Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Špikeris Latvijas Universitātes Satversmes sapulcei

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
17.04.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augstskolas rektora vēlēšanas tik tiešām nav joka lieta – to es skaidri apzinos, topošiem elektoriem ar savu padomu uzbāžoties. Tā nemaz nelīdzinās novienkāršotajai rokas pacelšanai Jēkabielā par labu "nācijas tēvam", tautas vietniekiem (nepamatoti) cerot pēc tam kādu brīsniņu pasildīties tautas atzinībā. Jo mērogos mazāka ir varas struktūra, jo tiešāk, sāpīgāk lēmums ietekmē tā pieņēmējus.

Otrkārt, kā – kaut kur, būšu jums pateicīgs par atgādinātu avotu – viedi norādīja Henrijs Kisindžers, naidīgu kodollielvalstu attiecības izskatās gluži bezzobaini uz augstskolu personāla šekspīrisko (tagad jāsaka – troņspēlīgo) intrigu fona. Jo niecīgāka ir cīņas trofeja, jo lielāku nežēlību var atļauties tajā iesaistītie... Tā kā runa nav par katedras vadību, gribas cerēt, ka mana Alma Mater atkal spēs šajās raudzībās saglabāt ārēju pieklājību.

Tāpat kā citi Universitātē – vissvienalga, LU vai LVU – studējušie, es vēlos, lai tā turpina plaukt un zelt gan starptautiskās izcilības reitingos, gan savā labklājībā. Tāpēc mīļi un padevīgi lūdzu visus tagadējā rektora (iespējami) aizvainotos, apietos, varbūt pazemotos vai viņam principiāli oponējošos LU Senāta un Satversmes sapulces locekļus: norijiet aizvainojuma krupjus, piedodiet jums apcirstos spārnus vai liegtās sinekūras un finanses! Balsojiet visi kā viens par Indriķi Muižnieku!

Ziniet, lūdzos ne jau tāpēc, ka personīgi pazītu Indriķi Muižnieku. Nē, nepazīstu itin nemaz. Drīzāk šis mudinājums no manas, ar LU tagad vispār nesaistīta cilvēka mutes, izskan tāpēc, ka patlaban vismaz no malas vērotāja robežpozīcijām saskatāmās reālijas rāda: citādi mums mīļajai Alma Mater briest nepatikšanas. Tas nekādi nenozīmē, ka man, atpestī no ļauna, būtu sevišķi izkopta nepatika pret otru kandidātu. Ar to es, Die's lai sarga, negribu pat teikt, ka otrs amata pretendents – augstskolas Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš – būtu jebkādi tīri personisko īpašību ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošāks. Taču LU kopējais pragmatiskais labums prasa, lai viņam rektora postenis paliek nepieejams, un man žēl, ka pats kandidāts nav tik gana altruistisks, kā rādās no viņa publiskajām atklāsmēm.

Cita starpā BVEF dekāns ir arī AS "Olainfarm" padomes vadītājs. Tās padomes, kas nesen tika izveidota pie farmācijas lielražotnes galvenajiem vārtiem piebrauktā mikroautobusā, taču ir saņēmusi Uzņēmuma reģistra svētību. Ņemot vērā šīs institūcijas locekļiem noteikto atalgojumu, Bērziņš noteikti gribēs to saglabāt, arī izraudzīts LU rektora amatā. Būsim godīgi: kurš negribētu?

Tieši vērienīgais "Olainfarm" var būt nozīmīgs klients un sadarbības partneris LU speciālistiem un laboratorijām, kas Torņkalnā izvietotas skaistajā Dabas mājā. Tur varētu veikt AS izstrādāto medikamentu testus, izsniegt neatkarīgās ekspertīzes slēdzienus – vai arī uzņēmumam palīdzēt radīt jaunu produkciju. Diemžēl gluži plakātiskais interešu konflikts, ko radītu Bērziņa "divi vienā" statuss – augstskolas rektora un AS funkcionāra amati – šādas perspektīvas nobremzētu.

Tāpēc aiz šī interešu acīmredzamā konflikta gluži sekundārs jau paliek jautājums: kas pašam Bērziņam (kā ievēlētam LU rektoram) būs prioritāte – vadīt lielāko Latvijas augstskolu, vai sargāt īpašnieku strīdos ierauta uzņēmuma padomes priekšsēža krēslu un dāsno atalgojumu (krietni dāsnāku nekā LU rektora dienišķo maizi)? Miniet vien, kāda varētu būt īstā atbilde!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...