakstā startēja ar bezcerīgo 13. numuru un tika “uzplusots” līdz 11. vietai, kas, protams, arī Saeimas deputāta vietu nedeva.

Andris Sprūds Rīgas vēlēšanu apgabalā no 3. vietas tika “uzplusots” uz 1. vietu. Tomēr diezin vai vēlētāji savu atbalstošo izvēli izdarīja tāpēc, ka A. Sprūds savulaik ir saņēmis Sorosa stipendijas un izstudējis Sorosa Centrālās Eiropas universitātē. Ticamāk, ka tika novērtēts viņa intelekts – A. Sprūds ir Stradiņa universitātes profesors, dekāns un senators, kā arī biežs viesis TV raidījumos par ārpolitiku.

Inženierzinātņu doktore Jana Simanovska “Progresīvo” Vidzemes sarakstā startēja ar 2. numuru un šajā vietā arī palika. Bet “Delna” nesen publiskojusi savu biedru jauno sarakstu, un starp tiem ir arī Jana Simanovska. Protams, kā dzied dziesmiņā, Janas ir “Maskavā un Zelta Prāgā, Rīgā, Tallinā …”, tomēr diezin vai šeit minētās Janas ir divas dažādas personas. Jāatgādina, ka J. Simanovska nesen izcēlās ar saviem izteicieniem par dzimumu maiņu pusaudžiem un bērniem.

“Delnai” jaunas asinis

Jaunajā “Delnas” biedru sarakstā ir arī citas būtiskas izmaiņas. Piemēram, ne pārāk sen par “Delnas” biedru un pat par šīs organizācijas padomes locekli ir kļuvis bijušais Saeimas deputāts no “Vienotības” Aleksejs Loskutovs. Savāds mulsums pārņem, kad izlasa politiskās organizācijas “Delna” jaunā biedra un padomes locekļa pašreizējo nodarbošanos valsts sektorā, - A. Loskutovs ir Finanšu izlūkošanas dienesta nodaļas vadītājs.

Par “Delnas” biedreni un padomes priekšsēdētaja vietnieci kļuvusi arī Evita Goša, kura bija tuvu, lai kļūtu par 13. Saeimas deputāti ar “mīksto” mandātu, tomēr nekļuva. “Delnas” biedrs joprojām ir “Vienotības” 13. Saeimas deputāts Atis Lejiņš, kurš gan 14. Saeimas vēlēšanās vairs nekandidēja.

Tāpat “Delnas” biedrenes ir aizejošās 13. Saeimas deputātes Vita Tērauda un Inese Voika, 11. Saeimas deputāts no Zatlera Reformu partijas, triju valstu pilsonis Valdis Liepiņš, kā arī pašreizējā Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede.

Vieta hierarhijā jānopelna

No “Attīstībai/ “Par”” kandidējušos, bet neievēlētos sorosiešus var mēģināt sarindot atbilstīgi to ieņemamajam rangam “homo sorosensus” (skat. zemāk) hierarhijā.

Visaugstākā vieta šajā rangā droši vien pienākas Vitai Andai Tēraudai – bijušajai “Sorosa fonda Latvija” izpilddirektorei (1996. – 2003.), bijušajai “Providus” direktorei (2002. – 2013.), kā arī Džordža Sorosa organizāciju starptautiskās asociācijas “PASOS” bijušajai direktorei.

Kā Sorosa starptautiskās asociācijas “PASOS” valdes locekle minēta arī Marija Golubeva – “Providus” biedrene un ilggadēja darbiniece.

Augstu rangu šajā hierarhijā noteikti ieņem arī “Sorosa fonda Latvija” bijušais izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis, bijusī “Providus” direktore Krista Baumane, “Delnas” biedrene un bijusī direktore Inese Voika, “Providus” biedrene un bijusī darbiniece Linda Curika.

Kādu rangu šajā hierarhijā ieņem intelektuālis, caur vairākām partijām izgājušais Vjačeslavs Dombrovskis? Grūti pateikt, bet pavisam īsu brīdi (2011. gadā no jūnija līdz augustam) viņš ir pabijis sorosiešu virsotnē – “Sorosa fonda Latvija” valdē.

Tad vēl no “Attīstībai/Par” kandidēja arī Sorosa stipendiāts Daniels Pavļuts un Sorosa finansētās “Eiropas kustība Latvijā” bijušais prezidents Ainārs Dimants.

Nejaušību nav

Bet par diviem deputātu kandidātiem no “Attīstībai/Par” būtu vērts padomāt nedaudz vairāk.

Šīs partiju apvienības premjera kandidāts Artis Pabriks savulaik ilgus gadus strādājis Sorosa Cilvēktiesību centrā, līdz ar to pieskaitāms sorosiešiem. Tomēr A. Pabriks pēdējos gados ir paudis uzskatus, kuri nekādi nav vērtējami nedz kā kreisi, nedz liberāli. Vēl vairāk – A. Pabriks pēdējos gados ir stingri stāvējis patriotisma pozīcijās un pat vismaz formāli iniciējis jaunu valsts aizsardzības koncepciju, kas nu nekādi nav savienojama nāciju izšķīdināšanas un valstu denacionalizācijas teorijām.

