Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Staķa stabiņi faktiski apdraud satiksmes drošību

Ceļu satiksmes drošības direkcija*
21.07.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk - CSDD) ir saņēmusi vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju un viedokli par plastmasas stabiņu uzstādīšanu Rīgas publiskajā ielu tīklā un to atbilstību Latvijas valsts standartiem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu organizēt satiksmi un nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši vēstulē nosaukto normatīvo aktu prasībām, kā ari standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, ir ceļa pārvaldītāja pienākums.

Ceļu sauksmes organizēšana tiek veikta ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem. Plastmasas stabiņi ar atstarojošiem elementiem nav satiksmes organizācijas tehniskais līdzeklis. un tie nav atrunāti obligāti piemērojamās normatīvajās prasībās tāpat kā citi piestiprināmie elementi - gumijas apmales, riteņu atdures stāvvietās, gumijas vai metāla ātrumvaļņi, u.c. elementi.

Minētais papildaprīkojums (izņemot ātrumvaļņus) nedrīkst atrasties transportlīdzekļu braukšanai paredzētajā satiksmes telpā - ar ceļa horizontālajiem apzīmējumiem nenodalītās brauktuves platībās, jo tad būtu uztverami kā braukšanai traucējošs elements un apdraudētu satiksmes drošību.

Ceļa brauktuves ģeometrija tiek veidota ar citiem paņēmieniem - apmales, nomales, paplašinājumi, sašaurinājumi u.tml. ceļa elementi, kuru izbūves kārtību nosaka LVS 190 grupas standarti. Jānorāda, ka LVS 190 grupas standartu darbības lauks attiecas uz autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām vai apdzīvotu vietu tranzītsatiksmes ielām neapbūvētās teritorijās. Tādēļ liela daļa pilsētu ielu netiek veidotas ar standartizētām principiālajām prasībām satiksmes telpas ģeometrijas veidošanā, un to projektēšanai tiek pielāgoti esošie autoceļu standarti vai projektēti individuāli risinājumi.

Atstarojošie stabiņi un gumijas apmales ir vertikāli, viegli notriecami vai pārbraucami elementi un neietilpst stingru šķēršļu kategorijā, kas pieminēti Latvijas valsts standartā LVS 190-2 “Ceļu projektēšanas noteikumi. Normālprofili" punktā 5.1.2. Šie elementi atbilst minētā standarta 5.1.2.1. punktā nosauktajiem “citas  vieglas konstrukcijas ceļa aprīkojuma līdzekļiem, kas, saskaroties ar braucošu transportlīdzekli, pēdējam nerada nozīmīgus bojājumus”. Šādus aprīkojuma līdzekļus atļauts izvietot transportlīdzekļu sānu drošības telpā, ja to prasa satiksmes drošības pasākumi, 0,5 m no satiksmes telpas robežas. Minētais standarts paredz arī izņēmuma situācijās attālumu samazināt līdz 0,25 m.

Tā kā stabiņi nav satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, bet ir papildaprīkojums, tie nav izmantojami satiksmes organizēšanai - šim nolūkam ir ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi. Ccļa apzīmējumus, kas veidoti ar nepārtrauktām garenvirziena līnijām, šķērsot ir aizliegts, un tie nosaka faktisko satiksmes telpas robežu. Ceļiem ne vienmēr visas platības, kas ar apzīmējumiem norobežotas no braukšanai paredzētās satiksmes telpas, tehniski ir iespējams izbūvēt kā fiziski izceltas saliņas. Šādos gadījumos pastāv iespēja attiecīgās - braukšanai neparedzētās vietas - aprīkot ar ccļa drošības barjerām vai citiem ceļa aprīkojuma elementiem, piemēram, stabiņiem un gumijas atdurēm, pie nosacījuma, ka tie atrodas aiz satiksmes telpu norobežojošā nepārtrauktā ceļa apzīmējuma.

