Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bezkaislīgais ieraksts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā "vidējā izglītība" iepretim Zatlera reformu partijas (ZRP) 31 gadu vecajam premjera kandidāta Edmunda Sprūdža vārdam pēdējās dienās ļāvis apšaubīt viņa izglītību un piemērotību valdības vadīšanai. Īsā intervijā Pietiek Sprūdžs skaidro, ko īsti ir iemācījies Roberta Kenedija koledžā Šveicē, to, ka neko labu par Latvijas augstāko izglītību nedomā, kā arī apgalvo, ka neuzskata sevi par ZRP pēdējā brīža "izmisuma kandidātu".

Ieviesiet skaidrību, kādi izglītību apliecinoši dokumenti ir Jūsu rīcībā?

Pašreiz dokumenti, kas man ir uz rokām, ir par vidējo izglītību, kaut kur mājās jābūt ir atestātam.

No Rīgas 1. ģimnāzijas?

Jā, nekādu citu nav un nevar būt, nekad nevienam neesmu solījis, ka man tādi ir.

ZRP pārstāvji ir skaidrojuši, ka jums Roberta Kenedija koledžā Cīrihē bija iespēja jau 2010. gadā iegūt „starpdiplomu”, bet jūs esat izvēlējies studēt tālāk, lai iegūtu zinātnisko grādu. Varbūt precizējiet, kādu izglītību jūs jau šobrīd esat tur pabeidzis?

Man bija iespēja saņemt MBA profesionālo grādu [Master of Business Administration], bet es izvēlējos to neņemt tāpēc, ka tajā brīdī man tam nebija nekādas nozīmes, jo es esmu uzņēmējs un man nevienam tas nav jārāda. Tas, kur man parādījās interese par to izglītību, ir, lasot vieslekcijas Latvijas augstskolās [piemēram, augstskolā Turība, - red.]. Man nāk klāt pasniedzēji un saka: „Davaj mēs jūs komisijā, jo mums vajag tos profesionāļus eksāmenus vērtēt, vēl kaut ko, vai mēs jūs iekļaujam studiju kursā varbūt!” Un ar maģistra grādu es to nevaru, sapratu, ka priekš tā man vajag to MSc [Master of Science] grādu, kas ir akadēmiskais, tāpēc, ka man šo iespēju piedāvāja, es nevienam nepretojos, teicu: "Labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt."

Kāda ir tēma?

Es rakstu par IT tirgu Latvijā. Tā ir mana biznesa tēma vienkārši. Es to pētījumu reāli varu izdarīt – gan kvantitatīvo, gan kvalitatīvo daļu –, un man ir kaut kāda jēga no tā pētījuma.

Jūs esat kontaktējies ar šo Cīrihes koledžu, vai jums ir iespēja „ieslēgt atpakaļgaitu”, kaut kādā veidā tomēr paņemt šo sertifikātu par profesionālā maģistra grāda iegūšanu, lai jums fiziski būtu šis izglītību apliecinošais dokuments?

Es saprotu, ka tas pēc definīcijas nav iespējams. Es viņiem to jautāju – nē, nevaru. Es saprotu, ka pat, ja es tagad pateiktu „nu labi, labi, es nerakstu to disertāciju, tikai iedodiet man kaut kādu papīru”, viņi nevar man atbildēt, viņiem tādas sistēmas nav, viņiem jāprasa Velsai, jo Velsas universitāte kontrolē tos grādus [Roberta Kenedija koledžas programmas akreditētas Velsas universitātē,- red.].  Es to viņiem jautāju kādu brītiņu atpakaļ un sapratu, ka viņi man var iedot „neko”. Tā kā ir mans iesniegums, ka es gribu rakstīt disertāciju un tagad to MBA neņemšu, tad es rakstu disertāciju, un viņu ieteikums ir rakstīt disertāciju ātrāk, bet to es nevaru izdarīt šobrīd.

