Sprūdžs tiek pie administratīvās lietas sakarā ar vēlmi slēpt „Lemberga lietas” dokumentus

Iesaki rakstu:

Kā Pietiek jau informējis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un viņa vadītā ministrija ilgstoši izlocījās, lai nevajadzētu atklāt ne tikai ministra vēstuli Ventspils faktiskajam mēram Lembergam un viņa atbildi ministram, bet arī „šokējošos faktus”, uz kuru pamata šī vēstule tapusi, un pat it kā pastāvošo ministrijas juristu atzinumu par šo informāciju. Atsevišķi ministrijas skaidrojumi pat radīja aizdomas, vai pēdējie divi dokumenti vispār eksistē.

Sākotnēji Sprūdža vadītā ministrija paziņoja – saņemot ministrijas juristu atzinumu par Ģenerālprokuratūras iesniegto informāciju par Lemberga darbību, Sprūdžs tajā saskatījis tik „šokējošus faktus”, ka pieprasījis Lembergam trīs dienu laikā sniegt par tiem paskaidrojumus. Pēc to izvērtēšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt pašvaldības vadītāju no pienākumu pildīšanas, kas arī tika izdarīts.

Taču pēc tam ne Sprūdžs, ne viņa vadītā ministrija neizrādīja nekādu vēlēšanos publiskot „šokējošos faktus”, juristu atzinumu vai Sprūdža vēstuli. Ministrijas preses pārstāve pat paziņoja, ka „mums” esot „liegums publiskot Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju, lai nekādā veidā neietekmētu procesu norisi”.

Tiesa, Ģenerālprokuratūras izvirzītā apsūdzība Lembergam ir publisks dokuments, taču ne Sprūdžs, ne ministrijas pārstāve nevarēja paskaidrot – kāda gan institūcija ir noteikusi šādu liegumu, uz kāda likumīga pamata un kam tieši šis liegums ir noteikts.

Savukārt attiecībā uz Sprūdža vēstuli Lembergam ministrijas pārstāve paziņoja, ka ar to „būs iespējams iepazīties klātienē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, pēc lēmuma pieņemšanas par tālāko rīcību saistībā ar Ventspils priekšsēdētāja A.Lemberga darbībā konstatētajiem pārkāpumiem”.

Taču ne Sprūdžs, ne ministrijas pārstāve nevarēja paskaidrot, kāds sakars lēmuma pieņemšanai ar jau nosūtītu vēstuli un iespēju iepazīties ar to un vai tas gadījumā nenozīmē, ka ministrija apsver iespēju mainīt nosūtītās vēstules publiskojamo tekstu.

Tāpat ne Sprūdžs, ne ministrijas pārstāve nevarēja paskaidrot, uz kāda likumīga pamata ir noteikts šāds ierobežojums, un, ja šai vēstulei ir bijis noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tad kas ir persona, kas šādu statusu noteikusi, un kāds ir bijis pamats šāda statusa noteikšanai.

Interesanti, ka ne Sprūdžs, ne ministrijas pārstāve vispār nevēlējās pieminēt ministrijas it kā sagatavoto juristu atzinumu, uz kura pamata tad arī esot tapusi vēstule Lembergam.

Tikmēr no neoficiāliem avotiem ministrijā Pietiek zināms, ka šāda atzinuma pirms vēstules nosūtīšanas nemaz nav bijis un tikai pēc Pietiek izrādītās intereses apzināta nepieciešamība tādu strauji sacerēt un reģistrēt ar atpakaļejošu datumu.

Beigu beigās Pietiek vērsās ministrijā ar oficiālu iesniegumu, pieprasot nodrošināt sabiedrība iespēju iepazīties kā ar Sprūdža un Lemberga saraksti, tā ar „šokējošajiem faktiem” un ministrijas juristu atzinumu par tiem

Taču likumā noteiktajā laikā, kurā uz iesniegumiem jāsniedz atbilde, ne Sprūdžs, ne ministrija šo likuma normu ievērot nevēlējās, un Pietiek nācās jau kārtējo reizi vērsties administratīvajā tiesā.

Tā 11. decembrī nolēmusi pieņemt pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Sprūdža ministrijai sniegt pieprasīto informāciju un atlīdzināt morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu ministrijai atvainoties pieteikuma iesniedzējam, un ierosināt administratīvo lietu.

Tagad Sprūdža vadītajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai mēneša laikā nāksies sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu. Tikko šie skaidrojumi nonāks Pietiek rīcībā, tie tiks nekavējoties publiskoti.

Pats citkārt runīgais Sprūdžs trešdien kategoriski nevēlējās komentēt administratīvās tiesas lēmumu.

Seko mums