Sparāna nelikumīgās darbības tika fiksētas, pateicoties drošības iestāžu labai koordinācijai
Māris Kučinskis*10.12.2021.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Gada nogalē negaidīti ir aktualizējies jautājums par jauna Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja izvēli. Tas aktualizējās pēc tam, kad novembrī pāragri mūžībā aizgāja līdzšinējais SAB vadītājs Jānis Maizītis. Publiskajā telpā šobrīd vērojamas dažādas spekulācijas par to, kas tad varētu ieņemt šo amatu. Un ir ļoti svarīgi, lai izvēle šajā jomā nebūtu kļūdaina, un dažādiem eksperimentiem šobrīd nav vietas.
Mēs visi zinām, ka darbiniekus SAB, tostarp vadītāju, nemeklē ar darba sludinājumu palīdzību. Taču, ja man tagad būtu jāraksta sludinājums, aicinot pieteikties darbā uz SAB vadītāja posteni, es rakstītu šādi: vajadzīgs zinošs, Latvijas valstij lojāls un godprātīgs vadītājs, kurš ļoti labi orientējas gan valsts pārvaldes, gan valsts drošības jautājumos un spēj efektīvi iekļauties starptautiskajā drošības sistēmas apritē, gūstot uzticību un atbalstu.
Tāpat šādam cilvēkam jābūt ar labām vadītāja spējām, lai efektīvi varētu vadīt kolektīvu, gūstot optimālus darba rezultātus. Lai to nodrošinātu, šajā amatā būtu jānonāk speciālistam, kuram Latvijas drošības iestāžu darbs nav nekas svešs un kuram nevajag mēnešus vai pat gadus, lai "iešūpotos".
Šeit vajag cilvēku, kurš, nokļūstot amatā, uzreiz pilnvērtīgi spētu pildīt sev uzticētos pienākumus. Šodienas situācija to pieprasa, un mums tas ir jānodrošina.
SAB ir viens no ļoti svarīgākajiem posmiem valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanas sistēmā. Runa ir par Latvijas ārējo drošību, kur šā biroja pienesums ir ļoti būtisks. Jāņem vērā, ka mēs nu jau kārtējo reizi dzīvojam ļoti sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā, kas ir svarīga visai Eiropai kopumā, bet jo īpaši Latvijai, ņemot vērā, kāda ir mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, neaizmirstot, kas ir mūsu kaimiņvalstis.
Te runa ir par Austrumu robežu, ņemot vērā, kādu politiku pēdējo mēnešu laikā realizē Baltkrievija, faktiski īstenojot hibrīdkaru pret Latviju, Lietuvu un Poliju, šim mērķim izmantojot migrantus no Tuvajiem austrumiem. Tāpat visu skati pašreiz ir pavērsti uz Krievijas – Ukrainas attiecībām, un mēs nevienu brīdi nevaram uzskatīt, ka mūs tas nemaz neskartu.
Ne reizi vien publiskajā telpā dažādi analītiķi ir pauduši bažas, ka reģionā briest jauns militārais konflikts. Jā, tāds saspīlējums, kāds šobrīd ir uz Krievijas–Ukrainas robežas, par laimi nav pie Latvijas robežām, taču vienlaikus šie notikumi nav no mums tik tālu, lai mums nebūtu svarīga kompetenta informācijas analīze par tur notiekošajiem procesiem.
SAB ir tā institūcija, kam vistiešākajā mērā ir jāorientējas procesos, kas notiek Krievijā, Baltkrievijā un dažādās citās valstīs, lai savlaicīgi varētu izdarīt pareizos uz Latvijas un Eiropas drošību vērstos secinājumus, par tiem informējot gan Latvijas valdību, gan arī mūsu starptautiskos partnerus. Tādējādi tieši no šā biroja analītiskajām spējām ir atkarīgs tas, cik precīzi varēsim risināt ar savas valsts drošību saistītus jautājumus ilgtermiņā.
Šodien ir ļoti svarīgi saņemt precīzu informācijas analīzi par procesiem, kas norisinās Aleksandra Lukašenko pārvaldītajā Baltkrievijā, Krievijas ietekmi uz tiem un to potenciālo ietekmi uz Latviju. Pēdējos gadu laikā ir izveidojusies ļoti laba sadarbība starp Latvijā strādājošajām drošības iestādēm – SAB, Valsts drošības dienestu(VDD), kā arī Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD).
Visiem šiem dienestiem svarīga ir ikdienas sadarbība arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu un arī Finanšu izmeklēšanas dienestu. Šeit runa ir par informācijas apmaiņu, bez kuras nav iespējama efektīva valsts drošības sistēma. Tieši tāpēc vajadzīgs tāds SAB vadītājs, kurš spētu no pirmās dienas iekļauties šajā kopējā sistēmā, kas manuprāt, būtu izvirzāms kā visbūtiskākais nosacījums eventuālajā izvēlē.
Šajā kontekstā jāpiemin, ka Valsts drošības iestāžu likums nosaka, ka SAB, VDD, MIDD jāizveido sava padome, kas ir tas savstarpējās koordinācijas formāts, kas ir svarīgi kopējam darba. Vismaz līdz šim šo darbu koordinēja SAB, un ir nepieciešams, lai šis formāts turpinātu efektīvi funkcionēt.
SAB ir arī galvenā iestāde attiecībā uz pielaižu piešķiršanu darbam ar augstākā līmeņa valsts noslēpumu, tostarp darbam ar NATO dokumentiem. Tāpēc jaunajam SAB vadītājam ļoti svarīgi būs spēt strauji iekļauties kopēja apritē, sadarbojoties ar NATO valstu, galvenokārt Eiropas Savienības valstu partneriem. Tas nozīmē nepārtrauktu darbu informācijas apmaiņas jomā. Plus vēl jāņem vērā darbs ar industriālajiem sertifikātiem, kas tiek piešķirti uzņēmumiem, lai tie varētu realizēt ar valsts drošību saistītus projektus.
Ne mazāk svarīgs jaunajam SAB vadītājam būs darbs ar biroja personālu, lai nodrošinātu, ka tajā strādā birojam un Latvijas valstij lojāli un godprātīgi speciālisti. Gribu atzīmēt gadījumu ar kādu nu jau bijušo SAB augsta ranga darbinieku, kurš ir apsūdzēts par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu, un kura nelikumīgās darbības, starp citu, tika fiksētas, pateicoties drošības iestāžu labai koordinācijai.
Šeit vistiešākajā mērā runa ir par spēju izveidot lojālu, godprātīgi un efektīvi strādājošu kolektīvu, kā arī tādas sistēmas izveidi, kas ļautu novērst dažādus iekšējos riskus, kas varētu izvērsties par apdraudējumu, kā iestādes, tā arī valsts drošībai. Tāpēc šobrīd ir tikai viens uzdevums: Valsts prezidenta vadībā Valsts drošības padomei atrast un izvirzīt vispiemērotāko kandidātu, kurš pēc tam gūtu arī Saeimas plašu atbalstu. Lai mums visiem veicas!
* Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