Šo koledžu es daļēji izvēlējos Velsas [universitātes] grāda dēļ, jo tas diezgan normāli kotējas. Tas, kas tagad tur ir piedāvāts, Fēniksas universitātes, ja nemaldos, tas man nešķiet tik pievilcīgs. Katrā ziņā, kad es viņu pētīju, man nelikās, ka tas būtu tāds, kura dēļ būtu šausmīgi vērts mācīties.

Es uz to jautājumu skatos arī tā, ka man ir viedoklis par izglītības sistēmu, un es neuzskatu, ka svarīgākais cilvēkam dzīvē ir bez jēgas nosēdēt četrus gadus kaut kādā solā, ja. Un tieši tāpēc arī tā pāreja uzreiz uz to MBA grādu, izlaižot visus tos bakalaurus, es biju ļoti priecīgs, ka man to izdevās izdarīt, jo vienkārši es tādā veidā ietaupīju ļoti daudzus gadus liekus savā dzīvē.

Tas nozīmē, ka jūs nevērtējat augstu akadēmisko izglītību, vismaz to, ko var iegūt Latvijā?

Tā nu nebūtu korekti teikt, ka es to augstu nevērtēju, visu nevar samest vienā maisā. Bet tas, ko es varu pateikt par biznesa izglītību, ir simts punkti, ka biznesa izglītībai, kas ir iegūta paralēli ar darbu, paralēli ar reāliem piemēriem, kad tev sakrīt prakse ar to akadēmisko, ir simtkārt vērtīgāka par izglītību, kur tu vienkārši atsēdi – iznāc no skolas un četrus gadus nosēdi, kā tagad studenti dara mūsdienās, un sāc strādāt varbūt trešajā, varbūt ceturtajā [gadā], varbūt pēc studijām. Tas efekts ir daudz mazāks.

Ja kāds uzskata, ka man nav pietiekamas izglītības, tad viņam tā ir tiesības uzskatīt, un viņš varēs 17. septembrī „ar visām četrām” par to nobalsot. Savukārt es līdz tam septiņpadsmitajam apņemos darīt visu, lai pierādītu, ka man ir gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās zināšanas īstenot tās lietas, kuras mēs piedāvājam īstenot. Un man liekas, ka tas ir normāls process. Tas, ko es negribu, ka tas tiek kaut kā pagriezts, ka „Sprūdžs melo par izglītību”, jo es nekad ne no viena – ne partijā, ne presē, ne kur man kāds kaut ko ir prasījis, es nekur nekādas muļķības par to, kāds grāds man ir un kāds nav, es neesmu stāstījis.

Bet Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā jūsu deputāta kandidāta deklarācijā rakstīts: „Pabeigtas šādas mācību iestādes: MBA Robert Kennedy College, maģistra grāds biznesa vadībā, 2010. gads”. Tas radīja šo jautājumu.

Tieši tādu formulējumu es pats nekur neesmu ierakstījis. Ja viņš ir paņemts vienkārši no kāda CV, tur prasītos atruna, ka turpinu studijas. Manis pēc var rakstīt, ka viņa [grāda] nav, man nav pašmērķa tur kaut ko „sarakstīt”.

Pēc visa šī jūs esat sprieduši partijā par situāciju, jums vēl ir biedru, Zatlera atbalsts?

Protams! Simtprocentīgi! Saprotiet – viņi nevērtē mani pēc izglītības dokumentiem, ar to vispār nav nekādu problēmu. Šis jautājums bija izrunāts, visiem bija izstāstīts, mēs zinājām visus riskus, tā ka viss principā ir tā, kā tam ir jābūt.

Jūs apzināties, ka tas, iespējams, var izraisīt kritiku gan jums, gan ZRP, ka jūs apšaubāt Latvijas augstākās izglītības sistēmu?

Mēs viņu riktīgi apšaubām, jā! Programmā rakstīts, ka mēs viņu kārtīgi apšaubām.

Ko jūs teiktu tiem, kas uzskata, ka jūs esat ieguvis apšaubāmu izglītību kaut kādos koledžas tālmācības kursos?

