Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos: Valsts kontroles revīzijas ziņojuma kopsavilkums
Valsts kontrole10.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole revīzijā vērtēja Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumu ietvaros veikto speciālo lidojumu likumību un ekonomiskumu, bet nevērtēja un neapšaubīja ārvalstu vizīšu nepieciešamību un nozīmīgumu.
Laika posmā no 09.11.2020. līdz 06.04.2021. un no 11.10.2021. līdz 28.02.2022. Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija un ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojoši pasākumi. Šajā periodā tika ierobežoti arī regulārie komerclidojumi, tāpēc revīzijā nav vērtēta un apšaubīta speciālo lidojumu izdevumu pamatotība ārkārtējās situācijas laikā.
Vērtējot Ministru prezidenta un delegācijas izmantotos speciālos lidojumus ārvalstu vizīšu apmeklēšanai, Valsts kontrole konstatēja gan nelikumīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, gan neekonomisku rīcību ar publiskajiem līdzekļiem. Revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan Ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja.
Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos. Revīzijas laikā Valsts kontrolei tika sniegta pretrunīga informācija par to, kurš ir pieņēmis lēmumus komandējumu nodrošināšanai izmantot speciālos lidojumus.
Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus
Valsts kontrole uzskata, ka lēmuma rezultātā ārvalstu vizītēm izmantot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir:
- veikta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm veido papildu valsts budžeta izdevumus vismaz 221 566 euro apmērā;
- pieļauta neekonomiska rīcība, kas pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm ir radījusi papildu Eiropas Savienības Padomes izdevumus vismaz 323 688 euro apmērā.
Valsts kontroles ieskatā, šādi rīkojoties, nav ievērotas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, ka publiskai personai:
- ar saviem finanšu līdzekļiem jārīkojas likumīgi - jebkurai rīcībai ar finanšu līdzekļiem jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;
- ar saviem finanšu līdzekļiem jārīkojas lietderīgi - tās rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu;
- aizliegts pasūtīt pakalpojumus par acīmredzami paaugstinātu cenu.
Komandējuma izdevumu atlīdzināšanai no valsts budžeta līdzekļiem nelikumīgi izlietoti vismaz 222 tūkstoši euro.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ceļa izdevumus Ministru prezidentam un delegācijas locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem.
No valsts budžeta līdzekļiem finansētiem ārvalstu komandējumiem izmantojot speciālos lidojumus laikā, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija, un gadījumos, kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav ievēroti Ministru kabineta noteikumos noteiktie ceļa izdevumu ierobežojumi.
Tādējādi rīcība šajos gadījumos vērtējama kā nelikumīga. Nelikumīgas rīcības rezultātā ceļa izdevumi par speciālajiem lidojumiem bija vismaz par 221 566 euro lielāki, nekā tie būtu, ja tiktu ievēroti Ministru kabineta noteikumos noteiktie izdevumu ierobežojumi.
Komandējuma izdevumu atlīdzināšanai Eiropadomes sanāksmju apmeklēšanai neekonomiski izlietoti vismaz 324 tūkstoši euro.
Līdzekļi, kas izlietoti nokļūšanai uz Eiropadomes sanāksmēm, izmantojot speciālos lidojumus laikā, kad nebija ārkārtējā situācija, un gadījumos, kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav izlietoti ekonomiski.
93% gadījumu komandējumiem uz Eiropadomes sanāksmēm izvēloties speciālos lidojumus un neveicot lidojumu alternatīvu izvērtējumu, neekonomiski izlietoti vismaz 323 688 euro.
Transporta, tajā skaitā speciālo lidojumu, izdevumi uz Eiropadomes sanāksmēm tiek segti no Eiropas Savienības Padomes budžeta.
Valsts kanceleja, nekontrolējot speciālajos lidojumos uz Eiropadomes sanāksmēm iekļauto izdevumu pamatotību, ir palielinājusi lidojumu uz Eiropadomes sanāksmēm izmaksas, rēķinos iekļaujot ar Eiropadomes sanāksmju apmeklēšanu nesaistītus izdevumus 28 530 euro apmērā - piemēram, izdevumus par cita speciālā lidojuma aizkavēšanu vai arī soda naudas apmaksu par atceltu reisu. Šādi rīkojoties, Valsts kanceleja nav ievērojusi Grāmatvedības likuma prasību par grāmatvedības informācijas patiesu, salīdzināmu, savlaicīgu, saprotamu un pilnīgu uzrādīšanu, kā arī ir sniegusi sabiedrībai nepatiesu informāciju par speciālo lidojumu faktiskajiem izdevumiem.
