Starp histēriju un antivakseriem: Covid-19 pragmatisma politika
Vjačeslavs Dombrovskis01.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arvien skaidrāk kļūst tas, ka Covid-19 ir uz palikšanu un mums jāiemācas ar to sadzīvot. Tas nozīmē, ka jāiemācās nekrist kādā no divām pašlaik prevalējošām galējībām: pandēmijas noliegšanā un antivakserismā no vienas puses vai Covid-19 histērijā – no otras. Par ieslīgšanu jebkurā no šīm galējībām sabiedrībai nāksies samaksāt ļoti augstu cenu.
Kas ir Covid-19 histērija?
Histērija iestājas tad, kad cīņa ar Covid-19 kļūst par galveno un vienīgo politiķu, valdības un ministriju risināmo jautājumu. Histēriķi uzskata, ka Covid-19 apkarošanai visi līdzekļi ir labi – neskatoties uz to, cik lielā vai mazākā mērā kārtējais līdzeklis samazina inficēšanas varbūtību, cik lielas ir šo līdzekļu tiešās un netiešās izmaksas un vai plānotais vispār ir praktiski realizējams.
Covid-19 histēriķis savu masku valkā visur – ārtelpās un iekštelpās, ir divu metru attālumā cilvēki vai nav, pat atrodoties viens savā automašīnā. Viņš necieš antivakserus un ir gatavs vakcinēt visus pat piespiedu kārtā.
Pēdējā pusotra gada laikā valdība bija un ir ārkārtīgi pārņemta ar Covid-19 histēriju. Pat tādi soļi kā kameršļūkšanas aizliegšana pavasara beigās un ilgstoši apgalvojumi, ka pat vakcinētiem ir bīstami apmeklēt sporta pasākumus iekštelpās, tai nešķita visai dīvaini un pārmērīgi.
Apmēram pusotra gada laikā tika pieņemts vesels blāķis visvisādu ierobežojumu, abiem Covid-19 ierobežošanas likumiem dubultojoties savā apjomā un sasniedzot astoņdesmit deviņu A4 lapu ekvivalentu. Patiešām iespaidīgi! Visticamāk, lielākā daļa Saeimas deputātu sen vairs neorientējas visos pieņemtajos ierobežojumos, nerunājot par visu sabiedrību.
Vērojot likumdošanas iniciatīvu iesniegšanas, apspriešanas un pieņemšanas gaitu, bija skaidrs, ka lielākā daļa ierobežojumu pieņemti bez jebkādas nopietnas analīzes par to izmaksām, sekām un praktisko izpildījumu. Piemēram, šodien arvien skaidrāka kļūst apziņa, ka aizvērt ciet visas skolas un pāriet uz attālinātām mācībām bija milzīga kļūda, kas dārgi izmaksāja mūsu bērniem un mūsu valstij nākotnē.
Kur ierobežojumi, tur arī pabalsti un kompensācijas. Ja sākotnēji valdība bija ļoti atturīga attiecībā uz palīdzību cietušajām nozarēm (atcerēsimies dažu amatpersonu lepnumu par 3 eiro lielu mēneša pabalstu, kas izmaksāts kādai darbiniecei), tad ļoti ātri tā iekāpa otrā grāvī. Naudas kļuva tik daudz, kā nekad nav bijis. Helikopteru nauda un cita, diemžēl pārsvarā aizņemta nauda.
Ja Kariņa valdība sāka darbu ar apmēram 10 miljardu valsts parādu, tad nākamgad tā pabeigs savu darbu ar apmēram 17 miljardus lielu parādu. Pašlaik parāda apkalpošanas izmaksas ir niecīgas, bet tuvākajos gados ievērojami pieaugs – un šā parāda apkalpošana valsts budžetam maksās vairākus simtus miljonu eiro gadā.
Vakcinācija un histēriķu attieksme pret nevakcinētajiem vēl vairāk sašķēla mūsu sabiedrību un radīja arvien pieaugošu spriedzi. No socioloģiskajām aptaujām un personīgās komunikācijas ar vakcinācijas pretiniekiem, nereti arī tuvākajiem ģimenes locekļiem kļūst skaidras divas lietas. Pirmā – šādu cilvēku ir daudz, apmēram 30% iedzīvotāju. Otra – viņu nostāja ir principiāla un kategoriska. Iespējams, vienīgais, kas varētu likt viņiem mainīt savas domas par vakcināciju, ir savu tuvāko radinieku vai draugu nonākšana slimnīcā ar smagu slimības gaitu.
