Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan var šķist, ka administratīvās apgabaltiesas spriedums ģenerālprokurora Jura Stukāna aizstāvētā „mazā zēna” – prokurora-plaģiatora Ulda Cinkmaņa lietā ir viņam labvēlīgs, jo „nozagtais” bakalaura grāds viņam nav atņemts, tomēr patiesībā šī ir izrādījusies labākajā gadījumā Pirra uzvara: arī otrās instances tiesa spriedumā ir atzinusi gan to, ka „lietā ir pierādīts, ka bakalaura diplomu pieteicējs ir ieguvis negodprātīgā ceļā”, gan to, ka „pieteicēja bakalaura darbs satur plaģiātu”, gan to, ka šie fakti norāda uz reputācijas zaudējumu. Tas nozīmē – ja šo spriedumu atstās spēkā arī Augstākā tiesa, U. Cinkmanim var nepalīdzēt pat J. Stukāna gādība un viņam nāksies zaudēt prokurora posteni sliktas reputācijas dēļ, kas nu būs apliecināta ar tiesas spriedumu. Pietiek šodien publicē administratīvās apgabaltiesas spriedumu pilnā apmērā.

Lieta Nr.A420186321 AA43-0023-24/9

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 8.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Santa Liniņa, tiesneses Irina Kaļiņina un Roze Paegle

izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Ulda Cinkmaņa pieteikumu par Latvijas Universitātes 2021.gada 13.maija lēmuma Nr.1-13/408 atcelšanu, sakarā ar Latvijas Universitātes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 21 .jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Latvijas Universitātes studiju programmas „Tiesību zinātne” Bakalaura un maģistra gala pārbaudījuma komisijas (turpmāk - komisija) 2020.gada 26.novembra lēmumu (turpmāk - komisijas lēmums) tika atzīts, ka pieteicēja Ulda Cinkmaņa bakalaura darbā „Valsts probācijas dienesta uzraudzība pār nosacīti notiesātajām personām” (turpmāk - bakalaura darbs), kas aizstāvēts 2008.gadā, ir konstatējams plaģiāts. Komisija rekomendēja anulēt vērtējumu par bakalaura darbu un atcelt lēmumu par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu pieteicējam.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dome (turpmāk - dome) 2021.gada 15.marta sēdē, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktu, pieņēma lēmumu Nr.20-3/30 apstiprināt komisijas lēmumu un atcelt Juridiskās fakultātes 2008.gada 19.jūnija lēmumu Nr.9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu pieteicējam un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr.BD E1204 (turpmāk - domes lēmums).

Pieteicējs domes lēmumu apstrīdēja Latvijas Universitātes rektoram.

Ar Latvijas Universitātes rektora 2021.gada 13.maija lēmumu Nr.1-13/408 domes lēmums atstāts negrozīts.

[2] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Latvijas Universitātes rektora 2021.gada 13.maija lēmuma Nr.1-13/408 (turpmāk - pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

Pieteikums motivēts ar turpmāk minēto.

[2.1] Pieteicēja bakalaura darbā nav konstatējams plaģiātisms. Pieteicējs ir izstrādājis darbu patstāvīgi un godprātīgi. Pieteicējam nav bijis nodoms uzdot citu domas par savām vai citu domas kādā veidā slēpt.

[2.2] Bakalaura darbā lielākoties par plaģiātu ir atzīti teksti, kuru avoti ir norādīti izmantotās literatūras sarakstā un uz kurām ir atsauces arī pašā darbā. Tas vien, ka nav saliktas atsauces uz vienu avotu vairākkārt, nenozīmē, ka darbs ir plaģiāts.

[2.3] Pieteicējs noliedz, ka bakalaura rakstīšanas laikā būtu izmantojis citu studentu darbus. Sakritības ar citiem darbiem, kuri it kā atrodas interneta bibliotēkā www.atlants.lv, komisija ir konstatējusi bakalaura darba ievadā, sadaļā par probācijas dienestu darbību citās valstīs un to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem Eiropas Savienībā, uz kuriem tostarp ir atsauces pašā bakalaura darbā, un šāda teksta zināma līdzība ir pilnībā iespējama. Sakritības ir konstatētas arī Valsts probācijas dienesta darbības analīzē, kas ir tikai loģiski, jo šāds dienesta darbības apraksts tiek veikts, analizējot vienus un tos pašus dokumentus.

[2.4] Komisijas lēmumā norādīts, ka bakalaura darba 18. un 21.lpp. teksts sakrīt ar 2005.gadā aizstāvēta maģistra darba „Probācijas nozīme soda noteikšanā un izpildē” tekstu, taču šim apgalvojumam trūkst jebkādi pierādījumi. Pēc pieteicēja rīcībā esošās informācijas šāds darbs nav šobrīd atrodams Latvijas Universitātes informācijas sistēmā DSpace.

[2.5] Pieteicējs ir izpildījis visas bakalaura darba izstrādes un pārbaudes procedūras. Pieteicēja bakalaura darbs tika rekomendēts aizstāvēšanai un novērtēts pozitīvi ar atzīmi 7. Pieteicēja bakalaura darba recenzijā ir uzsvērts, ka šajā darbā nav plaģiāta pazīmju. Tādējādi pieteicējam nebija pamata uzskatīt, ka viņš būtu pieļāvis akadēmiskā godīguma pārkāpumu. Līdz ar to diploma anulēšana nevarēja notikt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktu, jo nepiepildās normā noteiktais sastāvs. Līdz ar to ir aizsargājama arī pieteicēja tiesiskā paļāvība.

[2.6] Bakalaura darba pārbaude vairāk nekā piecus gadus pēc tā aizstāvēšanas tiesiski vairs nav iespējama, jo saskaņā ar Latvijas Universitātes Lietu nomenklatūru noslēguma darbi tiek glabāti tikai 5 gadus. Pieteicēja bakalaura darbs ir iznīcināts 2013.gadā. Tādējādi šobrīd nav iespējams pārliecināties par Latvijas Universitātes rīcībā esošās bakalaura darba elektroniskās versijas atbilstību darba oriģinālam un vai tā nav tikusi modificēta.

[2.7] Pieteicējs neatceras, ka pats būtu bakalaura darbu augšup lādējis Latvijas Universitātes Informatīvajā sistēmā (turpmāk - LUIS). Pieteicējs objektīvi nespēj pēc gandrīz 13 gadiem precīzi atcerēties sava bakalaura darba saturu. Tamdēļ pieteicējam nav pārliecības, ka komisijā vērtētais darbs, kuram kā dokumentam nav juridisks spēks, ir pieteicēja rakstītais darbs. Līdz ar ko iestādei, lai novērstu jebkādas šaubas par komisijas izvērtētā darba autentiskumu, bija jāveic tā elektroniskās kopijas autentiskuma pārbaudes ekspertīze.

[2.8] Komisija nav pārliecinājusies par /pers. B/ un /pers. C/ iesniegto atlants.lv materiālu oriģinālo avotu un to izveides laiku, proti, vai iesniedzēju norādītie avoti ir radīti pirms vai pēc bakalaura darba izstrādes. Komisija nav vērtējusi arī pieteicēja iesniegtos failus, kuri apstiprina, ka pieteicējs ir pats personīgi izstrādājis bakalaura darbu.

[2.9] Komisija ir izveidota bez tiesiska pamata, jo šādas komisijas izveide nav noteikta Latvijas Universitātes rīkojumā Nr.9/45 par Juridiskās fakultātes noslēguma pārbaudījuma komisijām 2020./2021. akadēmiskajam gadam. Atbilstoši Nolikumam par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē, lai izvērtētu bakalaura un maģistra darbus bija jāsasauc divas atsevišķas komisijas.

[2.10] Pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā pārkāpts Administratīvā procesa likuma 11.pantā nostiprinātais likuma atrunas princips. Nelabvēlīga administratīvā akta izdošanas pamatošana ar vispārīgo Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punkta normu konkrētajā gadījumā nav pieļaujama, jo pieteicēja rīcībā nav konstatējamas tiesību normā minētās darbības. Savukārt aizstāvēta diplomdarba plaģiāta pēcpārbaudi un zinātniskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas anulēšanu neparedz neviens normatīvs akts.

[2.11] Ņemot vērā noslēguma pārbaudes procedūras sarežģītību, tās daudzos soļus, kas personai ir jāpārvar, lai iegūtu akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju, ir pamatoti uzskatīt, ka likumdevējs apzināti nav paredzējis iespēju vēlāk anulēt iegūto grādu vai profesionālo kvalifikāciju, jo pārbaudes procedūras nodrošina, lai augstskola jau saknē varētu izskaust plaģiātu noslēguma darbos. Konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā, ka Latvijas Universitātē saņemtie iesniegumi par pieteicēja aizstāvēto noslēguma darbu iespējamo plaģiātu, ir tiešā veidā saistīti ar pieteicēja profesionālo darbību un iesniegti nolūkā diskreditēt pieteicēju kā valsts amatpersonu. Tas nozīmē, ka personas, kas ir vērsušās Latvijas Universitātē ar iesniegumiem, ir rīkojušās nelabticīgi.

[2.12] Ir būtiski pārkāpts Administratīvā procesa likuma 14.1pantā noteiktais procesuālā taisnīguma princips, jo administratīvajā procesā iestādē piedalījušās personas, kas kā advokāti vai kuru ģimenes locekļi kā advokāti pārstāvējuši vai veikuši aizstāvību /pers. C/, pēc kura iesnieguma sākts administratīvais process iestādē un kuram pieteicējs kā prokurors uzrādījis apsūdzību kriminālprocesā.

[2.13] Tas attiecināms uz komisijas locekli /pers. D/, kurš kā advokāts saņēmis atlīdzību no minētajā kriminālprocesā apsūdzētām personām; uz /pers. E/, kura zvērināta advokāta birojs īrēja biroja telpas no /pers. C/ uzņēmuma un kurš /pers. C/ ir pārstāvējis dažādās tiesvedībās. Turklāt šobrīd /pers. E/ strādā /pers. D/ vadītajā advokātu birojā. Tāpat sevi nav atstatījusi /pers. F/, kuras vīrs /pers. G/ ir /pers. C/ aizstāvis. Interešu konflikta apstākļi ir konstatējami arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes domes locekļiem /pers. H/ un /pers. I/, kuri ir pārstāvējuši politiskās partijas, kurām ir ziedojis apsūdzētais /pers. C/ vai ar viņu saistītas personas. Turklāt /pers. H/ ir bijis saistīts ar bakalaura darba vērtēšanu 2008.gadā.

Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka ne dome, ne komisija, pieņemot apstrīdētos lēmumus, nav bijušas objektīvas.

[2.14] Pēc 13 gadiem nolemjot atcelt pieteicējam 2008.gadā piešķirto sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē un anulēt viņam izsniegto diplomu, Latvijas Universitāte ir pārkāpusi samērīguma principu. Ja aplūko Krimināllikuma normas, tad noilgums par smaga nozieguma izdarīšanu iestājas 10 gadu laikā. 13 gadi, lai atceltu administratīvo aktu, noteikti nav uzskatāms par saprātīgu termiņu.

[2.15] Nevērtējot vismaz nozīmīgu daļu no citiem bakalaura darbiem ar metodēm, kuras izmantotas pieteicēja gadījumā, nav iespējams noskaidrot, cik daudzos no tiem būtu konstatējami šādi paši vai līdzīgi trūkumi. Ja nav salīdzināma atskaites punkta, tad atbildētājas pamatojums, ka pārkāpumi ir būtiski, ir tikai subjektīvs vērtējums, jo par to būtiskumu nav iespējams pārliecināties. Tādējādi Latvijas Universitāte nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 6.pantā noteikto vienlīdzības principu.

