Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arvien skaidrāk kļūst tas, ka Covid-19 ir uz palikšanu un mums jāiemācas ar to sadzīvot. Tas nozīmē, ka jāiemācās nekrist kādā no divām pašlaik prevalējošām galējībām: pandēmijas noliegšanā un antivakserismā no vienas puses vai Covid-19 histērijā – no otras. Par ieslīgšanu jebkurā no šīm galējībām sabiedrībai nāksies samaksāt ļoti augstu cenu.

Kas ir Covid-19 histērija?

Histērija iestājas tad, kad cīņa ar Covid-19 kļūst par galveno un vienīgo politiķu, valdības un ministriju risināmo jautājumu. Histēriķi uzskata, ka Covid-19 apkarošanai visi līdzekļi ir labi – neskatoties uz to, cik lielā vai mazākā mērā kārtējais līdzeklis samazina inficēšanas varbūtību, cik lielas ir šo līdzekļu tiešās un netiešās izmaksas un vai plānotais vispār ir praktiski realizējams.

Covid-19 histēriķis savu masku valkā visur – ārtelpās un iekštelpās, ir divu metru attālumā cilvēki vai nav, pat atrodoties viens savā automašīnā. Viņš necieš antivakserus un ir gatavs vakcinēt visus pat piespiedu kārtā.

Pēdējā pusotra gada laikā valdība bija un ir ārkārtīgi pārņemta ar Covid-19 histēriju. Pat tādi soļi kā kameršļūkšanas aizliegšana pavasara beigās un ilgstoši apgalvojumi, ka pat vakcinētiem ir bīstami apmeklēt sporta pasākumus iekštelpās, tai nešķita visai dīvaini un pārmērīgi.

Apmēram pusotra gada laikā tika pieņemts vesels blāķis visvisādu ierobežojumu, abiem Covid-19 ierobežošanas likumiem dubultojoties savā apjomā un sasniedzot astoņdesmit deviņu A4 lapu ekvivalentu. Patiešām iespaidīgi! Visticamāk, lielākā daļa Saeimas deputātu sen vairs neorientējas visos pieņemtajos ierobežojumos, nerunājot par visu sabiedrību.

Vērojot likumdošanas iniciatīvu iesniegšanas, apspriešanas un pieņemšanas gaitu, bija skaidrs, ka lielākā daļa ierobežojumu pieņemti bez jebkādas nopietnas analīzes par to izmaksām, sekām un praktisko izpildījumu. Piemēram, šodien arvien skaidrāka kļūst apziņa, ka aizvērt ciet visas skolas un pāriet uz attālinātām mācībām bija milzīga kļūda, kas dārgi izmaksāja mūsu bērniem un mūsu valstij nākotnē.

Kur ierobežojumi, tur arī pabalsti un kompensācijas. Ja sākotnēji valdība bija ļoti atturīga attiecībā uz palīdzību cietušajām nozarēm (atcerēsimies dažu amatpersonu lepnumu par 3 eiro lielu mēneša pabalstu, kas izmaksāts kādai darbiniecei), tad ļoti ātri tā iekāpa otrā grāvī. Naudas kļuva tik daudz, kā nekad nav bijis. Helikopteru nauda un cita, diemžēl pārsvarā aizņemta nauda.

Ja Kariņa valdība sāka darbu ar apmēram 10 miljardu valsts parādu, tad nākamgad tā pabeigs savu darbu ar apmēram 17 miljardus lielu parādu. Pašlaik parāda apkalpošanas izmaksas ir niecīgas, bet tuvākajos gados ievērojami pieaugs – un šā parāda apkalpošana valsts budžetam maksās vairākus simtus miljonu eiro gadā.

Vakcinācija un histēriķu attieksme pret nevakcinētajiem vēl vairāk sašķēla mūsu sabiedrību un radīja arvien pieaugošu spriedzi. No socioloģiskajām aptaujām un personīgās komunikācijas ar vakcinācijas pretiniekiem, nereti arī tuvākajiem ģimenes locekļiem kļūst skaidras divas lietas. Pirmā – šādu cilvēku ir daudz, apmēram 30% iedzīvotāju. Otra – viņu nostāja ir principiāla un kategoriska. Iespējams, vienīgais, kas varētu likt viņiem mainīt savas domas par vakcināciju, ir savu tuvāko radinieku vai draugu nonākšana slimnīcā ar smagu slimības gaitu.

