Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā atkal aktualizējusies situācija Ukrainas – Krievijas pierobežā. Šajā reizē es sākšu nedaudz no cita skata punkta. Kā domājat - zaķis spēj saprast, ko saka lapsa, vai lapsa to, ko saka tīģeris? Tā arī, vai huligāns un bandīts spēj saprast klasisko diplomātiju un politkorektumu? Es domāju, ka ne.
Politkorekti var teikt - brūns organisks izstrādājums, tomēr tas kurš negrasās un nespēj politkorekti domāt un runāt, stāvēs un klausīsies ar lielām acīm, bet, ja viņam pateiksi – sū… - to viņš sapratīs uzreiz, pareizi, turklāt, bez jebkādas vilcināšanās.
Attiecīgi – ierastā diplomātija Putina Krievijas gadījumā vienkārši nestrādās, jo tā nav valoda, ko tā saprot. Diemžēl. Kā citādāk var saprast Kremļa paziņojumus, ko darīt vai nedarīt Ukrainai, vienlaikus koncentrējot savu armiju pierobežā, analoģiski kā bija iepriekš un pirms Krimas okupēšanas?
Nevienam jau sen nav noslēpums, ka Krievija ar savu bruņojumu un karavīriem bija kā konflikta Ukrainā iniciētāja un arī tagad tā turpina militāri atbalstīt separātistus. Bez nodrošināšanas ar cilvēkresursiem un bruņojumu Kremlis aktīvi jau sen darbojās, lai arī nepieciešamības gadījumā arī politiski varētu mēģināt panākt sev vajadzīgo rezultātu.
Viens no piemēriem. Putins 2019.gada 24.aprīlī parakstīja rīkojumu par Krievijas pasu piešķiršanu vienkāršotā kārtībā iedzīvotājiem Krievijas okupētajā Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļā. Vēlāk šī dokumenta darbība tika attiecināta uz visu Donbasa teritoriju. Nepilna gada laikā Krievijas pilsonību saņēmuši 136 000 Krievijas okupēto Donbasa rajonu iedzīvotāju, kā arī 60 000 Kijevas kontrolē esošo Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas iedzīvotāju.1 Tas nekas, ka Krievija tur radīja augsni, lai cilvēki izdzīvotu tikai tad, ja pieņemtu Krievijas pilsonību.
Līdz ar to Krievija jau savlaicīgi radīja “augsni”. Tā Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks ceturtdien paziņojis, ka "atkarībā no konflikta mērogiem Maskava var būt spiesta aizstāvēt savus pilsoņus" Austrumukrainā. Kozaks piebildis, ka karadarbības uzsākšana pret Krievijas uzturētajām kaujinieku bandām no Kijevas puses "būs Ukrainas gala sākums". Viņš arī brīdinājis, ka Ukrainas iestāšanās NATO novedīs pie valsts sabrukuma. 2
Tam visam kā sava veida “kronis” nāca Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova mudinājums citām valstīm atturēties no bruņojuma piegādēm Ukrainai.3
Tagad visu notikušo izstāstīšu tautas valodā.
Putins iebruka Ukrainā, bet, lai tas nebūtu pārāk uzkrītoši, armijniekus nosauca par brīvprātīgajiem, pārģērba formās bez atpazīšanās zīmēm, iedeva nepieciešamo bruņojumu. Krimu ieņēma, bet Donbasā pilnībā nesanāca, kā cerēts. Mērķis tika sasniegts – sabiedrības pašapziņu pacēla, tas nekas, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju dzīvo slikti, bet – mēs tak uzvarētāji. Lai šī apziņa silda sirdis un nedomā par muļķībam. Proti, ka Putins jānomaina.
Lai arī tagad panāktu ukraiņu piekāpšanos, pārdislocē ievērojamus militāros spēkus, liekot saprast, kas sagaida, ja nepiekāpsies. Īsāk sakot – izrāda savu spēku. Putina diplomātijas pamatprincips - klaji noliegt, ja kāds pieķer vai pat domā, ka Krievija kaut ko dara ne tā, bet nekavējoties pamācīt visus citus, ko un kā darīt, protams, atbilstoši Krievijas interesēm. Tamdēļ – aicinājums citām valstīm nepārdot bruņojumu ukraiņiem, jo apbruņotu pretinieku tak grūtāk piekaut. Tā arī – pasarg, dies, ja Ukraina iestāsies NATO. Tad Krievijai viss zudis.
Te kādam radīsies jautājums - ko tad darīt? Kā pateikt Putinam tā, lai pat arī viņš saprot. Atbilde visnotaļ vienkārša – tikai tādā valodā, kādā viņš pats runā.
Ja Krievijas iekšēja lieta ir sava karaspēka pārdislokācija, tad Ukrainas iekšēja lieta ir, kādās organizācijās stāties un kādu valstu karavīrus ielaist savā valstī. Valoda pret Putinu vienkārša - pienācīgā attālumā no robežas, lai nevarētu spekulēt par iespējama uzbrukuma placdarma radīšanu, Ukrainā dislocēt pēc iespējas plašāku militāro kontingentu un lielākā skaitā. Ārvalstīm nodrošināt Ukrainas armijai ar mūsdienīgām ieroču un bruņojumu sistēmām. Jo vairāk, jo labāk.
Te ļoti labs atbalsts būtu no Turcijas ar droniem. Visi vēl var labi atcerēties, ka ar dronu palīdzību jau Krievijas tehnika tika iznīcināta Kalnu Karabahā. Savukārt valstis, kuras nosūtījušas savu militāro kontingentu paziņotu, uzbrukums kaut vienam karavīram uzskatāms par uzbrukumu valstij. Ar visām no tā izrietošām sekām.
Valoda būtu saprotama un nepārprotama. Ar domu – līdīsi mums virsū, dabūsi pa zobiem un smagi. Sēdēsi savā pusē, viss kārtībā – par draugiem uzreiz nekļūsim, bet līdzās pastāvēt varam.
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-pieskirusi-pilsonibu-teju-200-000-donbasa-iedzivotaju.d?id=51761973
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-var-but-spiesta-aizstavet-savus-pilsonus-donbasa-pazino-kremlis.d?id=53090857
3 https://www.apollo.lv/7223382/krievija-aicina-nepardot-brunojumu-ukrainai
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