[2.16] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pat ja pastāvētu tiesību norma, kas ļautu Latvijas Universitātei anulēt pieteicēja bakalaura grādu, visi izdarītie procesuālie pārkāpumi, neievērotie tiesību principi norāda, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 21.jūnija spriedumu pieteicēja pieteikums apmierināts un pārsūdzētais lēmums atcelts ar tā pieņemšanas dienu.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Latvijas augstākās izglītības tiesiskajā regulējumā jeb speciālajās tiesību normās nav ietverts regulējums gadījumiem, kad gala noslēguma darbos tiek konstatēts plaģiāts.

Gadījumā, kad nav speciāla tiesiskā regulējuma, ir jāpiemēro tiesību normas, kas ir attiecināmas uz visiem administratīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka lēmums par bakalaura grāda piešķiršanu ir administratīvs akts, lietā ir piemērojams Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punkts, kas noteic, ka adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar prettiesiskām darbībām.

Par ,,citām prettiesiskām darbībām”’ Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktā izpratnē acīmredzami ir uzskatāma arī personas izteiktu vai uzrakstītu domu uzdošana par savējām, nenorādot atsauci uz patieso autoru, jeb plaģiāts, lai tādējādi panāktu sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu un diploma izsniegšanu

[3.2] Pieteicējs apšauba, ka komisijas izvērtētais pieteicēja bakalaura darbs elektroniskā formātā atbilst pieteicēja iesniegtajam un 2008.gadā aizstāvētajam bakalaura darbam drukātā formātā. Tiesas sēdē pieteicējs papildus paskaidroja, ka Latvijas Universitāte nav saņēmusi pieteicēja piekrišanu viņa darba publicēšanai trešajām personām.

Pārbaudot universitātes iekšējos noteikumus, kas bija spēkā pieteicēja bakalaura darba aizstāvēšanas laikā, tiesa konstatēja, ka Latvijas Universitātes 2006.gada 5.maja rīkojuma ,,Par noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšanas, glabāšanas un pieejas kārtību” Nr. 1/114 (turpmāk - Rīkojums Nr.1/114) 1.punkts noteica, ka aizstāvēšanai pielaistos noslēguma darbus studējošie sagatavo un iesniedz divos iesietos datorizdrukas eksemplāros un vienas elektroniskās kopijas veidā. Tātad nav pamata apšaubīt, ka 2008.gadā pieteicējam bija jāiesniedz savs bakalaura darbs gan divos iesietos datorizdrukas eksemplāros, gan vienas elektroniskas kopijas veidā.

Rīkojuma Nr. 1/114 3.punkts nosaka, ka noslēguma darba elektronisko kopiju studējošais konvertē pdf formātā un augšupielādē LUIS, izmantojot LANET piešķirto paroli Latvijas Universitāte 2021.gada 16.marta atbildes vēstulē Nr.20-13-42 pieteicējam norādīja, ka Informācijas tehnoloģiju departaments ir apstiprinājis to, ka pieteicējs ir lejupielādējis savu bakalaura darbu LUIS sistēmā ar sev piešķirto lietotājvārdu (uc05001) un paroli, turklāt to varēja izdarīt tikai un vienīgi pats students. Faila ielādi ir akceptējis atbildīgais lietvedis fakultātē. To, ka darbs atbilst izdrukātajam eksemplāram, ar parakstu apstiprina pats darba autors. Pēc sistēmas izraksta secināts, ka kopš noslēguma darba faila ielādes un apstiprināšanas, ar to turpmākas darbības nav veiktas.

No iepriekš minētā tiesa secināja, ka pieteicējs pats ir veicis sava bakalaura darba elektroniskās versijas pdf formāta augšupielādi LUIS, turklāt ar savu parakstu apliecinājis elektroniskās versijas atbilstību drukātajai darba versijai, kā arī elektroniskās versijas atbilstību drukātajai darba versijai ir pārbaudījis un akceptējis fakultātes atbildīgais lietvedis. Apstāklis, ka pieteicējs neatceras pirms 13 gadiem veiktās darbības, proti, bakalaura darba augšupielādes faktu LUIS, nenozīmē, ka pieteicējs to nebija darījis. Tiesai nav pamata apšaubīt Informācijas tehnoloģiju departamenta sniegtās informācijas ticamību.

Tieši pats students ir atbildīgs par Rīkojuma Nr.1/114 3.punktā ietvertā pienākuma izpildi, ievadot savus elektroniskās identifikācijas datus, ar mērķi augšuplādēt savu gala noslēguma darbu sistēmā. Turklāt nevienam citam bez studējošā piekrišanas nav nedz tiesību, nedz tiesiskas iespējas piekļūt studentam individuāli piešķirtajiem autentifikācijas datiem.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka komisijas pārbaudītais pieteicēja bakalaura darbs ir tieši tā pieteicēja bakalaura darba elektroniskā kopija, ko pieteicējs pats ar sev piešķirto lietotājvārdu un paroli bija augšupielādējis LUIS.

[3.3] Rīkojuma Nr.1/114 9.punkts noteic, ka, pieņemot noslēguma darbu, dekāna norīkotais darbinieks pārbauda vai tā elektroniskā kopija ir ievietota LUIS, reģistrē aizstāvēšanas datumu un izsniedz studējošam aizpildīt un parakstīt noslēguma darba reģistrācijas lapu (izdruku no LUIS).

No Latvijas Universitātes 2021.gada 16.marta atbildes vēstules Nr.20-13-42 izriet, ka pieteicēja veikto bakalaura darba faila augšupielādi apstiprināja Latvijas Universitātes atbildīgais lietvedis. Savukārt pēc lietveža akcepta sistēmā augšuplādētos failus (noslēguma darbus) izmainīt vairs nevar, arī lietveža akceptu noņemt nevar. Tādējādi atbilstoši sistēmas izrakstam kopš pieteicēja noslēguma darba faila ielādes un apstiprināšanas ar to nekādas turpmākas darbības nav veiktas.

Izvērtējot Latvijas Universitātes sniegto skaidrojumu, tiesai nav pamata to apšaubīt. Savukārt pieteicēja argumenti ir vispārīgi un nekonkrēti. Līdz ar to tiesa nekonstatēja pamatu secinājumam, ka pieteicēja iesniegtā bakalaura darba elektroniskās kopijas saturs pēc darba iesniegšanas varētu būt mainīts.

Gadījumā, ja pieteicējam bija šaubas par viņa bakalaura darba elektroniskās kopijas satura īstumu, pieteicējam bija iespēja komisijai uzrādīt savu bakalaura darba datorizdrukas eksemplāru, kuru pieteicējam nebija pienākuma iznīcināt. Tomēr pieteicējs to nav darījis, kā arī nav norādījis uz iemesliem, kādēļ savu bakalaura darba datorizdrukas eksemplāru nebija iesniedzis komisijai salīdzināšanai.

[3.4] No Rīkojuma Nr.1/114 10.punkta izriet, ka studējošais noslēguma darba reģistrācijas lapā ar parakstu apliecina elektroniskās kopijas atbilstību iesniegtajām izdrukām un piekrišanu vai aizliegumu darba publiskošanai Latvijas Universitātes Noslēguma darbu datu bāzē.

Tādējādi tiesa secināja, ka ir paredzēta noteikta kārtība, kādā studējošais var piekrist vai aizliegt sava darba publiskošanu Latvijas Universitātes Noslēguma darbu datu bāzē. Pieteicējs nav norādījis, ka viņam noslēguma darba reģistrācijas lapa nebūtu izsniegta vai pieteicējs to nav aizpildījis un parakstījis. Lai gan pieteicējs savu bakalaura darba reģistrācijas lapas eksemplāru nav iesniedzis, tiesai nav pamata apšaubīt, ka Latvijas Universitāte ir rīkojusies atbilstoši Rīkojuma Nr.1/114 10.punktā noteiktajam un pieteicēja parakstītajā darba reģistrācijas lapā norādītajam. Ievērojot minēto, tiesa secināja, ka Latvijas Universitāte ir rīkojusies atbilstoši darba reģistrācijas lapā norādītajam par piekrišanu bakalaura darba publiskošanai Latvijas Universitātes Noslēguma darbu datu bāzē.

Ievērojot minēto, tiesa atzina par nepamatotām pieteicēja šaubas par bakalaura darba elektroniskās kopijas atbilstību pieteicēja datorizdrukas eksemplārā iesniegtajam un 2008.gadā aizstāvētajam bakalaura darbam. Tiesa atzina, ka komisija pārbaudei varēja izmantot pieteicēja bakalaura darba elektronisko kopiju.

[3.5] No komisijas sēžu protokoliem un lēmuma tiesa konstatēja, ka /pers. F/ nav piedalījusies ne komisijas sēdēs, ne lēmuma pieņemšanā. Turklāt no Latvijas Universitātes 2021.gada 16.marta atbildes vēstules Nr.20-13-42 izriet, ka nolūkā mazināt jebkādas šaubas 2021.gada 22.februāra domes sēdē /pers. F/ nepiedalījās. No minētās vēstules izriet, ka /pers. F/ nav piedalījusies arī sākotnējā lēmuma pieņemšanā. Ievērojot minēto, tiesa secināja, ka /pers. F/ nav piedalījusies lēmumu pieņemšanā saistībā ar pieteicēju, līdz ar to ir noraidāms pieteicēja arguments par /pers. F/ atrašanos interešu konfliktā.

Vienlaikus tiesa konstatēja, ka /pers. E/ piedalās komisijas lēmuma pieņemšanā, savukārt /pers. H/ un /pers. I/ piedalījās Juridiskās fakultātes domes sēdē, kurā tika izskatīts komisijas lēmums. Pieteicēja ieskatā minētās personas atradās interešu konfliktā, jo katram no viņiem ir zināma saistība ar /pers. C/.

Pārbaudot minēto pieteicēja argumentu, tiesa konstatēja, ka /pers. E/ ir zvērināts advokāts. Saskaņā ar Advokatūras likuma 7.pantu advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu. Ievērojot minētajā tiesību normā noteikto, /pers. E/ kā zvērināta advokāta profesionālā darbība, pārstāvot /pers. C/ dažādās tiesvedībās, kā arī viņa praktizēšanas vieta nevar būt par pamatu identificēt viņu ar konkrēto klientu, lai tādējādi apšaubītu viņa objektivitāti citu pienākumu pildīšanā.

No publiski pieejamas informācijas tiesa konstatēja, ka /pers. C/ ir reģistrēts kā ziedotājs dažādām politiskām partijām laika periodā no 2010. līdz 2014.gadam, tostarp arī partijām, kurās savulaik darbojās /pers. H/ un /pers. I/. Tomēr, ņemot vērā, ka /pers. C/ pēdējie ziedojumi politiskajām partijām veikti 2014.gadā, kā arī to, ka /pers. C/, visticamāk, nebija vienīgais attiecīgās politiskās partijas ziedotājs, tiesas ieskatā ir maz ticams, ka minētais apstāklis varētu ietekmēt /pers. H/ un /pers. I/ objektivitāti lēmuma pieņemšanā saistībā ar pieteicēju 2020.gadā.

