Iesaki rakstu: 
Pēc vairākas dienas ilgušas faktu noskaidrošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tomēr nevar skaidri noformulēt savu viedokli par Pietiek aprakstīto jūras monitoringa kuģa iepirkuma konkursu, kura nolikumā eksperti saskatījuši daudzas dīvainības un nepilnības. Lai izvairītos no pārpratumiem, Pietiek šodien ministra sagatavoto skaidrojumu publicē pilnā apmērā, bez labojumiem vai saīsinājumiem.
„Par iepirkuma būtību: lai noskaidrotu faktus un argumentus, kas mudināja VARAM iepriekšējo ministru [Raimondu] Vējoni, ministrijas un VVD vadību pieņemt lēmumu iegādāties kuģi monitoringa vajadzībām, kā arī vēlreiz izvērtētu iepirkuma lietderību no saimnieciski izdevīgākā risinājuma viedokļa ne tikai vienas nozares, bet pārnozariskā griezumā, esmu uzsācis konsultācijas ar ekspertiem un padotības iestādes vadību, kā arī ar citu nozaru ministriem un ministriju pakļautības iestādēm. Alternatīvs risinājums, kas īstenojams dažādu dienestu un ministriju netradicionālā sadarbībā, iespējams, valstij izmaksātu mazāk, kā jauna kuģa iegāde, bet prasa padziļinātu izpēti. Tas prasīs zināmu laiku, bet noteikti ir tā vērts.
Par dokumentāciju: pēc vairāku neatkarīgu ekspertu, kā arī VARAM nozares speciālistu vērtējuma, iepirkuma dokumentācija kopumā uzskatāma par kvalitatīvi sagatavotu un nav pamata uzskatīt, ka pēc šāda konkursa nolikuma nebūtu iespējams iegādāties saimnieciski izdevīgāko risinājumu vai iepirkums būtu uzskatāmi sastādīts kāda viena piegādātāja vai ražotāja interesēs.
Perspektīva: ņemot vērā to, ka šobrīd vērtējam iepirkuma nepieciešamību pēc būtības, detalizēta pamatojuma sagatavošana kuģa iegādei un šī iepirkuma dokumentācijas analīzes sagatavošana nav racionāla. Izvērtējot lietas apstākļus, un pieņemot lēmumu par tālāku virzību ar objektīvo vajadzību nodrošināšanu (jūras monitorings, zvejas kontrole un citas), konsultēsimies ar Vides konsultatīvo padomi un jūrniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, kā arī padziļināti informēsim sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.”
Kā Pietiek jau informējis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi konkursu, kas paredz specializēta kuģa iegādi zvejas kontroles un vides monitoringa veikšanai jūrā Valsts vides dienesta vajadzībām. Iepirkuma nolikumā kuģošanas eksperti saskaitījuši tik daudz aplamību un dīvainību, ka uzskata – drīzāk ir runa nevis par to, ka nolikums rakstīts kādam konkrētam piegādātājam, bet par to, ka vairāk nekā 2,3 miljoni latu konkursa izsludinātāju nekompetences dēļ vienkārši tiks izšķērdēti.
Kā Pietiek jau informējis, iepirkuma „griesti” bija norādīti 1,377 miljonu latu apmērā (+PVN), taču, termiņam jau tuvojoties beigām, „griestu” summa tika palielināta līdz 1,897 miljoniem latu; tiek pieprasīts, lai kuģis būtu krāsots ar ledus izturīgu krāsu, tomēr pašam korpusam nekādas norādes par kuģošanu ledus apstākļos nav; Valsts vides dienesta rīcībā jau ir viens kuģis, bet dienestam arī šim kuģim nav līdzekļu degvielai un remontiem; kā jaunā kuģa kuģošanas rajons noteiktas 60 jūras jūdzes, taču ar tādu kuģošanas rajonu nevar šķērsot Baltijas jūru, - bet par to, ka kuģis plāno kuģot pāri Baltijas jūrai, liecina prasība pēc karogu komplekta, kas ir detalizēti aprakstīts.
Šīs ir tikai dažas dīvainības, uz ko Pietiek iepirkuma nolikumā norādījuši kuģošanas eksperti. Viena no viņiem secinājums bija: „Ir pilnīgi skaidrs, ka to ir sastādījuši diletanti, kuriem visai attāls priekšstats par kuģiem un to sistēmām. Ja kuģis ir paredzēts lietošanai tikai vasarā neprofesionālo zvejnieku tramdīšanai, tad katra šī zvejnieka ķeršana kopā ar kuģa uzturēšanas un cilvēku algām izmaksās ļoti, ļoti brangu naudu. Jautājums – vai tas ir tā vērts? Bet varbūt kuģis tiek plānots kā izpriecu kuģis, kas tiek būvēts par reņģķērāju un reņģēdāju naudu? Jā piekrītu, tad gan ir vērts!”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
