Starts jaunā Latvijas politiķu pasaku sējuma "Latvija 2050" izstrādes naudas apgūšanai
Aivars Strakšas06.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar ministru prezidentes Evikas Siliņas ievadvārdiem esot ticis dots starts jaunā Latvijas politiķu pasaku sējuma "Latvija 2050" izstrādes naudas apgūšanai. Kāpēc tik sarkastiski?
Palasiet aktuālo pasaku sējumu - "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam", tad sapratīsiet. Mazliet šķebina lasot. Pilns ar patētiskām, skaistām, bet pēc satura pilnīgi tukšām frāzēm, kas skaudri kontrastē ar šī brīža realitāti.
Sāksim ar mērķi: "2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas."
Vai to vispār var nosaukt par mērķi?
Mērķis ir apņemšanās kaut ko izdarīt. Kaut ko konkrētu un pēc iespējas nosakāmu. Lai zina, ka stratēģiskais mērķis ir sasniegts. Šeit ir aprakstīts sapnis, vīzija un cik saprotu, tad ir paredzēts, ka tas realizēsies pats no sevis. Ja pats no sevis nepiepildīsies, tad būs kā pašlaik, nokļūsim tur, kur straume mūs aiznesīs.
Vēl viens citāts no esošās stratēģijas: "Visticamāk, ka 2030. gadā Latvijas sabiedrība būtiski atšķirsies no tās, kas šeit dzīvo šobrīd, – valstī dzīvos aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju...”
Palikuši pieci gadi. Lai izpildītu šo vīziju, mums vajag sagādāt kādus pārsimt tūkstošus migrantu. Piedzemdēt savējos nesanāks.
Nevēlos visu pārstāstīt. Jālasa pašiem.
Nedomāju, ka ar stratēģiju 2050 būs kaut kas citādi. Stratēģiju rakstīšanas un pildīšanas tradīcijas neļaus. Stratēģijas rakstām grāmatplauktam, un līdz ar to tām ir jābūt skaistām pēc formas, ambiciozām pēc satura, nav jātraucē ikdienā un kā visām pasakām - ar laimīgām beigām. Gandrīz piemirsu - ar labu honorāru iesaistītajiem literātiem.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.