Pieteicējs nav paskaidrojis, kā apstāklis, ka /pers. H/ ir parakstījis pieteicēja maģistra diplomu un, iespējams, bija viens no pieteicēja diplomdarbu aizstāvēšanas komisijas locekļiem, var ietekmēt viņa objektivitāti, izskatot jautājumu par pieteicēja bakalaura darbā pieļauto plaģiātu. Tiesa minētajā apstākļu izklāstā /pers. H/ ieinteresētību nekonstatēja.

[3.6] No 2020.gada 26.novembra komisijas sēdes protokola Nr.2 izriet, ka pieteicējs sēdes sākumā tika iepazīstināts ar komisijas locekļiem. Tiesas ieskatā personai, kurai rodas šaubas par lēmuma pieņēmēju objektivitāti pēc iespējas ātrāk (tikko personai ir kļuvis zināms par šiem apstākļiem), ir jācenšas tās novērst, par tām ziņojot. Vienlaikus no komisijas sēžu protokoliem un lēmuma, kā arī no Juridiskās fakultātes domes sēdes, kurā tika izskatīts komisijas lēmums, protokola tiesa konstatēja, ka pieteicējs nebija izteicis savas šaubas par kāda komisijas vai domes locekļa iespējamu ieinteresētību vai atrašanos interešu konflikta situācijā.

Tiesa atzina par pamatotu Latvijas Universitātes argumentu, ka komisija, kas pārbaudīja pieteicēja darbu, un dome ir koleģiālas institūcijas, kas lēmumus pieņēma koleģiāli. Tādējādi personas, par kuru objektivitāti pieteicējs izsaka šaubas, nebija vienīgie lēmumu pieņēmēji.

Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa nekonstatēja komisijas locekļu un domes domnieku personisko vai mantisko ieinteresētību pieteicējam nelabvēlīga lēmuma pieņemšanā. Līdz ar to tiesa kā nepamatotu noraidīja pieteicēja argumentu par iespējamo ieinteresētību un interešu konflikta esību lēmumu pieņemšanā no komisijas locekļu un domnieku puses.

[3.7] Salīdzinot lietā esošo pieteicēja bakalaura darba tekstu, kas bija Latvijas Universitātes rīcībā un kuru pārbaudīja komisija, ar lietā iesniegtajiem citu autoru darbu tekstiem, tiesa atzina, ka plaģiāts ir konstatēts pamatoti, jo pieteicēja bakalaura darba teksts sakrīt ar lietas materiālos esošajiem citu autoru darbiem un avotu tekstu tādā apmērā, kādā to ir konstatējusi komisija un savā atzinumā norādījusi asociētā profesore /pers. J/. Tiesai nav pamata apšaubīt komisijas secinājumus attiecībā par plaģiāta konstatēšanu pieteicēja bakalaura darbā. Tiesa atzina, ka komisija ir veikusi pieteicēja bakalaura darba detalizētu izvērtēšanu, lai faktiski konstatētu teksta sakritības ar citiem avotiem, kā arī vispusīgi vērtējusi konstatēto sakritību būtiskumu, apjomu un ietekmi uz akadēmiskā darba rezultātu.

[3.8] Tiesa atzina, ka pieteicēja bakalaura plaģiāts ir konstatējams lielā apjomā gandrīz visā darbā, kas, ņemot vērā tā raksturu, - lielākoties teksts pārņemts, bet dažviet pārņemtais teksts pārfrāzēts -, ir atzīstams par būtisku.

Tiesa nekonstatēja pārkāpumus pieteicēja bakalaura darba plaģiāta vērtēšanas procesā. Tiesa atzina, ka Latvijas Universitāte ir nodrošinājusi objektīvu pieteicēja bakalaura darba pārbaudes kārtību. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka pieteicējs, pieļaujot plaģiātu savā bakalaura darbā, ir veicis prettiesiskas darbības, kā rezultātā ir saņēmis labvēlīgu administratīvo aktu - bakalaura diplomu, proti, pieteicējs bakalaura grāda piešķiršanu panācis ar prettiesiskām darbībām

[3.9] Bakalaura grāds pieteicējam tika anulēts 13 gadus pēc tā iegūšanas.

Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punkts nenosaka termiņa ierobežojumu, kurā iestāde būtu tiesīga atcelt adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu. Vērtējot, vai tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestāde nav ierobežota laikā šāda administratīvā akta atcelšanai, tiesa ņēma vērā juridiskajā literatūrā norādīto, ka iestāde drīkst izmantot savas pilnvaras un atcelt administratīvo aktu saprātīgā termiņā.

Tiesa, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 79.pantā noteiktos vispārīgos administratīvā akta apstrīdēšanas termiņus, atzina, ka arī prettiesiska administratīvā akta gadījumā tā apstrīdēšanas termiņam vispārīgi ir jābūt ierobežotam, un tas dod pamatu secināt, ka administratīvā akta atcelšana pēc 13 gadiem varētu nebūt saprātīgs termiņš.

[3.10] Vērtējot pieteicēja bakalaura darbā pieļautā plaģiāta ietekmi uz sabiedrību, proti, sabiedrības interešu nozīmīgumu, tiesa konstatēja, ka pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas gaitā ir apsvērta tā izdošanas lietderība. Tiesa secināja, ka studentu noslēguma darbos iekļautās atziņas kļūst par daļu no

Latvijas zinātnes plašākā nozīmē, bet atsevišķos gadījumos sekmējot tās attīstību. Tādējādi plaģiātisms jeb akadēmiskā godīguma neievērošana būtībā grauj zinātnes pamatus, kropļo zinātnes normālu attīstību un līdz ar to arī sabiedrības uzticēšanos tai. Līdz ar to ir aizsargājama sabiedrības interese, kas saistīta ar akadēmiskā godīguma nodrošināšanu augstskolā, proti, sabiedrības uzticēšanās, ka personai piešķirtais diploms garantē noteiktu zināšanu līmeni. Tādējādi informācijai par to, ka konkrētais darbs satur plaģiātu, ir būtiska nozīme akadēmiskā godīguma nodrošināšanai

Tiesa atzina, ka pieteicēja bakalaura darba ietekme uz zinātnes attīstību nevar tikt uzskatīta par vērā ņemamu (būtisku). Līdz ar to, lai gan sabiedrības interešu aizskārums vispārīgā gadījumā ir atzīstams par būtisku, tomēr izskatāmās lietas apstākļos šobrīd tas ir ievērojami mazinājies, kas netieši norāda, ka bakalaura diploma anulēšana pēc tika ilga laika perioda, proti, 13 gadiem, ir novēlota, attiecīgi šāds termiņš nav atzīstams par saprātīgu.

[3.11] Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā ietvertā grādu uzskaitījuma secība - bakalaura, maģistra, doktora - ir tieši saistīta ar personu, kam attiecīgais grāds piešķirts, ietekmi uz sabiedrību. Izvērtējot termiņa saprātīgumu, tiesa ņēma vērā, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam tika anulēts bakalaura grāds, kam no visiem trim Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā uzskaitītajiem grādiem ir vismazākā ietekme uz sabiedrību.

Ievērojot, ka pieteicējam ir atstāts spēkā piešķirtais maģistra grāds, faktiski Latvijas Universitāte konkrētās lietas apstākļos nav konstatējusi bakalaura grāda būtisku ietekmi uz sabiedrību, raugoties no tā piešķirtā tiesību apjoma veikt profesionālo darbību salīdzinājumā ar maģistra grādu.

Ievērojot minēto, tiesa secināja, ka bakalaura diploma kā administratīvā akta prettiesiskuma pakāpe būtiski mazinās ar brīdi, kad persona ir ieguvusi maģistra diplomu, kas dod pamatu secināt, ka izskatāmās lietas apstākļos bakalaura diploma anulēšana pēc 13 gadiem, kad pieteicējs jau ir ieguvis maģistra grādu, ir novēlota, jo vairs nesasniedz iepriekš norādītos mērķus.

[3.12] Būtiska nozīme akadēmiskā godīguma nodrošināšanā ir tieši savlaicīgai plaģiāta konstatēšanai. No lietas materiāliem tiesa konstatēja un lietā par to nav strīda, ka pieteicējam bakalaura darba izstrādes laikā bija nozīmēts darba vadītājs un recenzents, kuram bija pienākums dot tam savu vērtējumu par pieteicēja bakalaura darbu. Tādējādi arī šajā noslēguma darba izstrādes stadijā ir iespējams tajā konstatēt plaģiāta pazīmes. Tiesa atzina, ka Latvijas Universitātē ir izveidota atbilstoša procedūra, kas vērsta uz akadēmiskā godīguma pārkāpumu savlaicīgu konstatēšanu studentu iesniegtajos noslēguma darbos. Tomēr jāatzīst, ka var pastāvēt izņēmuma gadījumi, kad izstrādātā kontroles sistēma var nedot tik labu rezultātu un plaģiāts netiek savlaicīgi pamanīts.

Tiesa ņēma vērā Latvijas Universitātes norādīto, ka pieteicēja mēģinājumi slēpt plaģiātismu, proti, tekstus pārfrāzējot vai mainot vārdu secību, varēja traucēt plaģiāta savlaicīgu atklāšanu. Minētais tiesas ieskatā varētu būt galvenais iemesls, kāpēc nevienā pieteicēja bakalaura darba izstrādes un aizstāvēšanas posmā netika konstatētas pazīmes par plaģiāta iespējamību. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Latvijas Universitāte kopumā spēj nodrošināt akadēmiskā godīguma ievērošanu. Tādējādi nav pamata secināt, ka izskatāmais gadījums, ņemot vērā, ka tas noticis pirms 13 gadiem, varētu būtiski ietekmēt akadēmiskā godīguma ievērošanu kopumā, vai sabiedrības uzticēšanos izglītības kvalitātei

[3.13] Ņemot vērā pieteicēja darbību prettiesiskumu, ir saprotams, ka izskatāmās lietas ietvaros pieteicējam nevarēja rasties tiesiskā paļāvība, tomēr tiesa ņēma vērā to, ka laiks, kas ir pagājis no administratīvā akta izdošanas, var ietekmēt sabiedrības un adresāta interešu savstarpējo izvērtējumu. Izskatāmās lietas apstākļos laika tecējuma un frktisko apstākļu maiņas rezultātā būtiski ir mazinājies sabiedrības interešu iespējamais aizskārums. Tiesas ieskatā, identificētie mērķi netiek sasniegti ar pieteicējam piešķirtā bakalaura diploma anulēšanu. Vienlaikus tiesa atzina, ka būtiska nozīme identificēto mērķu sasniegšanā, tostarp arī preventīva nozīme, ir pašam plaģiāta konstatēšanas fiktam

Vērtējot visus izdarītos secinājumus kopsakarā, tiesa nonāca pie secinājuma, ka izskatāmās lietas apstākļos bakalaura diploma anulēšana 13 gadus pēc tā piešķiršanas nav atzīstama par saprātīgu termiņu prettiesiska administratīvā akta atcelšanai. Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos pārsūdzētais lēmums nav pieņemts saprātīgā termiņā, līdz ar to tas ir atceļams.