Taču pieaug arī agresivitāte no antivakseru apkarotāju puses, kas nav apmierināti ar daļēji slēgtu ekonomiku, augošo Covid-19 pacientu skaitu slimnīcās un kopumā ar to, ka liela sabiedrības daļa, viņuprāt, rīkojas nepareizi. Līdz atklātām sadursmēm starp antivakseriem un histēriķiem nav nemaz tik tālu.
Vai apturēt saslimstību par katru cenu?
Kā sabiedrība mēs vairs neesam situācijā, kad mums priekšā ir nezināms vīruss, pret kuru nav vakcīnu. Par Covid-19 jau ir zināms diezgan daudz. Vakcīnas katram Latvijas iedzīvotājam ir brīvi pieejamas bez maksas.
Visai droši prognozējams, ka vīrusa delta paveids izplatīsies tik ātri, ka tuvākajā nākotnē – varbūt pat dažu mēnešu laikā – ar to inficēsies teju visi nevakcinētie un arī daudzi vakcinētie. Un tad visus varēs iedalīt vakcinētajos, pārslimušajos un, protams, tajos, kas nesvinēs Ziemassvētkus.
Aptuveni 95% no tiem, kas nonāks slimnīcās, būs tie, kas nav vakcinējušies vai iepriekš nav pārslimojuši. Lielākā daļa hospitalizēto būs vecie cilvēki. Ja runa ir par visiem nevakcinētājiem (šobrīd 53% pieaugušo iedzīvotāju), tad tuvajā nākotnē slimnīcās varētu nonākt gandrīz 19 tūkstoši cilvēku (aptuveni aprēķini, kas balstās uz pieņēmumu, ka hospitalizācijas varbūtība delta paveidam ir 2,3%).
Savukārt daudzi nevakcinētie ir pārslimojuši Covid-19, iegūstot efektīvu imunitāti dabiskā veidā.1 Aplēses liecina, ka tādu varētu būt līdz pat 23% Latvijas iedzīvotāju.2 Tas nozīmē, ka reālistiskāka prognoze ir tuvāk 11 tūkstošiem hospitalizēto. Diemžēl veselības aprūpes sistēmas maksimālā slodze ir aptuveni 1300 intensīvās terapijas gultu.
Vai slimnīcas tiks pārpildītas? Tas būs atkarīgs no inficēšanās ātruma, cik ātri hospitalizētie tiks izrakstīti no slimnīcas... vai netiks izārstēti. Bet slimnīcu pārslodzes risks ir ļoti augsts. Pēc mūsu ekspertu prognozēm, saglabājoties līdzšinējiem tempiem, 29. oktobrī slimnīcās būs 1000 hospitalizēto ar Covid-19, bet 10. novembrī hospitalizēto skaits jau pārsniegs 1300, kas, visticamāk, ir Latvijas slimnīcu kapacitātes "sarkanā līnija".
Šis ir ļoti drūms scenārijs. Bet jāatceras, ka katrs slimnīcā nonākušais cilvēks tur nonāks pēc savas brīvas izvēles. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka vēl apmēram 23% Latvijas iedzīvotāju kopumā būtu gatavi vakcinēties. Ja viņi to izdarīs tuvākā pusotra mēneša laikā, hospitalizēto kopējā skaita prognoze nokrītas līdz nepilniem 3 tūkstošiem cilvēku – ar ko mūsu veselības aprūpes sistēma, visticamāk, spēs tikt galā. To ir svarīgi atkārtot: ar 70% iedzīvotāju vakcināciju (un 30% principiālo antivakseru), visticamāk, ir pietiekami, lai novērstu slimnīcu pārslodzi.
Pragmatisms pret histēriju
Pragmatiskas politikas mērķis nav iznīcināt Covid-19 par katru cenu vai vakcinēt 100% iedzīvotāju, ieskaitot bērnus. Mūsu mērķim ir jābūt atrast veidu, kā tikt galā ar pandēmiju par saprātīgu cenu sabiedrībai.