Ar plastmasas stabiņiem un gumijas apmalēm (ja tie atrodas ceļa zonās, kas nav paredzētas braukšanai) ir iespējams uzlabot ceļa vizuālo uztveramību, tomēr šajā gadījumā jāņem vērā vadītāja redzespunkts un rūpīgi jāvērtē, kas tiek akcentēts ar šādu aprīkojumu. Pie nosacījuma, ja stabiņi ir labā tehniskā stāvoklī (tīri un ar kvalitatīviem, labi redzamiem atstarojošiem elementiem), līnijveidā tie ir labi uztverami un nepieciešamības gadījumā var būtiski uzlabot optisko vadāmību un veicināt satiksmes drošību. Savukārt sarežģītas ģeometrijas elementi uz brauktuves, it īpaši diennakts tumšajā laikā, var kļūt grūti uztverami un traucēt satiksmes dalībniekiem uztvert ceļu.

Ceļa aprīkojuma elementus (piemēram, tā sauktos bollardus un nolokāmās lameles, kā arī dažāda izmēra un dizaina stabiņus, sašaurinātas un trošu barjeras, elastīgās apmales, ceļa segumā iestrādātus atstarotājus, gumijas saliņas u.c.) daudz plašāk nekā Latvijā izmanto citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā tādās satiksmes drošības un disciplīnas paraugvalstīs kā Zviedrija, Somija un Vācija.

Latvijas satiksmes organizēšanas praksē šis ir viens no pirmajiem, standartos strikti neatrunātajiem, ceļa aprīkojuma elementiem, kura pielietojums objektos ir gan noderīgs, gan var būt traucējošs. Kaut gan papildaprīkojuma izmantošana vērtējama kā solis satiksmes drošības uzlabošanas virzienā, no satiksmes drošības viedokļa negatīvi vērtējama tendence veikt būtisku satiksmes pārkārtošanu un satiksmes organizācijas izmaiņas, neveicot ceļa pārbūvi atbilstoši nepieciešamajai ceļa daļu ģeometrijai. Tā vietā tiek izmantoti tikai ceļa apzīmējumi (nereti tikai ar krāsu, kas salīdzinoši ātri nodilst) vai pagaidu (īslaicīgus) satiksmes organizācijas elementi, pie kādiem arī pieskaitāmi stabiņi un cita veida papildaprīkojums.

Jautājumā par projektiem, kuros paredzēti plastmasas stabiņi un veikts ceļu drošības audits, norādām, ka plastmasas stabiņi ir bijuši paredzēti vairākos projektos, kuriem ir veikti ceļu drošības auditi. Atsevišķas uzskaites par projektiem, kur risinājumos paredzēti plastmasas stabiņi, nav. Ir bijuši risinājumi, kur no satiksmes drošības viedokļa stabiņu uzstādīšana ir atbalstīta ceļu drošības auditā, bet ir pretējas situācijas, kur stabiņu risinājums ir kritizēts. Daudzās vietās ceļa pārvaldītājs nav vērsies pie CSDD, lai veiktu ceļu drošības auditu. No vēstulē pieminētajām vietām, ceļu drošības audits ir veikts seguma atjaunošanas projektam Bruņinieku ielā, par ko 2019.gadā sagatavots atzinums Nr.06 AD/19-75.

Jautājums par atsevišķu ceļa aprīkojuma elementu standartizēšanu ir diskutabls. No vienas puses ceļa elementu standartizēšana zināmā mērā atvieglo projektēšanu, ja tiek noteiktas detalizētas šo elementu uzstādīšanas prasības. Tomēr no otras puses tas ierobežo ceļa kā vadītājiem drošas un labi uztveramas satiksmes vides izveidošanas iespējas. Ccļa apstākļi, it īpaši apdzīvotās vietās, ir ārkārtīgi komplicēti un nereti prasa individuālu pieeju un risinājumus, ko standartu izstrādātājiem nav iespējams paredzēt vai aprakstīt universālā veidā. Savukārt, aprakstot vienu papildaprīkojuma elementu, būtu nepieciešams aprakstīt arī pārējos, taēu aprīkojuma iespējas mainās un uzlabojas nepārtraukti, bet normatīvo aktu izmaiņu process ir daudz inertāks.

Satiksmes organizācijas risinājumiem, kuros tiek izmantots papildaprīkojums, būtu jābūt vienveidīgiem ceļa, ceļu kopas vai ceļa posma ietvaros. To uztveramībai jābūt pašsaprotamai un nav pieļaujamas situācijas, kurās uzstādītais papildaprikojums maldina satiksmes dalībniekus. Maldinošas situācijas pārsvarā novērotas vietās, kur ar plastmasas stabiņiem tiek veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas krustojumos, radot neuztveramu atstarojošu elementu kopumu, kas nesniedz vadītājam informāciju par ceļu. Maldinošais efekts pastiprinās diennakts tumšajā laikā, neapgaismotos ceļa posmos.

