Spriņģe, Jemberga, Dimants un citi propagandoni: mirušus čekas stukačus pieminēt nedrīkst, ja tie ir "mūsējie"!
Latvijas Žurnālistu asociācija.29.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas biedri aicina izskatīt Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (turpmāk NA) Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka Saeimas deputātu ētikas kodeksa iespējamo pārkāpumu publiskajā mikroblogošanas vietnē Twitter. Proti, Iesalnieks vairākkārt ir rupji un necienīgi izteicies par žurnālistiem un viņu ģimenes locekļiem.
Pēdējais gadījums ir saistīts ar žurnāla "Ir!" galveno redaktori Nelliju Ločmeli. Deputāts Iesalnieks šā gada 22.martā mikroblogošanas vietnē Twitter ir publicējis šādu ierakstu: "Žurnāla IR redaktore Nellija Ločmele samelojusies par to, ka Ukraina it kā nebloķējot Kremļa propagandas rīkus internetā. Jau sen bloķē. Laikam jau ne velti Ločmeles vīrs Rolands Tjarve bija čekas ziņotājs. Kremļa ietekmes aģentu ģimenīte."
Sevišķi smagu šo apvainojumu padara tas, ka pieminētais Rolands Tjarve vairs nespēj aizstāvēties, jo ir miris 2020.gadā.
Arī iepriekš Iesalnieks ir izplatījis apmelojumus par citiem LŽA biedriem. Piemēram, 2021.gada jūlijā viņš ir nepamatoti apgalvojis, ka LŽA valdes priekšsēdētājs Iļja Kozins ir "kremļa propagandists".
Šāda paša veida apmelojumus Iesalnieks ir veltījis arī Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:baltica" žurnālistēm. Ekrānuzņēmumi ar deputāta izteikumiem ir pieejami šīs vēstules pielikumā.
LŽA biedru ieskatā 13.Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks ir pārkāpis šādus Saeimas Kārtības ruļļa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pantus:
7. Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
8. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību. Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.
16. Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.
20. Savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.
Turklāt LŽA biedru ieskatā Iesalnieks ir pārkāpis NA Ētikas kodeksu, proti, kodeksa piektajā daļā minēto: "Ar savu stāju un attieksmi pret līdzcilvēkiem tiecamies apliecināt dzīves skaistumu" un "Neizmantojam nomelnošanu, faktu sagrozīšanu un melus kā politiskās cīņas līdzekli".
Tāpēc aicinām NA izvērtēt, vai deputāts Iesalnieks nav pārkāpis partijas Ētikas kodeksu. Aicinām NA frakciju Saeimā izvērtēt sava biedra publiskos izteikumus, kuri mūsu ieskatā ir neētiski un vērsti ne tikai pret LŽA valdes priekšsēdētāju, bet visu organizāciju un tās biedriem. Objektīvai situācijas izvērtēšanai aicinām NA frakciju vērsties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā par deputāta Iesalnieka izteikumiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieces kundzi aicinām pievērst šim gadījumam īpašu uzmanību un panākt, lai deputāta Iesalnieka uzvedība nonāktu Saeimas darba kārtībā.
Ar cieņu
Zane Mače
Arta Ģiga
Ilze Vēbere
Vikija Valdmane-Rozenberga
Inga Gorbunova
Sigita Roķe
Sarmīte Pujēna
Madara Fridrihsone
Inga Spriņģe
Ivonna Plaude
Anna Platpīre
Lāsma Antoneviča
Agnese Leiburga
Ksenija Koļesņikova
Ģederts Ģelzis
Sabīne Bērziņa
Rita Ruduša
Ingūna Johansone
Didzis Meļķis
Juris Kaža
Ainārs Dimants
Ivo Leitāns
Dīvs Reiznieks
Filips Lastovskis
Gints Grūbe
Sanita Jemberga
Evita Puriņa
Vita Dreijere
Pēteris Zirnis
Monta Jakovela
Sallija Benfelde
Ivars Bušmanis
Kārlis Dagilis
Anita Rozentāle
Raivis Vilūns
Anda Rožukalne
Sarmīte Kolāte
Ieva Puķe
Sanita Karavoičika
Edgars Gabranovs
Antra Ērgle
Ginta Alberte
Inga Šņore
Vineta Vizule
Aidis Tomsons
Aivars Ozoliņš
Aija Kažoka
Jānis Buholcs
Māra Libeka
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