[4] Atbildētāja Latvijas Universitāte iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 21.jūnija spriedumu, ar kuru pieteikums tika noraidīts.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem

[4.1] Lai arī Administratīvā rajona tiesa ir pareizi secinājusi, ka tiesiskā paļāvība pieteicējam nepiemīt, tiesa nepamatoti tālāk veikusi sabiedrības un adresāta interešu savstarpējo izvērtējumu Laika periods (13 gadi), kas pagājuši no administratīvā akta izdošanas, pats par sevi nerada pieteicējam tiesisko paļāvību, kas ir aizsargājama. Ja adresātam nav tiesiskās paļāvības vispār, tad administratīvo aktu var atcelt neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks ir pagājis kopš tā pieņemšanas un neatkarīgi no sabiedrības interesēm, abi šie faktori nemaz nav jāvērtē. Ja nav tiesiskās paļāvības, priekšroka dodama tiesiskuma principam

[4.2] Administratīvā rajona tiesa nepamatoti sasaistījusi Administratīvā procesa likuma 79.pantā noteiktos vispārīgā administratīvā akta apstrīdēšanas termiņus ar konkrētā prettiesiska labvēlīga administratīvā akta atcelšanu Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punkta kārtībā, pieteicēja veikto prettiesisko darbību dēļ, nepamatoti konkrētajā gadījumā atsaucoties uz tiesiskās noteiktības un drošības principu

Tiesas spriedumā neloģiski vienkopus sasaistīts gan procesuālais termiņš, gan noilgums, gan arī šķietama nepieciešamība aprobežot Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punkta darbību, ko likumdevējs nemaz nav paredzējis. Norādāms, ka administratīvā procesa tiesības kā vienīgo noilguma veidu paredz administratīvā akta izpildes noilgumu. Attiecībā uz citiem administratīvā procesa institūtiem Administratīvā procesa likuma noilgumu neregulē.

[4.3] Pat ja hipotētiski pieņem, ka tiesai bija jāveic pieteicēja un sabiedrības interešu izvērtēšanas interešu tests, tas pēc būtības tika veikts nepareizi, proti, atbildētājas lēmuma mērķus nosakot vienīgi no faktisko pieteicējam radīto seku viedokļa. Administratīvā rajona tiesa neņēma vērā, ka komisija atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66.pantam veica lietderības apsvērumus identificējot divus atcelšanas mērķus - nodrošināt akadēmisko godīgumu un sabiedrības uzticēšanos akadēmiskā grāda iegūšanas tiesiskumam, ko ar komisijas lēmumu bija iespējams sasniegt. Būtiski, lai tas neradītu sekas attiecībā uz pagātnes notikumiem, tai skaitā attiecībā uz iegūto maģistra grādu, ievērojot tiesiskās drošības principu, tika nolemts, ka bakalaura grāds anulējams tikai ar ietekmi uz priekšu.

[4.4] Neskatoties uz precīzajiem secinājumiem par faktiskajiem apstākļiem un to atbilstību Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punkta kritērijiem, pirmās instances tiesa nav noteikusi atbilstošas un taisnīgas sekas. Pieteicēja pārkāpums atstāts bez tiesiskajām sekām kā nesvarīgs, maznozīmīgs un sabiedrībai vairs neaktuāls pārkāpums. Savukārt bakalaura grāda svars akadēmiskās izglītības sistēmā un akadēmiskā godīguma princips tiek atspoguļoti kā nebūtiski, jo tiesa nepamatoti piešķīrusi nozīmi tieši 13 gadiem kopš administratīvā akta izdošanas un pieteicēja pašreizējam ieņemamajam amatam prokuratūrā.

[4.5] Neizskaužot vai pat apzināti pieļaujot plaģiātismu augstskolu studentu zinātniskajā darbībā un nepiemērojot atbilstošas negatīvas sekas pieķertajiem, tiek radīts apdraudējums ne vien attiecīgās augstskolas reputācijai un tās akreditācijai, bet arī nodarīts kaitējums visai augstākās izglītības sistēmai. Tiesa nav ņēmusi vērā šo sabiedrības interešu nozīmīgumu

[4.6] Faktam, ka bakalaura darbs satur plaģiātu un turklāt tas ir sabiedrībai zināms, ir būtiska nozīme augstākās izglītības kvalitātes un zinātniskās jaunrades pamattiesību ievērošanā, akadēmiskā godīguma nodrošināšanai, kā arī tiesiskuma principam pašam par sevi Tāpēc atbildētāja nedrīkstēja atstāt spēkā bakalaura grādu personai ar pierādītām plaģiātisma pazīmēm bakalaura darbā. Ņemot vērā, ka pieteicēja bakalaura darbs ir pieejams studējošajiem Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijā, joprojām pastāv iespējamība, ka citi studenti savos gala noslēguma darbos var iepazīties ar pieteicēja darbu, kā arī atsaukties uz to.

[4.7] Pārsūdzētā lēmuma atcelšana pie pieteicēja tiesiskās paļāvības neesamības, pārkāpj tiesiskuma principu. Izskatāmās lietas publicitāte koncentrē sabiedrības uzmanību uz acīmredzamo neatbilstību, ka bakalaura darbs ir izvērtēts un tajā ir atklāts plaģiātisms, tomēr persona joprojām saglabā iegūto bakalaura diplomu, turklāt ieņem augstu amatu prokuratūras iestādē. Šāda neatbilstība neizbēgami veicina tiesisko nihilismu un sabiedrības neuzticēšanos gan augstākās izglītības sistēmai, gan prokuratūrai, gan arī tiesu varai kopumā.

[5] Pieteicējs paskaidrojumos par atbildētājas apelācijas sūdzību uzskata to par nepamatotu, norādot turpmāk minēto.

[5. 1] Pieteicējs apstrīd pirmās instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja bakalaura darbā ir konstatējams plaģiāts. Pieteicējs nenoliedz, ka ir tapis kvalitatīvi vājš akadēmiskais darbs, nenorādot atsaucēs izmantotos avotus, taču šādi pārkāpumi pieteicēja ieskatā būtu konstatējami lielākajai daļai bakalaura darbu, kuri nav novērtēti ar augstu atzīmi.

[5. 2] Pirmās instances tiesa nav veikusi pierādījumu, kas apstiprina plaģiātismu, pārbaudi un izvērtējumu. Turklāt to nemaz nav iespējams izdarīt, jo bakalaura darba oriģināls ir iznīcināts.

[5. 3] Tiesa nav vērtējusi pieteicēja iebildumus, bet bez pamatota iemesla piešķīrusi ticamību atbildētājas paskaidrojumiem attiecībā par iespējām manipulēt ar LUIS sistēmā lejuplādēto bakalaura darba elektronisko kopiju.

[5. 4] Pieteicējs nav devis piekrišanu bakalaura darba publicēšanai, tomēr tas tiesai nav liedzis izdarīt nepamatotu konstatējumu, ka atbildētājas rīcībā nav pārkāpumu. Tiesa nav sniegusi juridisko vērtējumu, kā bakalaura darba elektroniskā kopija nonākusi trešo personu rīcībā.

[5. 5] Pieteicējs nepiekrīt tiesas secinājumiem, ka nav konstatējama atsevišķu komisijas locekļu un domes domnieku personiska vai mantiska ieinteresētība pieteicējam nelabvēlīga lēmuma pieņemšanā.

[5. 6] Lēmums par bakalaura grāda piešķiršanu varētu tikt pārskatīts piecu gadu laikā pēc bakalaura darba aizstāvēšanas līdz tā iznīcināšanas brīdim, ja tam būtu pamats. Taču to nevar darīt pēc tam, kad iegūti jau citi akadēmiskie grādi, izturēti konkursi uz prokurora amatu, vairāku gadu garumā izveidota veiksmīga prokurora karjera un no bakalaura darba aizstāvēšanas pagājuši vairāk nekā 12 gadi.

[6] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu noraidīt. Savukārt pieteicēja pārstāvis lūdza pieteikumu apmierināt, atturoties no tādu faktu konstatēšanas, kas nevar ietekmēt lietas iznākumu, bet var skart pieteicēja tiesiskās intereses

Motīvu daļa

[7] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka atbildētājas apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir apmierināms.

[8] No lietas materiāliem izriet, ka 2020.gada 14.jūlijā Latvijas Universitāte no trauksmes cēlēja saņēma iesniegumu, kurā norādīts, ka pieteicējs sava bakalaura darba rakstīšanai varētu būt izmantojis interneta vidē izvietotus plaģiāta avotus, lielākoties kompilējot citu autoru sarakstītos darbus, kuri izvietoti un nopērkami mājaslapā www.atlants. lv, bez atsaucēm, kā arī rakstus no www.juristavards. lv, publikāciju tekstus pārfrāzējot, lai uzdotu tos par savu oriģinālu tekstu. Konstatētās plaģiāta pazīmes apkopotas iesniegumam klāt pievienotā bakalaura darba analīzes faila komentāru sadaļā. Iesniedzējs lūdza izskatīt viņa iesniegumam datu nesējā pievienotos dokumentus, izvērtēt to saturu un pieņemt lēmumu par grāda un dokumenta par augstākās izglītības iegūšanu anulēšanu pieteicējam (lietas 2.sējuma 55.-57.lapa).

Pamatojoties uz minēto iesniegumu, tika sākts pieteicēja bakalaura darba pārbaudes process. Pieteicēja bakalaura darbs tika pārbaudīts Latvijas Universitātes Vienotajā datorizētajā plaģiātisma kontroles sistēmā. Par pieteicēja bakalaura darbu atzinumu sniedza Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas komisijas priekšsēdētāja, asoc.prof /pers. J/. Uzklausot pieteicēju, savu vērtējumu par plaģiātu pieteicēja bakalaura darbā deva komisija. Lēmumu par bakalaura grāda atņemšanu un diploma anulēšanu pieņēma dome, kuras lēmumu par tiesisku atzina rektors.

Pieteicējs ir vērsies tiesā ar pieteikumu par augstskolas lēmuma, ar kuru viņam atņemts bakalaura grāds un anulēts diploms, atcelšanu.

Tādējādi tiesai ir jāveic kontrole pār pārsūdzēto lēmumu, pārbaudot tā tiesiskumu un pamatotību.

[9] Pārsūdzētais lēmums pamatots ar Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktu, kas noteic, ka adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar prettiesiskām darbībām.

Ja iestāde administratīvo aktu atceļ, pamatojoties uz komentējamo pantu, tai ir jāpierāda administratīvā akta prettiesiskums (sk. J.Briede 86.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. J.Briede (Zin. red.). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 855.lpp.).

Tādējādi šajā gadījumā atbildētājai ir jāpierāda Juridiskās fakultātes 2008.gada 19.jūnija lēmuma Nr.9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu pieteicējam prettiesiskums.

Atbildētāja uzskata, ka bakalaura grāds ir piešķirts un diploms izdots nepamatoti, jo ir atklājies, ka pieteicējs, izstrādājot bakalaura darbu, ir pieļāvis akadēmiskā godīguma pārkāpumu - plaģiātu.

[10] Ārējie normatīvie akti nenoteic plaģiāta definīciju. Tā atrodama skaidrojošās vārdnīcās, kā arī augstskolu iekšējos normatīvajos aktos.

Proti, ar plaģiātu jeb plaģiātismu saprot cita autora darba vai tā daļas uzdošanu par savu (sk. Tēzaura skaidrojošo vārdnīcu tezaurs. lv).

Laikā, kad bakalaura darbu izstrādāja pieteicējs, spēkā bija Latvijas Universitātes iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem (apstiprināti ar Senāta 2004.gada 31.maija lēmumu Nr.258), kuru 1.2.apakšpunkts noteica, ka plaģiātisms ir citas personas izteikto vai uzrakstīto domu, izgudrojumu vai atklājumu tālāka paušana savā vārdā, tas ir, nosaucot tos par saviem. Minēto noteikumu 4.7.apakšpunkts paredzēja, ka studējošā pienākums ir nepieļaut plaģiātismu studiju darbā. Noteikumi paredzēja disciplinārsoda piemērošanu būtisku pārkāpumu gadījumā. Saskaņā ar Nolikuma par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē (apstiprināts 2003.gada 28.aprīlī ar Senāta lēmumu Nr. 162) 4.10.apakšpunktu studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši.

