Sprūdžs jauno "Vides investīciju fonda" vadītāju iecēlis paklusām, bez konkursa
PIETIEK08.10.2013.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies Pietiek publicētā neoficiālu avotu informācija, - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs valsts SIA Vides investīciju fonds valdes priekšsēdētāja postenī iecēlis Ronaldu Neimani, kuram līdz šim nav bijis nekādas vērā ņemamas pieredzes vides jautājumu administrēšanā.
Saskaņā ar Sprūdža preses sekretāres Maijas Pētermanes skaidrojumu, izvēloties Neimani Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētāja amatam, esot "izvērtēta viņa līdzšinējā pieredze pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībās vadošos amatos, izpratne par projektu administrēšanu un uzraudzību, kā arī iegūtā izglītība uzņēmējdarbības vadībā".
Neko konkrētāk par šo pieredzi un izpratni, kā arī tās izvērtējumu ne Sprūdžs, ne viņa preses sekretāre nevēlējās paskaidrot. Tāpat Sprūdžs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc uz šo amatu nav rīkots atklāts konkurss un kā tas atbilst viņa līdz šim pārstāvētās Reformu partijas deklarētajiem principiem un vērtībām.
Neimanis pie jaunā amata formāli ticis tāpēc, ka 21.septembrī pilnvaru termiņš beidzās līdzšinējam Vides investīciju fonda valdes loceklim Askoldam Kļaviņam. Saskaņā ar Sprūdža oficiālo skaidrojumu Neimanis amatā iecelts,
"lai nodrošinātu kapitālsabiedrības nepārtrauktu darbu intensīvajā projektu vērtēšanā un apstiprināšanā".
Pietiek jau informēja, ka Neimanis amatā iecelts paklusām, bez kādas informācijas sabiedrībai. Par to kļuva zināms, tikai pateicoties šai Pietiek pirms dažām dienām saņemtajai kāda lasītāja vēstulei:
"Nelielu izbrīnu ir izraisījusi mēdiju pārstāvju klusēšana par aizejošā ministra E.Sprūdža ministrijas (VARAM) pēdējā laika aktivitātēm, lai gan iespējams viss tika izdarīts tik klusi, ka vienkārši palika nevienam nepamanīts. Tādēļ uzskatīju par nepieciešamu vērst Jūsu uzmanību uz vienu manuprāt dīvainu notikumu.
Proti, jau vairāk kā pirms nedēļas VARAM par SIA Vides investīciju fonds valdes priekšsēdētāju iecēla Ronaldu Neimani. Lieki piebilst, ka nekāds konkurss uz šo amatu netika izsludināts, neskatoties uz Reformu partijas kādreiz deklarēto nepatiku pret partiju "ielikteņiem" vadošajos amatos valsts kapitālsabiedrībās.
Īpaši jautājumi šai sakarā nerastos, ja jau ilgāku laiku vakantajā amatā tiktu iecelts kvalificēts speciālists, kurš būtu īpaši piemērots šā darba veikšanai, īpaši ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušām baumām par šīs kapitālsabiedrības reorganizāciju, tomēr, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas par R.Neimani, šāds iespaids nerodas.
Par uzņēmuma, kura galvenās darbības jomas ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas uzraudzība, dalība starptautiskos vides aizsardzības projektos, aizdevumu izsniegšana videi draudzīgu pašvaldību projektu atbalstam u.c. tiek iecelts cilvēks, kuram saskaņā ar pieejamo informāciju ne tikai nav nekādas profesionālās pieredzes minētajās Vides investīciju fonda darbības jomās, bet nav pat pieredzes kādu nebūt lielu uzņēmumu vai iestāžu vadīšanā.
Līdz šim R.Neimaņa profesionālā darbība ietvēra vien vidējā vai zemākā līmeņa vadītāja amatus, tai skaitā, maza uzņēmuma SIA Rons izpilddirektora amatu, SIA Rīgas nami īpašumu attīstības un būvniecības direktora amatu, un pašlaik ieņemamo Rīgas Stradiņa universitātes infrastruktūras departamenta direktora amatu. Nedaudz senākā vēsturē bijis arī bēdīgi slavenā veselības ministra A.Audera padomnieks.
Līdz šim R.Neimanis centies nedaudz darboties arī politikā, 2009.gadā kandidējot vēlēšanās no sabiedrības Cita politika saraksta, iesaistoties Jaunajā laikā, kā arī periodiski ziedojot nelielas summas dažādiem politiskajiem spēkiem. Nelielas ar vienu izņēmumu – 2011.gadā, kas apmēram sakrīt ar laiku, kad R.Neimanis strādāja Rīgas pašvaldības uzņēmumā SIA Rīgas nami, viņš ziedoja 4000 Ls Saskaņas centram, kas tobrīd bija pie varas Rīgā.
Iespējams, tieši R.Neimaņa demonstrētā lojalitāte, dāsni pateicoties "darba devējam" par iekārtošanu siltā amatā, bija par iemeslu, kādēļ Reformu partijas pārvaldītā VARAM savas kapitālsabiedrības Vides investīciju fonda vadībā, kas uzrauga daudzu desmitu miljonu latu budžeta līdzekļu izlietojumu, klusi iebīdīja tieši R.Neimani, kuram nav pietiekamas pieredzes nedz kapitālsabiedrību vadībā, nedz fondu administrēšanā un uzraudzībā, nedz arī vispār kāda saistība un izpratne vides aizsardzības jomā, kas ir šīs kapitālsabiedrības izveides galvenais mērķis."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