Covid-19 histēriķi nespēs atturēties no tā, lai uzsāktu svēto karu pret antivakseriem un nevakcinētajiem. Nevakcinēto sodīšana, viņu iespēju pārvietoties, strādāt un dzīvot liegšana kļūs par histēriķu pašmērķi. Bet šāda rīcība tikai galvanizēs principiālos antivakserus. Un tā var sasniegt pretēju efektu ar tiem 22% sabiedrības, kas būtu gatavi vakcinēties, bet varētu mainīt savas domas pēc šādas attieksmes. Pragmatiķi atstās pārliecinātos antivakserus mierā un fokusēsies uz tiem, kuri ir gatavi vakcinēties.
Histēriķi vairos ierobežojumu apjomu, par labu atzīstot visu, kas varētu kaut par kripatiņu palēnināt vīrusa izplatību. Pragmatiķi fokusēsies vien uz dažiem, maksimāli vienkāršiem, saprotamiem un efektīvi kontrolējamiem ierobežojumiem – iekštelpās divu metru distance, sejas maska nevakcinētajiem, visiem mazgāt rokas. Pragmatiķi arī labi saprot, ka nekas nespēs labāk pārliecināt vakcinēties kā ziņas no saslimušajiem cilvēkiem slimnīcās.
Histēriķi darīs visu, lai vakcinētu un ieviestu maksimālus drošības protokolus ikvienam un katram, ieskaitot bērnus skolās. Pragmatiķi fokusēsies uz cilvēkiem ar augstu hospitalizācijas risku – cilvēkiem gados. Tie liks mierā skolas un bērnus, kuriem hospitalizācijas risks ir minimāls.
Histēriķi baidīsies par inficēto skaita pieaugumu, kamēr pragmatiķi fokusēsies vien uz hospitalizēto skaitu. Histēriķis spītīgi izturēsies pret nevakcinētājiem, kuri ieguvuši antivielas iepriekšējās pārslimošanas rezultātā, bet nav oficiāli reģistrējuši pārslimošanas faktu. Pragmatiķi sapratīs, ka šāda imunitāte ir efektīva un ka pārliecināt pārslimojušos vakcinēties diez vai iespējams, turklāt iepriekš pārslimojušie veido lielu daļu no principiālajiem antivakseriem. Pragmatiķi piešķirs Covid-19 sertifikātu cilvēkiem ar pietiekamu antivielu daudzumu, lai atgrieztu viņus normālajā ekonomikas apritē un samazinātu aktīvo vakcīnu pretinieku rindas.
Histēriķi liks arī vakcinētajiem un pārslimojušajiem valkāt maskas iekštelpās, jo viņi taču arī var inficēties un paši inficēt kādu nevakcinēto. Pragmatiķi atbrīvos viņus no pienākuma lietot masku, jo tas mudinās nevakcinētos arī ātrāk atgriezties pie normālas dzīves.
Histēriķi nedos skaidru atbildi uz jautājumu, kad visi ierobežojumi tiks atcelti. Pragmatiķi: ar 70% vakcinētu pieaugušo (!) iedzīvotāju un nelielu Covid-19 hospitalizāciju atcels visus ierobežojumus.
Histēriķi ar vienaldzību noskatīsies uz notiekošo tautsaimniecībā un ierobežojumu ekonomikas cenu. Pragmatiķi nekavējoties spers soļus, lai pasargātu pakalpojumu sektoru no tuvojošās ziemas, piešķirtu Covid-19 sertifikātu cilvēkiem ar antivielām un līdz nākamā gada beigām krasi samazinātu PVN sabiedriskajai ēdināšanai, viesnīcām, kultūrai un sportam.
Tuvākajos mēnešos pragmatiķi maksimāli fokusētos uz intensīvās terapijas gultu ar atbilstošo aprīkojumu pieejamību. Bet, pats galvenais, sniegs atbalstu cilvēkiem, kas tuvākajos mēnešos stāvēs un kritīs pie šīm gultām, – ārstiem, medmāsām un pārējam medicīnas personālam.
Izsvērta un pragmatiska valdības politika pašlaik Latvijas valstij ir nepieciešama gan tāpēc, lai risinātu situāciju veselības aprūpes jomā, ekonomikā un tautsaimniecībā, gan arī tādēļ, lai saliedētu un mierinātu sabiedrību, kā arī motivētu to kopīgiem jauniem mērķiem.
1 https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-08-27/previous-covid-prevents-delta-infection-better-than-pfizer-shot
2 https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/dumpis-20-23-latvijas-iedzivotaju-ir-slimojusi-ar-covid-19/
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