Savukārt 2013.gadā Latvijas Universitāte ir izdevusi Noteikumus par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē (apstiprināti Senāta 2013.gada 25.februārī ar lēmumu Nr.287), kuros plaģiāta veikšana ir atzīta par akadēmiskā godīguma principa pārkāpumu (2.1.2.apakšpunkts). Akadēmiskais godīgums ir uzvedība, kas ietver objektivitāti, atbildību, savstarpēju cieņu un uzticēšanos, izslēdz maldināšanu un krāpšanos un veicina Latvijas Republikas izglītības un zinātnes kvalitāti un prestižu (1.4.apakšpunkts). Savukārt plaģiāts ir definēts kā cita autora publicētu vai nepublicētu darbu (t.sk. vārdu, izteikumu, u.c.) izmantošana, nenorādot precīzu atsauci uz attiecīgo autoru vai darbu (1.1.8.apakšpunkts). Tāpat noteikumi paredz lemt par disciplinārsoda piemērošanu, ja tiek konstatēts, ka studējošais pieļāvis plaģiātu (2.5.apakšpunkts). Pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī un šobrīd spēkā ir Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē, kas apstiprināti ar Senāta 2021.gada 26.aprīļa lēmumu Nr.2?3/48, kuros iepriekš minētais regulējums ir faktiski identisks.

No minētā skaidri izriet, ka akadēmiskajā vidē plaģiāta veikšana ir uzskatāma par prettiesisku darbību. Līdz ar to arī akadēmiskā grāda piešķiršana un diploma izdošana, kas panākta ar prettiesiskām darbībām, ir uzskatāma par prettiesisku.

Tādējādi, ja augstskola konstatē plaģiātu noslēguma darbā pēc tā aizstāvēšanas, tai ir tiesības piemērot Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktu un lemt par grāda atcelšanu un diploma atņemšanu.

Attiecīgi tālāk būtu noskaidrojams, vai pieteicējs bakalaura darbā ir pieļāvis plaģiātu.

[11] Vispirms apgabaltiesa pārbaudīs pieteicēja argumentus par atbildētājas pieļautajiem būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem, kuri esot patstāvīgs pamats pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

Pieteicējs uzskata, ka viņa bakalaura darba pārvērtēšana vairs nav iespējama, jo, tā kā nav saglabājies bakalaura darba oriģināls, nav iespējams to salīdzināt ar atbildētājas rīcībā esošo darba elektronisko versiju. Turklāt lēmumu pieņemšanā piedalījušās personas, kuras nav bijušas objektīvas un atradušās interešu konfliktā.

Izvērtējot minētos pieteicēja argumentus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst par pamatotiem pirmās instances tiesas argumentus un uz tiem balstītos secinājumus, ka pieteicēja šaubas par bakalaura darba elektroniskās kopijas atbilstību pieteicēja datorizdrukas eksemplārā iesniegtajam un 2008.gadā aizstāvētajam bakalaura darbam ir nepamatotas, un komisija pārbaudei varēja izmantot pieteicēja bakalaura darba elektronisko kopiju. Tāpat pirmās instances tiesa pareizi atzina, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējama konkrētu komisijas locekļu un domes domnieku atrašanās interešu konfliktā un personiska vai mantiska ieinteresētība pieteicējam nelabvēlīga lēmuma pieņemšanā (sk. šī sprieduma [3.2] - [3.6] punktus). Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas sniegtais pamatojums, noraidot minētos pieteicēja argumentus, ir pareizs un pilnībā pietiekams, tamdēļ, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai minētajā daļā un to neatkārto.

Atbildot uz pieteicēja izteiktajiem iebildumiem apelācijas instances tiesai sniegtajos paskaidrojumos, apgabaltiesa papildus norāda turpmāk minēto.

[12] Pieteicējs apšauba Latvijas Universitātes rīcībā esošās bakalaura darba elektroniskās formas atbilstību pieteicēja bakalaura darba oriģinālam papīra izdrukas formā, jo nevarot pārliecināties, vai bakalaura darbs nav vēlāk ticis modificēts, piemēram pievienojot tam atsevišķās vietās slprakstu vai citātu.

Apgabaltiesas ieskatā fakts, ka bakalaura darba oriģināls ir ticis atbilstoši arhīva noteikumiem iznīcināts, nav pamats automātiski pieņemt, ka atbildētājas rīcībā esošais pieteicēja bakalaura darba elektroniskais fails vairs nav izmantojams kā ticams bakalaura darba avots. Vispirms jāuzsver, ka pieteicējs nav noliedzis to, ka ir ievērojis Latvijas Universitātes iekšējos noteikumus sagatavot sava noslēguma darba elektronisko formu un augšup ielādēt to LUIS sistēmā ar sev piešķirto lietotājvārdu un parok Lai varētu apšaubīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izgatavota un augstskolas arhīvā glabātā noslēguma darba elektroniskā faila. īstumu, tam, kas to apgalvo, ir jāsniedz attiecīgi pierādj umi. Konkrētajā lietā tādu pierādj umu nav.

Savukārt atbildētāja ir iesniegusi ekrānizdruku no LUIS sistēmas, kurā redzams, ka vienīgās darbības, kas veiktas attiecībā uz bakalaura darbu, ir tā augšupielāde un apstiprināšana (lietas 5. sējuma 99. lapa). Ievērojot minēto, nav piešķirama ticamība versijai, ka kādas nezināmas personas varētu būt veikušas saturiskas izmaiņas bakalaura darba elektroniskajā failā nolūkā kaitēt pieteicējam.

Pieteicējs norāda, ka nav devis piekrišanu sava bakalaura darba publiskošanai. Šeit jāpiekrīt pieteicējam, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par pieteicēja piekrišanu, tomēr minētajam apstāklim nav nozīmes strīdā par to, vai bakalaura darbā ir pieļauts plaģiāts.

Par nepamatotu ir atzīstams pieteicēja arguments, ka komisija, kura veica bakalaura darba un maģistra darba pārbaudi, ir izveidota bez tiesiska pamata. Noslēguma pārbaudījumu komisijas tiek izveidotas katram akadēmiskajam gadam, pamatojoties uz Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē (apstiprināts ar Latvijas Universitātes Senāta 2011.gada 27.decembra lēmumu Nr.183). Atbilstoši minētajam nolikumam bakalaura un maģistra gala pārbaudījumu novērtējumam tiek izveidotas divas atsevišķas komisijas. Pieteicēja gadījumā no atbildētājas paskaidrojumiem un komisijas protokoliem izriet, ka komisijas ir darbojušās vienlaikus un pieņēmušas kopīgu lēmumu Apgabaltiesa šajā aspektā procesuālu pārkāpumu nesaskata, jo izšķiroši ir tas, ka lēmumu pieņēmušas tās personas, kuras bija iekļautas abu iekšējo normatīvo aktu kārtībā apstiprināto komisiju sastāvā. Par to lietā strīda nav.

[13] Pieteicējs norāda, ka bakalaura darbu ir izstrādājis patstāvīgi. Pieteicējs norāda, ka izmantojis dažādus avotus, kas visi norādīti darba literatūras sarakstā, taču atzīst, ka vairākās vietās darbā šos avotus citējis un/vai ar saviem vārdiem atstāstījis, nenorādot attiecīgajā lapā atsauces uz tiem, kā to prasa metodiskie norādījumi bakalaura darba izstrādāšanai Pieteicējs noliedz, ka būtu pārrakstījis kāda cita studenta akadēmisko darbu

Izvērtējot pieteicēja apgalvojumu pamatotību, Administratīvā apgabaltiesa konstatē un secina turpmāk norādīto.

Lai pārliecinātos par pieteicēja akadēmisko godīgumu, izstrādājot un aizstāvot bakalaura darbu, atbildētāja pārbaudīja to Latvijas Universitātes Vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmā (turpmāk - sistēma), kas darbojas kopš 2014.gada saskaņā ar Latvijas Universitātes 2014.gada 22.aprīa rīkojumu Nr.1/125 „Par plaģiāta kontroli” (turpmāk - rīkojums par plaģiāta kontroli) (lietas 5.sējuma 118.-121.lapa). Kā izriet no atbildētājas paskaidrojumiem, konkrētajā gadījumā sistēma konstatēja vislielāko līdzību ar vienu vecāku darbu - 10 % no pieteicēja bakalaura darba sakrīt ar 4 % no cita darba. Pieteicēja ieskatā, tas norādot, ka viņa bakalaura darbs plaģiātu nesatur.

Saskaņā ar rīkojumu par plaģiāta kontroli sistēma nodrošina visu aizstāvēšanai iesniegto studējošo noslēguma darbu automātisku pārbaudi ar datorizētas sistēmas palīdzību, veicot darbu savstarpēju salīdzināšanu fakultātes ietvaros un ar citu augstskolu sistēmā uzkrātajiem noslēguma darbiem. Atbilstoši minētā rīkojuma pielikumam ir noteikta procedūra gadījumos, kad, veicot elektronisko pārbaudi, studiju darbā konstatētas plaģiāta pazīmes. Proti, ja sistēma konstatē plaģiāta pazīmes, tad attiecīgo darbu nodod izvērtēšanai nozares ekspertiem. Ne rīkojumā par plaģiāta kontroli, ne Noteikumos par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē nav noteikta robežšķirtne, kuru sasniedzot, šādas salīdzināšanas rezultātā darbs tiek atzīts par plaģiātu. Tādējādi sistēma tikai konstatē plaģiāta pazīmes, bet atzinumu, vai noslēguma darbs satur plaģiātu, sniedz nozares eksperts. Turklāt sistēma neveic salīdzināšanu ar visām pieejamajām datu bāzēm un arhīviem (sk. atbildētājas 2021.gada 17.maija vēstuli Nr.1-13/416 lietas 1.sējuma 178.- 180.lapā).

Ievērojot minēto, secinājumu par plaģiāta esību vai neesību pieteicēja bakalaura darbā nevar izdarīt, interpretējot tikai sistēmas rezultātus.

[14] Izskatāmajā gadījumā plaģiātu pieteicēja bakalaura darbā konstatēja komisija, kuras kompetencē atbilstoši Nolikumam par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē ir vērtēt bakalaura darba kvalitāti.

Komisija secinājumu, ka bakalaura darbs satur plaģiātu, ir izdarījusi, cita starpā salīdzinot atbildētājas rīcībā esošo bakalaura darbu ar diviem studiju darbiem, kuri esot atrodami interneta vietnē www.atlants. lv.

Komisija konstatēja, ka bakalaura darbā (3., 5., 7., 8., 18., 21., 49., 50. un 52.1pp.) izmantots darba „Probācjas dienests. Tā izveides nepieciešamība un darbības uzsākšanas aktualitātes” (17.09.2004.) teksts, nenorādot atsauci uz avotu. Teksts nedaudz pārfrāzēts, saglabājot tajā esošās gramatikas kļūdas un noformējumu. Bakalaura darbā (5.,6., 8., 9., 11., 12. un 13.lpp.) pārkopēts vai nedaudz izmainīts darba „Probācijas nozīme soda noteikšanā un izpildē” (17.09.2004.) teksts bez atsauces uz avotu.

