Štālbergs saskaitījis savu gaidāmo peļņu 466 miljardu apmērā; VID klusē, vai veicis nodokļu uzrēķinu
PIETIEK13.04.2016.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 466 miljardi eiro – šādu astronomisku summu, kā liecina Pietiek rīcībā nonākušie materiāli no uzņēmējas Ināras Vilkastes bijušā māklera Raimonda Štālberga krimināllietas, viņš aprēķinājis kā gaidāmo peļņas daļu dažādos nekustamā īpašuma projektos. Valsts ieņēmumu dienests neatklāj, vai ir veicis Štālbergam nodokļu uzrēķinu, kas, ja atbilstu bijušā māklera kuriozajiem aprēķiniem, varētu atrisināt Latvijas valsts budžeta problēmas vairākas desmitgades uz priekšu.
No krimināllietas materiāliem, ko šodien publicējam, izriet, ka jau 2010. gadā Vilkaste ir vērsusies Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu saistībā ar Štālberga rīcībā nonākušām ievērojamām naudas summām un cita starpā norādījusi: „”Biznesmenis” R. Štālbergs, gribēdams pārliecināt par finanšu ieguldījumu veikšanu, pat ir saskaitījis objektu iespējamo peļņas apjomu – 466.544.325.000,00 EUR vai 326.581.027.500,00 LVL, kas atbilst Latvijas Republikas budžetam vairāk nekā par 60 gadiem!”
Valsts ieņēmumu dienests, kurš, kā tāpat redzams no lietas materiāliem, atbildējis ar standarta formulējumu par informācijas pieņemšanu zināšanai, neatklāj, vai ir veicis auditu par bijušā māklera reālajiem un iedomātajiem ienākumiem. Taču neoficiāla Pietiek rīcībā esoša informācija liecina, ka, ņemot vērā Štālberga „īpašās attiecības” ar tiesībsargāšanas iestādēm, kas detalizēti aprakstītas jau iepriekš, nekāds nodokļu uzrēķins – ne par astronomiskajām, ne arī citām summām – tā arī nav ticis veikts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