Taču pieaug arī agresivitāte no antivakseru apkarotāju puses, kas nav apmierināti ar daļēji slēgtu ekonomiku, augošo Covid-19 pacientu skaitu slimnīcās un kopumā ar to, ka liela sabiedrības daļa, viņuprāt, rīkojas nepareizi. Līdz atklātām sadursmēm starp antivakseriem un histēriķiem nav nemaz tik tālu.

Vai apturēt saslimstību par katru cenu?

Kā sabiedrība mēs vairs neesam situācijā, kad mums priekšā ir nezināms vīruss, pret kuru nav vakcīnu. Par Covid-19 jau ir zināms diezgan daudz. Vakcīnas katram Latvijas iedzīvotājam ir brīvi pieejamas bez maksas.

Visai droši prognozējams, ka vīrusa delta paveids izplatīsies tik ātri, ka tuvākajā nākotnē – varbūt pat dažu mēnešu laikā – ar to inficēsies teju visi nevakcinētie un arī daudzi vakcinētie. Un tad visus varēs iedalīt vakcinētajos, pārslimušajos un, protams, tajos, kas nesvinēs Ziemassvētkus.

Aptuveni 95% no tiem, kas nonāks slimnīcās, būs tie, kas nav vakcinējušies vai iepriekš nav pārslimojuši. Lielākā daļa hospitalizēto būs vecie cilvēki. Ja runa ir par visiem nevakcinētājiem (šobrīd 53% pieaugušo iedzīvotāju), tad tuvajā nākotnē slimnīcās varētu nonākt gandrīz 19 tūkstoši cilvēku (aptuveni aprēķini, kas balstās uz pieņēmumu, ka hospitalizācijas varbūtība delta paveidam ir 2,3%).

Savukārt daudzi nevakcinētie ir pārslimojuši Covid-19, iegūstot efektīvu imunitāti dabiskā veidā.1 Aplēses liecina, ka tādu varētu būt līdz pat 23% Latvijas iedzīvotāju.2 Tas nozīmē, ka reālistiskāka prognoze ir tuvāk 11 tūkstošiem hospitalizēto. Diemžēl veselības aprūpes sistēmas maksimālā slodze ir aptuveni 1300 intensīvās terapijas gultu.

Vai slimnīcas tiks pārpildītas? Tas būs atkarīgs no inficēšanās ātruma, cik ātri hospitalizētie tiks izrakstīti no slimnīcas... vai netiks izārstēti. Bet slimnīcu pārslodzes risks ir ļoti augsts. Pēc mūsu ekspertu prognozēm, saglabājoties līdzšinējiem tempiem, 29. oktobrī slimnīcās būs 1000 hospitalizēto ar Covid-19, bet 10. novembrī hospitalizēto skaits jau pārsniegs 1300, kas, visticamāk, ir Latvijas slimnīcu kapacitātes "sarkanā līnija".

Šis ir ļoti drūms scenārijs. Bet jāatceras, ka katrs slimnīcā nonākušais cilvēks tur nonāks pēc savas brīvas izvēles. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka vēl apmēram 23% Latvijas iedzīvotāju kopumā būtu gatavi vakcinēties. Ja viņi to izdarīs tuvākā pusotra mēneša laikā, hospitalizēto kopējā skaita prognoze nokrītas līdz nepilniem 3 tūkstošiem cilvēku – ar ko mūsu veselības aprūpes sistēma, visticamāk, spēs tikt galā. To ir svarīgi atkārtot: ar 70% iedzīvotāju vakcināciju (un 30% principiālo antivakseru), visticamāk, ir pietiekami, lai novērstu slimnīcu pārslodzi.

Pragmatisms pret histēriju

Pragmatiskas politikas mērķis nav iznīcināt Covid-19 par katru cenu vai vakcinēt 100% iedzīvotāju, ieskaitot bērnus. Mūsu mērķim ir jābūt atrast veidu, kā tikt galā ar pandēmiju par saprātīgu cenu sabiedrībai.