Kā pierādījumus minētajiem faktiem atbildētāja ir iesniegusi Baltijas Krievu institūta Juridiskās fakultātes neklātienes nodaļas 3.kursa studentes /pers. K/ 2004.gada referāta „Probācijas dienests. Tā izveides nepieciešamība un darbības uzsākšanas aktualitātes” izdruku (lietas 3.sējuma 129.- 157.lapa) un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Nepilna laika klātienes nodaļas studentes 2005.gada maģistra darba „Probācijas nozīme soda noteikšanā un izpildē” (lietas 2.sējuma 73.-167. lapa) izdruku, kuras savam iesniegumam pievienoja un atbildētājai iesniedza trauksmes cēlējs.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Tādējādi tiesai, novērtējot pierādījumus, jāvērtē to ticamba. Šāds pienākums ir arī iestādei, izdodot administratīvo aktu. Tas izriet no Administratīvā procesa likuma 59.panta mērķa panākt objektīva, tiesiska, taisnīga, uz nepieciešamo informāciju balstīta lēmuma pieņemšanu (sk. J.Briede, I. Višķere 59.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. J.Briede (Zin. red.). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 553.lpp.).

Lai tiesa varētu pārliecināties par lietā iesniegto studiju darbu kā plaģiāta avotu ticamību, apgabaltiesa uzdeva atbildētājai sniegt paskaidrojumus un tos apliecinošus pierādījumus par to, vai no trauksmes cēlēja saņemto studiju darbu failu saturs atbilst šo darbu oriģināliem vai šo darbu elektroniskajam saturam vietnē www.atlants.lv vai Latvijas Universitātes elektroniskajā bibliotēkā dspace.lu.lv.

No atbildētājas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka komisija nav pārliecinājusies par to, vai trauksmes cēlēja iesniegtie studiju darbi ir atrodami vietnē www.atlants.lv, vai to saturs atbilst šajā vietnē pieejamajiem darbiem(lietas 5.sējuma 96.-98., 109.-110.lapa). No minētā izriet, ka komisija pati nav ieguvusi pierādījumus par šādu plaģiāta avotu reālu pastāvēšanu, lai gan viens no šiem avotiem esot Latvijas Universitātes studenta maģistra darbs (sk. atbildētājas 2023.gada 12.septembra paskaidrojumus lietas 5.sējuma 117.lapāj. Komisija ir veikusi pieteicēja bakalaura darba analīzi un ir izdarījusi secinājumus par šo darbu izmantošanu pieteicēja bakalaura darbā, balstoties vienīgi uz trauksmes cēlēja iesniegtajiem materiāliem. Šādos apstākļos komisijas norādītos studiju darbus nevar atzīt par ticamiem plaģiāta avotiem. Attiecīgi apšaubāmi ir atbildētājas secinājumi par plaģiāta konstatēšanu pieteicēja bakalaura darba tekstā, kurš salīdzināts ar lietā iesniegtajiem studiju darbiem. Līdz ar to komisijas konstatējumi par pieteicēja bakalaura darba tekstu sakritību ar diviem studiju darbiem, kas esot atrodami vietnē www.atlants.lv, vērtējot pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, nav ņemami vērā.

Apgabaltiesa uzskata, ka objektīvās izmeklēšanas ietvaros tiesai nav jāiestājas atbildētājas vietā un jānovērš tās pieļautie trūkumi, iegūstot attiecīgos pierādījumus, lai nostiprinātu tās pozīciju pret pieteicēju situācijā, kad pierādīšanas nasta guļ uz atbildētāju.

[15] Komisijas lēmumā kā plaģiāta avoti ir arī norādītas trīs autoru Andreja Judina, Ilonas Kronbergas un Elēnas Lodočkinas publikācijas atzītā žurnālā „Jurista vārds” un Valsts probācijas dienesta 2007.gada pārskats (lietas 2.sējuma 58.-72.lapa; lietas 3.sējuma 227.-234.lapa; lietas 3.sējuma 235.-45.lapa; lietas 4.sējuma 2.-55.lapa, 56.-63.lapa, 64.-71.lapa). Visi minētie avoti ir arī publiski pieejami oficiālajās interneta mājaslapās. Apgabaltiesai nav pamata apšaubīt lietā iesniegto publikāciju un iestādes gada pārskata satura patiesumu, tamdēļ šie pierādījumi ir vērtējami kā ticami un izmantojami, lai pārbaudītu akadēmiskā godīguma pārkāpumu pieteicēja bakalaura darbā.

Komisija, salīdzinot pieteicēja bakalaura darbu ar minētajiem avotiem, ir konstatējusi šādas plaģiāta pazīmes. Proti, 1) darbā izmantoti avotu teksta fragmenti no zemsvīras atsaucē norādītā avota, taču ne visās rindkopās ir atsauce uz avotu (darba 14., 15., 19., 22., 31. un 32.lpp.); 2) teksts fragmentāri sakrīt ar avotu, taču atsauce uz avotu konkrētajā lapā nav norādīta (20.-26., 28., 34.lpp).

Ņemot vērā komisijas konstatētās pieteicēja bakalaura darba teksta sakritības ar citiem avotiem bez atbilstošu atsauču norādīšanas, komisija secināja, ka pieteicējs, izstrādājot bakalaura darbu, būtiski ir pārkāpis akadēmiskā godīguma principus un viņa darbs satur plaģiātu.

Komisijas lēmums ir pieņemts, pamatojoties arī uz Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas komisijas priekšsēdētājas, asoc.prof /pers. J/ atzinumu (turpmāk - atzinums) (lietas 1.sējuma 130.-135.lapa). Atzinuma autore kā plaģiāta avotus norādījusi Ilonas Kronbergas un Elēnas Lodočkinas publikācijas atzītā žurnālā “Jurista vārds” un Valsts probācijas dienesta 2007.gada pārskatu.

Atzinumā konstatētas šādas plaģiāta pazīmes: 1) darba tekstā kopēti lieli fragmenti no cita teksta, nenorādot avotu un nenoformējot teksta fragmentu kā citātu, tādējādi radot priekšstatu, ka teksta fragments ir autora rakstīts (22., 24., 25., 48.lpp.); 2) teksta fragments ir precīzi kopēts no atsaucē norādītā avota, tomēr nav noformēts kā citāts, tādējādi radot priekšstatu, ka teksta fragments ir autora veidots pārstāsts (5., 14., 15., 20., 22., 23., 26.lpp.)

Atzinumā ir norādīts, ka atsevišķu teksta fragmentu tehniskais noformējums rada pamatu aizdomām, ka tie ir kopēti no kāda cita avota (24., 39. un 52.lpp.) Darba 48.lpp. ir atsauce uz neesošu darba pielikumu, kas rada pamatu aizdomām par to, ka attiecīgā teksta daļa ir kopēta no nezināma avota.

Balstoties uz minētajām pazīmēm, atzinumā secināts, ka pieteicējs, izstrādājot bakalaura darbu, ir rupji pārkāpis akadēmiskā godīguma principus, pieteicēja bakalaura darbs satur plaģiātu lielā apjomā, un pieteicējs ir maldinājis Latvijas Universitāti, parakstot apliecinājumu, ka darbs nav plaģiāts.

[16] Izvērtējot iespējamos pieteicēja pārkāpumus, piemērojams tiesiskais regulējums, kas bija spēkā pieteicēja bakalaura darba aizstāvēšanas brīdī 2008.gada pavasara semestrī; Minētajā laikā, kā jau apgabaltiesa to norādīja iepriekš, plaģiātisma jēdzienu un sekas, kādas iestājas, ja plaģiāts tiek pieļauts studiju darbā, noteica Latvijas Universitātes iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem (apstiprināti ar Senāta 2004.gada 31.maija lēmumu Nr.258). Minētajos noteikumos nav skaidrots akadēmiskā godīguma princips, nav identificēti akadēmiskā godīguma pārkāpumi, piemērojamās sekas. Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē pieņemti tikai 2013.gadā.

Salīdzinot Noteikumos par akadēmisko godīgumu iekļauto regulējumu par plaģiātu un tā konstatēšanu ar Latvijas Universitātes iekšējās kārtības noteikumu studējošajiem regulējumu, secināms, ka pieteicēja bakalaura darba izstrādāšanas laikā atbildētājas iekšējos noteikumos iekļautais plaģiātisma jēdziens nav detalizēti izskaidrots, nav dotas tā pazīmes un izpausmes formas. Vienlaikus ir norādīts, ka studentam ir godprātīgi jāapgūst izvēlētā studiju programma, jāievēro studiju kārtību reglamentējošo dokumentu prasības (4.2.apakšpunkts). Studējošā pienākums ir nepieļaut plaģiātismu studiju darbā (4.7.apakšpunkts). Tādējādi no studenta tiek prasīta tāda uzvedība, kas atbilstoši šī brīža tiesiskajam regulējumam tiek definēta kā akadēmiskais godīgums.

[17] Izvērtējot komisijas konstatētās pazīmes kopsakarā ar atzinumā norādīto, secināms, ka komisija ir pareizi atzinusi, ka cita autora teksta fragmentu izmantošana bakalaura darbā, nenorādot atsauces uz avotu, ir atzīstama par plaģiātismu Latvijas Universitātes iekšējās kārtības noteikumu studējošajiem 1.2.apakšpunkta izpratnē, jo atsauču nenorādīšana rada nepamatotu priekšstatu, ka tekstu autors uzrakstīto domu ir paudis savā vārdā, lai gan patiesībā teksta sākotnējais radītājs ir cita persona.

Salīdzinot pieteicēja bakalaura darbu ar komisijas lēmumā norādītajiem avotiem - publikācijām žurnālā „Jurista vārds” un Valsts probācijas dienesta 2007.gada pārskatu, konstatējams, ka pieteicēja bakalaura darba teksta fragmenti komisijas norādītajās darba lapaspusēs pārsvarā precīzi sakrīt ar citu autoru darbu attiecīgo teksta daļu vai ir nedaudz pārfrāzēti, nenorādot darba attiecīgās lapaspuses apakšējā daļā zem svītras atsauci uz konkrētā autora darbu vai arī nenorādot atsauci pie konkrētās kopētās rindkopas.

Tādējādi secināms, ka atbildētāja ir pareizi atzinusi, ka pieteicēja bakalaura darbs satur plaģiātu. Šo secinājumu neatspēko pieteicēja iesniegtie pierādījumi par to, ka pieteicējs darbu izstrādājis patstāvīgi, vācot personīgi materiālus, konsultējoties ar darba vadītāju un citu akadēmisko personālu.

Līdz ar to pieteicēja rīcībā ir konstatējams akadēmiskā godīguma pārkāpums, kas izpaudies kā Latvijas Universitātes iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem (apstiprināti ar Senāta 2004.gada 31.maja lēmumu Nr.258) 4.7.apakšpunkta pārkāpums. Attiecīgi ir konstatējama pieteicēja prettiesiska rīcība studiju procesā, kā rezultātā pieteicējs saņēma bakalaura diplomu.

[18] Pieteicējs uzsver, ka komisijas lēmumā minētās publikācijas un iestādes gada pārskats ir norādīti bakalaura darba izmantotās literatūras sarakstā, tamdēļ atsauču trūkums nav traktējams kā plaģiāts, bet gan kā neatbilstība akadēmiskā darba izstrādāšanas standartiem.

