Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.

Paliekot vēl pie saprašanas, pagājušā nedēļa bija izcila, lai mēs kārtējo reizi pārliecinātos – kādi kūts mēsli Latvijā kontrolē dažu labu dienestu, dažu labu likumu, dažu labu procesu. Kaut kur Ulbrokas pusē ir viens gadījums, kad kaimiņš aizrādīja otram kaimiņam, lai tas piesien suni, kas skraidīja apkārt bez pavadas un uzpurņa. Vārds pa vārdam, pēc četriem gadiem tas suņa īpašnieks ir panācis, ka pret to aizrādītāju ir sākts kriminālprocess – ierosināta krimināllieta.

Pantus var piemeklēt, kā smejies – būtu tikai cilvēks. Saprotiet, kādi vienam kaimiņam ir gali… Te jau vēl nevar zināt, kuram būtu jāsēž, ja nesēž neviens no abiem kaimiņiem.

Un tad ir cits gadījums, kur krimināllietu izbeidz, jo neesot noziedzīga nodarījuma pazīmes. Jo draudi nogalināt, ko pavada vēl krievu fašistu propagandas retorika, protams, nav nekāda lielā lieta. Tas nav pat nepieskatīts suns… Tāpat kā kāda Rīgas tiesa pirmajā instancē pilnībā attaisnoja kādu Rīgas vingrošanas skolas treneri, kurš sociālajos tīklos neslēpti gatavojās Maskavas tanku bučošanai.

Kur mēs dzīvojam? Varbūt ir beidzot jāpasaka skaidri, ka Latvijas tiesiskuma koridoros mēdz būt arī kabineti, kuros Latvijas valsts intereses nav nekas vairāk kā šprotes eļļā – kas ražotas Kaļiņingradā…

Ko mēs tēlojam, ka nesaprotam, ka šeit piektā kolonna nav mīts, – tā ir realitāte. Vieni vingro Saeimā, citi – vingrošanas skolā, bariem viņi spieto iekšlietu struktūrās, pa grupām sabiedriskajos medijos – tā sauktajās krievu redakcijās. Un ir vēl…

Aizķēru? Nē, saku, kā ir – pietiks tiražēt šīs Austrumu pasakas par sabiedrības integrāciju, kam nav nekāda pamata un rezultāta. Pietiek vienu reizi noklausīties kolēģa Vadima Radionova sagatavoto interneta programmu “I Grjanul Grem”, kas raida no Rīgas krievu valodā, lai saprastu – kurš šajā valstī grib dzīvot un strādāt. Kam nav vienalga. Viņš runā ar un par krieviem, viņš pats ir krievs, bet saku – mūsējais, latvietis. Jo nemelo un neizliekas. Jo māk atšķirt cilvēkus no sirpja un āmura, zina atšķirību starp cūkām un šprotēm… Un viņš nemeklē Hitleru starp dzīvajiem.

Un tad es izlasu vienu daiļdarbu no Latvijas valsts finansētās krievu redakcijas autora, kas iegājis Jaunajā Rīgas teātrī un aplūko grāmatu plauktus. Tur šim personāžam par lielu izbrīnu, kas netiek slēpts, ir arī kāda grāmata krievu valodā, un šis Kremļa kājauts saka – ceru, ka tā tur būs, tā paliks… Bet, ja metīsiet to ārā – viņš raksta – piesakos savākt…

Integrācijas komjaunietis grib savai auditorijai starp rindām nodot aizplīvurotu vēstījumu, ka latvieši ir pret grāmatām krievu valodā un pret visu krievisko, lai gan varēja godīgi uzrakstīt, ka latvieši īstenībā ir pret krievu stulbumu.

Un – tā ir liela atšķirība. Un krievu stulbums ir tāds pats kā latviešu vai ukraiņu stulbums. Krievu aprobežotība ne ar ko neatšķiras no latviešu aprobežotības. Tāpat kā meli visās valodās ir meli.

Ja ir sajūta, ka šeit, Rīgā, Latvijā būs kristiešu lokanības vingrinājumi ar abpusēju vaiga griešanu ienaidniekam, neliešiem, – neceriet! Tie laiki ir aiz muguras.

Protams, Latvija kā valsts varētu vēlēties labākus valsts vīrus un sievas, viedākus lēmumus, apķērīgākus ierēdņus, biezākus makus un skaistākus darbus, bet – tas nevar notikt uzreiz. Piecdesmit okupācijas gadiem ir jāliek pretī vismaz piecdesmit atutošanas gadi, un tad – tikai tad mēs būsim atpakaļ apritē, kas noteiks mūsu tālāko labklājību, dzīves kvalitāti, nācijas spēku. Jo tā sērga, tas bacilis, tā šaurā piere, ko mums ierīvēja okupanti, tie nelieši no tās puses, kur Zilupe, kur lec saule – tā dzēšama ar nelokāmu gribu un skaidru galvu, un tam patiešām ir vajadzīgs laiks.

Varbūt mēs esam kā šprotes bundžā, bet mēs nekad nebūsim kā cūkas aizgaldā… Cūku labturības prasības mēs atstāsim cūku kūtīm. Un, ja kāds šo alegoriju uztver ļoti personīgi, tad ziniet – autors tieši tā arī domāja. Personīgi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...