Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs savus naudas devējus slēpjam, lai viņus neaiztiktu smirdīgām, mazām rociņām a la žurnālistu portāli, - ar šādu pamatojumu slepenību attiecībā uz saviem finansētājiem interviju šovā Trojan skaidro nodibinājuma Re:Baltica pārstāve Inga Spriņģe. Ņemot vērā lasītāju interesi, publicējam pilnā apmērā šos spilgtos un izteiksmīgos skaidrojumus par to, kāpēc sabiedrībai nav jāzina ne organizācijas individuālie ziedotāji, ne konkrētu fondu atvēlētā nauda, ne arī mērķziedojumu nosacījumi. Šie argumenti var būt īpaši noderīgi visiem tiem, no kuriem pati Spriņģe un viņas kompanjoni mēģinās iegūt kādas ziņas par viņu finansējuma avotiem.

- Šodien atkal nopublicējām kārtējo rakstu par "Saskaņu", kas bija tāds recycle raksts un saņēmām 600 EUR ziedojumu paypalā. Tie ir cilvēki, kuri maksā naudu par to, ka ir kāds, kas dara lietas, runā par lietām, kuras viņiem sāp.

- Tas ziedojums no viena cilvēka?

- Nē, vairāki cilvēki. Tie ir vairāki. Bet mums ir parasti tā, ka mēs publicējam kaut kādu pētījumu, izsūtam newsletter un tad, man vienmēr tas patīk, ka es ieeju iekšā e-pastā un birst - paypal, paypal, paypal. Tur ir 5 Eur, 10 Eur, bet ir viens cilvēks, kurš uzlika ikmēneša maksājumu 100 Eur. Un tad tā: "Jē, paskatieties!” - savām divām kolēģēm, mēs esam trīs Re:Balticā,  - „Uzlicis 100 Eur kā ikmēneša maksu.”

- Tas cilvēks no Latvijas vai no ārzemēm?

- No Latvijas. Mēs arī viņam prasījām, vai varam arī publiski to pateikt, bet viņš teica, ka nevajag. Bet tāpat viņa vārds būs publiski gada pārskatos nākamajā gadā. Tā nav slepena informācija, mums tā informācija ir jāatklāj.

- Tu saki, ka tā nav slepena informācija, bet, piemēram, ProPublica, no kuras, kā es saprotu, tu iespaidojies, veidojot Re:Baltica, tomēr padara visus finanšu pārskatus pieejamus internetā.

- Jā, bet viņiem ir viens ziedotājs, kurš iedod 3 000 000. Man nav problēmu 3 miljonu autoru pateikt.

- Bet kāda starpība, cik daudz ziedo? Galvenais ir ielikt to informāciju. Es saku, ka ProPublica mājaslapā var viegli atrast finanšu pārskatus no visiem gadiem, kur katrs cents tiks izskaidrots. Bet Re:Baltica tā nav.

- Es nelieku savā mājaslapā un tieši tāpēc, lai pasargātu šos cilvēkus. Tieši tāpēc, ka viņus pēc sāks smirdīgām, mazām rociņām a la žurnālistu portāli, es negribu saukt vārdā, lai nepopularizētu, sāks viņus ķidāt, pārmest, bakstīt. Man nav problēmas par sevi. Es labprāt visu stāstītu. Man ir žēl... Vārds "žēl" nav pareizais. Es gribu pasargāt tos cilvēkus, kuriem sāp sirds, kuri tev ziedo, un paypal ziedotāji, manuprāt, ka visi vārdi gada pārskatā ir jānorāda. Saskaņā ar likumu. Ieej Lursoftā, samaksā un tur var dabūt. Samaksā, nezinu, 3 eiro, un tu redzēsi.

- Ideja ir tāda, ka ProPublica gada pārskati ir pieejamas arī donācijas no fondiem, savukārt, Re:Baltica savā gada pārskatā liek tikai specifiski donorus, kas velta jums atsevišķus ziedojumus. Savukārt nav skaidrs, kuri no fondiem cik lielu naudu devuši. Nav nekāda sīkāka sadalījuma par fondiem. Kāpēc tā?

- Šobrīd Re:Balticā ir. Kad tu pēdējo reizi skatījies?

- Pirms nedēļas.