Saprotams, ka tas sorosiešiem nebija pieņemams. Attiecīgi, kā atklājās jau pēc 14. saeimas vēlēšanām, sorosieši nepozicionēja A. Pabriku kā “Attīstībai/Par” premjera kandidātu. Viņi (apvienības sastāvdaļa partija “Kustībai “Par””) par savu premjera kandidāti pozicionēja augstāk minēto sorosieti Mariju Golubevu. Nav šaubu, ka šī situācija ar “divvaldību” partiju apvienībā mulsināja pat “Attīstībai/Par” uzticīgos vēlētājus.

Ieva Ilvesa startēja “Attīstības/Par” Vidzemes sarakstā ar 2. numuru, un viņas vārdu (tostarp viņas meitas uzvārdu Kupce) nevarēs atrast kaut kādās sorosiešu annālēs. Tomēr laulības ar redzamu sorosisma ideoloģijas pārstāvi Igaunijā un Latvijas sorosiešu elites ekskluzīvā piedalīšanās Ievas laulību ceremonijā ar toreizējo Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu nav nekāda nejaušība.

Kas ir sorosieši?

Visbeidzot jāatbild uz jautājumiem, kas tie sorosieši tādi ir un kāpēc viņiem jāpievērš īpaša uzmanība - kāpēc sorosieši īpaši jāizdala kā atsevišķa grupa Latvijas politikas diezgan raibajā šļurā?

Atbilde uz šo jautājumu mums pašiem nemaz nav jāmeklē, jo to dod bijušais “Sorosa fonda Latvija” valdes loceklis, nu jau bēdīgi slavenās organizācijas „Amnesty International” funkcionārs Nils Muižnieks. Viņš sorosiešu apzīmēšanai radījis zinātnisku terminu – “homo sorosensus”. Ar šo terminu N. Muižnieks apzīmē jauna tipa cilvēkus, kurus vieno liberālās idejas un darbošanās miljardiera, “Atvērtās sabiedrības institūtu” radītāja Džordža Sorosa finansētajās struktūrās. 2009. gadā izdevumā “Open Society News” N. Muižnieks formulējis, ka “homo sorosensus” ir “Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāni, valžu locekļi, grantu saņēmēji”.

Nav šaubu, ka ar “Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienībām” ir jāsaprot "Sorosa centrālā ofisa Ņujorkā" (tā “Sorosa fonda Latvija” bijušais izpilddirektors Andris Aukmanis sauca šo “Atvērtās sabiedrības institūtu”) dibinātās un ļoti dāsni finansētās organizācijas visā pasaulē, tostarp “Sorosa fonda Latvija” un tās tīkla organizācijas (“Providus”, “Delna” u.c.).

Nav arī šaubu, ka augstākminētie Saeimā ievēlētie un neievēlētie politiķi precīzi atbilst šai N. Muižnieka dotajai definīcijai.

“Gaišā aleja” uz “jaunu sabiedrību”

Savā programmatiskajā publikācijā N. Muižnieks raksta, ka pamazām sabiedrībā jāizveido “atvērtās sabiedrības cilvēku” vairākums; savukārt tiem, kas tādi nav, vajadzētu “lēnām izplēnēt vēstures pelnos”. Ja šādu cilvēku izveide sekmētos, tad “no dziļas tumsas lēnām sprauktos gaismas stars, gaiša aleja, kura pārtaptu par spilgti izgaismotu galveno ielu uz jauno sabiedrību, kuru mēs veidotu”, 2009. gadā patētiski prognozēja N. Muižnieks.

Šo lasot, ir jāsaprot, ka Nils Muižnieks nav nekāds “meža dīvainītis”, kurš “sagājis fāzē” no Marksa un Ļeņina darbiem, bet gan ASV dzimis un studējis politologs, kurš ilgus gadus bijis arī Eiropas padomes cilvēktiesību komisārs, bet tagad ir Latviju skarbi kritizējošās “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktors.

Cita starpā, tikai retais atcerēsies šobrīd jau gandrīz vai neticamu faktu – “homo sorosensus” definīcijas radītājs (vai vismaz tās publiskotājs) Nils Muižnieks savulaik bijis arī Aināra Šlesera vadītās Latvijas pirmās partijas vicepriekšsēdētājs un pārstāvējis šo partiju Eināra Repšes valdībā.

Salīdzinājumam var minēt arī šādus datus: 7. Saeimā tika ievēlēti četri sorosieši (tostarp M. Sprindžuks kā Tautas partijas pārstāvis), 8. Saeimā – pieci, 9. Saeimā – septiņi; 10. Saeimā - trīspadsmit, 11. Saeimā – piecpadsmit, 12. Saeimā – vienpadsmit.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...