Komandējumu nodrošināšanai nepieciešamie iepirkumi veikti, neievērojot likumu.
Valsts kanceleja, neņemot vērā plānotos izdevumus un nevērtējot faktiskās komandējumu izmaksas, nav noteikusi atbilstošu paredzamo līgumcenu un nav veikusi komandējumu nodrošināšanas pakalpojumu iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām. Līdz ar to arī nav ievērota Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasība.
Valsts kontrole nevarēja gūt pārliecību, ka Valsts kanceleja būtu izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu speciālo lidojumu nodrošināšanai. Lai arī līgumos par komandējumu un darba braucienu nodrošināšanu ir paredzēta speciālo lidojumu organizēšana, Valsts kanceleja nav veikusi piedāvājumu atlasi par šo pakalpojumu un nav vērtējusi šī pakalpojuma piedāvājuma cenas, līdz ar to ceļojumu aģentūrām ir iespēja brīvi noteikt savu starpniecības pakalpojumu maksu. Valsts kanceleja trīs gadu laikā kopumā ir samaksājusi pakalpojumu starpniecības maksu ceļojumu aģentūrām 91 208 euro apmērā, kas veido no 2,7% līdz 13% no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām.
Ministru prezidentam un delegācijas locekļiem vienmēr tiek izmaksātas maksimāli iespējamās papildu piemaksas pie komandējuma dienas naudas. Turklāt Ministru prezidents un ministri saņem arī kompensāciju par reprezentācijas izdevumiem, par ko nav jāatskaitās.
Ministru kabineta noteikumi nosaka vairākas amatpersonu grupas, kurām, dodoties komandējumā uz ārvalstīm, var noteikt papildu piemaksu pie komandējuma dienas naudas. Šīm piemaksām ir arī noteikts maksimāli iespējamais apmērs, taču Ministru kabineta noteikumi neierobežo noteikt arī mazāku piemaksu apmēru.
Ministru prezidents, tā laulātais, delegācijas locekļi un Valsts kancelejas direktors visos komandējumos ir saņēmuši maksimāli iespējamo piemaksu bez nepieciešamības un apmēra vērtējuma. Trīs gadu laikā papildu piemaksas pie komandējuma dienas naudas kopumā veido 4598 euro.
Valsts kontrole, vērtējot komandējuma dienas naudas piemaksu, vērš uzmanību arī uz amatpersonām paredzētajiem un izmaksātajiem reprezentācijas izdevumiem. Arī pēc grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, no 01.01.2023. palielinot Ministru prezidenta un citu amatpersonu mēnešalgas, likums joprojām paredz reprezentācijas izdevumu segšanu augstākajām valsts amatpersonām, tajā skaitā Ministru prezidentam un ministriem. Reprezentācijas izdevumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, tos pārskaita kopā ar mēnešalgu, par tiem nav jāatskaitās.
Ministru prezidentam 2023.gadā reprezentācijas izdevumi bija 1592 euro mēnesī, un trīs gadu laikā viņam faktiski izmaksāti reprezentācijas izdevumi 46 971 euro apmērā, savukārt visam Ministru kabinetam trīs gadu laikā faktiski izmaksāti reprezentācijas izdevumi 622 750 euro apmērā.
Arī par faktiskajiem komandējuma izdevumiem netiek norādīta caurskatāma informācija, jo iestāžu finanšu pārskatos informācija par komandējuma izdevumiem tiek uzrādīta tikai divās pozīcijās - komandējumu dienas nauda un pārējie izdevumi. Līdz ar to publiski netiek atklāta informācija par faktiskajiem viesnīcu, transporta un citiem ar komandējumiem saistītiem izdevumiem.
Pilnais ziņojums lejuplādējams šeit:
https://www.lrvk.gov.lv/lv/get
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
