Spriež par laikraksta „Diena” izdošanu tikai trīs reizes nedēļā

Iesaki rakstu:

Nojaušams, ka RTO ar no jauna iecerēto izmaksu samazināšanas plānu ik mēnesi plāno ietaupīt vidēji 70 000 eiro, kas esot pašreizējie aptuvenie laikraksta Diena izdošanas zaudējumi. Pēc provizoriskām aplēsēm, laikraksta Diena izdošana pērn esot radījusi aptuveni miljonu eiro zaudējumus un RTO vairs nevēloties pieļaut šādus tēriņus.

Turklāt pirms jebkādas potenciālās Dienas pārdošanas RTO esot apņēmusies sakārtot visu uzņēmumam Diena un Žurnāli piederošo meitasfirmu finanšu radītājus tā, lai nevajadzētu rēķināties ar zaudējumiem. Kā jau informēts, RTO aizvien turpina risināt sarunas par Žurnāli un Diena piederošo īpašumu pārdošanu ar atsevišķiem ārvalstu medijiem un citiem investoriem, bet pagaidām konkrētas vienošanās vai darījumi nav noslēgti.

Pietiek jau rakstīja, ka Konkurences padome, izvērtējot RTO un a/s Žurnāli un Diena apvienošanās ziņojumu, nolēmusi atļaut šo darījumu un tādējādi ar tā sauktajiem vecajiem oligarhiem – Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu - saistītā RTO juridiski var pabeigt darījumu par iepriekš uzņēmējam Viesturam Koziolam oficiāli piederošās Žurnāli un Diena iegādi un kļūt par šīs izdevniecības īpašnieci.

Tieši KP lēmums bija nepieciešams, lai noslēgtu darījumu, par kuru februārī informēja a/s Diena 98,86% īpašnieks, Žurnāli un Diena akcionārs, Šlesera draugs Koziols, paziņojot par Žurnāli un Diena iekļaušanu RTO.

Kā zināms, a/s Diena izdod laikrakstus Diena, Dienas bizness, virkni žurnālu, uzņēmumam pieder arī viena no valstī lielākajām tipogrāfijām un nekustamais īpašums Mūkusalas ielā.

Pietiek jau rakstījis, ka izdevniecības Diena turpmākās darbības pamatā ir vairāki scenāriji. Viens no tiem paredzot Diena izpārdošanu pa daļām, tas ir - atsevišķu izdevniecības struktūru, laikrakstu un žurnālu pārdošanu ārvalstu mediju koncerniem. Starp potenciālajiem Dienas „daļu” pircējiem tiek minēts gan norvēģu mediju gigants Schibsted (pieder portāls TVNet), gan igauņu mediju koncerna Ekspress Group lielākais īpašnieks Hanss Luiks (viņam pieder arī portāls Delfi, un Luiks tiek uzskatīts par vienu bagātākajiem igauņiem).

Otrs variants paredzot, ka izdevniecību Diena „savās rokās” pārņemtu viens no, iespējams, slēptiem RTO pastarpinātiem īpašniekiem Aivars Lembergs, ar kura ietekmi tiek saistīta izdevniecība Mediju nams, kas izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta avīze un vairākus žurnālus. Lembergs gan publiski noliedzis, ka jebkādā veidā ir saistīts ar izdevniecību Diena un medijos atzinis, ka viņam „Diena nepieder ne tieši, ne netieši, ne caur mīlestību, ne caur naidu”.

Trešais variants pieļaujot, ka Diena „vēl kādu laiku” paliek RTO īpašumā, ka tiek mēģināts optimizēt izdevniecības izmaksas un, Dienad izdotie mediji tiek daļēji izmantoti RTO īpašnieku kopīgo interešu īstenošanai.

Darījums, ar kuru RTO pārņēma iepriekš Koziolam piederošo izdevniecības Diena īpašnieci Žurnāli un Diena, tika noslēgts februāra beigās. Ziņas, ka Koziols zaudēs Dienu, izskanēja jau janvārī, tomēr toreiz viņš to noliedza un sauca par baumām.

Izdevniecības Diena publiski redzamās nedienas sākās 2009.gada vasarā, kad zviedru koncerns Bonnier Business Press pārdeva izdevniecību un to pārņēma Aleksandra Tralmaka vadīts uzņēmums Nedela S.A.. Tralmaks toreiz paziņoja, ka par Diena īpašnieci kļuvusi Roulendu (Rowland) ģimene no Lielbritānijas ar 45 gadu investīciju pieredzi. Koziols oficiāli par Dienas 51% akciju īpašnieku kļuva 2010.gada augustā. 2011.gada februārī viņš informēja, ka panācis vienošanos ar Roulandu ģimeni, atbilstoši kurai iegūst 98,84% Diena.

Pietiek arī rakstījis, ka KNAB izmeklē Šlesera iespējami nelikumīgas īpašumtiesības dažādos uzņēmumos, tai skaitā RTO. Šīs izmeklēšanas ietvaros 2010.gadā noklausītu sarunu ieraksti liecinājuši, ka patiesie Dienas īpašnieki pastarpināti, caur slēptām īpašumtiesībām RTO varētu būt Šlesers, Lembergs un Šķēle. Viņi to gan kategoriski ir nolieguši.

Šā gada 8.martā jau tika veiktas izmaiņas Žurnāli un Diena valdē - par tās valdes locekli tika iecelta Margarita Rezņikova, savukārt par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuva Šlesera draugs, kādreizējais Dienas reportieris Jānis Maršāns, bet padomes locekļiem - Lenards Ozoliņš un digitālās TV lietā apsūdzētais, ar Šķēli saistītais Jānis Svārpstons. Žurnāli un Diena valdi tad pameta Romāns Meļņiks, Normunds Staņevičs un Uldis Salmiņš.

Seko mums