Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā
Inga Spriņģe, Iveta Elksne, Nellija Tjarve17.02.2017.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Nacionālās drošības padomei.
God. Kalnmeiera kungs, izmeklējot iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu, Drošības policija šonedēļ nopratināja žurnālistus - Indru Spranci no žurnāla „Ir” un Ivo Leitānu no Latvijas Televīzijas. Viņiem bija jāsniedz liecības kriminālprocesā, ko Ģenerālprokuratūra ierosināja 2016. gada jūlijā pēc Krimināllikuma 94. panta "Valsts noslēpuma apzināta izpaušana".
Žurnālisti tika iztaujāti par intervijām, kurās KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs 2016. gada jūlijā informēja sabiedrību par miljona eiro kukuļa piedāvājumu viņam, lai izmeklēšanā esošo "Latvijas dzelzceļa" vadības kriminālprocesu (tā sauktā "Magoņa un Osinovska lieta") no kukuļdošanas gadījuma pārvērstu par tirgošanos ar ietekmi, par ko paredzēti maigāki sodi.
Lieciniekam saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir pienākums liecināt par visu, "kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu", taču žurnālistiem joprojām nav skaidrs, kas tad ir konkrētais noziedzīgais nodarījums, par kuru šis kriminālprocess ierosināts.
Tāpat nav skaidrs, kāpēc šajā procesā tiek pratināti žurnālisti, kas veikuši savus profesionālos pienākumus - korekti atspoguļojuši informāciju, kuras patiesumu pats avots publiski apstiprinājis. Šie apstākļi rada bažas, ka tiesībsargājošo iestāžu resursi tiek tērēti, lai nepamatoti vērstos pret iespējamas korupcijas izgaismošanu un neatkarīgiem medijiem.
Tāpēc aicinām Jūs bez kavēšanās sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem, kas šīs bažas varētu kliedēt.
1. Par kāda valsts noslēpuma izpaušanu ir ierosināts šis kriminālprocess, ja saskaņā ar likumu valsts noslēpums nevar būt ziņas par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību, bet tieši par to sabiedrību informēja Juris Jurašs un žurnālisti?
2. Kāpēc Ģenerālprokuratūra deva uzdevumu Drošības policijai nopratināt žurnālistus šajā lietā, ja pats informācijas avots ir atkārtoti apliecinājis publiskotās informācijas atbilstību, bet izpaust citas detaļas par savu darbu žurnālistiem liedz profesionālās ētikas un likuma prasība sabiedrības interešu vārdā aizsargāt savus avotus?
3. Vai Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi kriminālprocesu, lai izmeklētu kukuļa piedāvāšanas gadījumu, par kuru sabiedrību informējis Juris Jurašs? Ja nē - kādi tam ir iemesli?
4. Kāds ir progress "Magoņa un Osinovska lietas" kriminālizmeklēšanā, kāpēc tā joprojām nav nodota tiesai un kad tas gaidāms?
Konkrētais kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu nav pirmais gadījums, kad Ģenerālprokuratūras rīcību var uztvert kā apzinātu vēršanos pret žurnālistu profesionālo darbību. Piemēram, pagājušajā rudenī Jūs uzdevāt uzraudzības kārtībā izvērtēt izbeigšanas pamatotību un likumību kriminālprocesam, kurš 2015.gadā tika uzsākts pret Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti Sanitu Miķelsoni.
Tas notika vairākus mēnešus pēc Valsts policijas lēmuma izbeigt kriminālprocesu par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Turklāt tobrīd Jums jau bija labi zināms, ka krimināllieta bija sākta par žurnālistisku eksperimentu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs respektēt žurnālistu īpašo lomu demokrātiskā sabiedrībā, kuras tiesiskuma aizsargāšana ir Jūsu tiešais pienākums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
