Sprūdža ministrija pieprasa paskaidrojumus par Ķekavas pašvaldības vadītāja „priekšlaicīgo” atvaļinājumu
PIETIEK29.10.2012.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc iepazīšanās ar Pietiek publikāciju pieprasījusi Ķekavas novada domei paskaidrojumus par to, kā gan tas nācies, ka pēdējā laikā plaši pazīstamais Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis septembra beigās no darbavietas pazudis jau trīs dienas pirms viņa oficiālā atvaļinājuma sākuma.
Kā jau ziņots, oficiāli Jurķa atvaļinājums sākās pirmdien, 1. oktobrī, - tieši tādu datumu viņš bija norādījis savā ar 10. septembri datētajā iesniegumā, un tieši tādu kārtējā atvaļinājuma sākumu viņam bija noteikusi arī dome oficiālā balsojumā 27. septembrī.
Tomēr vai nu domes vadītājam bija misējies ar iekšējo kalendāru, vai arī ar domes piešķirtajām desmit dienām vienkārši bija par maz, taču fakts – jau piektdien, 28. septembrī Jurķi Ķekavas pašvaldības telpās bija neiespējami sameklēt, bet viņa telefons atbildēja kādā diezgan eksotiskā valodā.
Vēl vairāk – kad eksperimenta dēļ domes priekšsēdētājam piektdienas, 28. septembra priekšpusdienā tika nosūtīta elektroniskā pasta vēstule, Jurķa e-pasts nodevīgi automātiski atbildēja: „Labdien! Laikā no 1. oktobra līdz 10. oktobrim atrodos atvaļinājumā un atbildēt uz Jūsu e-pastiem nevaru, sazināšos ar Jums pēc atvaļinājuma.”
Nu Edmunda Sprūdža vadītā ministrija ziņo, ka pēc iepazīšanās ar Pietiek publicēto informāciju tā nosūtījusi Ķekavas novada domei vēstuli ar lūgumu „izanalizēt augstāk minētajā publikācijā pausto informāciju un sniegt ministrijai skaidrojumu par tajā minētajiem apstākļiem. Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas ministrija to izvērtēs un lems par turpmāko rīcību”.
Tiesa, Pietiek lasītājs Ilgonis Leišavnieks, kas jau ilgstoši pievērš uzmanību Ķekevas pašvaldībā notiekošajam, jau iepriekš ir paudis skepsi par iespēju, ka ministrija patiešām varētu ķerties pie kādas izlēmīgākas rīcības:
„Par 2011.gadā nelikumīgi apmaksātu priekšsēdētāja komandējumu ministrija atbildēja, ka - likums ir pārkāpts, bet mēs (ministrija) lūdzām, lai priekšsēdētājs vairāk tā nedara. Tas bija pirms gada. Vai tagad ministrs E. Sprūdžs būs tik pat samierniecisks koalīcijas vārdā?”
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