Apgabaltiesa tam nevar piekrist. Plaģiāts ir ne tikai citas personas rakstīta darba iesniegšana, uzdodot to par savējo. Plaģiāta pazīme veidojas arī tad, ja tekstā ir iekļauts cita autora citāts, bet pie šī citāta nav norādīta atsauce, no kura autora teksts ir citēts. Līdz ar to, nenorādot atsauces, rodas maldīgs iespaids, ka darbs ir oriģināls. Informācijas sniegšana par izmantoto literatūru darba noslēgumā neļauj nošķirt, kura teksta daļu darba autors ir rakstījis pats, bet kurā ir pārstāstījis vai citējis citu autoru. Šobrīd spēkā esošajos Noteikumos par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē ir skaidri definēts, ka par plaģiātu ir uzskatāma cita autora publicētu vai nepublicētu darbu (t.sk. vārdu, izteikumu, attēlu u.c.) izmantošana, nenorādot precīzu atsauci uz attiecīgo autoru vai darbu. Plaģiātam ir daudzveidīgas izpausmes formas, kuras konstatē gan tekstos, kuros nav norādītas atsauces uz oriģinālo darbu, gan tekstos ar atsaucēm (10.punkts).

Tādējādi plaģiāts var izpausties dažādos veidos un intensitātē. Līdz ar to, lai objektīvi novērtētu akadēmiskā godīguma pārkāpumu, vērtējams ne tikai pats fakts par teksta sakritību ar cita autora darbu, nenorādot atsauces, bet arī konstatēto plaģiāta pazīmju veids, apjoms un ietekme uz darbu kopumā. Apgabaltiesas ieskatā minēto apstākļu izvērtējumā augstskolai ir novērtējuma brīvība, kas tiesas kontroli par minētajiem jautājumiem sašaurina. Tiesa augstskolas vietā nevar veikt visaptverošu kontroli pār studenta noslēguma darba kvalitāti, kas ietver arī pētījuma oriģinalitāti, ko vērtējuši attiecīgās nozares mācībspēki un eksperti, vadoties no savas profesionālas pieredzes, ikdienā vadot vai recenzējot studentu studiju darbus.

Izskatāmajā gadījumā komisija pieteicēja pārkāpumu atzinusi par rupju un pieļautu lielā apmērā - gandrīz visā darbā, vairumā gadījumos mēģinot to slēpt - iekļaujot nebūtiskas redakcionālas vai stilistiskas atšķirības no avotiem, kuri izmantoti bakalaura darba rakstīšanai. Komisija atzinusi, ka pieteicējs būtiski pārkāpis akadēmiskā godīguma principus. Tāds pats novērtējums izriet arī no augstskolas ētikas komisijas priekšsēdētājas atzinuma.

Neraugoties uz to, ka apgabaltiesa nevērtēja komisijas konstatētos apstākļus, salīdzinot pieteicēja bakalaura darbu ar trauksmes cēlēja iesniegtajiem diviem studiju darbiem, komisijas novērtējumā par būtisku akadēmiskā godīguma pārkāpumu pieteicēja rīcībā, bakalaura darbā izmantojot pārējos komisijas lēmumā norādītos avotus bez atbilstošu atsauču norādīšanas, apgabaltiesa acīmredzamas novērtējuma kļūdas un būtiskus procesuālos pārkāpumus, kas varētu ietekmēt šo novērtējumu, nesaskata.

[19] Tā kā ir konstatējama pieteicēja prettiesiska rīcība, pieļaujot plaģiātu bakalaura darbā, secināms, ka Juridiskās fakultātes 2008.gada 19.jūnija lēmums Nr.9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu pieteicējam ir prettiesisks.

Līdz ar to atbildētājai ir tiesības lemt par Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punkta, kas paredz iestādes tiesības atcelt adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu, ja adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar prettiesiskām darbībām, piemērošanu. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu.

Minētajā tiesību normā ietvertie vārdi “var atcelt” nozīmē, ka iestādei nav obligāti jāatceļ administratīvais akts. Iestādei ir tiesības izvēlēties izdot administratīvo aktu vai neizdot. Šādā gadījumā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65.panta ceturtajai daļai iestādei ir jāapsver izdošanas lietderība.

Lietderības apsvērumu saturu nosaka Administratīvā procesa likuma 66.pants, proti, apsverot administratīvā akta izdošanu, iestādei jālemj par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi, par piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai, par vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo personas tiesības vai tiesiskās intereses, par atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tika ievērojams sabiedrības ieguvums.

Tādējādi tiesai jāpārliecinās, vai rīcības brīvība ir izmantota pareizi. Rīcības brīvība ir izmantota nepareizi, ja tās izmantošana ir pretrunā ar noteikumiem, kas reglamentē rīcības brīvības pareizu izmantošanu - tas ir, ja lēmuma pieņēmējs nav metodoloģiski korekti izdarījis vispārējos lietderības apsvērumus, nav ievērojis likuma specifiskos norādījumus, patvaļas aizlieguma principu vai procesuālā taisnīguma principus (Senāta 2010.gada 6.decembra sprieduma lietāNr.SKA-673/2010 (A42476008) 11.punkts).

Novērtējot, vai atbildētāja ir pareizi izmantojusi tai piešķirto rīcības brīvību, apgabaltiesa konstatē un secina turpmāk minēto.

[20] Pārsūdzētā lēmuma izdošana ir pamatota ar šādiem mērķiem: nodrošināt akadēmisko godīgumu (kura leģitīmais mērķis savukārt ir atbilstoša diplomandu zināšanu līmeņa garantēšana) un sabiedrības uzticēšanos akadēmiskā grāda iegūšanas tiesiskumam, kā arī atturēt citus studējošos no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas.

Nav šaubu, ka minētie mērķi ir leģitīmi un ar bakalaura grāda atcelšanu šie mērķi ir sasniedzami. Tādējādi komisija ir apsvērusi administratīvā akta nepieciešamību un piemērotību.

Apsverot, vai minētos mērķus nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, komisija ir vērtējusi, vai mērķis nav sasniegts jau ar šīs lietas ierosināšanu un izskatīšanu. Ievērojot, ka pieteicēja maģistra darbā būtiski pārkāpumi vai nepilnības netika konstatētas, atzīts, ka bakalaura grāds ir anulējams, nevis no tā piešķiršanas brīža, bet tikai ar ietekmi uz priekšu.

Apgabaltiesas ieskatā bakalaura grāda atcelšana ir efektīvs līdzeklis izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tomēr salīdzinoši maigāks līdzeklis būtu darba pārstrādāšana vai cita darba izstrādāšana, taču, ievērojot, ka pieteicējs studijas ir pabeidzis, šāda pienākuma vienpusēja uzlikšana nav iespējama, turklāt pieteicējs plaģiātu noliedz un nav izteicis vēlēšanos pārkāpumu novērst. Lai gan bakalaura grāda atcelšana ar ietekmi uz priekšu samazina pieteicēja tiesību ierobežojumu, tā ietekme uz pieteicēja tiesību ierobežojumu saglabājas būtiska, jo var nopietni ietekmēt pieteicēja karjeru un profesionālo reputāciju. Tāpēc svarīgi rūpīgi izvērtēt administratīvā akta atbilstību jeb samērīgumu šaurākā nozīmē.

[21] Izvērtējot atbilstības apsvērumus, jāpārbauda privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses ierobežojušā līdzekļa samērīgums ar sasniedzamo labumu, ņemot vērā arī citus principus, kuri stiprina privātpersonas tiesisko stāvokli, kā arī trešo personu un sabiedrības interešu ievērošanas principu, kurš savukārt stiprina sabiedrības interešu ievērošanu (sk. J.Briede, E.Levits. 66.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 646.lpp.).

Viens no privātpersonas tiesisko stāvokli stiprinošiem tiesību principiem ir tiesiskās paļāvības princips, kas paredz, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas (Administratīvā procesa likuma 10.pants). Tomēr, kā pamatoti norāda atbildētāja, šis princips izskatāmajā gadījumā nav ņemams vērā, jo lietā ir pierādīts, ka bakalaura diplomu pieteicējs ir ieguvis negodprātīgā ceļā. Taču paļāvība var tikt aizsargāta tikai tad, ja adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu nav panācis ar kādu prettiesisku vai vismaz negodprātīgu rīcību no savas puses (sk. J.Briede. 10.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 168.lppj.

Tomēr tas, ka pieteicēja paļāvība uz viņam piešķirtā labuma patstāvīgumu nav aizsargājama, nenozīmē, ka, apsverot administratīvā akta par labuma atņemšanas lietderību, atbildētājai nebūtu jāveic pieteicēja un sabiedrības interešu samērošana.

[22] Pieteicējs argumentē, ka pārsūdzētais lēmums nav samērīgs, jo pieņemts 13 gadus pēc bakalaura grāda piešķiršanas un diploma izdošanas.

Administratīvā procesa likuma 86.pantā nav noteikts labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanas termiņš minētā panta otrās daļas 4.punktā paredzētajam gadījumam.

Ja administratīvā akta atcelšanas termiņš nav noteikts speciālajās tiesību normās, iestāde drīkst izmantot savas pilnvaras un atcelt administratīvo aktu saprātīgā termiņā. Saprātīgs termiņš nosakāms, ņemot vērā sabiedrības interešu nozīmīgumu, administratīvā akta prettiesiskuma pakāpi, privātpersonas darbības un citus apstākļus (sk. J.Briede. 86.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur. J.Briedeszinātniskajā redakcijā. -Rīga:Tiesu namu aģentūra, 2013, 867.lpp.j.

Tādējādi laika posms, kas pagājis no labvēlīga prettiesiska administratīvā akta izdošanas, ir viens no vērtējamajiem apstākļiem, lai iestādes lēmums tiktu pieņemts saprātīgā termiņā, ievērojot samērīguma principu.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa uzskata par nepamatotu atbildētājas apelācijas sūdzības argumentu, ka Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punkta gadījumā administratīvo aktu var atcelt neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks ir pagājis kopš tā pieņemšanas un neatkarīgi no sabiedrības interesēm. Vienlaikus jāpiekrīt atbildētājai, ka pirmās instances tiesa ir nepamatoti sasaistījusi Administratīvā procesa likuma 79.pantā noteiktos vispārīgos administratīvā akta apstrīdēšanas termiņus ar secinājumu, ka administratīvā akta atcelšana pēc 13 gadiem varētu nebūt saprātīgs termiņš. Kā jau minēts iepriekš, secinājums par to, vai konkrētais termiņš ir saprātīgs, ir izdarāms, balstoties uz vairāku izvērtējamo apstākļu kopumu, sverot sabiedrības ieguvumus iepretim privātpersonas tiesību ierobežojumam

[23] Bakalaura grāda piešķiršana un diploma izdošana apliecina, ka absolvents ir izpildījis noteiktus kritērijus un ieguvis noteiktu zināšanu līmeni, ko apliecina izsniegtais diploms. Tamdēļ sabiedrības interesēs ir, lai tiktu ievērots akadēmiskais godīgums, jo tas veicina augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un prestižu. Savukārt būtiski akadēmiskā godīguma pārkāpumi grauj augstskolas prestižu un reputāciju Tādējādi akadēmiskā godīguma nodrošināšana ir nozīmīga un aizsargājama sabiedrības interese.

