Stāstā par „nejaušo vakcinēšanas reklāmu kļūdu” gali neiet kopā
Pietiek lasītājs23.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz to, ka Veselības ministrija jau paspējusi uzlikt vainu par kļūdu reklāmas plakātu krievu valodā tulkojumā reklāmas aģentūrai, man personīgi rodas vairāki jautājumi sakarā ar šo incidentu.
Pieņemsim, ka šajā projektā iesaistītie cilvēki nerunā krieviski un kļūda tika pieļauta nezināšanas dēļ. Šī versija izklausās ticama tieši tik ilgi, kamēr jūs nesaprotat, cik daudz cilvēku bija iesaistīti šī reklāmas projekta īstenošanā.
No oficiālās versijas izriet, ka par kļūdu ir atbildīga reklāmas aģentūra. Šis formulējums rada iespaidu, ka ne Vakcinācijas birojam, ne Veselības ministrijai nebija nekāda sakara ar šo reklāmas kampaņu. Rodas iespaids, ka reklāmas aģentūra pēc savas iniciatīvas nolēma veikt aģitācijas kampaņu, tērējot nevis valsts naudu, bet gan savu.
Patiesībā tā nav, un projekta īstenošanas procesā tika iesaistīta gan reklāmas aģentūra, gan projekta pasūtītājs - Vakcinācijas birojs un Veselības ministrija. Pamatojoties uz to, būtu ļoti saprātīgi pieņemt, ka projekta izstrādē piedalījās daudz vairāk cilvēku, nekā varētu šķist, izlasot oficiālo versiju.
Manuprāt, šāda mēroga projektā būtu bijis jāiesaista vismaz septiņi cilvēki vismaz trīs dažādās organizācijās:
1. Persona, kas ir atbildīga par projekta finansēšanu valsts pusē – kāds priekšnieks Vakcinācijas birojā / ministrijā.
2. Persona, kas atbild par saziņu ar reklāmas aģentūru – kāds vadītājs Vakcinācijas birojā / ministrijā.
3. Reklāmas aģentūras pusē par projektu atbildīgā persona – aģentūras vadītājs.
4. Grafiskais dizainers, kurš izveidoja grafiskos failus reklāmai krievu valodā – aģentūras dizainers.
5. Persona, kas atbild par sadarbību starp tipogrāfiju un reklāmas aģentūru – tipogrāfijas vadītājs vai projekta vadītājs.
6. Par reklāmas plakātu drukāšanu atbildīgā persona - drukātājs.
7. Par reklāmas plakātu uzstādīšanu atbildīgās personas - uzstādītāji.
Mēs redzam, ka vismaz septiņi dažādi cilvēki saskārās ar tekstu, tostarp krievu valodā. Tajā pašā laikā vismaz divreiz bija jaapstiprina reklāmas plakāta makets krievu valodā - valsts pusē esošajam vadītājam bija jaapstiprins makets aģentūrai, un aģentūrai bija jaapstiprina makets tipogrāfijai.
Bet izrādās, ka, pirmkārt, neviens no šiem vismaz septiņiem cilvēkiem nerunā krieviski tādā līmenī, lai pamanītu pat bērnam acīmredzamu kļūdu. Un, otrkārt, krievu valodā maketa apstiprināšana notika divreiz, ņemot vērā, ka neviens no projekta dalībniekiem it kā nemāk lasīt krieviski.
Cita izskaidrojuma, kāpēc plakāti ar it kā nejaušu kļūdu parādījās pilsētas ielās, nav. Tiesa, es ar lielām grūtībām ticu tam, ka no vismaz septiņiem pilnīgi dažāda vecuma un dažādu profesiju cilvēkiem neviens nevar lasīt krieviski. Statistika saka, ka cilvēku, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda, Latvijā ir aptuveni 35 procenti. Tas ir, saskaņā ar statistiku vismaz divi no septiņiem projekta dalībniekiem varētu būt krievvalodīgi. Nevajag aizmirst arī to, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas milzīga daļa latviešu perfekti runā, lasa un raksta krievu valodā.
Bet uz brīdi iedomāsimies, ka vismaz septiņi cilvēki no vismaz trim dažādām organizācijām nekad nav redzējuši krievu alfabētu. Ja tā ir taisnība, tad ar kādiem līdzekļiem tika veikts tulkojums no latviešu valodas krievu valodā? Google tulkotājs, jūsuprāt, un tas būs ļoti saprātīgs pieņēmums.
Bet Google tulkotāja gadījumā iznāk arī dīvaina lieta. Ja jūs ievadīsiet oriģināltekstu latviešu valodā (vecvecāki), rezultāts būs vārdi бабушка un дедушка, nevis прабабушка un прадедушка (vecvecvecāki), kā bija rakstīts uz nepareizajiem plakātiem. Tas ir, ja reklāmas projekta dalībnieki izmantotu Google tulkotāju, tad viņi vienkārši nevarētu kļūdīties.
Kas rezultātā?
Neskatoties uz reklāmas aģentūras atvainošanos, kā arī nepareizo plakātu aizstāšanu ar pareizajiem, vakcinācijas procesa reputācija tika sabojāta. Pēc šādas antireklāmas ir pilnīgi skaidrs, ka noteikta daļa krievvalodīgo ir pieņēmuši lēmumu nevakcinēties, daļa nolēma atlikt vakcināciju, un daļa tagad nezina, vai ir vērts vakcinēties vai ne.
To visu saprotot, rodas jautājums - vai šī it kā nejaušā kļūda varētu būt viltīgs veids, kā samazināt pieprasījumu pēc vakcīnas? Galu galā mēs visi ļoti labi zinām, ka rindas vakcinācijas centros ir saistītas tieši ar vakcīnas trūkumu.
Tātad, lai šo pieprasījumu samazinātu, tika izgudrots stāsts par it kā nejaušu kļūdu, lai gan patiesībā šī projekta uzdevums ir vienkārši samazināt pieprasījumu pēc vakcīnām vienā iedzīvotāju daļā?
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
