Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā pavisam klusu izskanēja ziņa par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa uzbrukumos Ogres Vēstures un mākslas muzeja (OVMM) kolektīvam nav konstatējusi tādus pārkāpumus, lai būtu pamats mēru atstādināt no amata. Pa to laiku starp Helmaņa atriebības dzirnakmeņiem jau atkal nokļuvusi OVMM bijusī direktore, kuru sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Helmaņa rokaspuiši un rokasmeitas visas savas darbības pret OVMM kolektīvu pamato ar iecerēto novada muzeju reorganizāciju, kas patiesībā nemaz nav notikusi un, kā izrādās, tikšot atcelta.

“VARAM, vērtējot dokumentus, nekonstatēja pārkāpumus, kas būtu pietiekami, lai VARAM ministrs varētu izmantot likuma pienākumu un tiesības atsaukt domes priekšsēdētāju. Tā ir tā īsā atbilde. Protams, mēs redzam daudzas blakuslietas, kas neliecina par labu pārvaldību, kas met ēnu uz Ogres pašvaldību, viņas imidžu, un mēs neredzam arī caurspīdīgu un arī labu komunikāciju ar iedzīvotājiem un darbiniekiem,” - tādu komentāru TV3 žurnālistiem sniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Par spīti labas pārvaldības pārkāpumiem, ministram nav likumā paredzētu instrumentu šādu situāciju noregulēšanai. Viņš varot tikai mudināt politiķus apdomāties un mainīt attieksmi. Sprindžuks arī atgādināja, ka jau nākamgad vietvaru iedzīvotājiem būs iespēja rīkot referendumus, tostarp par domes atlaišanu.

Kamēr Sprindžuks nevar neko citu kā tikai mudināt politiķus apdomāties un mainīt attieksmi, Ogres novada mērs Helmanis sekmīgi turpina atriebties nu jau bijušajai OVMM direktorei Evija Smiltniecei par to, ka februāra sākumā visa Latvija uzzināja par viņa brāļošanos ar kara noziedznieka Putina līdzdalībnieku Pjotru Avenu. 5. aprīlī Ogres novada pašvaldība, ne ar pušplēstu vārdu nepieminot konflikta patiesos iemeslus, uzskaitīja veselu virkni pārkāpumu, kuri it kā konstatēti Smiltnieces darbībā, kā arī paziņoja, ka viņai izteikts rājiens.

Praktiski tajā pašā laikā KNAB saņēma iesniegumu no Ogres novada pašvaldības ar lūgumu pārbaudīt iespējamu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu, muzeja amatpersonai vairākkārt pieņemot lēmumus un izdodot rīkojumus, tai skaitā par darba izpildes novērtējumu, prēmiju un piemaksu piešķiršanu, attiecībā uz savu radinieku. Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka runa atkal ir par Eviju Smiltnieci, jo jau daudzus gadus pirms tam, kad pašvaldība viņai uzticēja OVMM direktora amatu, šajā pašā iestādē par vēsturnieku strādāja Evijas dzīvesbiedrs Arno Smiltnieks.

Kā noskaidroja “Ogres Ziņas”, KNAB nupat pieņēma lēmumu atzīt Eviju Smiltnieci par vainīgu administratīvo pārkāpumu izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu (400 eiro). Pats galvenais bijušās direktores pārkāpums – Evija Smiltniece nebija informējusi Ogres novada pašvaldības vadību par to, ka Arno Smiltnieks ir viņas laulātais. Protams, no vienas puses tas šķiet absurdi, ka Evijai, kura muzejā strādāja kopš 1997. gada, 2016. gadā bija jāinformē mērs par to, ka viņa ir laulībā ar Arno, kurš tajā pašā iestādē sāka strādāt jau 1987. gadā. Tomēr, kā zinām, viens likums – viena taisnība visiem, pat ja tas tiek izmantots atriebības nolūkos.

Par to, ka mēram Helmanim arī tāpat bija labi zināms abu Smiltnieku ģimenes stāvoklis, liecina kaut vai viņa prasība Evijai “savaldīt savu vīru”, kad Arno neizturēja un centās aizstāvēt sievu no domes priekšsēdētāja apvainojumiem, kā arī Helmaņa nesen sociālajā tīklā publicētais neslavu ceļošais ieraksts par muzejā strādājošo laulāto pāri, kas “bija prasti blēži”.

Starp citu, Ogres novada pašvaldībā KNAB sods par interešu konfliktu ir kā izcilības zīme. Starp 23 domes deputātiem labi, ja pāris ir tādi, kas pie tāda vēl nav tikuši. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā notika domes sēde, kurā pēc KNAB jau atkārtoti sodītā domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa iniciatīvas tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, kas izstrādās Ētikas kodeksu. Darba grupu vadīs izpilddirektors Pēteris Špakovskis, viņa vietniece – izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, starp grupas locekļiem divi deputāti – Jānis Kaijaks un Atvars Lakstīgala. Visi nosauktie pēdējā gada laikā bijuši izsaukti uz KNAB, kur saņēma sodus par administratīvajiem pārkāpumiem.

Ogres novada pašvaldības darbinieki, kuri Helmaņa uzdevumā izrēķinājās ar OVMM kolektīvu par “pretimrunāšanu”, vienmēr aizbildinājās ar to, ka notiek novada muzeju reorganizācija, pret kuru muzejniekiem esot iebildumi. Jā, tiešām, 2022. gada 22. decembrī Ogres novada dome pieņēma lēmumu par tādu reorganizāciju, tās veikšanu uzticot jau pieminētajai izpilddirektora vietniecei Danai Bārbalei. Izpildes termiņš – 2023. gada 30. jūnijs.

Termiņš jau “klauvē pie durvīm”, bet kas šajā reorganizācijā reāli izdarīts, ja neskaita to, ka divreiz sodīta Evija Smiltniece, bet puse no muzeja kolektīva uzteikusi darbu? Izskatās, ka nekas. Vēl vairāk – patiesībā pašvaldības pārsteidzīgi iecerētā reforma ir vienkārši absurda, jo tās dēļ gan Ogres Vēstures un mākslas muzejs, gan A. Pumpura Lielvārdes muzejs pazaudētu savas akreditācijas, kuras derīgas vēl vairākus gadus. “Ogres Ziņu” rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, ka pašvaldībā kāds tomēr nācis pie prāta, tāpēc Ogres novada muzeju reorganizācija tiks atcelta.

Tagad atliek tikai gaidīt, vai Ogres novada pašvaldībai ar tās “necaurspīdīgo un slikto komunikāciju ar iedzīvotājiem un darbiniekiem” pietiks drosmes atzīt savu kļūdu un paziņot par muzeju reorganizācijas atcelšanu. Par to, ka jau tuvākajā laikā Egila Helmaņa vadītā pašvaldība ziņos par to, cik slikta ir muzeja bijusī direktore Smiltniece un kā KNAB viņu sodīja, varat nešaubīties. Toties, ja pašvaldības ziņu arhīvā gribēsiet atrast informāciju par to, ka KNAB pēdējā pusgada laikā sodīja arī pašu Helmani, vēl pāris desmitus deputātu, izpilddirektoru, viņa vietnieci un vēl ne vienu vien izpildvaras darbinieku, tad – neceriet un netērējiet velti laiku…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...