Izskatāmajā gadījumā, konstatējot pieteicēja bakalaura darbā plaģiātu, komisija atzinusi, ka pieteicējs būtiski pārkāpis akadēmiskā godīguma principus. Lai gan komisija atzinusi, ka pieļautie pārkāpumi ir rupji un pieļauti lielā apmērā, jāatzīmē, ka lietā nav konstatēta plaģiāta vissmagākā forma - viltvārdība. Komisija nav apšaubījusi, ka darbu rakstījis pieteicējs pats. Atbilstoši Akadēmiskā godīguma vispārējām vadlīnijām (https://academicintegrity.eu/wpwptfcontent/uploads/2022/08/RED_Guidelmes_RTU_VS_amended_y2pdf) par ļoti nopietniem akadēmiskā godīguma pārkāpumiem tiek uzskatīts būtisks plaģiāts saistībā ar nozīmīgu uzdevumu, plaģiāts darba būtiskākajās daļās (piemēram, hipotēze noslēguma darbā, pētniecības ideju zagšana, pētījumu rezultāti, secinājumi). Pieteicēja bakalaura darbā apskatīto tēmu „Valsts probācijas dienesta uzraudzība pār nosacīti notiesātajām personām” nevar uzskatīt par īpaši nozīmīgu krimināltiesību zinātnē. Plaģiāts nav konstatēts darba svarīgākajā daļā - secinājumos. Turklāt šobrīd pieteicēja veiktais pētījums ir zaudējis savu aktualitāti, jo laika gaitā probācijas uzraudzības joma ir piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Līdz ar to ir apšaubāms, ka pieteicēja darbs varētu tikt izmantots jaunākos pētījumos. Pieteicēja bakalaura darbs nav arī publicēts un nav atzīts kā darbs ar būtisku pienesumu. Ievērojot minētos apstākļus, atzīstams, ka pieteicēja pārkāpuma intensitāte ir būtiska, bet tā radītās sekas nav smagas, un, ievērojot ilgo laiku, kas pagājis no pieteicēja bakalaura darba izstrādāšanas, zinātniskā grāda atcelšanai vairs nav tik lielas nozīmes sabiedrības interešu aizskāruma novēršanā un leģitīmā mērķa sasniegšanā.

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā vērā ņemams ir būtisks apstāklis, ka pieteicējs ir ieguvis maģistra grādu un maģistra darbā plaģiāts nav konstatēts. Tādējādi, neraugoties uz šaubāmi, vai pieteicējs ir apguvis iemaņas zinātniskajā pētniecībā studiju programmas noteiktajā apjomā, risks, ka pieteicējam ir kvalifikācijas līmenim neatbilstošas zināšanas, līdz ar maģistra darba sekmīgu aizstāvēšanu, noslēguma eksāmenu nokārtošanu un maģistra grāda iegūšanu ir novērsts. Tādējādi konkrētajā lietā kaitējums aizsargājamajai sabiedrības interesei un atbildētājas prestižam nav tik smags.

Atbildētāja uzsver, ka no izglītības sistēmas un iegūstamo pamatzināšanu viedokļa, bakalaura grādu nevar vērtēt kā mazāk svarīgu par maģistra grādu. Tam var piekrist, taču uz bakalaura studiju studenta akadēmiskā godīguma pārkāpumiem, salīdzinot ar maģistra studiju vai doktorantūras studenta pārkāpumiem, tomēr būtu jāraugās mazāk kritiski, ņemot vērā, ka bakalaura studiju līmenī akadēmiskās rakstīšanas prasme un izpratne par plaģiātisma radīto kaitējumu nav vēl pietiekami attīstīta. Turklāt atšķirībā no šī brīža situācijas 2008.gadā Latvijas Universitātei nebija ieviesti efektīvi pasākumi plaģiāta konstatēšanā un novēršanā. Tobrīd spēkā esošajos iekšējos noteikumos nebija plaši skaidrots, kā var izpausties plaģiāts, nebija izstrādāts detalizēts regulējums par akadēmisko godīgumu, par akadēmiskā godīguma pārkāpumiem un ar tiem saistīto rīcību.

Tādējādi, izvērtējot sabiedrības interešu nozīmību, piešķirtā bakalaura grāda prettiesiskuma pakāpi, maģistra grāda iegūšanu, pieteicēja rīcību, apgabaltiesa secina, ka iepriekš konstatētajos apstākļos bakalaura grāda atcelšana pēc 13 gadiem nav atbilstīga leģitīmajam mērķim garantēt atbilstoša diplomanda zināšanu līmeni Attiecīgi šāds termiņš prettiesiski iegūta diploma anulēšanai konkrētajā gadījumā nav atzīstams par saprātīgu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka ne komisijas, ne domes, ne rektora lēmumā nav vērtēts laiks, kas pagājis no bakalaura diploma iegūšanas un nav ietverts pamatojums, kāpēc atbildētājas ieskatā 13 gadi ir saprātīgs termiņš diploma anulēšanai konkrētajos apstākļos.

[24] Atbildētāja argumentē, ka, neizskaužot plaģiātismu augstskolu studentu zinātniskajā darbībā un nepiemērojot atbilstošas negatīvas sekas pieķertajiem, t.s. „akadēmiskajiem zagļiem”, tiek radīts apdraudējums augstskolas reputācijai un tās akreditācijai

Nav šaubu, ka augstskolas reputāciju ietekmē akadēmiskais negodīgums. Plaģiāta savlaicīgā konstatēšanā liela nozīme ir gan darba zinātniskajam vadītājam, gan arī recenzentam, jo tās ir personas, kas vistuvāk ir iepazinušās ar noslēguma darbu. Darba vadītājs ir persona, kas pirmā var konstatēt plaģiāta pazīmes. Par noslēguma darbu raksturojumu sniedz recenzents, pievēršoties arī atsauču lietošanai. Visbeidzot studentam bakalaura darbs ir jāaizstāv komisijas priekšā. Tādējādi visās minētajās stadijās būtiska nozīme ir mācību spēku profesionalitātei un modrībai, lai spētu konstatēt plaģiāta pazīmes.

Konkrētajā gadījumā bakalaura darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas laikā plaģiāts darbā netika atklāts. Komisijas lēmumā norādīts, ka ir vērtēts, vai plaģiātu bija iespējams konstatēt jau bakalaura darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas laikā, un secināts, ka plaģiātu atklāt komisijai varēja traucēt pieteicēja mēģinājumi slēpt plaģiātismu, proti, tekstus pārfrāzējot vai mainot vārdu secību Apgabaltiesas ieskatā minētais komisijas secinājums ir pretrunā ar komisijas konstatēto, ka darbā veiktās redakcionālas vai stilistiskas atšķirības esot nebūtiskas. Līdz ar to apšaubāms, ka tieši šis apstāklis traucējis atklāt plaģiātu Turklāt komisija norāda, ka bakalaura darba tekstā bez atsaucēm uz oriģinālavotu ir kopēti lieli fragmenti no cita teksta. Apgabaltiesas ieskatā šāda plaģiāta pazīme profesionālam darba vērtētājam ir viegli konstatējama. Aplūkojot pieteicēja bakalaura darbu, ir viegli pamanāms, ka iztirzājuma daļā, kurā parasti tiek apskatīta un analizēta par pētāmo tēmu iepriekš uzrakstītā juridiskā literatūra, ir vairākas lapaspuses pēc kārtas, kurās nav norādītas nevienas atsauces. Minētais apstāklis vien rada pamatu dziļāk vērtēt pieteicēja darbu, lai pārliecinātos, vai attiecīgais teksts ir paša radīts vai nav pārņemts no cita autora un tīši vai netīši aizmirsts ielikt atsauces. Taču izskatāmajā gadījumā tas no augstskolas puses nav darīts vai darīts ar nepietiekamu rūpību.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa uzskata, ka pieteicēja bakalaura darba izstrādes un aizstāvēšanas posmā bija objektīvi iespējams konstatēt pazīmes par plaģiāta iespējamību, un atbildētājai pastāvēja iespēja savlaicīgi plaģiātu novērst, tādējādi aizsargājot savu reputāciju un samazinot radīto kaitējumu kas izskatāmajā lietā nav noticis. Minētais apstāklis būtu vērtējams, lemjot, kādas sekas par atklāto plaģiātu ir piemērojamas pieteicējam, taču atbildētāja to nepamatoti nav darījusi.

[25] Pieteicējs kopš 2016.gada ieņem prokurora amatu, kas pieprasa amatpersonas nevainojamu reputāciju Pieteicējs norāda, ka publicitāte saistībā ar pieļauto plaģiātu, negatīvi ietekmē pieteicēja reputāciju.

Fakts, ka pieteicēja bakalaura darbā ir atklāts plaģiāts, neapšaubāmi rada nelabvēlīgas sekas pieteicēja reputācijai sabiedrībā, kas var negatīvi ietekmēt pieteicēja privāto dzīvi un karjeru, radot tādu reputācijas krituma risku, kas var novest pie amata zaudēšanas, tamdēļ arī pārsūdzētais lēmums būtiski aizskar pieteicēja tiesības un tiesiskās intereses.

Samērojot pieteicēja intereses ar sabiedrības interesi, lai tiktu ievērots akadēmiskais godīgums, konstatējams, ka mediju un līdz ar to arī sabiedrības pievērstai uzmanībai pieteicējam ir arī preventīva nozīme, lai atturētu citas personas no plaģiātisma un veicinātu akadēmiskā godīguma ievērošanu. Minēto apstākli atbildētāja nav ņēmusi vērā, apsverot, vai fakta konstatēšana par plaģiātu pieteicēja bakalaura darbā un šī fakta publiskošanu nav mazāk ierobežojošs līdzeklis, nekā diploma anulēšana, lai sasniegtu leģitīmo mērķi.

[26] Apkopojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētāja nav pareizi izmantojusi rīcības brīvību, izdodot pārsūdzēto lēmumu. Pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, jo nav atbilstīgs kļūdainu lietderības apsvērumu dēļ. Pārsūdzētais lēmums nav pieņemts saprātīgā termiņā, un tas nav samērīgs, jo labums, ko iegūst sabiedrība, atņemot pieteicējam bakalaura grādu un anulējot diplomu, ir mazāks nekā pieteicēja tiesību ierobežojums.

Apgabaltiesa, tāpat kā pirmās instances tiesa, atzīst, ka katrs atsevišķi no iepriekš izdarītajiem secinājumiem var nebūt pietiekams, lai atzītu, ka pieteicēja bakalaura grāda anulēšana ir nesamērīga, tomēr iepriekš analizētie aspekti ir vērtējami to savstarpējā kopsakarā, nevis atrauti viens no otra.

Vērtējot visus izdarītos secinājumus kopsakarā, apgabaltiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā kā izņēmuma gadījumā tiesiskās noteiktības principam un tiesiskās drošības principam, kas prasa, lai ar neapstrīdamu administratīvo aktu galīgi noregulēta situācija paliktu nemainīga, ir dodama priekšroka iepretim tiesiskuma principam, kura nodrošināšanai ir ticis pieņemts pārsūdzētais lēmums.

Līdz ar to pieteicēja pieteikums ir apmierināms, un pārsūdzētais lēmums ir atceļams.

[27] Neraugoties uz atsevišķiem kļūdainiem secinājumiem, Administratīvās rajona tiesas spriedums kopumā ir pareizs.

[28] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Tā kā pieteicēja pieteikums ir apmierināms, no atbildētājas - Latvijas Universitātes - par labu pieteicējam ir piespriežama samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt Ulda Cinkmaņa pieteikumu.

Atcelt Latvijas Universitātes 2021.gada 13.maja lēmumu Nr. 1-13/408 no tā pieņemšanas brīža.

Piespriest no Latvijas Universitātes par labu Ulda Cinkmaņa (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vietas adrese: /adrese/) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesneses

S.Liniņa

I.Kaļiņina

R.Paegle

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...