Sozinova dēls iesaistījies drošības biznesā kopā ar apsardzes firmas „Alabais” īpašnieku
Pietiek lasītājs30.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs (attēlā) publiski demonstrē burvju trikus ar dzīvokļu mistisku parādīšanos viņa īpašumā un tikpat brīnumainu pazušanu, daudz klusāk rosās viņa dēls Ričards, kurš šā gada februārī uzsācis „drošības sistēmu pakalpojumu” biznesu kopā ar noteiktās aprindās labi zināmās apsardzes firmas Alabaisīpašnieku Jāni Garkalnu.
Ikviens Lursoft pakalpojumu lietotājs bez grūtībām var noskaidrot, ka šā gada 8. februārī Komercreģistrā ir ierakstīta mazkapitāla SIA Shield security group, kuras oficiālā adrese ir uz Andreja Sozinova vārda reģistrēts dzīvoklis Salaspilī, Lauku ielā, bet valdes locekļi ir 1965. gadā dzimušais Jānis Garkalns un 1996. gadā dzimušais Ričards Sozinovs. Viņi abi līdzīgās daļās ir arī uzņēmuma līdzīpašnieki.
Kas tad ir šis Jānis Garkalns, kurš uzsācis daudznozīmīgo biznesu kopā ar policijas Rīgas reģiona pārvaldes formāli otrā, bet faktiski pirmā cilvēka dēlu? Plašai sabiedrībai par Garkalna kungu nekas nav zināms – tāpat kā par viņa oficiālā vienpersoniskā īpašumā esošo apsardzes firmu Alabais, kurā šis kungs ir arī valdes priekšsēdētājs.
Publiski šī firma pēdējos gados izgaismojusies tikai vienreiz – kad tā pirms nepilniem pieciem gadiem bija vienīgais pretendents – tā policijas iepirkumos gadās bieži, ka visi precīzi zina, kam kurš iepirkums domāts, - iepirkumā „Par ieroču šaušanas stenda komplekta iegādi Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes vajadzībām”. Garkalna kunga SIA ieguva tiesības stendu piegādāt par 32 125 eiro.
Visādi citādi SIA Alabais nezinātājam izskatās pēc vienas no daudzajām nelielajām apsardzes firmiņām, kas piedāvājuma sarakstā iekļauj „plaša spektra apsardzes un citus pakalpojumus” – šai gadījumā tie ir „fiziskā apsardze, miesassargu pakalpojumi, VIP personu pavadīšana, masu pasākumu apsardze, tūristu apsardze, kinologu pakalpojumi, konsultācijas biznesa drošības jautājumos”.
Ir gan viens „bet”, - vai kādam no jums ir gadījies redzēt kādu Alabais reklāmu? Kādu publisku pakalpojumu piedāvājumu? Nē, protams, ne. Alabais ir savas funkcijas un savi klienti, kuri uzņēmumam nodrošina tā >300 tūkstošu eiro gada apgrozījumu un ar kuriem nav ieteicams publiski lielīties.
Un tā ir firma, ar kuras vadītāju tagad kopīgs drošības bizness oficiāli ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes faktiskā vadītāja dēlam. Zinātāju acīs šim biznesam ir lielas, ļoti lielas perspektīvas – protams, kamēr Sozinova kungu neaizrotēs uz kādu posteni ar krietni mazākām iespējām.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.