Man tas topiks nešķiet tik svarīgs, lai tērētu tam laiku, bet es varu izstāstīt – tie kursi tur bija 11 vai 13, ne par velti es viņus lauzu piecus gadus, ja. Tas pamata freimvorks ir onlainā, tur ir forumi, tur ir darbi jānodod, tur ir case studies – tā pati metode, kas visos MBA visā pasaulē dominē. Un tad vismaz divi kursi ir jādara uz vietas, ja es nemaldos, es izdarīju trīs. Tāpēc, ka Velsas universitātes pozīcija, ko es principā saprotu un atbalstu, ir – viņi uzskata, ka nevar iedot cilvēkam MBA grādu, ja viņš vispār nav redzēts. Līdz ar to bija viņiem tur riktīgs „sviests” jāatstrādā – kaut kādas 10 dienas uz vietas katru reizi Cīrihē, pa naktīm jāmācās nākamajai dienai, nu, tāds riktīgs tusiņš. Viens no kursiem, piemēram, kas man ļoti palielināja interesi gan par politiku, gan par visu pārējo, bija Hārvardas Competitiveness of nations. Tas bija šausmīgi relevants šajā situācijā, un es par to ļoti daudz zinu, man ir pilna māja ar Portera [Hārvardas biznesa skolas profesors Maikls Porters, sarakstījis vairākas grāmatas, tostarp Competitive Advantage of Nations] grāmatām un tā tālāk, es esmu gatavs... padodiet man kādu akadēmiķi Latvijā, kurš par šo var nopietni diskutēt, mēs ar viņu padiskutēsim par šo jautājumu un redzēsim, kurš no mums vairāk no tā saprot. Tur nebija nekādi joki tajā koledžā, nu!

Mēs esam gatavi šo jautājumu [par ZRP premjera kandidāta izglītību] pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.

Politikas kuluāros runā, ka ZRP centās premjera amatam pierunāt autoritātes no malas, piemēram, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāju Ivetu Šulcu, klīda baumas arī par eirokomisāru Andri Piebalgu. Ir arī tiražēts priekšstats, ka jūs bijāt izmisuma izvēle, jo citi atteica.

Nu, nē, tā nav. Vienkārši, ar daudziem no tiem cilvēkiem runājot no sākuma, likās ok, bet, jo tālāk runājām, jo sapratām, ka mums nav pa ceļam, ka mūsu komandai neiet ar viņu kopā. Līdz ar to jau no paša sākuma bija jautājums, vai mēs liekam kādu no savējiem, ko mēs zinām, ar ko varam iet izlūkos, vai mēs ņemam kādu un mēģinām ielikt tajā komandā. Protams, līdz pietiekami vēlam brīdim bija atvērts lēmums, vai iet vienu vai otru ceļu, bet, runājot ar tā saucamajiem profesionāļiem un relatīvi politikai tuvākiem vai vismaz redzamākiem, tas sausais atlikums bija, ka jūtamies komfortablāk, ejot ar saviem cilvēkiem, pierādot viņu varēšanu, kas, protams, ir grūtāks uzdevums nepazīstamākiem cilvēkiem, bet mēs vismaz par viņiem varam galvot. Mums kandidāti bija vairāki ,un skaidrs, ka visu laiku bija rezerves varianti. Mēs esam nolēmuši, ka paši neko nekomentēsim un, ja kāds no kandidātiem grib stāstīt, tad viņš to var darīt.

Tā jautājuma būtība bija, vai jūs sevi uzskatāt par ne gluži gribētu, drīzāk izmisuma kandidātu?

Es tieši tādēļ to garo stāstu izstāstīju, lai paskaidrotu, ka noteikti nē, tas tā nav. Es neesmu nekāda kāpurķēde, lai mani varētu mest zem tanka. Neskatoties uz to, ka visiem bija skaidrs, ka tanks būs, tas nav tā domāts, tas nav tāpēc. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...