- Lursoftā tas ir. Mūsu mājaslapā sadaļā "par mums", jo mēs tikko palaidām ... projektu un viņiem ir nosacījums no ..., ja mēs gribas saņemt oficiālo ... statusu, ka ir jābūt informācijai, no kā ienāk nauda. Mums ir uzskaitīti ļoti daudzi fondi, kuri mums ir devuši naudu un grantus, un ir proporcionāli sadalījums, cik ir... tagad, lūdzu, neprasi man, nepateikšu no galvas, bet, manuprāt, apmēram 70% ir granti..

- 66%.

- Jā, kaut kas tāds. Tad nākamā lielākā daļa ir ziedojumi, un tad ir tas, ko mēs paši pelnām - mācībās un tā tālāk.

- Tad var redzēt katru fondu atsevišķi?

- Jā, bet tu neredzēsi naudu, cik no katra konkrētā fonda ir ienākusi.

- Kāpēc?

- Es nezinu.

- Vai tev nešķiet, ka lasītājiem tas ir svarīgi?

- Tas ir svarīgi, es piekrītu. Bet atkal, tad sāks karināt klāt visādus ad hominem. Ja mēs esam sorosīti. Mums, starp citu, nav no Sorosa fonda pēdējos..

- Pirms gada, es skatījos, jums vēl bija rakstīts, ka Sorosa fonds ir viens no donoriem. Vairs nav?

- Mēs rakstām visus kopā. Viņi ik pa laikam... Pēdējo reizi no Sorosa fonda mums nauda bija, kad viņi gribēja, lai mēs uztaisām pārskatus pirms vēlēšanām, vai būs iejaukšanās no Krievijas. Tas bija lielais trends pagājušajā gadā, tāpēc ka Amerikā bija tas (?). Man nebija problēmas to naudu paņemt, jo es pati gribēju tam izsekot līdzi, tā kā biju pusgadu Amerikā nomācījusies. Tad mēs parakstījām līgumu ar viņiem, viņi iedeva finansējumu, un no tā mēs nofinansējām KES, un man vēl bija divi palīgi, ar kuriem mēs trīs mēnešus pirms vēlēšanām sociālos tīklus. Tā ir pēdējā nauda, kuru mēs esam dabūjuši no Sorosa fonda.

- Man šķiet, ka tādu valsti kā Latvija, kurā ir nosacīta vārda brīvība, tomēr cenzūra parādās ne tādā veidā kā, piemēram, Krievijā, kur valsts kontrolē. Pie mums cenzūra strādātā, ka donors regulē to, ko tu vari pētīt, jo citādi vienkārši vairs nedos naudu. Tāpēc es domāju, ka tev daudz galvassāpes sagādāja to, ka...

- Pilnīgi nekad. Pilnīgi nekad. Pilnīgi, kategoriski noliedzu. Es pateikšu arī uzreiz. Šajā gadījumā arī Sorosa fonds uzrunāja: "Mēs taisām pētījumu pa visām valstīm, kur bija vēlēšanas, mums vajag, mēs taisām apskatu, vai jums būtu interese?"

Es saku: "Jā, es gribu tieši to pašu."

Tas sakrīt ar manām vērtībām. Tad es šo finansējumu arī ņemu. Viens ir tīri juridiski. Protams, var teikt, ka tās ir atmaksas vai kā, bet mums ir līgums, ka mēs noslēdzam par naudas saņemšanu, tur iekšā ir punkts.. Ja ir vairāk kā 5000, tad mēs iekļaujam punktu, pat valstu kaut kādos grantos, kad mums dod ASV vai kā, mēs liekam iekļaut šo punktu, ka viņi neiejaucas redakcionālajā neatkarībā. Viņiem nav tiesības. Tā vienīgā ietekme, kas ir no viņiem, ka viņi dod naudu par konkrētām tēmām, piemēram, propaganda, cilvēktiesības. Bet viņi nekad nezina, kādus rakstus mēs taisīsim un līdz kādām niansēm mēs aiziesim

- Es runāju par nedaudz citu lietu. Šogad uztaisīsi tādu pētījumu, kas viņiem nepatiks, jo tas var viņiem kaitēt, nākamgad viņi nedos naudu.

- Nu tad nē. Tā ir viņu problēma.

- Es izdomāju tādu sazvērestību. Iztēlojies: tev uz galda parādās tādi dokumenti, piemēram, bildes vai arī kādi "cietāki" dokumenti, kas norāda uz to, ka NATO stratēģiskais komunikācijas centrs Latvijā, viens darbinieks no tā centra ikdienā satiekas tumšā podjezdā ar Iekšlietu ministrijas ierēdni. Katru nedēļu, vienā un tajā pašā laikā viņi par to runā. Vai tu varētu vispār sākt to pētīt, vai tev būtu bail, ka nākamgad nedos naudu?