Vietās, kur uzstādīti plastmasas stabiņi, ir jānodrošina obligāto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, pārsvarā ceļa apzīmējumu laba redzamība visu gadu. Plastmasas stabiņiem ir jābūt labi redzamiem - tīriem un ar atstarojošiem elementiem un tie nedrīkst traucēt transportlīdzekļu braukšanai to atjautajās trajektorijās. Ar stabiņiem norobežotajās zonās ir jāveic regulāra ceļu ikdienas uzturēšana, novēršot gan smilšu sanesumu veidošanos, gan sniega uzkrāšanos ziemas laikā, kas būtiski aizkavē ūdens atvadi no brauktuves, radot satiksmei bīstamus apstākļus.

Attiecībā par plastmasas stabiņu un cita papildaprīkojuma izvietošanu, CSDD aicinātu vadīties pēc principa, ka primāri satiksme jāvirza ar ceļa elementiem un ceļš jāaprīko ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem. Ja kādu specifisku apstākļu dēļ ceļa elementi nav izbūvēti vai tie nav labi uztverami, vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu prasības tiek regulāri pārkāptas un tas rada risku mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošībai, tad ceļa pārvaldītājam jālemj par ceļa pārbūvi vai papildu aprīkojuma izvietošanu. Savukārt papildu aprīkojums pārsvarā ir vērtējams kā pagaidu risinājums līdz problemātiskās vietas pārveidei (pārbūvei) ar satiksmes infrastruktūrai raksturīgiem un Latvijas valsts standartiem atbilstošiem ceļa elementiem.

CSDD ieskatā plastmasas stabiņu pielietošana satiksmes organizācijā ir pieļaujama, un atsevišķos gadījumos tā var uzlabot satiksmes drošību. Stabiņu pielietošana (attiecināms arī uz vēstulē pieminētajām vietām) pieļaujama tikai kā papildaprīkojums satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem - papildinājums ar ceļa apzīmējumu un ccļa zīmēm noteiktajai satiksmes kārtībai. Satiksmes infrastruktūra ir kompleksa sistēma, kas prasa rūpīgu plānošanas, projektēšanas, saskaņošanas un būvniecības procesu, lai sasniegtu satiksmes drošībai un mūsdienīgai pilsētai atbilstošus risinājumus.

Vienlaikus CSDD vērš uzmanību, ka ierobežojumiem, kādus rada stabiņu vai jebkura cita papildapiīkojuma izmantošana, ir jābūt samērīgiem ar ieguvumiem, ko tie sniedz satiksmes organizēšanā vai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Proti, stabiņu izvietošanai un to radītiem ierobežojumiem jāsasniedz izvirzītie ceļu satiksmes organizēšanas vai. ceļu satiksmes drošības uzlabošanas mērķi, turklāt radītajiem ierobežojumiem jābūt pamatotiem, un jārada būtisks ieguvums sabiedrībai kopumā. No satiksmes organizēšanas principu viedokļa nav atbalstāma pēdējā laikā Rīgā novērotā pārmērīgā un, atsevišķos gadījumos nepārdomātā stabiņu uzstādīšana, kas pārsvarā gadījumu rada vairāk ierobežojumu nekā ieguvumu sabiedrībai, kā arī nesasniedz mērķus satiksmes organizācijas pilnveidošanā vai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, CSDD pauž bažas par pēdējā laikā plaši pielietoto praksi transformēt ielu telpu un būtiski pārkārtot satiksmi, izmantojot tikai pagaidu plastmasas vai gumijas elementus un ceļa apzīmējumu. Novērojot šādu praksi, pirmšķietami ir grūti novērtēt stabiņu izmantošanas pamatotību, mērķus, kuri sasniedzami ar stabiņu izvietošanu, kā arī kopējos ieguvumus ceļu satiksmē, kuri attaisnotu stabiņu radītos ierobežojumus, neērtības un iespējamo apdraudējumu.

* atbilde uz Rīgas domes deputāta Valtera Berga vēstuli

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...