Staķa padomnieks atved Staķi uz savas sievas rīkotu pasākumu: vai „Rimi” rīcība Latvijā atbilst Zviedrijas labākajiem standartiem?
Pietiek lasītājs09.12.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Ir skaidrs, ka pirmos 10 vai 15 gadus pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas šeit tikko ienākušo Rietumu investoru attieksme bija visai divdomīga – no vienas puses svaigs, neapgūts un potenciāli labi pelnošs tirgus, no otras – juridiski un praktiski nesakārtota pusmežonīga postpadomju ekonomiskā, politiskā un juridiskā telpa. Šeit varēja daudz ko atļauties, jo nekādas pretestības jau nebija – tikai svaigu dzīvē pirmās lielās naudas smaku sajutuši politiķi un viņu apkalpojošais personāls.
Nu ir 2020. gads, tūliņ būs 2021. Jau 16 gadus Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā, mēs esam pilnvērtīgi un uzticami NATO partneri, esam pārvarējuši daudzas krīzes un galu galā daudzmaz saveduši kārtībā gan likumus, gan reālo ekonomisko vidi un paradumus. Diemžēl laiku pa laiku notiek recidīvi – investoriem dažkārt aizvien no jauna šķiet, ka viņi šeit var izvesties kaut kā citādi, atšķirīgi, nekā pašu mājās!
Šī gada 27. oktobrī zviedru mazumtirdzniecības koncerna ICA ABmeitasuzņēmums Baltijas valstīs RIMI Baltic ar lielu pompu atklāja jaunu vērienīgu loģistikas centru, no kura turpmāk plāno produktu piegādes gan Latvijas, gan daļēji arī Lietuvas un Igaunijas tirgum un kurā plāno nodarbināt ap 700 cilvēku!
Tā kā jaunais centrs tika atklāts Rīgā, Deglava ielā, diezgan saprotami, ka svinīgajā pasākumā līdzas RIMI vadībai, Zviedrijas vēstniecei un citām prominencēm piedalījās arī jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Nu skaidrs, Rīgai 700 jaunas darba vietas u.t.t.
Diemžēl, kā jau nereti gadās, salda medus mucā nejauši ielīst karote darvas… un viss solīdais pasaules standartiem atbilstošais pasākums sabojāts! Izrādās, ka ballīti organizējis neviens cits kā Rīgas mēra “politiskā padomnieka” Ginta Knoka (attēlā) sievai Eglei Klekerei – Krekelei piederošā sabiedrisko attiecību firma Deep White! Saprotams, par šāda vēriena pasākumu no RIMI saņemot nesliktu žūksni!
Varētu jau sacīt – kad gan tur liels, tāds “parasts” interešu konfliktiņš vien sanācis? Taču būtu svarīgi ņemt vērā fonu – no vienas puses tāda valsts kā Zviedrija un liels tās uzņēmums, kas tik ļoti lepojas ar saviem politiskajiem un ētiskajiem standartiem. No otras – jaunā sirdsšķīstā Rīgas domes vadība ar cilvēku, “ar kuru var iet izlūkos” priekšgalā. Un pa vidu – nekas cits kā sīkas kārtējā “politiskā padomnieka” rebītes, kuras jau nu vajadzēja pamanīt gan RIMI Baltic vadībai, gan Rīgas mēram!
Vai tad tiešām nebija iespējams pasākuma organizēšanai izvēlēties kādu citu no vairākiem desmitiem Latvijas aģentūru; tādu, pār kuru nekristu interešu konflikta ēna? Ir grūti iedomāties, ka šādu elementāru kļūdu pieļautu tādi lieli Zviedrijas kapitāla uzņēmumi kā SEB, Swedbank vai IKEA.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