Covid-19 histēriķi nespēs atturēties no tā, lai uzsāktu svēto karu pret antivakseriem un nevakcinētajiem. Nevakcinēto sodīšana, viņu iespēju pārvietoties, strādāt un dzīvot liegšana kļūs par histēriķu pašmērķi. Bet šāda rīcība tikai galvanizēs principiālos antivakserus. Un tā var sasniegt pretēju efektu ar tiem 22% sabiedrības, kas būtu gatavi vakcinēties, bet varētu mainīt savas domas pēc šādas attieksmes. Pragmatiķi atstās pārliecinātos antivakserus mierā un fokusēsies uz tiem, kuri ir gatavi vakcinēties.

Histēriķi vairos ierobežojumu apjomu, par labu atzīstot visu, kas varētu kaut par kripatiņu palēnināt vīrusa izplatību. Pragmatiķi fokusēsies vien uz dažiem, maksimāli vienkāršiem, saprotamiem un efektīvi kontrolējamiem ierobežojumiem – iekštelpās divu metru distance, sejas maska nevakcinētajiem, visiem mazgāt rokas. Pragmatiķi arī labi saprot, ka nekas nespēs labāk pārliecināt vakcinēties kā ziņas no saslimušajiem cilvēkiem slimnīcās.

Histēriķi darīs visu, lai vakcinētu un ieviestu maksimālus drošības protokolus ikvienam un katram, ieskaitot bērnus skolās. Pragmatiķi fokusēsies uz cilvēkiem ar augstu hospitalizācijas risku – cilvēkiem gados. Tie liks mierā skolas un bērnus, kuriem hospitalizācijas risks ir minimāls.

Histēriķi baidīsies par inficēto skaita pieaugumu, kamēr pragmatiķi fokusēsies vien uz hospitalizēto skaitu. Histēriķis spītīgi izturēsies pret nevakcinētājiem, kuri ieguvuši antivielas iepriekšējās pārslimošanas rezultātā, bet nav oficiāli reģistrējuši pārslimošanas faktu. Pragmatiķi sapratīs, ka šāda imunitāte ir efektīva un ka pārliecināt pārslimojušos vakcinēties diez vai iespējams, turklāt iepriekš pārslimojušie veido lielu daļu no principiālajiem antivakseriem. Pragmatiķi piešķirs Covid-19 sertifikātu cilvēkiem ar pietiekamu antivielu daudzumu, lai atgrieztu viņus normālajā ekonomikas apritē un samazinātu aktīvo vakcīnu pretinieku rindas.

Histēriķi liks arī vakcinētajiem un pārslimojušajiem valkāt maskas iekštelpās, jo viņi taču arī var inficēties un paši inficēt kādu nevakcinēto. Pragmatiķi atbrīvos viņus no pienākuma lietot masku, jo tas mudinās nevakcinētos arī ātrāk atgriezties pie normālas dzīves.

Histēriķi nedos skaidru atbildi uz jautājumu, kad visi ierobežojumi tiks atcelti. Pragmatiķi: ar 70% vakcinētu pieaugušo (!) iedzīvotāju un nelielu Covid-19 hospitalizāciju atcels visus ierobežojumus.

Histēriķi ar vienaldzību noskatīsies uz notiekošo tautsaimniecībā un ierobežojumu ekonomikas cenu. Pragmatiķi nekavējoties spers soļus, lai pasargātu pakalpojumu sektoru no tuvojošās ziemas, piešķirtu Covid-19 sertifikātu cilvēkiem ar antivielām un līdz nākamā gada beigām krasi samazinātu PVN sabiedriskajai ēdināšanai, viesnīcām, kultūrai un sportam.

Tuvākajos mēnešos pragmatiķi maksimāli fokusētos uz intensīvās terapijas gultu ar atbilstošo aprīkojumu pieejamību. Bet, pats galvenais, sniegs atbalstu cilvēkiem, kas tuvākajos mēnešos stāvēs un kritīs pie šīm gultām, – ārstiem, medmāsām un pārējam medicīnas personālam.

Izsvērta un pragmatiska valdības politika pašlaik Latvijas valstij ir nepieciešama gan tāpēc, lai risinātu situāciju veselības aprūpes jomā, ekonomikā un tautsaimniecībā, gan arī tādēļ, lai saliedētu un mierinātu sabiedrību, kā arī motivētu to kopīgiem jauniem mērķiem.

1 https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-08-27/previous-covid-prevents-delta-infection-better-than-pfizer-shot

2 https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/dumpis-20-23-latvijas-iedzivotaju-ir-slimojusi-ar-covid-19/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...