- Protams. Pirmkārt, tāpēc mēs no StratCom neņemam naudu, no Latvijas StratCom tieši tāpēc, lai nepārmestu, ka mēs no valsts pastarpinātām struktūrām ņemam naudu, lai gan mēs varētu kaut kādas nelielas summas.. Bet mums atkal sakrīt intereses. Viņiem interesē tur tāds research, mums tēma ir tā pati. Man nav problēmu. Tas rezultāts, kādu mēs gribam, ir tas pats. Nē, pilnīgi nebūt ne.

Piemēram, par Swedbanku. Swedbanka pirms diviem gadiem mums deva, es braukāju pa skolām un taisīju foršos piemērus no skolotājiem, jo es sapratu, ka mums ir problēmas ar izglītības kvalitāti un ir atsevišķi jaunie skolotāji, kuriem ir foršas mācīšanas metodes. Mēs aizgājām pie Swedbankas un prasījām, vai viņi būtu gatavi iedot naudu, es gribu uztaisīt mazus video, ko varētu pludināt sociālajos tīklos. Viņi mums iedeva 15 000, ko mēs samaksājām producentam, filmēšanai, diviem operatoriem, labai montāžai utt. Tikko kā bija Swedbankleaks. Vai man bija problēma rakstīt par Swedbank? Nē.

- Vai nākamgad dos naudu? Vai tev vienalga?

- Nu, ja nebūs, nebūs. (..)

- Lai reizi par visām reizēm pabeigtu sarunu par Re:Baltica finansējumu, pēdējais jautājums: 2018.gada pārskatā ir, šķiet, astoņi ziedojumi. Astotais ziedojums ir visi anonīmi cilvēki, un septiņi ir privātas kompānijas. Katrs no tiem astoņiem ziedojumiem ir marķēts kā "ziedojums neierobežotai lietošanai". Izņemot vienu. Ziedojums no kompānijas Gateway Baltic ir marķēts kā "ziedojums specifiskiem mērķiem". Gateway Baltic pieder Inesei Andersonei, kas ir Vienotības vēlēšanu kampaņas vadītāja 2018. gadā.

- Viņa ir Rīgas domes deputāte arī.

- Es nekādus secinājumus neveidoju, bet jautāju, kas bija tie mērķi?

- Es pati skatījos to gada pārskatu pavisam nesen, jo priekš Pointer gatavoju, un es arī pabrīnījos, kam viņa ir ziedojusi, jo es nevaru atbildēt. Es tev tiešām nemeloju. Man ir jāpaprasa Sanitai, kura taisīja gada pārskatus, jo es neatceros, ka viņa būtu norādījusi. Jo Inese ziedoja.. Es viņu nekad dzīvē neesmu satikusi, bet es viņu pazīstu tīri no tvitera, jo viņa atklāja par KVN klubu, kad bija Rīgas domes tēriņi un tā tālāk. Es viņai reāli esmu rakstījusi un prasījusi, vai mēs varam dabūt kaut kādu informāciju, jo viņai bija visi tie pieprasījumi un tā, un viņa arī veica to ziedojumu, bet es neatceros, ka tur būtu bijis, ka viņš ir konkrētam mērķim, tāpēc es arī pati pabrīnījos, bet es nezinu, kāpēc grāmatvede Sanita izlēma, kāpēc tas tā ir, bet es tiešām negribu melot. Es varu pēc tam piezvanīt, noskaidrot. Es nezinu par to.

Mēs arī tieši ar Sanitu par to runājām, pieminējām, jo viņa mums noziedoja šodien tieši. Viņa mums tieši šodien noziedoja naudu un mēs runājām, vai mums būtu jāskaita atpakaļ. Jo mums mājaslapā ir norādīts, ka, ja mēs uzskatīsim, ka mums nepatīk šī nauda, ka mēs skaitīsim atpakaļ. Bet par Inesi.. Mēs viņu nepazīstam personīgi, mums nav nekas tāds. Man nav sajūta..

Mēs esam vienu reizi skaitījuši naudu atpakaļ. Kad mums Lemberga advokāts ieskaitīja naudu.

- Specifiskai vai neierobežotai lietošanai?

- Viņi jau skaita caur paypal, tur jau nenorāda. Jo, manuprāt, arī to pirmo ziedojumu Inese Andersone ziedoja caur paypal, bet es tiešām neatceros.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...